Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

Mainīsies noteikumi, kuri nosaka kārtību, kādā krāsaino un melno metāllūžņu iepirkšanai tiek izsniegtas licences. To paredz valdībā akceptētie noteikumi, uz kuru pieņemšanu uzņēmēji gaida teju vai 10 - 11 mēnešus. Turpmāk Ekonomikas ministrijas izveidota licencēšanas komisija licenci komercdarbībai ar melno un krāsainajiem metāllūžņiem izsniegs bez termiņa ierobežojuma. Visas licences metāllūžņu iepirkšanai, kas ir izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, būs derīgas līdz tajās norādītajam termiņam. Noteikumi paredz, ka Latvijā iepirkt melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus būs atļauts tikai tiem komersantiem, kuri saņēmuši attiecīgu licenci metāllūžņu iepirkšanai Latvijas teritorijā. Tikai komersants, kuram ir licence darbībām ar melno un krāsaino metālu atgriezumiem un lūžņiem un licence elektroenerģijas pārvadei vai sadalei, drīkst iepirkt no fiziskas personas vai komersanta, kuram nav licences darbībām ar metālu atgriezumiem un lūžņiem, vara (vai tā sakausējumu) vai alumīnija (vai sakausējumu) stiepļu, vadu, kabeļu, trošu (ar diametru 1.5 mm vai lielāku), atgriezumus un lūžņus. No fiziskajām personām, kas nav komersanti, varēs iepirkt tikai sadzīves izcelsmes vai saimnieciskajā darbībā radušos melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus. Ja fiziskā persona nav komersants un neveic saimniecisko darbību, mēģinās pārdod melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus, kas nav sadzīves izcelsmes atgriezumi un lūžņi, pircējam par to būs jāziņo Valsts policijai. Vairāki aptaujātie uzņēmēji atzina, ka vēl neesot ar noteikumiem iepazinušies un komentārus varētu sniegt tikai pēc iepazīšanās ar tajos esošajām normām.

Melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepircējiem precizē licences atņemšanas un izmantošanas prasības. To paredz vakar valdības sēdē akceptētie grozījumi noteikumos, kuri nosaka kārtību, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi. «Izmaiņas sarežģīs negodīgu uzņēmēju darbību šajā biznesā, bet neradīs nekādu apgrūtinājumu godīgajiem,» secina ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Viņš norāda, ka Latvijā nav krāsaino metālu rūdu atradņu un tāpēc viss krāsainais metāls tiek iegūts kā otrreizējā izejviela, un diemžēl tai ir tendence rasties visneiedomājamākajās vietās. Grozījumi paredz, ka ar sadzīves izcelsmes krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanu no fiziskajām personām licencēšanas komisija var atļaut licencētam komersantam, kas nostrādājis vismaz divus gadus un nav izdarījis pārkāpumus.

Vara cena šo nedēļu sākusi ar strauju kritumu - par 5% līdz 6664 ASV dolāriem par tonnu.

Minētā metāla cenai krist liek nepārliecinošie pasaules ekonomikas izaugsmes tempi (daļā attīstīto valstu draud recesija) un ASV dolāra stiprināšanās. Tāpat neskaidrība valda par situāciju Grieķijā (var pavērties Pandoras lāde).

Pagājušā mēneša laikā industriālo metālu cenas samazinājās strauji – vidēji par 10% līdz 20%. Vara cena samazinājās par aptuveni 11%, niķeļa cena - aptuveni par 15%, svina cena nokrita aptuveni par 21%, alvas un cinka - aptuveni par 16%. «Metālu cenu vienlaicīga un paralēla samazināšanās norāda uz to, ka šo cenu izmaiņu iemesls bija pasaules ekonomikas tendenču un politisko lēmumu ietekme, nevis tūlītējais pieprasījuma kritums pēc kāda no metāliem vai kāda metāla pārāk liels piedāvājums,» tirgus faktorus skaidro Hipo fondu vecākais finanšu tirgus analītiķis Alekseja Marčenko.

Metālu cenas sarukušas, lai gan nākotne šajā ziņā vairs netiek zīmēta depresīva.

Pagājušā gada vidū un vēl izteiktāk tā otrajā pusē ar bažām varēja lūkoties uz rūpniecībā visplašāk izmantoto metālu cenām. Tās bija skārusi pamatīga depresija, kas lika bažīties par visas globālās ekonomikas virzienu. Kā nekā tendences industriālo metālu tirgus karaļa – vara – tirgū vēsturiski visai precīzi pareģojušas recesiju un pēc tam aktuālo izaugsmes ciklu iestāšanos (jeb lielos tautsaimniecības pagrieziena punktus). Tāpat daudzu citu reālu fizisku lietu radīšanā nepieciešams cinks, alumīnijs, alva un citi metāli.

To izmantošanas veidi mērāmi tūkstošos, un, ja kaut kas nelāgs sāk notikt ar to cenām, tad tas var liecināt par dažādu tautsaimniecībai svarīgu sektoru bremzēšanos. Izejvielas ir atbildīgas aptuveni par ceturto daļu no pasaules eksporta. To cena mēdz augt tad, ja tirdzniecības apjomi palielinās, un otrādi – nepārliecinoša ekonomika, mazākas investīcijas un patēriņš nozīmē, ka pieprasījums pēc izejvielām sarūk, kas attiecīgi parasti nozīmē to cenu kritumu. Sevišķi jutīgas pret šādām izmaiņām mēdz būt tieši rūpniecisko metālu vērtības.

Japānas zinātnieki Klusajā okeānā ir atklājuši milzīgas retzemju metālu iegulas. Šādi metāli kritiski nepieciešami modernās elektronikas izgatavošanā - sākot no iPad un plazmas televizoriem, beidzot ar kosmosa raķetēm, vēsta The Independent.

Zinātnieku komanda, kuru vadījis zemes zinātņu profesors Jašuhiro Kato atklājusi vismaz 100 miljardu tonnu retzemju metālu 78 iegulās Klusā okeāna dzelmē, vēsta Nature Geoscience. Salīdzinājumam, pēc ASV Ģeoloģiskā dienesta aprēķiniem, pasaulē (izņemot japāņu atklātās iegulas) ir tikai 110 miljoni tonnu retzemju metālu.

Lielākā daļa retzemju metālu sastopami Ķīnā, Krievijā un ASV. 97% no tiem iegūst Ķīna. Ja japāņu zinātnieku atklāto retzemju metālu iegulas būs iespējams komerciāli veiksmīgi apgūt, tad Ķīna zaudētu savu monopolu.

Atklātās iegulas atrodas okeāna dzelmē starp Taiti un Havaju salām, 3,5 līdz sešu tūkstošu metru dziļumā. Metālu iegulu atrašanās vieta var izsaukt plašu konkurenci starp tām valstīm, kuras šo okeāna reģionu uzskata par savu interešu sfēru.

Nordea Markets*

Dienu pirms ASV Federālo rezervju bankas (FRS) lēmuma par dolāra bāzes likmēm krāsaino metālu tirgus izvadīja mierīgi, jo vairums tirgus dalībnieku gaidīja FRS lēmumu. Likmes paaugstinājums par 25 bāzes punktiem un pieaugošās bažas par inflācijas palielināšanos deva spēku dolāram, palielinot risku, ka metālu cenas var atkāpties šodien. Krāsaino metālu tirgū cenas palielinājās, taču signāli, ka tirgus var ieiet komsolidācijas fāzē pastiprinās, liecinot par to, ka maksimumi, visticamāk, jau ir sasniegti. Papildus, 1. ceturkšņa beigu tuvošanās palielina risku, ka krāsaino metālu cenas var piedzīvot ļoti spēcīgu un strauju lejupslīdi.

*Tulkojums no angļu valodas

Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms 2007. gadā faktiskajās cenās sasniedza 11746,4 milj. latu. Savukārt 2006. gadā tas veidoja 9671,7 milj. latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati .

Preču cenu izmaiņu ietekmes rezultātā eksporta apjoms salīdzināmajās cenās 2007. gadā ir pieaudzis par 7,9% salīdzinājumā ar 2006. gadu. Importa apjoms salīdzināmajās cenās ir palielinājies par 14,0%.

Eksporta vērtība faktiskajās cenās 2007. gadā sasniedza 4025,2 milj. latu – par 732,0 milj. latu vairāk salīdzinājumā ar 2006. gadu.

2007. gadā preču eksporta apjoma pieaugums faktiskajās cenās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija vērojams gandrīz visās preču grupās. Koka un koka izstrādājumu eksporta apjoms bija 3,5 reizes lielāks nekā to imports. Samazinājums bija vienīgi tām precēm, kuru īpatsvars Latvijas eksportā ir neliels (mākslas un antikvāro priekšmetu – par 69,4%, minerālproduktu – par 9,2%, tauku un eļļu – par 4,9%, jēlādu, ādu, kažokādu un to izstrādājumu – par 0,8%).

Nordea Markets*

Krāsaino metālu cenas ceturtdien pārsvarā samazinājās. Cinka kontraktu izpārdošana negatīvi ietekmēja arī pārējo metālu cenas, kas samazinājās, galvenokārt tehnisko faktoru ietekmē. Papildus, negatīvu ietekmi uz cenām izrādīja dolāra nostiprināšanās. Īstermiņa perspektīvas krāsaino metālu tirgū joprojām ir ārkārtīgi neskaidras, iespējamība, ka cenas var strauji samazināties, pastāv joprojām. Tomēr, raugoties uz tirgu ilgtermiņa perspektīvā fundamentālo faktoru sniegtais atbalsts metālu cenu kāpumam joprojām nav zaudējis spēku. Jēlnaftas rekordaugstās cenas, neizteiksmīgais akciju tirgu sniegums, krītošie krājumi, neskaidrās dolāra nākotnes perspektīvas un strauji augošais pieprasījums, visticamāk, turpinās kalpot kā spekulatīvās naudas magnēts, veicinot lielu naudas masu ieplūšanu metālu tirgū.

Ministru kabinets pieņēmis noteikumus, kuros paredzēta valsts nodevas likme par licences izsniegšanu melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai. Licenci izsniegs Ekonomikas ministrijas izveidotā Melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanas licencēšanas komisija. Par licenci melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai noteikta 300 latu valsts nodevas likme, arī par licenci melno metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai noteiktā summa ir 300 lati. Lai novērstu administratīvos škēršļus uzņēmējdrbībai, noteikts, ka licencei vairs nebūs terminēts darbības laiks, kas nozīmē, ka šīs jomas komersantiem vairs nebūs regulāri jāmaksā par licences pagarināšanu, kā arī jākārto juridiskās formalitātes.

Salīdzinot ar patreiz spēkā esošajiem Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumiem Nr. 757 "Kārtība, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi",jaunajā noteikumu projektā ir paredzēts, ka turpmāk licences tiek izsniegtas bez termiņa ierobežojumiem, kā arī ir paredzētas tikai divu veidu licences: melno metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā un melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā, papildus neierobežojot komersantu iespējas iepirkt krāsainos metāllūžņus no fiziskām personām. Kā arī ievērojami samazinājies licences pieprasītājam iesniedzamo dokumentu skaits, skaidro Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena. Viņa norāda, ka sagatavotais MK noteikumu projekts ir saskaņots un jau iesniegts 1.02.05. E. Urpena gan atzīst, ka nav bijusi doma, ka tie varētu stāties spēkā ar 01.01.2005. Vairāku asociāciju (Latvijas krāsaino metālu pārstrādātāju un tirgotāju asociācija, Metālražotāju un tirgotāju apvienība, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācija) pārstāvji tika iekļauti darba grupā noteikumu projekta izstrādei, kas ir atbalstījuši šos noteikumus. Arī VID bija darba grupā un viss ar viņiem ir saskaņots. Tā kā tuvākajā laikā, ja VK dos pozitīvu atzinumu, tie tiks izskatīti MK. Jauni noteikumi bija jāizstrādā, jo iepriekšējie bija izdoti, atsaucoties uz Likumu par uzņēmējdarbību. Šie jaunie - atsaucoties jau uz Atkritumu apsaimniekošanas likumu, skaidro E. Urpena.

Sagatavoto noteikumu projektu, kurš nosaka kārtību, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi, Latvijas valdība varēs pieņemt tikai pēc ES komisijas atzinuma saņemšanas. Šāds atzinums esot nepieciešams, jo noteikumos ietvertās normas ierobežo to personu loku, kas Latvijā var iepirkt melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus no fiziskām personām vai komersantiem. Proti, tikai komersants, kuram ir licence darbībām ar melno un krāsaino metālu atgriezumiem un lūžņiem un licence elektroenerģijas pārvadei vai sadalei, drīkst iepirkt no fiziskas personas vai komersanta, kuram nav licences darbībām ar metālu atgriezumiem un lūžņiem, vara (vai tā sakausējumu) vai alumīnija (vai sakausējumu) stiepļu, vadu, kabeļu, trošu, ar diametru 1.5 mm vai lielāku, atgriezumus un lūžņus. Savukārt ES direktīva nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu jomā, kas jāsaskaņo ar Eirioas komisiju un ES dalībvalstīm, respektīvi, jāsaskaņo tehnisko noteikumu projekts, kas nosaka prasību, kura aizliedz produkta tirdzniecību (to paredz Ministru kabineta instrukcija «Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestāde sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem»).

Rotu dizainere Ginta Sičeva jau 20 gadus dzīvo Londonā, 2000. gadā tur ir izveidojusi savu uzņēmumu, bet pirms pāris gadiem viņa savu darbnīcu pārcēla uz Rīgu

Biju domājusi, ka jūs lielākoties dzīvojat Londonā, bet, kad sarakstījāmies LinkedIn, pieminējāt, ka šobrīd dzīvojat starp Londonu, Tokiju, Minheni un Rīgu. Ko tas nozīmē?

Londonā esmu nodzīvojusi 20 gadus, bet pirms trim gadiem sāku veidot darbnīcu un izstāžu telpu (showroom) Rīgā. Tajā laikā paralēli izveidojās sadarbība ar Japānu, un tagad diezgan bieži jālido turp. Dzīvoju tur vienu vai vairākas nedēļas, tāpēc reizēm man šķiet, ka Japānā esmu biežāk nekā Londonā. Savukārt Minhenē daļēji dzīvo mana ģimene. Rīgā strādāju, te ir mana darbavieta, bet Londonā ir mana kompānija, grāmatveži, menedžeris, papīru darbi un mājas.

Kopējais preču ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2008. gada oktobrī sasniedza 1 036.3 milj. latu, kas ir par 74.2 milj. latu jeb 6.7% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 55.2 milj. latu jeb 5.1% mazāk nekā pagājušā gada oktobrī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2008. gada oktobrī salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš faktiskajās cenās visstraujāk pieauga kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksports – par 76.8%, šokolādes un citu pārtikas produktu ar kakao piedevu – par 47.9%, piena, krējuma un piena produktu, izņemot sviestu, sieru un biezpienu – par 34.2%, tekstila apģērba un tā piederumu – par 20.3%, finiera un saplākšņa – par 8.7%, bet samazinājās dzelzs un neleģēta tērauda eksports – par 50.9%, krāsošanas ekstraktu, krāsvielu, krāsu un laku, tepju, mastiku – par 20.0%, organisko ķīmisko savienojumu – par 16.9%, krāsaino metālu un to izstrādājumu – par 15.6%, parfimērijas un kosmētikas līdzekļu – par 5.1%, mehānismu un mehānisko ierīču – par 1.4%.

Nordea Markets*

Otrdienu krāsaino metālu cenas noslēdza ar vērā ņemamiem kāpumiem metālu deficīta draudu dēļ. Vara cena seko pieaugošajām fizisko piegāžu prēmijām, arī alumīnija deficīts ir nonācis priekšplānā. Pašlaik ir iedarbināti Londonas metālu biržas metālu kontraktu tirdzniecības limiti, kas savulaik tika ieviesti, lai novērstu pārmērīgu metāla deficīta radīšanu tirgū, vienlaikus biržas amatpersonas uzmanīgi seko līdzi notiekošajam tirgū. Arī citu metālu cenas sekoja vara piemēram un dienu noslēdza ar pieaugumu.

Vājie ASV ekonomikas dati ir radījuši nenoteiktību arī metālu tirgū, jo tirgū parādījušās dažādas spekulācijas par ekonomikas attīstības tempiem pasaulē un dolāra nākotni.

Metālu cenas pamatīgi atkāpušās; cerams, ka tas nesignalizē par ekonomikas buksēšanu.

Pēdējie mēneši, ja aplūko pasaulē populārāko industriālo metālu cenu izmaiņu līknes, atklāj visai depresīvu ainu. Šī tirgus flagmaņa – vara – cena Londonas Metālu biržā kopš savām šā gada jūnija augstienēm visai strauji līdz augusta vidum bija noplanējusi zemāk par 20% un paslīdējusi zem 6 tūkst. ASV dolāru atzīmes par tonnu. Kopš tā laikā šī metāla cena gan nedaudz atguvusies, lai gan tāpat nu jau pavisam oficiāli var teikt, ka šis tirgus atrodas tā saucamajā lāču stadijā (cenām ir tendence sarukt).

Necik diži labāka bilde nezīmējas citiem rūpnieciskajiem metāliem. Alumīnija cena Londonā kopš savām aprīļa virsotnēm sarukusi aptuveni par 20%. Tikmēr alvas vērtība zemāk ceļo gandrīz visu šo gadu, un tai cenu izmaiņu ziņā kopš janvāra augstākajiem punktiem ir jau -25%. Savukārt niķeļa piegāžu līgumu cena Londonā kopš saviem šā gada augstākajiem punktiem samazinājusies par 14%, alvas – par 13% un cinka – jau par trešo daļu.

Šā gada laikā vienam no lielākajiem telekomunikāciju operatoriem IZZI zagļi nodarījuši vairāk nekā 50 tūkstošus latu lielus zaudējumus. Garnadži aptuveni 40 reizes nozaguši uzņēmumam piederošos kabeļus.

Šī iemesla dēļ uzņēmums atbalsta telekomunikāciju nozares iniciatīvu ierobežot privātpersonu iespējas nodot krāsaino metālu. «Kabeļu zādzības nav tikai mūsu, bet visas nozares problēma, turklāt šādi gadījumi rada ne tikai materiālos zaudējumus, bet arī sagādā neērtības mūsu klientiem. Vēl tikai pirms divām nedēļām mums tika pārgriezts maģistrālais kabelis un vairāki tūkstoši klientu palika bez mūsu pakalpojumiem. Tā kā tie nav tikai atsevišķi gadījumi, bet zādzības notiek regulāri, tad, protams, ka pakalpojumu traucējumi noved arī pie klientu zuduma, radot papildu zaudējumus. Telekomunikācijas nozare vēlas, lai līdzīgi kā Igaunijā krāsaino metālu var nodot tikai juridiskas personas, kas būtiski samazināja kabeļu zādzības kaimiņvalsts telekomunikācijas operatoriem,» situāciju skaidro Andris Zeļonka, IZZI valdes loceklis.

Nordea markets*

Krāsaino metālu cenas turpināja samazināties pieaugošās dolāra vērtības un peļņas fiksācijas dēļ. Dolāra vērtības palielināšanās dēļ fondi sarīkoja metālu kontraktu izpārdošanas, iedarbinot arī automātiskos metālu pārdošanas orderus. Cinka cena samazinājās par vairāk nekā 4 % drīz pēc tam, kad tas bija sasniedzis svaigu 7.5 gadu maksimumu (1450 USD/t iepriekšējā nedēļā). Tomēr krāsainie metāli ar cinku priekšgalā šogad ir pārliecinoši sadārdzinājušies: cinks pakāpies par 20 %, varš un alumīnijs - par attiecīgi 13 un 12 %. Tomēr patlaban metālu tirgū ir iezīmējušās konsolidācijas pazīmes un metālu cenas tā arī nav spējušas pakāpties līdz jauniem daudzu gadu maksimumiem. Tas ir vairojis bažas, ka fondi var sarīkot tālākas izpārdošanas un izraisīt ļoti strauju un spēju cenu samazināšanos. Papildus, 1. ceturkšņa beigās ieguldījumu fondi var pārskatīt savus ieguldījumu portfeļus.

Nordea Markets*

Krāsaino metālu cenas pirmdien samazinājās, jo valūtu tirgos vērojamā dolāra vērtības nostiprināšanās tirgus dalībniekos izraisīja nevēlēšanos turpināt spēli uz metālu kontraktu pirkšanu, tomēr tirdzniecības aktivitāte bija ļoti zema. Īstermiņa perspektīvas metālu tirgū joprojām ir ļoti neskaidras, un 1. ceturkšņa beigu tuvošanās var izraisīt spekulatīvo tirgus dalībnieku vēlmi pārskatīt savus investīciju portfeļus un tālākas kontraktu izpārdošanas. Ja tas tiešām īstenosies, kritums var būt patiešām iespaidīgs. Tomēr ilgtermiņa perspektīvā spēcīgais pieprasījums, nepietiekamais piedāvājums un krītošie krājumi nodrošinās metālu cenām atbalstu. Vara krājumi Londonas metālu biržā samazinājās par 475 tonnām, līdz 48 275 tonnām, no kurām vairāk nekā 20 % ir rezervēti un tādējādi tirgū nav pieejami. LME būs slēgta gan Lielajā piektdienā, gan arī Otrajās lieldienās, pirmdien.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:

Mēneša deflācija turpinājās paātrināties arī jūlijā un sasniedza -0.6%. Tas gan ir nedaudz mazāk, nekā mēs bijām gaidījuši, jo pārsteidzoši maz krita cenas apaviem un apģērbam (par 4% mēneša laikā pretstatā -6.5% pagājuša gada jūlijā). Arī akcīzes nodokļa pacelšana alkoholam ietekmēja cenas nedaudz vairāk nekā mēs gaidījām. Patēriņa cenu indeksu palielināja arī finanšu pakalpojumu sadārdzināšanās.

Savukārt turpinās pārtikas cenu kritums, ko vēl pastiprināja sezonālie faktori, kā arī mājokļa uzturēšanas izmaksu samazināšanās (piemēram, dabasgāzes un siltumenerģijas tarifi). Tas īpaši palīdz mazāk nodrošinātiem iedzīvotājiem, jo viņi šiem produktiem un pakalpojumiem patērē lielāku daļu no kopējiem ienākumiem.

Jūlijā stājās spēkā vairākas nozīmīgas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā — vienas skar reversā PVN piemērošanu, otras dod lielākas tiesības nodokļu administrācijai attiecībā uz uzņēmumu izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra.

DB jau vēstīja, ka no 2019. gada 1.jūlija tiek atcelta reversā PVN maksāšanas kārtība metālizstrādājumu pakalpojumiem, bet attiecībā uz metālizstrādājumiem (melno un krāsaino metālu pusfabrikātiem) tiek sašaurināts produktu klāsts, kuriem arī turpmāk varēs piemērot reverso PVN maksāšanas kārtību. Tas nozīmē, ka visiem uzņēmumiem, kuri kopš 2018.gada 1.janvāra ar metālizstrādājumu piegādi saistītiem pakalpojumiem (griešana, locīšana, mehāniskā apstrāde, metināšana, velmēšana, tīrīšana, virsmas apstrāde un citas apstrādes formas) piemēroja reverso PVN maksāšanas kārtību, sākot ar 2019.gada 1.jūliju atkal būs jāpiemēro vispārīgā PVN maksāšanas kārtība, t.i., jāsniedz pakalpojums, piemērojot PVN. Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji atzina, ka šīs izmaiņas ir sava veida pārsteigums, turklāt to spēkā stāšanās termiņš no brīža, kad tās tika akceptētas Saeimā, ir bijis tikai viens mēnesis, kas uzskatāms par salīdzinoši īsu periodu. Bez tam pašlaik jūlija pirmajās dienās faktiski esot jāmācās, kā strādā pa jaunam. Loģiskāk būtu bijis, ja šādas izmaiņas stātos spēkā no 2020. gada 1. janvāra, vēl jo vairāk tāpēc, ka 1 jūlijā nemaz neesot izdarītas izmaiņas attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos par PVN normu piemērošanu.

Francija laupītāji sākuši uzbrukt krāsaino metālu pārstrādes rūpnīcām un kravām, raksta portāls Yahoo!. Laupīšanu vilni izraisījušas augstās krāsaino metālu cenas. Nesen Remsas (Reims) pilsētā, bruņoti bandīti ienāca kādā krāsaino metāllūžņu pārstrādes rūpnīcā, saņēma direktoru un darbiniekus kā ķīlniekus un pavēlēja krāvēja operatoru piekraut divas kravas mašīnas ar 40 tonnām vara metāllūžņiem. Bandīti bija pārģērbušies par policistiem. Līdzīga viltus policistu ekipāža aplaupījusi vairākas kravas mašīnas, kas pārvadāja krāsainos metālus Le Havras (Le Havre) pilsētas apkaimē. Laupīšanas ar viltu un ieroču draudiem Francijā ir dramatiskākas nekā Latvijas metālzagļu parasti nevardarbīgā zagšana slepus un nakts laikā aiznesot vadus, žogus, kapu pieminekļus un citus metāla priekšmetus.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 15. augustā, akceptēja četrus Rīgas domes lēmumprojektu par atkritumu savākšanas un šķirošanas laukumu izveidi, informē Rīgas domes (RD) Sabiedrisko attiecību nodaļa.

SIA EKO STEEL vēlas veidot jaunu atkritumu savākšanas, pārstrādes, uzglabāšanas un reģenerācijas laukumu Atlasa ielā 6. Pašvaldībā norāda, ka uzņēmums plāno nodarboties ar nolietoto transportlīdzekļu savākšanu, pārstrādi un īslaicīgu uzglabāšanu, kā arī dažāda veida atsevišķu bīstamo un nebīstamo atkritumu (krāsaino un melno metālu, akumulatoru, elektrisko un elektronisko iekārtu, nolietotu riepu, būvniecības atkritumu (nelielos daudzumos), izlietotā iepakojuma, naftas produktu saturošo atkritumu) savākšanu un īslaicīgu uzglabāšanu. Atkritumu apsaimniekošanu iecerēts balstīt uz atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un realizēšanai. Plānota arī elektrisko un elektronisko iekārtu reģenerācija.

Pēdējos mēnešos strauji palielinājusies daudzu izejvielu cena. Pieprasījums pēc ekonomikas aktivitātei nepieciešamām izejvielām ir ļoti liels, kur savukārt to piedāvājums ne vienmēr tam ir spējis tikt līdzi.

Daļēji to nosaka tas, ka pēdējos gados dažādu iemeslu rezultātā nav pietiekami ieguldīts šādu izejvielu atradnēs. Turklāt tiek ziņots, ka vairāku izejvielu ieguvēji šobrīd nebūt arī neplāno būtisku daļu savus līdzekļus ieguldīt papildu izejvielu ražošanā. Sevišķi izteikts šis fenomens esot metālu tirgū, raksta, piemēram, The Wall Street Journal.

Rezultātā tuvākajos gados pasaulē var saglabāties visai ievērojams to metālu deficīts, kas lielā apmērā būs nepieciešami ekonomiku zaļināšanai, piemēram, varš, kobalts un litijs. Skaidrs ir tas, ka pasaules ekonomika darboties nepārstās – drīzāk būs otrādi - līdz ar gigantiskajiem valdību stimuliem un pandēmijas ierobežojumu beigām tautsaimniecībās strauji ieplūdis neiedomājami milzīga aizturētās naudas masa. Tāpat katra sevis cienoša lielvara šobrīd sasolījusi ambiciozus klimata un infrastruktūras uzlabošanas mērķus. Nu stiprinās pārliecība, ka šādai ekonomiku zaļināšanai blakusefekts būs milzīgs daudzu izejvielu patēriņš. Lielvarām mēģinot ierobežot naftas patēriņu, ievērojami augs pieprasījums, piemēram, pēc tiem elementiem, kas nepieciešami bateriju un jebkādas atjaunojamās enerģijas ražošanai (un arī visa elektrifikācijai).

Pēdējā laikā cena atkal atsākusi kāpt rūpniecībā visplašāk izmantotajiem metāliem.

Ekonomikas uzrāviens liek sagaidīt arvien lielāku pieprasījumu pēc visdažādākajām lietām, kam savukārt vajadzētu nākt komplektā ar lielāku dažādu metālu patēriņu. Turklāt daudzos gadījumos pietiekami neskaidrs izskatās šo metālu piedāvājums.

Piemēram, vara cena šā mēneša sākumā atkal sākusi tuvoties apaļajai 10 tūkst. ASV dolāru atzīmei par tonnu. Jāpiebilst, ka vara cenas skrējiens pauzīti bija paņēmis aptuveni kopš maija pirmās puses, kas izejvielu cenu pieauguma bildi vismaz daļēji padarīja mazāk stāvu.

Lai nu kā – vara cena Londonas metālu biržā kopš pagājušā gada marta vidus tāpat ir palēkusies vairāk nekā par 100%. Līdzīgs vara cenas pieaugums vērojams arī piecu gadu skatījumā. Nupat pasaules lielākajā vara raktuvē Čīlē, kas ir atbildīga par 5% no globālajām šī metāla piegādēm, darbinieki nobalsojuši par streiku. Ja tas piepildīsies, pasaule vara deficīta apstākļos var iekrist straujāk un dziļāk.