Finanses

Krāsaino metālu oficiālās cenas Londonā 18. jūnijā

Laura Hofmane, 18.06.2003

Jaunākais izdevums

Metāls Šodienas 3 mēnešu 15 mēnešu 27 mēnešu pērk pārdod pērk pārdod pērk pārdod pērk pārdod Varš 1710.5 1711.5 1724 1725 1750 1755 1763 1768 Svins 471.5 472.5 476 477 490 495 Cinks 802 803 815 816 847 852 875 880 Alumīnijs 1444 1445 1406 1407 1410 1415 1415 1420 Niķelis 8820 8830 8770 8780 8340 8390 7975 8025 Alva 4660 4670 4685 4690 4735 4745 Al. sakaus. 1370 1375 1375 1380 1345 1355 Dārgmetālu cenu fiksācija Londonā, USD/oz: zelts 358.35, sudrabs 4.56, platīns 664, palādijs 179 Dati: Moneyline Telerate

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Oficiālā e-publikācija paplašina informācijas pieejamību jeb «Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības»

VSIA Latvijas Vēstnesis viedoklis, 17.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Beidzot pieņem jaunus lūžņu iepirkšanas noteikumus

Māris Ķirsons [email protected], 23.11.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainīsies noteikumi, kuri nosaka kārtību, kādā krāsaino un melno metāllūžņu iepirkšanai tiek izsniegtas licences. To paredz valdībā akceptētie noteikumi, uz kuru pieņemšanu uzņēmēji gaida teju vai 10 - 11 mēnešus. Turpmāk Ekonomikas ministrijas izveidota licencēšanas komisija licenci komercdarbībai ar melno un krāsainajiem metāllūžņiem izsniegs bez termiņa ierobežojuma. Visas licences metāllūžņu iepirkšanai, kas ir izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, būs derīgas līdz tajās norādītajam termiņam. Noteikumi paredz, ka Latvijā iepirkt melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus būs atļauts tikai tiem komersantiem, kuri saņēmuši attiecīgu licenci metāllūžņu iepirkšanai Latvijas teritorijā. Tikai komersants, kuram ir licence darbībām ar melno un krāsaino metālu atgriezumiem un lūžņiem un licence elektroenerģijas pārvadei vai sadalei, drīkst iepirkt no fiziskas personas vai komersanta, kuram nav licences darbībām ar metālu atgriezumiem un lūžņiem, vara (vai tā sakausējumu) vai alumīnija (vai sakausējumu) stiepļu, vadu, kabeļu, trošu (ar diametru 1.5 mm vai lielāku), atgriezumus un lūžņus. No fiziskajām personām, kas nav komersanti, varēs iepirkt tikai sadzīves izcelsmes vai saimnieciskajā darbībā radušos melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus. Ja fiziskā persona nav komersants un neveic saimniecisko darbību, mēģinās pārdod melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus, kas nav sadzīves izcelsmes atgriezumi un lūžņi, pircējam par to būs jāziņo Valsts policijai. Vairāki aptaujātie uzņēmēji atzina, ka vēl neesot ar noteikumiem iepazinušies un komentārus varētu sniegt tikai pēc iepazīšanās ar tajos esošajām normām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvieši.com apkopotās Jāņu svinību vietas pasaulē

, 21.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļģija

Grez-Doiceau

Jāņu svinēšana Grez-Doiceau

23.jūnijā no 20:00 uz kopīgu Jāņu svinēšanu pļavā pie Grez-Doiceau visus aicina Latviešu biedrība Beļģijā ar LR pastāvīgās pārstāvniecības NATO atbalstu un Latvijas Kultūras koledžas līdzdalību.

20:00-21:00 Līgotāju sagaidīšana, vainagu vīšana, siera un medalus darīšana, Līgo tērpu skate, rotaļas bērniem.

21:00-22:30 Jāņu tēva un mātes godināšana, vakarēšana, sadziedāšanās un apdziedāšanās.

22:30-2:30 Jāņuguns aizdegšana, dejas un rotaļas pie ugunskura.

2:30-3:30 teatralizēta spēle un papardes zieda meklēšana.

3:30-4:00 saullēkta sagaidīšana

Vakarēšanas laikā būs Latvijas alus un uzkodas, beļģu sieru galds (par atsevišķu samaksu: 6 EUR) un pašu cienasts (pēc ieskatiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Piegriež skrūves metāllūžņu uzpircējiem

Māris Ķirsons [email protected], 08.09.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepircējiem precizē licences atņemšanas un izmantošanas prasības. To paredz vakar valdības sēdē akceptētie grozījumi noteikumos, kuri nosaka kārtību, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi. «Izmaiņas sarežģīs negodīgu uzņēmēju darbību šajā biznesā, bet neradīs nekādu apgrūtinājumu godīgajiem,» secina ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Viņš norāda, ka Latvijā nav krāsaino metālu rūdu atradņu un tāpēc viss krāsainais metāls tiek iegūts kā otrreizējā izejviela, un diemžēl tai ir tendence rasties visneiedomājamākajās vietās. Grozījumi paredz, ka ar sadzīves izcelsmes krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanu no fiziskajām personām licencēšanas komisija var atļaut licencētam komersantam, kas nostrādājis vismaz divus gadus un nav izdarījis pārkāpumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vara cena sarūk līdz 14 mēnešu zemākajai atzīmei

Jānis Šķupelis, 03.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vara cena šo nedēļu sākusi ar strauju kritumu - par 5% līdz 6664 ASV dolāriem par tonnu.

Minētā metāla cenai krist liek nepārliecinošie pasaules ekonomikas izaugsmes tempi (daļā attīstīto valstu draud recesija) un ASV dolāra stiprināšanās. Tāpat neskaidrība valda par situāciju Grieķijā (var pavērties Pandoras lāde).

Pagājušā mēneša laikā industriālo metālu cenas samazinājās strauji – vidēji par 10% līdz 20%. Vara cena samazinājās par aptuveni 11%, niķeļa cena - aptuveni par 15%, svina cena nokrita aptuveni par 21%, alvas un cinka - aptuveni par 16%. «Metālu cenu vienlaicīga un paralēla samazināšanās norāda uz to, ka šo cenu izmaiņu iemesls bija pasaules ekonomikas tendenču un politisko lēmumu ietekme, nevis tūlītējais pieprasījuma kritums pēc kāda no metāliem vai kāda metāla pārāk liels piedāvājums,» tirgus faktorus skaidro Hipo fondu vecākais finanšu tirgus analītiķis Alekseja Marčenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālu cenas sarukušas, lai gan nākotne šajā ziņā vairs netiek zīmēta depresīva.

Pagājušā gada vidū un vēl izteiktāk tā otrajā pusē ar bažām varēja lūkoties uz rūpniecībā visplašāk izmantoto metālu cenām. Tās bija skārusi pamatīga depresija, kas lika bažīties par visas globālās ekonomikas virzienu. Kā nekā tendences industriālo metālu tirgus karaļa – vara – tirgū vēsturiski visai precīzi pareģojušas recesiju un pēc tam aktuālo izaugsmes ciklu iestāšanos (jeb lielos tautsaimniecības pagrieziena punktus). Tāpat daudzu citu reālu fizisku lietu radīšanā nepieciešams cinks, alumīnijs, alva un citi metāli.

To izmantošanas veidi mērāmi tūkstošos, un, ja kaut kas nelāgs sāk notikt ar to cenām, tad tas var liecināt par dažādu tautsaimniecībai svarīgu sektoru bremzēšanos. Izejvielas ir atbildīgas aptuveni par ceturto daļu no pasaules eksporta. To cena mēdz augt tad, ja tirdzniecības apjomi palielinās, un otrādi – nepārliecinoša ekonomika, mazākas investīcijas un patēriņš nozīmē, ka pieprasījums pēc izejvielām sarūk, kas attiecīgi parasti nozīmē to cenu kritumu. Sevišķi jutīgas pret šādām izmaiņām mēdz būt tieši rūpniecisko metālu vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Japāna atklāj tūkstoš reižu lielākas retzemju metālu iegulas nekā visai pasaulei kopumā

Jānis Rancāns, 05.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas zinātnieki Klusajā okeānā ir atklājuši milzīgas retzemju metālu iegulas. Šādi metāli kritiski nepieciešami modernās elektronikas izgatavošanā - sākot no iPad un plazmas televizoriem, beidzot ar kosmosa raķetēm, vēsta The Independent.

Zinātnieku komanda, kuru vadījis zemes zinātņu profesors Jašuhiro Kato atklājusi vismaz 100 miljardu tonnu retzemju metālu 78 iegulās Klusā okeāna dzelmē, vēsta Nature Geoscience. Salīdzinājumam, pēc ASV Ģeoloģiskā dienesta aprēķiniem, pasaulē (izņemot japāņu atklātās iegulas) ir tikai 110 miljoni tonnu retzemju metālu.

Lielākā daļa retzemju metālu sastopami Ķīnā, Krievijā un ASV. 97% no tiem iegūst Ķīna. Ja japāņu zinātnieku atklāto retzemju metālu iegulas būs iespējams komerciāli veiksmīgi apgūt, tad Ķīna zaudētu savu monopolu.

Atklātās iegulas atrodas okeāna dzelmē starp Taiti un Havaju salām, 3,5 līdz sešu tūkstošu metru dziļumā. Metālu iegulu atrašanās vieta var izsaukt plašu konkurenci starp tām valstīm, kuras šo okeāna reģionu uzskata par savu interešu sfēru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

«Nordea Markets» krāsaino metālu tirgus apskats 23. martā: lielu izmaiņu nav

Valters Paiders [email protected], 23.03.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea Markets*

Dienu pirms ASV Federālo rezervju bankas (FRS) lēmuma par dolāra bāzes likmēm krāsaino metālu tirgus izvadīja mierīgi, jo vairums tirgus dalībnieku gaidīja FRS lēmumu. Likmes paaugstinājums par 25 bāzes punktiem un pieaugošās bažas par inflācijas palielināšanos deva spēku dolāram, palielinot risku, ka metālu cenas var atkāpties šodien. Krāsaino metālu tirgū cenas palielinājās, taču signāli, ka tirgus var ieiet komsolidācijas fāzē pastiprinās, liecinot par to, ka maksimumi, visticamāk, jau ir sasniegti. Papildus, 1. ceturkšņa beigu tuvošanās palielina risku, ka krāsaino metālu cenas var piedzīvot ļoti spēcīgu un strauju lejupslīdi.

*Tulkojums no angļu valodas

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms - 11746,4 milj. latu

, 21.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms 2007. gadā faktiskajās cenās sasniedza 11746,4 milj. latu. Savukārt 2006. gadā tas veidoja 9671,7 milj. latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati .

Preču cenu izmaiņu ietekmes rezultātā eksporta apjoms salīdzināmajās cenās 2007. gadā ir pieaudzis par 7,9% salīdzinājumā ar 2006. gadu. Importa apjoms salīdzināmajās cenās ir palielinājies par 14,0%.

Eksporta vērtība faktiskajās cenās 2007. gadā sasniedza 4025,2 milj. latu – par 732,0 milj. latu vairāk salīdzinājumā ar 2006. gadu.

2007. gadā preču eksporta apjoma pieaugums faktiskajās cenās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija vērojams gandrīz visās preču grupās. Koka un koka izstrādājumu eksporta apjoms bija 3,5 reizes lielāks nekā to imports. Samazinājums bija vienīgi tām precēm, kuru īpatsvars Latvijas eksportā ir neliels (mākslas un antikvāro priekšmetu – par 69,4%, minerālproduktu – par 9,2%, tauku un eļļu – par 4,9%, jēlādu, ādu, kažokādu un to izstrādājumu – par 0,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

«Nordea Markets» krāsaino metālu tirgus apskats 18. martā: cenu lejupslīdi veicina tehniskie faktori

Valters Paiders [email protected], 18.03.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea Markets*

Krāsaino metālu cenas ceturtdien pārsvarā samazinājās. Cinka kontraktu izpārdošana negatīvi ietekmēja arī pārējo metālu cenas, kas samazinājās, galvenokārt tehnisko faktoru ietekmē. Papildus, negatīvu ietekmi uz cenām izrādīja dolāra nostiprināšanās. Īstermiņa perspektīvas krāsaino metālu tirgū joprojām ir ārkārtīgi neskaidras, iespējamība, ka cenas var strauji samazināties, pastāv joprojām. Tomēr, raugoties uz tirgu ilgtermiņa perspektīvā fundamentālo faktoru sniegtais atbalsts metālu cenu kāpumam joprojām nav zaudējis spēku. Jēlnaftas rekordaugstās cenas, neizteiksmīgais akciju tirgu sniegums, krītošie krājumi, neskaidrās dolāra nākotnes perspektīvas un strauji augošais pieprasījums, visticamāk, turpinās kalpot kā spekulatīvās naudas magnēts, veicinot lielu naudas masu ieplūšanu metālu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotu dizainere Ginta Sičeva jau 20 gadus dzīvo Londonā, 2000. gadā tur ir izveidojusi savu uzņēmumu, bet pirms pāris gadiem viņa savu darbnīcu pārcēla uz Rīgu

Biju domājusi, ka jūs lielākoties dzīvojat Londonā, bet, kad sarakstījāmies LinkedIn, pieminējāt, ka šobrīd dzīvojat starp Londonu, Tokiju, Minheni un Rīgu. Ko tas nozīmē?

Londonā esmu nodzīvojusi 20 gadus, bet pirms trim gadiem sāku veidot darbnīcu un izstāžu telpu (showroom) Rīgā. Tajā laikā paralēli izveidojās sadarbība ar Japānu, un tagad diezgan bieži jālido turp. Dzīvoju tur vienu vai vairākas nedēļas, tāpēc reizēm man šķiet, ka Japānā esmu biežāk nekā Londonā. Savukārt Minhenē daļēji dzīvo mana ģimene. Rīgā strādāju, te ir mana darbavieta, bet Londonā ir mana kompānija, grāmatveži, menedžeris, papīru darbi un mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maina licences izsniegšanas kārtību

Ilze Veģe, 03.01.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets pieņēmis noteikumus, kuros paredzēta valsts nodevas likme par licences izsniegšanu melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai. Licenci izsniegs Ekonomikas ministrijas izveidotā Melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanas licencēšanas komisija. Par licenci melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai noteikta 300 latu valsts nodevas likme, arī par licenci melno metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai noteiktā summa ir 300 lati. Lai novērstu administratīvos škēršļus uzņēmējdrbībai, noteikts, ka licencei vairs nebūs terminēts darbības laiks, kas nozīmē, ka šīs jomas komersantiem vairs nebūs regulāri jāmaksā par licences pagarināšanu, kā arī jākārto juridiskās formalitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomikas ministrija: jaunie metāllūžņu noteikumi būs drīz

Māris Ķirsons [email protected], 22.02.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar patreiz spēkā esošajiem Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumiem Nr. 757 "Kārtība, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi",jaunajā noteikumu projektā ir paredzēts, ka turpmāk licences tiek izsniegtas bez termiņa ierobežojumiem, kā arī ir paredzētas tikai divu veidu licences: melno metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā un melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā, papildus neierobežojot komersantu iespējas iepirkt krāsainos metāllūžņus no fiziskām personām. Kā arī ievērojami samazinājies licences pieprasītājam iesniedzamo dokumentu skaits, skaidro Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena. Viņa norāda, ka sagatavotais MK noteikumu projekts ir saskaņots un jau iesniegts 1.02.05. E. Urpena gan atzīst, ka nav bijusi doma, ka tie varētu stāties spēkā ar 01.01.2005. Vairāku asociāciju (Latvijas krāsaino metālu pārstrādātāju un tirgotāju asociācija, Metālražotāju un tirgotāju apvienība, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācija) pārstāvji tika iekļauti darba grupā noteikumu projekta izstrādei, kas ir atbalstījuši šos noteikumus. Arī VID bija darba grupā un viss ar viņiem ir saskaņots. Tā kā tuvākajā laikā, ja VK dos pozitīvu atzinumu, tie tiks izskatīti MK. Jauni noteikumi bija jāizstrādā, jo iepriekšējie bija izdoti, atsaucoties uz Likumu par uzņēmējdarbību. Šie jaunie - atsaucoties jau uz Atkritumu apsaimniekošanas likumu, skaidro E. Urpena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Noteikumu pieņemšanai Latvijā vajag Eiropas atļauju

Māris Ķirsons [email protected], 18.03.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagatavoto noteikumu projektu, kurš nosaka kārtību, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi, Latvijas valdība varēs pieņemt tikai pēc ES komisijas atzinuma saņemšanas. Šāds atzinums esot nepieciešams, jo noteikumos ietvertās normas ierobežo to personu loku, kas Latvijā var iepirkt melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus no fiziskām personām vai komersantiem. Proti, tikai komersants, kuram ir licence darbībām ar melno un krāsaino metālu atgriezumiem un lūžņiem un licence elektroenerģijas pārvadei vai sadalei, drīkst iepirkt no fiziskas personas vai komersanta, kuram nav licences darbībām ar metālu atgriezumiem un lūžņiem, vara (vai tā sakausējumu) vai alumīnija (vai sakausējumu) stiepļu, vadu, kabeļu, trošu, ar diametru 1.5 mm vai lielāku, atgriezumus un lūžņus. Savukārt ES direktīva nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu jomā, kas jāsaskaņo ar Eirioas komisiju un ES dalībvalstīm, respektīvi, jāsaskaņo tehnisko noteikumu projekts, kas nosaka prasību, kura aizliedz produkta tirdzniecību (to paredz Ministru kabineta instrukcija «Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestāde sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem»).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālu cenas pamatīgi atkāpušās; cerams, ka tas nesignalizē par ekonomikas buksēšanu.

Pēdējie mēneši, ja aplūko pasaulē populārāko industriālo metālu cenu izmaiņu līknes, atklāj visai depresīvu ainu. Šī tirgus flagmaņa – vara – cena Londonas Metālu biržā kopš savām šā gada jūnija augstienēm visai strauji līdz augusta vidum bija noplanējusi zemāk par 20% un paslīdējusi zem 6 tūkst. ASV dolāru atzīmes par tonnu. Kopš tā laikā šī metāla cena gan nedaudz atguvusies, lai gan tāpat nu jau pavisam oficiāli var teikt, ka šis tirgus atrodas tā saucamajā lāču stadijā (cenām ir tendence sarukt).

Necik diži labāka bilde nezīmējas citiem rūpnieciskajiem metāliem. Alumīnija cena Londonā kopš savām aprīļa virsotnēm sarukusi aptuveni par 20%. Tikmēr alvas vērtība zemāk ceļo gandrīz visu šo gadu, un tai cenu izmaiņu ziņā kopš janvāra augstākajiem punktiem ir jau -25%. Savukārt niķeļa piegāžu līgumu cena Londonā kopš saviem šā gada augstākajiem punktiem samazinājusies par 14%, alvas – par 13% un cinka – jau par trešo daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums mēneša laikā samazinājies par 6.7%

, 10.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais preču ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2008. gada oktobrī sasniedza 1 036.3 milj. latu, kas ir par 74.2 milj. latu jeb 6.7% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 55.2 milj. latu jeb 5.1% mazāk nekā pagājušā gada oktobrī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2008. gada oktobrī salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš faktiskajās cenās visstraujāk pieauga kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksports – par 76.8%, šokolādes un citu pārtikas produktu ar kakao piedevu – par 47.9%, piena, krējuma un piena produktu, izņemot sviestu, sieru un biezpienu – par 34.2%, tekstila apģērba un tā piederumu – par 20.3%, finiera un saplākšņa – par 8.7%, bet samazinājās dzelzs un neleģēta tērauda eksports – par 50.9%, krāsošanas ekstraktu, krāsvielu, krāsu un laku, tepju, mastiku – par 20.0%, organisko ķīmisko savienojumu – par 16.9%, krāsaino metālu un to izstrādājumu – par 15.6%, parfimērijas un kosmētikas līdzekļu – par 5.1%, mehānismu un mehānisko ierīču – par 1.4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

«Nordea Markets» krāsaino metālu tirgus apskats 20. aprīlī: cenas strauji pieaug

Valters Paiders [email protected], 20.04.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea Markets*

Otrdienu krāsaino metālu cenas noslēdza ar vērā ņemamiem kāpumiem metālu deficīta draudu dēļ. Vara cena seko pieaugošajām fizisko piegāžu prēmijām, arī alumīnija deficīts ir nonācis priekšplānā. Pašlaik ir iedarbināti Londonas metālu biržas metālu kontraktu tirdzniecības limiti, kas savulaik tika ieviesti, lai novērstu pārmērīgu metāla deficīta radīšanu tirgū, vienlaikus biržas amatpersonas uzmanīgi seko līdzi notiekošajam tirgū. Arī citu metālu cenas sekoja vara piemēram un dienu noslēdza ar pieaugumu.

Vājie ASV ekonomikas dati ir radījuši nenoteiktību arī metālu tirgū, jo tirgū parādījušās dažādas spekulācijas par ekonomikas attīstības tempiem pasaulē un dolāra nākotni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zagļi IZZi nodarījuši 50 tūkstošu latu vērtus zaudējumus

Jānis Lasmanis, 15.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada laikā vienam no lielākajiem telekomunikāciju operatoriem IZZI zagļi nodarījuši vairāk nekā 50 tūkstošus latu lielus zaudējumus. Garnadži aptuveni 40 reizes nozaguši uzņēmumam piederošos kabeļus.

Šī iemesla dēļ uzņēmums atbalsta telekomunikāciju nozares iniciatīvu ierobežot privātpersonu iespējas nodot krāsaino metālu. «Kabeļu zādzības nav tikai mūsu, bet visas nozares problēma, turklāt šādi gadījumi rada ne tikai materiālos zaudējumus, bet arī sagādā neērtības mūsu klientiem. Vēl tikai pirms divām nedēļām mums tika pārgriezts maģistrālais kabelis un vairāki tūkstoši klientu palika bez mūsu pakalpojumiem. Tā kā tie nav tikai atsevišķi gadījumi, bet zādzības notiek regulāri, tad, protams, ka pakalpojumu traucējumi noved arī pie klientu zuduma, radot papildu zaudējumus. Telekomunikācijas nozare vēlas, lai līdzīgi kā Igaunijā krāsaino metālu var nodot tikai juridiskas personas, kas būtiski samazināja kabeļu zādzības kaimiņvalsts telekomunikācijas operatoriem,» situāciju skaidro Andris Zeļonka, IZZI valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

«Nordea Markets» krāsaino metālu tirgus apskats 24. martā: tirgus konsolidācijas spēku varā

Valters Paiders [email protected], 24.03.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea markets*

Krāsaino metālu cenas turpināja samazināties pieaugošās dolāra vērtības un peļņas fiksācijas dēļ. Dolāra vērtības palielināšanās dēļ fondi sarīkoja metālu kontraktu izpārdošanas, iedarbinot arī automātiskos metālu pārdošanas orderus. Cinka cena samazinājās par vairāk nekā 4 % drīz pēc tam, kad tas bija sasniedzis svaigu 7.5 gadu maksimumu (1450 USD/t iepriekšējā nedēļā). Tomēr krāsainie metāli ar cinku priekšgalā šogad ir pārliecinoši sadārdzinājušies: cinks pakāpies par 20 %, varš un alumīnijs - par attiecīgi 13 un 12 %. Tomēr patlaban metālu tirgū ir iezīmējušās konsolidācijas pazīmes un metālu cenas tā arī nav spējušas pakāpties līdz jauniem daudzu gadu maksimumiem. Tas ir vairojis bažas, ka fondi var sarīkot tālākas izpārdošanas un izraisīt ļoti strauju un spēju cenu samazināšanos. Papildus, 1. ceturkšņa beigās ieguldījumu fondi var pārskatīt savus ieguldījumu portfeļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

«Nordea Markets» krāsaino metālu tirgus apskats 22. martā: aktivitāte - zema, cenas - krītas

Valters Paiders [email protected], 22.03.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea Markets*

Krāsaino metālu cenas pirmdien samazinājās, jo valūtu tirgos vērojamā dolāra vērtības nostiprināšanās tirgus dalībniekos izraisīja nevēlēšanos turpināt spēli uz metālu kontraktu pirkšanu, tomēr tirdzniecības aktivitāte bija ļoti zema. Īstermiņa perspektīvas metālu tirgū joprojām ir ļoti neskaidras, un 1. ceturkšņa beigu tuvošanās var izraisīt spekulatīvo tirgus dalībnieku vēlmi pārskatīt savus investīciju portfeļus un tālākas kontraktu izpārdošanas. Ja tas tiešām īstenosies, kritums var būt patiešām iespaidīgs. Tomēr ilgtermiņa perspektīvā spēcīgais pieprasījums, nepietiekamais piedāvājums un krītošie krājumi nodrošinās metālu cenām atbalstu. Vara krājumi Londonas metālu biržā samazinājās par 475 tonnām, līdz 48 275 tonnām, no kurām vairāk nekā 20 % ir rezervēti un tādējādi tirgū nav pieejami. LME būs slēgta gan Lielajā piektdienā, gan arī Otrajās lieldienās, pirmdien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Francijā uzplaukst krāsaino metālu laupīšana

Juris Kaža [email protected], 25.04.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francija laupītāji sākuši uzbrukt krāsaino metālu pārstrādes rūpnīcām un kravām, raksta portāls Yahoo!. Laupīšanu vilni izraisījušas augstās krāsaino metālu cenas. Nesen Remsas (Reims) pilsētā, bruņoti bandīti ienāca kādā krāsaino metāllūžņu pārstrādes rūpnīcā, saņēma direktoru un darbiniekus kā ķīlniekus un pavēlēja krāvēja operatoru piekraut divas kravas mašīnas ar 40 tonnām vara metāllūžņiem. Bandīti bija pārģērbušies par policistiem. Līdzīga viltus policistu ekipāža aplaupījusi vairākas kravas mašīnas, kas pārvadāja krāsainos metālus Le Havras (Le Havre) pilsētas apkaimē. Laupīšanas ar viltu un ieroču draudiem Francijā ir dramatiskākas nekā Latvijas metālzagļu parasti nevardarbīgā zagšana slepus un nakts laikā aiznesot vadus, žogus, kapu pieminekļus un citus metāla priekšmetus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksports aug straujāk nekā imports

Madara Fridrihsone, 17.08.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2004. gada jūnijā Latvijas eksporta vērtība bija 182.7 milj. Ls, kas ir par 14.2 milj. Ls jeb 8.4 % vairāk nekā šī gada maijā, savukārt importa vērtība bija 281.8 milj. Ls, kas ir par 3.5 milj. Ls jeb 1.2 % mazāk nekā 2004. gada maijā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2004. gada jūnijā Latvijas eksporta vērtība, salīdzinot ar 2003. gada jūniju, ir palielinājusies par 30.5 milj. Ls jeb 20 %, kamēr importa vērtība pret pērnā gada attiecīgo mēnesi palielinājusies par 12.2 milj. Ls jeb 4.5 %. 2004. gada jūnijā nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā ieņēma koksne un tās izstrādājumi ( 32.1 % no eksporta kopvērtības), metāli un to izstrādājumi ( 12.6 % no eksporta kopvērtības), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi ( 11.3 % no eksporta kopvērtības). Jūnijā, salīdzinājumā ar maiju, visstraujāk par 8 milj. Ls jeb 68.7 % pieauga mašīnu, mehānismu un elektrisko iekārtu eksports. Par 2.1 milj. Ls jeb 62.3 % jūnijā pieauga transporta līdzekļu eksports, bet koksnes un tās izstrādājumu eksports pieauga par 3 milj. Ls jeb 5.4 %. 2004. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju par 5.6 milj. Ls jeb 19.5 % samazinājās metālu un to izstrādājumu eksports. Latvijas importā 2004. gada jūnijā nozīmīgāko vietu ieņēma mašīnas un mehānismi, kā arī elektriskās iekārtas ( 20.4 % no importa kopvērtības), transporta līdzekļi ( 10.9 % no importa kopvērtības), metāli un to izstrādājumi ( 10.3 % no importa kopvērtības). Šī gada jūnijā par 1.9 milj. Ls jeb 7.1 % pieauga minerālo produktu imports, savukārt metālu un to izstrādājumu imports pieauga par 1.8 milj. Ls jeb 6.7 %. Tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu imports 2004. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju samazinājās par 2.8 milj. Ls jeb 14.8 %, bet transporta līdzekļu imports samazinājās par 1.9 milj. Ls jeb 5.7 %. 2004. gada jūnijā nav notikušas ievērojamas pārmaiņas Latvijas būtiskāko eksporta partneru struktūrā — eksporta uz 25 ES dalībvalstīm kopvērtība bija 138.8 milj. Ls, kas ir 76 % no visa eksporta. Nozīmīgākais eksporta partneris jūnijā, tāpat kā maijā bija Lielbritānija ( 25.6 milj. Ls jeb 14 % no eksporta kopvērtības). Otrs nozīmīgākais eksporta partneris ir Vācija ( 23.7 milj. Ls jeb 13 % no eksporta kopvērtības), bet trešais — Zviedrija ( 18.8 milj. Ls jeb 10.3 % no eksporta kopvērtības). No tā dēvētajām trešajām valstīm, nozīmīgākais Latvijas eksporta partneris bija Krievija, uz kuru tika eksportēta produkcija par 10.6 milj. Ls, kas ir 5.8 % no Latvijas eksporta kopvērtības 2004. gada jūnijā. Arī Latvijas importa partneru struktūrā dominē ES dalībvalstis — jūnijā imports no tām bija 220.5 milj. Ls jeb 78.3 % no importa kopvērtības. Nozīmīgākais Latvijas importa partneris jūnijā bija Vācija ( 45.9 milj. Ls jeb 16.3 % no importa kopvērtības). Otrais nozīmīgākais importa partneris bija Lietuva ( 28.4 milj. Ls jeb 10.1 % no importa kopvērtības), bet trešais — Somija (20.8 milj. Ls jeb 7.4 % no importa kopvērtības).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības apjomu kritums būtiski samazinājis nepieciešamību pēc būvniecības materiāliem Baltijas jūras reģionā, un līdz ar to arī pieprasījums pēc dažāda veida kokrūpniecības produkcijas piedzīvojis lejupslīdi.

Rezultātā jūnijā Latvijā koksnes tirgū turpinājās cenu kritums visos tirgus segmentos. Jūnijā egles un priedes tievā zāģbaļķa vidējā cena samazinājās par apmēram 5 %, kas skaidrojams ar šo sugu papīrmalkas cenas kritumu. Bērza finierkluču un taras cena jūnijā piedzīvoja straujāku kritumu kā maijā, attiecīgi samazinoties par 5 % un 10 %. Tajā pašā laikā arī bērza papīrmalkas cena samazinājās no 65,00 eiro par kubikmetru līdz 58,00 eiro par kubikmetru, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Vispārēja aktivitātes samazināšanās būvniecības nozarē vērojama jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kad būtiski samazinājās atsevišķu būvmateriālu pieejamība. Pēcāk inflācijas pieaugums sadārdzināja būvniecībā cenas, tādējādi samazinot arī tās aktivitāti. Tāpat arī Eiropas Centrālās bankas procentu likmju pieauguma dēļ ir grūtāk piesaistīt finansiālos līdzekļus nekustamā īpašuma iegādei, un, kamēr nenoteiktība procentu likmju celšanā nemazināsies, joprojām tiks veikti mazāk nekustamo īpašumu darījumu, kas arī negatīvi ietekmē būvniecības nozari. Lai arī mazāk, taču joprojām būvniecības bremzēšanos privātajā sektorā izraisa arī sabiedrības pārliecības trūkums par nākotni, ko pastiprina joprojām ilgstošais Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie apstākļi ietekmē ne tikai atsevišķu koksnes tirgus segmentu, bet gan visu kokrūpniecības nozari kopumā, un cenas turpina kristies visiem koksnes sortimentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru