Finanses

Krāsaino metālu oficiālās cenas Londonā 21. novembrī

Laura Hofmane, 24.11.2003

Jaunākais izdevums

Metāls Šodienas 3 mēnešu 15 mēnešu 27 mēnešu pērk pārdod pērk pārdod pērk pārdod pērk pārdod Varš 1979.5 1980 1971.5 1972 1943 1948 1923 1928 Svins 613 613.5 612 613 582 587 Cinks 896 897 913 914 938 943 950 955 Alumīnijs 1498 1499 1502.5 1503 1485 1490 1473 1478 Niķelis 11900 11910 11875 11880 11045 11095 10240 10290 Alva 5380 5390 5350 5360 5265 5275 Al. sakaus. 1370 1380 1400 1405 1415 1425 Dārgmetālu cenu fiksācija Londonā, USD/oz: zelts 395.5, sudrabs 5.24, platīns 765, pallādijs 193 Dati: Moneyline Telerate

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Oficiālā e-publikācija paplašina informācijas pieejamību jeb «Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības»

VSIA Latvijas Vēstnesis viedoklis, 17.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Beidzot pieņem jaunus lūžņu iepirkšanas noteikumus

Māris Ķirsons [email protected], 23.11.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainīsies noteikumi, kuri nosaka kārtību, kādā krāsaino un melno metāllūžņu iepirkšanai tiek izsniegtas licences. To paredz valdībā akceptētie noteikumi, uz kuru pieņemšanu uzņēmēji gaida teju vai 10 - 11 mēnešus. Turpmāk Ekonomikas ministrijas izveidota licencēšanas komisija licenci komercdarbībai ar melno un krāsainajiem metāllūžņiem izsniegs bez termiņa ierobežojuma. Visas licences metāllūžņu iepirkšanai, kas ir izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, būs derīgas līdz tajās norādītajam termiņam. Noteikumi paredz, ka Latvijā iepirkt melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus būs atļauts tikai tiem komersantiem, kuri saņēmuši attiecīgu licenci metāllūžņu iepirkšanai Latvijas teritorijā. Tikai komersants, kuram ir licence darbībām ar melno un krāsaino metālu atgriezumiem un lūžņiem un licence elektroenerģijas pārvadei vai sadalei, drīkst iepirkt no fiziskas personas vai komersanta, kuram nav licences darbībām ar metālu atgriezumiem un lūžņiem, vara (vai tā sakausējumu) vai alumīnija (vai sakausējumu) stiepļu, vadu, kabeļu, trošu (ar diametru 1.5 mm vai lielāku), atgriezumus un lūžņus. No fiziskajām personām, kas nav komersanti, varēs iepirkt tikai sadzīves izcelsmes vai saimnieciskajā darbībā radušos melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus. Ja fiziskā persona nav komersants un neveic saimniecisko darbību, mēģinās pārdod melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus, kas nav sadzīves izcelsmes atgriezumi un lūžņi, pircējam par to būs jāziņo Valsts policijai. Vairāki aptaujātie uzņēmēji atzina, ka vēl neesot ar noteikumiem iepazinušies un komentārus varētu sniegt tikai pēc iepazīšanās ar tajos esošajām normām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cenu kāpums Latvijā šobrīd jau līdzinās 2007. un 2008. gadā pieredzētajam

Db.lv, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Satiksmes ierobežojumi svētkos

, 15.11.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ierobežojumi sakarā ar svinīgiem pasākumiem 17. un 18. novembrī, atbilstoši Rīgas domes sniegtajai informācijai.

Sakarā ar Saeimas un valsts prezidenta drošības dienesta iesniegumu, Rīgas domes Kultūras departamenta iesniegumu un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Valsts protokola iesniegumu ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka Rīgā notiks:

• 17. novembrī no plkst. 10.40 līdz plkst. 12.30 Ārlietu ministra, Ekonomikas ministra un Ministru prezidenta svētku uzrunas Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13;

• 17. novembrī no plkst.12.45 līdz plkst. 14.15 Ministru prezidenta pieņemšana Rīgas Latviešu biedrības namā;

• 17. novembrī no plkst. 18.00 līdz plkst. 19.40 Ārlietu ministra pieņemšana Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Krišjāņa Valdemāra ielā 10a;

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Informē par satiksmes ierobežojumiem 18.novembrī

, 13.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta, Rīgas domes Kultūras departamenta un Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iesniegumu ir sagatavoti Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumi, kuros ņemts vērā, ka Rīgā notiks:

• 17.novembrī plkst. 21.00 NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājums 11.Novembra krastmalā;

• 18.novembrī plkst. 10.00 ekumēnisks dievkalpojums Doma baznīcā;

• plkst. 11.15 svinīga ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa;

• plkst. 14.00 NBS vienību militārā parāde 11.Novembra krastmalā;

• no plkst. 19.30 līdz plkst. 20.30 svinīgs pasākums pie Brīvības pieminekļa un Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna;

• plkst. 20.30 svētku uguņošana no A-B dambja, informēja Rīgas dome.

Rīkojumā noteikts, ka transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot NBS transportlīdzekļus ar Rīgas Garnizona un Latvijas Republikas Saeimas un valsts prezidenta drošības dienesta speciālām caurlaidēm):

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Satiksmes ierobežojumi sakarā ar valsts svētku pasākumiem

, 13.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk tekstā NBS) iesniegumu, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centra iesniegumu, Rīgas domes Komunālā departamenta iesniegumiem, Rīgas domes Kultūras departamenta iesniegumiem, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes iesniegumu, kā arī ņemot vērā Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta iesniegumu, ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums par satiksmes ierobežojumiem valsts svētkos.

Rīkojumā ņemts vērā, ka Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svētku ietvaros Rīgā notiks: no 14. līdz 18.novembrim gaismas festivāls Staro Rīga; 14.novembrī no plkst.13.00 Rīgas domes Komunālā departamenta rīkots pasākums Meža kapos pie J. Čakstes pieminekļa; 14.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 15.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 17.novembrī no plkst.18.30 līdz plkst.21.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots svētku koncerts Latvijas Nacionālajā operā, Aspazijas bulvārī 3; 17.novembrī plkst.21.00 NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājums 11.Novembra krastmalā; 18.novembrī: plkst.11.00 ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa; plkst.14.00 NBS vienību militārā parāde 11. Novembra krastmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Piegriež skrūves metāllūžņu uzpircējiem

Māris Ķirsons [email protected], 08.09.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepircējiem precizē licences atņemšanas un izmantošanas prasības. To paredz vakar valdības sēdē akceptētie grozījumi noteikumos, kuri nosaka kārtību, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi. «Izmaiņas sarežģīs negodīgu uzņēmēju darbību šajā biznesā, bet neradīs nekādu apgrūtinājumu godīgajiem,» secina ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Viņš norāda, ka Latvijā nav krāsaino metālu rūdu atradņu un tāpēc viss krāsainais metāls tiek iegūts kā otrreizējā izejviela, un diemžēl tai ir tendence rasties visneiedomājamākajās vietās. Grozījumi paredz, ka ar sadzīves izcelsmes krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanu no fiziskajām personām licencēšanas komisija var atļaut licencētam komersantam, kas nostrādājis vismaz divus gadus un nav izdarījis pārkāpumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vara cena sarūk līdz 14 mēnešu zemākajai atzīmei

Jānis Šķupelis, 03.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vara cena šo nedēļu sākusi ar strauju kritumu - par 5% līdz 6664 ASV dolāriem par tonnu.

Minētā metāla cenai krist liek nepārliecinošie pasaules ekonomikas izaugsmes tempi (daļā attīstīto valstu draud recesija) un ASV dolāra stiprināšanās. Tāpat neskaidrība valda par situāciju Grieķijā (var pavērties Pandoras lāde).

Pagājušā mēneša laikā industriālo metālu cenas samazinājās strauji – vidēji par 10% līdz 20%. Vara cena samazinājās par aptuveni 11%, niķeļa cena - aptuveni par 15%, svina cena nokrita aptuveni par 21%, alvas un cinka - aptuveni par 16%. «Metālu cenu vienlaicīga un paralēla samazināšanās norāda uz to, ka šo cenu izmaiņu iemesls bija pasaules ekonomikas tendenču un politisko lēmumu ietekme, nevis tūlītējais pieprasījuma kritums pēc kāda no metāliem vai kāda metāla pārāk liels piedāvājums,» tirgus faktorus skaidro Hipo fondu vecākais finanšu tirgus analītiķis Alekseja Marčenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,3 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 11,5% vairāk nekā 2016. gada novembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 15,3% un importa vērtība – par 8,3% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Novembrī Latvija eksportēja preces 1,1 miljarda eiro apmērā, bet importēja par 1,2 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 47,8% (2016. gada novembrī – 46,2%).

2017. gada vienpadsmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 23,26 miljardus eiro – par 2,66 miljardiem eiro jeb 12,9 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 10,44 miljardus eiro (palielinājums par 1 miljardu eiro jeb 10,2 %), bet importa – 12,83 miljardus eiro (pieaugums par 1,69 miljardiem eiro jeb 15,2 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2017.gada novembrī salīdzinājumā ar 2016.gada novembri eksporta vērtība bija par 14,9 % un importa par 9,6 % lielāka, bet, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports pieauga par 5,8 % un imports – par 0,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālu cenas sarukušas, lai gan nākotne šajā ziņā vairs netiek zīmēta depresīva.

Pagājušā gada vidū un vēl izteiktāk tā otrajā pusē ar bažām varēja lūkoties uz rūpniecībā visplašāk izmantoto metālu cenām. Tās bija skārusi pamatīga depresija, kas lika bažīties par visas globālās ekonomikas virzienu. Kā nekā tendences industriālo metālu tirgus karaļa – vara – tirgū vēsturiski visai precīzi pareģojušas recesiju un pēc tam aktuālo izaugsmes ciklu iestāšanos (jeb lielos tautsaimniecības pagrieziena punktus). Tāpat daudzu citu reālu fizisku lietu radīšanā nepieciešams cinks, alumīnijs, alva un citi metāli.

To izmantošanas veidi mērāmi tūkstošos, un, ja kaut kas nelāgs sāk notikt ar to cenām, tad tas var liecināt par dažādu tautsaimniecībai svarīgu sektoru bremzēšanos. Izejvielas ir atbildīgas aptuveni par ceturto daļu no pasaules eksporta. To cena mēdz augt tad, ja tirdzniecības apjomi palielinās, un otrādi – nepārliecinoša ekonomika, mazākas investīcijas un patēriņš nozīmē, ka pieprasījums pēc izejvielām sarūk, kas attiecīgi parasti nozīmē to cenu kritumu. Sevišķi jutīgas pret šādām izmaiņām mēdz būt tieši rūpniecisko metālu vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Japāna atklāj tūkstoš reižu lielākas retzemju metālu iegulas nekā visai pasaulei kopumā

Jānis Rancāns, 05.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas zinātnieki Klusajā okeānā ir atklājuši milzīgas retzemju metālu iegulas. Šādi metāli kritiski nepieciešami modernās elektronikas izgatavošanā - sākot no iPad un plazmas televizoriem, beidzot ar kosmosa raķetēm, vēsta The Independent.

Zinātnieku komanda, kuru vadījis zemes zinātņu profesors Jašuhiro Kato atklājusi vismaz 100 miljardu tonnu retzemju metālu 78 iegulās Klusā okeāna dzelmē, vēsta Nature Geoscience. Salīdzinājumam, pēc ASV Ģeoloģiskā dienesta aprēķiniem, pasaulē (izņemot japāņu atklātās iegulas) ir tikai 110 miljoni tonnu retzemju metālu.

Lielākā daļa retzemju metālu sastopami Ķīnā, Krievijā un ASV. 97% no tiem iegūst Ķīna. Ja japāņu zinātnieku atklāto retzemju metālu iegulas būs iespējams komerciāli veiksmīgi apgūt, tad Ķīna zaudētu savu monopolu.

Atklātās iegulas atrodas okeāna dzelmē starp Taiti un Havaju salām, 3,5 līdz sešu tūkstošu metru dziļumā. Metālu iegulu atrašanās vieta var izsaukt plašu konkurenci starp tām valstīm, kuras šo okeāna reģionu uzskata par savu interešu sfēru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

«Nordea Markets» krāsaino metālu tirgus apskats 23. martā: lielu izmaiņu nav

Valters Paiders [email protected], 23.03.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea Markets*

Dienu pirms ASV Federālo rezervju bankas (FRS) lēmuma par dolāra bāzes likmēm krāsaino metālu tirgus izvadīja mierīgi, jo vairums tirgus dalībnieku gaidīja FRS lēmumu. Likmes paaugstinājums par 25 bāzes punktiem un pieaugošās bažas par inflācijas palielināšanos deva spēku dolāram, palielinot risku, ka metālu cenas var atkāpties šodien. Krāsaino metālu tirgū cenas palielinājās, taču signāli, ka tirgus var ieiet komsolidācijas fāzē pastiprinās, liecinot par to, ka maksimumi, visticamāk, jau ir sasniegti. Papildus, 1. ceturkšņa beigu tuvošanās palielina risku, ka krāsaino metālu cenas var piedzīvot ļoti spēcīgu un strauju lejupslīdi.

*Tulkojums no angļu valodas

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms - 11746,4 milj. latu

, 21.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms 2007. gadā faktiskajās cenās sasniedza 11746,4 milj. latu. Savukārt 2006. gadā tas veidoja 9671,7 milj. latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati .

Preču cenu izmaiņu ietekmes rezultātā eksporta apjoms salīdzināmajās cenās 2007. gadā ir pieaudzis par 7,9% salīdzinājumā ar 2006. gadu. Importa apjoms salīdzināmajās cenās ir palielinājies par 14,0%.

Eksporta vērtība faktiskajās cenās 2007. gadā sasniedza 4025,2 milj. latu – par 732,0 milj. latu vairāk salīdzinājumā ar 2006. gadu.

2007. gadā preču eksporta apjoma pieaugums faktiskajās cenās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija vērojams gandrīz visās preču grupās. Koka un koka izstrādājumu eksporta apjoms bija 3,5 reizes lielāks nekā to imports. Samazinājums bija vienīgi tām precēm, kuru īpatsvars Latvijas eksportā ir neliels (mākslas un antikvāro priekšmetu – par 69,4%, minerālproduktu – par 9,2%, tauku un eļļu – par 4,9%, jēlādu, ādu, kažokādu un to izstrādājumu – par 0,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

«Nordea Markets» krāsaino metālu tirgus apskats 18. martā: cenu lejupslīdi veicina tehniskie faktori

Valters Paiders [email protected], 18.03.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea Markets*

Krāsaino metālu cenas ceturtdien pārsvarā samazinājās. Cinka kontraktu izpārdošana negatīvi ietekmēja arī pārējo metālu cenas, kas samazinājās, galvenokārt tehnisko faktoru ietekmē. Papildus, negatīvu ietekmi uz cenām izrādīja dolāra nostiprināšanās. Īstermiņa perspektīvas krāsaino metālu tirgū joprojām ir ārkārtīgi neskaidras, iespējamība, ka cenas var strauji samazināties, pastāv joprojām. Tomēr, raugoties uz tirgu ilgtermiņa perspektīvā fundamentālo faktoru sniegtais atbalsts metālu cenu kāpumam joprojām nav zaudējis spēku. Jēlnaftas rekordaugstās cenas, neizteiksmīgais akciju tirgu sniegums, krītošie krājumi, neskaidrās dolāra nākotnes perspektīvas un strauji augošais pieprasījums, visticamāk, turpinās kalpot kā spekulatīvās naudas magnēts, veicinot lielu naudas masu ieplūšanu metālu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomikas ministrija: jaunie metāllūžņu noteikumi būs drīz

Māris Ķirsons [email protected], 22.02.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar patreiz spēkā esošajiem Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumiem Nr. 757 "Kārtība, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi",jaunajā noteikumu projektā ir paredzēts, ka turpmāk licences tiek izsniegtas bez termiņa ierobežojumiem, kā arī ir paredzētas tikai divu veidu licences: melno metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā un melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā, papildus neierobežojot komersantu iespējas iepirkt krāsainos metāllūžņus no fiziskām personām. Kā arī ievērojami samazinājies licences pieprasītājam iesniedzamo dokumentu skaits, skaidro Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena. Viņa norāda, ka sagatavotais MK noteikumu projekts ir saskaņots un jau iesniegts 1.02.05. E. Urpena gan atzīst, ka nav bijusi doma, ka tie varētu stāties spēkā ar 01.01.2005. Vairāku asociāciju (Latvijas krāsaino metālu pārstrādātāju un tirgotāju asociācija, Metālražotāju un tirgotāju apvienība, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācija) pārstāvji tika iekļauti darba grupā noteikumu projekta izstrādei, kas ir atbalstījuši šos noteikumus. Arī VID bija darba grupā un viss ar viņiem ir saskaņots. Tā kā tuvākajā laikā, ja VK dos pozitīvu atzinumu, tie tiks izskatīti MK. Jauni noteikumi bija jāizstrādā, jo iepriekšējie bija izdoti, atsaucoties uz Likumu par uzņēmējdarbību. Šie jaunie - atsaucoties jau uz Atkritumu apsaimniekošanas likumu, skaidro E. Urpena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Noteikumu pieņemšanai Latvijā vajag Eiropas atļauju

Māris Ķirsons [email protected], 18.03.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagatavoto noteikumu projektu, kurš nosaka kārtību, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi, Latvijas valdība varēs pieņemt tikai pēc ES komisijas atzinuma saņemšanas. Šāds atzinums esot nepieciešams, jo noteikumos ietvertās normas ierobežo to personu loku, kas Latvijā var iepirkt melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus no fiziskām personām vai komersantiem. Proti, tikai komersants, kuram ir licence darbībām ar melno un krāsaino metālu atgriezumiem un lūžņiem un licence elektroenerģijas pārvadei vai sadalei, drīkst iepirkt no fiziskas personas vai komersanta, kuram nav licences darbībām ar metālu atgriezumiem un lūžņiem, vara (vai tā sakausējumu) vai alumīnija (vai sakausējumu) stiepļu, vadu, kabeļu, trošu, ar diametru 1.5 mm vai lielāku, atgriezumus un lūžņus. Savukārt ES direktīva nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu jomā, kas jāsaskaņo ar Eirioas komisiju un ES dalībvalstīm, respektīvi, jāsaskaņo tehnisko noteikumu projekts, kas nosaka prasību, kura aizliedz produkta tirdzniecību (to paredz Ministru kabineta instrukcija «Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestāde sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem»).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maina licences izsniegšanas kārtību

Ilze Veģe, 03.01.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets pieņēmis noteikumus, kuros paredzēta valsts nodevas likme par licences izsniegšanu melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai. Licenci izsniegs Ekonomikas ministrijas izveidotā Melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanas licencēšanas komisija. Par licenci melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai noteikta 300 latu valsts nodevas likme, arī par licenci melno metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai noteiktā summa ir 300 lati. Lai novērstu administratīvos škēršļus uzņēmējdrbībai, noteikts, ka licencei vairs nebūs terminēts darbības laiks, kas nozīmē, ka šīs jomas komersantiem vairs nebūs regulāri jāmaksā par licences pagarināšanu, kā arī jākārto juridiskās formalitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums 2007.gada novembrī bija par 11,2% jeb 102,6 milj. latu lielāks nekā pagājušā gada novembrī, un tā vērtība veidoja 1015,1 milj. latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijas eksporta vērtība faktiskajās cenās 2007. gada novembrī samazinājās par 1,7% jeb 6,4 milj. latu, salīdzinot ar 2007.gada oktobri, bet salīdzinājumā ar 2006. gada novembri bija pieaugums par 24,8% jeb 73,0 milj. latu, sasniedzot 367,8 milj. latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija.

Savukārt importa vērtība faktiskajās cenās 2007. gada novembrī bija par 5,3% jeb 36,0 milj. latu mazāka nekā 2007.gada oktobrī, bet salīdzinājumā ar 2006. gada novembri bija pieaugums par 4,8% jeb 29,6 milj. latu, sasniedzot 647,3 milj. latu.

Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums 2007.gada novembrī bija par 11,2% jeb 102,6 milj. latu lielāks nekā pagājušā gada novembrī, un tā vērtība veidoja 1015,1 milj. latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotu dizainere Ginta Sičeva jau 20 gadus dzīvo Londonā, 2000. gadā tur ir izveidojusi savu uzņēmumu, bet pirms pāris gadiem viņa savu darbnīcu pārcēla uz Rīgu

Biju domājusi, ka jūs lielākoties dzīvojat Londonā, bet, kad sarakstījāmies LinkedIn, pieminējāt, ka šobrīd dzīvojat starp Londonu, Tokiju, Minheni un Rīgu. Ko tas nozīmē?

Londonā esmu nodzīvojusi 20 gadus, bet pirms trim gadiem sāku veidot darbnīcu un izstāžu telpu (showroom) Rīgā. Tajā laikā paralēli izveidojās sadarbība ar Japānu, un tagad diezgan bieži jālido turp. Dzīvoju tur vienu vai vairākas nedēļas, tāpēc reizēm man šķiet, ka Japānā esmu biežāk nekā Londonā. Savukārt Minhenē daļēji dzīvo mana ģimene. Rīgā strādāju, te ir mana darbavieta, bet Londonā ir mana kompānija, grāmatveži, menedžeris, papīru darbi un mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,47 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 7% vairāknekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 5,2 % un importa vērtība – par 8,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Novembrī Latvija eksportēja preces 1,17 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,3 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada novembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 48,1% līdz 47,3 %.

2018. gada vienpadsmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 25,64 miljardus eiro – par 2,25 miljardiem eiro jeb 9,6 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 11,4 miljardus eiro (palielinājums par 844,8 milj. eiro jeb 8 %), bet importa – 14,24 miljardus eiro (pieaugums par 1,4 miljardiem eiro jeb 10,9 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada novembrī salīdzinājumā ar 2017. gada novembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 4,3 % un importa par 9,1 % lielāka,savukārt,salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 3,5 %, bet importa – samazinājās par 7,5 %. Svarīgākās izmaiņas eksportā 2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri: - mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 45,1 milj. eiro jeb 26,2 %, - koka un tā izstrādājumu eksports lielāks par 25,8 milj. eiro jeb 14,8 %, - pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 11,6 milj. eiro jeb 9,8 %, - ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 10,9 milj. eiro jeb 13,7 %, - augu valsts produktu eksports mazāks par 54,5 milj. eiro jeb 44,9 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums mēneša laikā samazinājies par 6.7%

, 10.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais preču ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2008. gada oktobrī sasniedza 1 036.3 milj. latu, kas ir par 74.2 milj. latu jeb 6.7% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 55.2 milj. latu jeb 5.1% mazāk nekā pagājušā gada oktobrī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2008. gada oktobrī salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš faktiskajās cenās visstraujāk pieauga kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksports – par 76.8%, šokolādes un citu pārtikas produktu ar kakao piedevu – par 47.9%, piena, krējuma un piena produktu, izņemot sviestu, sieru un biezpienu – par 34.2%, tekstila apģērba un tā piederumu – par 20.3%, finiera un saplākšņa – par 8.7%, bet samazinājās dzelzs un neleģēta tērauda eksports – par 50.9%, krāsošanas ekstraktu, krāsvielu, krāsu un laku, tepju, mastiku – par 20.0%, organisko ķīmisko savienojumu – par 16.9%, krāsaino metālu un to izstrādājumu – par 15.6%, parfimērijas un kosmētikas līdzekļu – par 5.1%, mehānismu un mehānisko ierīču – par 1.4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sveicot visus lasītājus Valsts svētkos, db.lv iesaka pasākumus, kurus vērts apmeklēt svētku dienās. Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienas pasākumi Rīgā

14. — 18. novembrī no plkst. 18.00 līdz 23.00 Rīgas centrā gaismas festivāls Staro Rīga 2008

Izveidoti trīs pastaigu maršruti. Maršruts, kas iezīmēts sarkanā krāsā, sāksies uz AB dambja un noslēgsies Brīvības bulvārī, ļaujot apskatīt 14 izgaismotus objektus pilsētas centrā un Vecrīgā. Zilais maršruts sāksies 11.novembra krastmalā un, metot līkumu caur Kronvalda parku, staigātājus aizvedīs uz Vērmanes dārzu, iekļaujot 12 gaismas objektus, savukārt Zaļais maršruts ļaus apskatīt desmit izgaismotus objektus no Centrāltirgus Spīķeriem līdz Alberta ielai.

Četrus vakarus no 14. līdz 17.novembrim piemērotos laika apstākļos izgaismoto Rīgu būs iespējams apskatīt no kuģīša Maria, kas dosies braucienos pa Daugavu no plkst.16 līdz 23.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

«Nordea Markets» krāsaino metālu tirgus apskats 20. aprīlī: cenas strauji pieaug

Valters Paiders [email protected], 20.04.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea Markets*

Otrdienu krāsaino metālu cenas noslēdza ar vērā ņemamiem kāpumiem metālu deficīta draudu dēļ. Vara cena seko pieaugošajām fizisko piegāžu prēmijām, arī alumīnija deficīts ir nonācis priekšplānā. Pašlaik ir iedarbināti Londonas metālu biržas metālu kontraktu tirdzniecības limiti, kas savulaik tika ieviesti, lai novērstu pārmērīgu metāla deficīta radīšanu tirgū, vienlaikus biržas amatpersonas uzmanīgi seko līdzi notiekošajam tirgū. Arī citu metālu cenas sekoja vara piemēram un dienu noslēdza ar pieaugumu.

Vājie ASV ekonomikas dati ir radījuši nenoteiktību arī metālu tirgū, jo tirgū parādījušās dažādas spekulācijas par ekonomikas attīstības tempiem pasaulē un dolāra nākotni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā mēnesī Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas pieauga gandrīz visos tirdzniecības apgabalos.

Nord Pool sistēmas cena novembrī kāpa 2,8 reizes pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot vidēji 74,58 EUR/MWh. Baltijas valstīs vidējā cena vienoti bija 105,20 EUR/MWh, kas ir pieaugums par 20% pret oktobri. Ikstundu cenas Baltijā aizvadītajā mēnesī svārstījās no 3,06 EUR/MWh līdz 777,18 EUR/MWh.

Novembrī gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs joprojām bija zemāka par normu, un tā ietekmē patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 13%, salīdzinot ar oktobri, un patēriņš bija par 14% augstāks, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs aizvadītajā mēnesī samazinājās pret iepriekšējo mēnesi un noslīdēja zem normas līmeņa, kas negatīvi ietekmēja ūdens pieteci un hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni, kas samazinājās līdz 4% zem normas. Papildus iepriekšminētajam samazinājās arī vēja staciju izstrāde - par 11% pret iepriekšējo mēnesi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālu cenas pamatīgi atkāpušās; cerams, ka tas nesignalizē par ekonomikas buksēšanu.

Pēdējie mēneši, ja aplūko pasaulē populārāko industriālo metālu cenu izmaiņu līknes, atklāj visai depresīvu ainu. Šī tirgus flagmaņa – vara – cena Londonas Metālu biržā kopš savām šā gada jūnija augstienēm visai strauji līdz augusta vidum bija noplanējusi zemāk par 20% un paslīdējusi zem 6 tūkst. ASV dolāru atzīmes par tonnu. Kopš tā laikā šī metāla cena gan nedaudz atguvusies, lai gan tāpat nu jau pavisam oficiāli var teikt, ka šis tirgus atrodas tā saucamajā lāču stadijā (cenām ir tendence sarukt).

Necik diži labāka bilde nezīmējas citiem rūpnieciskajiem metāliem. Alumīnija cena Londonā kopš savām aprīļa virsotnēm sarukusi aptuveni par 20%. Tikmēr alvas vērtība zemāk ceļo gandrīz visu šo gadu, un tai cenu izmaiņu ziņā kopš janvāra augstākajiem punktiem ir jau -25%. Savukārt niķeļa piegāžu līgumu cena Londonā kopš saviem šā gada augstākajiem punktiem samazinājusies par 14%, alvas – par 13% un cinka – jau par trešo daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru