Bankas

Latvijas tilti saņem no Swedbank 3,3 miljonu eiro kredītu

Ieva Mārtiņa, 07.10.2010

Jaunākais izdevums

Swedbank piešķīrusi a/s Latvijas tilti finansējumu bankas garantiju veidā 3,3 miljonu eiro apmērā Klaipēdas ostas rekonstrukcijas projektam, kā arī uz vēl vienu gadu pagarināja garantijas limitu 2,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas tilti neslēgs līgumu par Klaipēdas piestātnes rekonstrukciju

Žanete Hāka, 24.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas tilti nepagarinās piedāvājumu par Klaipēdas piestātnes rekonstrukciju, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

2015. gada 10. septembrī AS Latvijas tilti iesniedza piedāvājumu Klaipēdas Valsts jūras ostas direkcijas rīkotajā iepirkumā Objekta Piestātnes Nr. 67 un Nr. 68 (II un III būvniecības posmi) rekonstrukcija Klaipēdā būvdarbi ar darbības termiņu 90 kalendārās dienas no piedāvājuma iesniegšanas dienas. AS Latvijas tilti piedāvājums Iepirkumā tika atzīts par uzvarētāju.

Iepirkuma rezultāti tika apstrīdēti Klaipēdas apgabaltiesā, vienam no iepirkuma pretendentiem iesniedzot sūdzību par AS Latvijas tilti piedāvājuma pārmērīgi zemo cenu. Klaipēdas apgabaltiesa uzsāka tiesvedības procesu, piemērojot arī pagaidu aizsardzības līdzekli - aizliegumu slēgt Iepirkuma līgumu ar uzvarējušo pretendentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirmdien Ģenerālprokuratūrai nosūtījis krimināllietas materiālus kriminālvajāšanas sākšanai pret vienu Latvijā reģistrētu juridisku personu par iespējamu ārvalsts amatpersonas kukuļošanu, informēja birojā.

Lai arī KNAB neatklāj iesaistīto uzņēmumu, aģentūra LETA noskaidroja, ka tas ir AS "Latvijas tilti".

Biroja preses paziņojumā skaidrots, ka pērn 6.jūnijā KNAB ierosināja krimināllietu par iespējamu Krimināllikuma 323. panta noziedzīgu nodarījumu - kukuļošanu - pret juridisku personu, kuras interesēs tās pārstāvis īstenoja noziedzīgus nodarījumus. Krimināllietas materiāli satur informāciju, ka juridiskās personas pārstāvis 2016.gadā Lietuvas amatpersonai deva kukuļus vairāk nekā 10 000 eiro apmērā, lai amatpersona pieņem konkrētajam uzņēmumam labvēlīgus lēmumus.

KNAB preses paziņojumā arī citēta biroja priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule, kas uzsvērusi, ka Krimināllikums ar visu savu bardzību ļauj vērsties ne tikai pret fiziskām personām, kas iesaistās kukuļošanā, bet arī pret uzņēmumiem, kuru interesēs kukuļošana īstenota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Latvijas tilti valdes priekšsēdētāju tur aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas ostas vadības pārstāvim

LETA, 17.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās Latvijas ceļu un tiltu būvniecības kompānijas Latvijas tilti valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs tiek turēts aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas infrastruktūras direktoram Ģediminam Zumaram par firmai finansiāli izdevīgu lēmumu pieņemšanu.

Abas amatpersonas ceturtdien aizturētas. Latvijā aizturēti vēl seši Latvijas tilti darbinieki.

Kā teikts Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienesta paziņojumā, «G.K., pārstāvot Latvijas kompāniju, kas uzvarējusi vairākos Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas būvdarbu konkursos vairāk nekā desmit miljonu eiro vērtībā, par direkcijā pieņemtiem Latvijas kompānijai finansiāli izdevīgiem lēmumiem vairākās reizēs devis G.Z. kukuli, kas vairāk nekā 250 reizes pārsniedz iztikas minimumu, proti 9500 eiro robežu.»

STT ziņo, ka veic pirmstiesas izmeklēšanu sadarbībā ar Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Ceturtdien veiktas kratīšanas Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta Latvijas tilti uzvar teju astoņu miljonu latu vērtā konkursā Lietuvā

Gunta Kursiša, 07.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tiltu būvniecības uzņēmuma a/s Latvijas tilti un Lietuvas ceļu būves kompānijas Kauno keliai konsorcijs uzvarējis konkursā par Panemunes apvedceļa būvniecību Lietuvā, informē a/s Latvijas tilti pārstāvji.

Paredzētā līguma summa ir 84,78 miljoni litu jeb 17,3 milj. Ls, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). A/s Latvijas tilti paredzamā darbu daļa veido 45% no kopējā projekta apjoma jeb 37,9 milj. litu (7,7 milj. Ls), ieskaitot PVN. Pašlaik tiek gaidīts piedāvājums noslēgt līgumu.

Projekta ietvaros a/s Latvijas tilti veiks vairāk nekā 460 metrus gara tilta būvniecību, kā arī tilta estakādes un stiprinošās sienas būvniecību.

«Tā kā mēs saskatām lielu uzņēmuma izaugsmes potenciālu tiltu un ceļa pārvadu būvniecībā Lietuvā, tad arvien aktīvāk iesaistāmies konkursos kaimiņvalstī,» norāda a/s Latvijas tilti prokūrists Artjoms Milovs, piebilstot, ka uzņēmumam nozīmīga loma ir stratēģiskai sadarbībai ar lietuviešu ceļu būves uzņēmumu Kauno keliai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas tilti ar jaunu vadību dosies jaunās nišās

Gunta Kursiša, 28.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainīta viena no lielākajiem Latvijas ceļu un tiltu būves nozares uzņēmumiem a/s Latvijas tilti valde, par kompānijas jauno valdes priekšsēdētāju kļūstot Valērijam Gorjunam, liecina Lursoft informācija.

«Pēdējā laikā a/s Latvijas tilti izvirzījuši divus galvenos uzdevumus – palielināt darbu apjomu ārpus Latvijas Republikas robežām un palielināt darbu apjomus hidrobūvniecības jomā. Tādēļ a/s Latvijas tilti padome pieņēmusi lēmumu pastiprināt uzņēmuma valdes sastāvu ar speciālistu šajā specifiskajā jomā,» Db.lv skaidroja a/s Latvijas tilti padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs.

Līdzšinējais a/s Latvijas tilti valdes priekšsēdētājs Sergejs Brovkins turpmāk pildīs uzņēmuma valdes locekļa amata pienākumus ar tiesībām pārstāvēt kompāniju vismaz ar vēl vienu valdes locekli. Darbu valdē turpina arī līdzšinējā tās locekle Regīna Vitrjaka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnsabiedrība Latvijas tilti & SZMA par 1,5 miljoniem latu veiks Rīgas Ukraiņu vidusskolas ēkas renovāciju, informē holdingkompānija LNK Group (Latvijas Novitātes Komplekss).

Pilnsabiedrība Latvijas tilti & SZMA izveidota Rīga Skolas renovācijas projekta īstenošanai. Galvenās saistības šajā projektā uzņemas a/s Latvijas tilti, kas ietilpst holdingā LNK Group.

Rīgas Ukraiņu vidusskola atrodas Visvalža ielā 4 un E. Birznieka-Upīša ielā 18a. Tās renovācijas darbi ilgs līdz 2011. gada novembra vidum. Darba pasūtītājs ir Rīgas domes Īpašuma departaments.

Ir paredzēts renovēt visu skolu – trīsstāvu ēku 2000 m2 platībā un sešstāvu ēku 1200 m2 platībā. Plānots, ka paralēli tiks projektēts, saskaņots un uzbūvēts tunelis – galerija 21 kvadrātmetra platībā, kas otrā stāva līmenī savienos abas Rīgas Ukraiņu vidusskolas ēkas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas tilti valdē iecelti trīs jauni valdes locekļi

Gunta Kursiša, 15.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmuma a/s Latvijas tilti valdē iecelti trīs jauni locekļi – Igors Goļcovs, Andrejs Bočkarjovs un Romāns Maizenbergs, savukārt uzņēmuma valdi pametis līdzšinējais valdes loceklis Sergejs Brovkins.

Uzņēmuma valde papildināta ar attiecīgu būvniecības nozaru speciālistiem, ņemot vērā Latvijas tilti darbības paplašināšanu, informē kompānijas pārstāvji.

Savukārt līdzšinējo valdes locekli S. Brovkinu uzņēmuma padome atsauksi no amata, jo «viņš atrodas ilgstošā prombūtnē».

Jaunievēlētais valdes loceklis I. Goļcovs uzņēmumā strādā kopš 2007. gada, ieņemot tāmju – līgumu daļas vadītāja amatu un vēlāk tehniski – ekonomiskā departamenta vadītāja amatu. I. Goļcovs nav a/s Latvijas tilti daļu turētājs.

A. Bočkarjovs no 2008. līdz 2011. gadam bija a/s Latvijas tilti galvenais inženieris, savukārt sākot no 2012. gada līdz šim brīdim viņš pildīja galvenā inženiera departamenta vadītāja amatu. A. Bočkarjovam pieder 421 a/s Latvijas tilti uzrādītāja akcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas Tilti saņem jaunu Klaipēdas ostas pasūtījumu 10,2 miljonu eiro vērtībā

LETA--BNS, 13.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ceļu un tiltu būvniecības kompānija Latvijas Tilti, pret kuru Lietuvā nodota tiesai krimināllieta saistībā ar korupciju Klaipēdas ostā, saņēmusi jaunu šīs ostas pasūtījumu un par 10,2 miljoniem eiro rekonstruēs ostas piestātnes, trešdien preses konferencē paziņojis Klaipēdas ostas infrastruktūras direktors Vidmants Paukšte.

«Noticis konkurss par 105. un 106.piestātnes rekonstrukciju un pielāgošanu 14 un 16,5 metru dziļumam. Uzvarējusi kompānija Latvijas tilti. Iespējamie apstrīdēšanas termiņi jau beigušies, saņemta valdes piekrišana, tuvākajā laikā parakstīsim [dokumentus] un sāksim darbus,» viņš norādījis.

Kā ziņu aģentūru BNS informējusi ostas direkcijas pārstāve Nijole Dvarjonaite-Milkintiene, Latvijas Tilti šos darbus veiks kopā ar kompāniju Borta. Pēc viņas teiktā, otro vietu konkursā ieņēmis kompānijas Hidrostatyba un Latvijas uzņēmuma BMGS konsorcijs, taču šā piedāvājuma summa pagaidām netiek izpausta.

Klaipēdas ostas 105. un 106.piestātni izmanto kompānija Biriu kroviniu terminalas (BKT), kas pārkrauj Baltkrievijas mākslīgā mēslojuma kompānijas Belaruskalij kravas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pabeidz Rīgas Ukraiņu vidusskolas ēkas renovāciju

Jānis Rancāns, 16.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiāli atklāta pilnsabiedrības Latvijas tilti & SZMA Rīga restaurētās Rīgas Ukraiņu vidusskolas ēka. Skola, kuras kopējā platība ir 3,2 tūkstoši kvadrātmetru, restaurēta pilnībā. Tagad abus tās korpusus savieno jaunizbūvēts tunelis – galerija.

«Pilna apjoma skolas renovācija kļuvusi par svarīgu posmu Latvijas tiltu darbībā, ņemot vērā agrāk pieņemto lēmumu: uzņēmums līdzās infrastruktūras (tilti, viadukti) un hidrotehnisko objektu būvniecībai realizēs arī rūpniecības un civilās būvniecības projektus,» sacīja holdinga LNK Group un uzņēmuma Latvijas tilti padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs.

Viņš arī norādīja, ka pērn pabeigts darbu cikls, kurā tika nosiltinātas skolas un bērnudārzi Jelgavā. «Ar šo pašu virzienu saistīti arī janvāra sākumā iesāktie darbi Rīgas 1. slimnīcā, kas paredz rekonstruēt trīs tās korpusus. Līguma summa ir 1,5 miljoni latu,» stāstīja A. Milovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas tilti šogad prognozē apgrozījuma kāpumu

Gunta Kursiša, 10.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas tilti 2012. gadā apgrozīja 17,6 miljonus latu, kas ir par 2,31% mazāk nekā aizpērn. Šogad uzņēmums prognozē apgrozījuma kāpumu, liecina Lursoft dati.

A/s Latvijas tilti peļņa pērn samazinājās līdz 65,1 tūkst. Ls, un 2011. gadā tā veidoja 173,2 tūkst. Ls.

Vidēji pērn a/s Latvijas tilti nodarbināja 243 darbiniekus.

Tā kā pagājušajā gadā a/s Latvijas tilti pievērsuši uzmanību cenu analīzei, iepērkot materiālus un īrējot celtniecības tehniku un mehānismus, veikuši pasākumus darba optimizācijai, paredzams, ka 2013. gadā uzņēmuma finanšu rādītāji uzlabosies, paredz a/s Latvijas tilti vadība.

Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma, kas veido 18 milj. Ls, a/s Latvijas tilti Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 ierindojas 239. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas teritorijā atrodas deviņi nevienai pašvaldības un valsts institūcijai nepiederoši gājēju tilti. Viens no šiem tiltiem drīzumā uz laiku tikšot slēgts.

Jau vēstīts, ka saņemto iedzīvotāju sūdzību dēļ Rīgas domē šodien bija sasaukta atbildīgo institūciju pārstāvju sanāksme, lai diskutētu par gājējiem paredzēto Rīgas gaisa pārvadu turpmāko apsaimniekošanu. Latvijas Televīzija aizvadītajā nedēļā ziņoja, ka lai gan cilvēki šādus gājēju pārvadus izmanto ikdienas gaidās, juridiski tie nevienam nepieder, kā rezultātā neviens arī nerūpējas par šo objektu tehnisko stāvokli.

Sanāksmē piedalījās Rīgas pilsētas būvvaldes, AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz), AS «Rīgas siltums», pašvaldības uzņēmuma SIA «Rīgas ūdens», AS «Latvijas gāze», kā arī vairāku domes struktūrvienību pārstāvji.

Kopumā secināts, ka nevienam nepiederoši patlaban ir deviņi šādi gājēju tilti. Balstoties uz Rīgas būvvaldes atzinumu, vissliktākajā stāvoklī patlaban ir pārvads pār Zunda kanālu, kā rezultātā pašvaldība nolēmusi gājēju kustību uz tā slēgt. «Pārvads būs slēgts līdz brīdim, kad veiksim padziļinātu tā apsekošanu. Tad arī būs skaidrs - vai un cik lielas investīcijas tā atjaunošanai nepieciešamas. Varbūt tiltu atzīs par drošu,» žurnālistiem sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), norādot, ka vienlaikus nav skaidrs - kura institūcija uzņemsies šo pienākumu, jo komunikācijas tur ir gan «Rīgas siltumam», gan būs arī «Latvijas Gāzei».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Lielākie tiltu būvniecības objekti šogad Latvijā

Laura Mazbērziņa, 06.09.2018

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro. Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļas nogalē Latviju pāršalca baumas par it kā esošām problēmām lielākajā Latvijas bankā Swedbank. Par spīti īsi pirms tam izskanējušajām ziņām par bankas labajiem finanšu rādītājiem, paaugstināto reitingu, baumas radīja uztraukumu iedzīvotājos, kas rezultējās krietnas naudas summas izņemšanā no Swedbank.

Tā kā tieši miniblogošanas vietne twitter tiek piesaukta kā panikas izraisītājs un veicinātājs, db.lv pēta kā šis notikums atspoguļojies šeit.

Vizualizācijai izmantoti izmantoti SIA Soon izmantotie dati.

Vizualizācijas nolūkos katram ierakstam piešķirts «stresa apjoms». Šis rādītājs ir kvantitatīvi izteikts subjektīvs vērtējums.

Piemēram:

Paziņojumi par tuvu Swedbank krahu:

Ienāca info ka rīt swedbank piemeklēs tāds pats liktenis kā krājbanku! ja nu kādam tas interesē,bet es neko 100% nezinu,tik saku!

Aicinājums izņemt naudu no SWEDBANK!-BANKROTĒJOT!: http://t.co/89SR5tvR

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Swedbank maksās 3,4 miljonus dolāru saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu

LETA, 21.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) paziņojis par izlīgumu ar Latvijas "Swedbank" saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu.

"Swedbank" ir piekritusi pārskaitīt 3 430 900 ASV dolāru (3 144 179 eiro), lai nokārtotu savu iespējamo civiltiesisko atbildību par OFAC noteikto Krimas sankciju pārkāpumu.

2015. un 2016.gadā Latvijas "Swedbank" klients izmantoja Latvijas "Swedbank" elektroniskās bankas platformu no interneta protokola adreses Krimā, lai nosūtītu maksājumus personām Krimā, izmantojot ASV korespondentbankas. Izlīguma summa atspoguļo OFAC konstatējumu, ka Latvijas "Swedbank" acīmredzamie pārkāpumi netika brīvprātīgi pašaizliedzīgi atklāti.

Kā teikts OFAC paziņojumā, pirms Krievijas 2014.gada iebrukuma Ukrainas Krimas reģionā "Swedbank" bija piesaistījusi kuģniecības nozares klientu Krimā, kuram piederēja trīs īpašam nolūkam dibinātas kompānijas, kurām katrai bija konts Latvijas "Swedbank". Laika posmā no 2015.gada 5.februāra līdz 2016.gada 14.oktobrim klients iniciēja 386 darījumus par kopējo summu 3 312 120 ASV dolāru (3 035 326 eiro), izmantojot kontus, kas piederēja kompānijām, kuri tika apstrādāti, izmantojot ASV korespondentbankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

KNAB sācis kriminālprocesu par Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkumu; veiktas vairāk nekā 20 kratīšanas

LETA, 17.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vakar sācis kriminālprocesu par Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkumu būvniecības jomā, šodien preses konferencē pavēstīja KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.

Viņš informēja, ka kriminālprocess ir saistīts ar iepriekš Lietuvā sākto kriminālprocesu, kurā kukuli devis kāds Latvijas uzņēmējs.

LETA jau ziņoja, ka kompānijas Latvijas tilti valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs tiek turēts aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas infrastruktūras direktoram Ģediminam Zumaram par firmai finansiāli izdevīgu lēmumu pieņemšanu. Abas amatpersonas ceturtdien aizturētas. Latvijā aizturēti vēl seši Latvijas tiltu darbinieki.

Kā šodien preses konferencē sacīja Streļčenoks, sadarbībā ar Lietuvas īpašas izmeklēšanas dienestu ilgstošā laika periodā, operatīvās darbības iegūstot informāciju, tika sākti divi kriminālprocesi. Viens kriminālprocess sākts Lietuvā, tajā iesaistīta Lietuvas amatpersona un Latvijas uzņēmējs. Otrs kriminālprocess sākts Latvijā vakar, 16.jūnijā, veicot virkni procesuālo darbību, vairāk nekā 20 kratīšanu, izņemot datortehniku, telefonus un naudas līdzekļus vairāk nekā 300 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Dienas tēma: Cīnās pret izstumšanu no Lietuvas tirgus

Lāsma Vaivare, 05.06.2015

Trase Panemune – Sovetska: Automaģistrāles Panemune (Lietuva) – Sovetska (Krievija) celtniecības darbi, kuru ietvaros tiek izbūvēta automaģistrāle, viadukts un tilts pār upi Nemuna.

Foto: A/s Latvijas tilti

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesaistot tiesu un Latvijas amatpersonas, a/s Latvijas tilti cenšas panākt vienlīdzīgas tiesības strādāt Lietuvā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Mēs gribam Lietuvā būvēt, nevis tiesāties un jaukt ierasto lietu kārtību,» saka a/s Latvijas tilti (ietilpst LNK grupā) valdes priekšsēdētājs Genadijs Kamkalovs. Kopš 2010. gada kaimiņvalstī īstenojis nopietnus ceļu un ostas infrastruktūras projektus, piemēram, uzbūvējis kravas un pasažieru termināli Klaipēdas ostā, uz Lietuvas un Kaļiņingradas robežas esošo apvedceļu no Panemunes uz Sovjetsku ar tiltu pār Nemunas upi, kuru šomēnes plānots nodot ekspluatācijā, uzņēmums nu kļuvis tur nevēlams. «Konkursos saskaramies ar nopietnu pretestību un diskrimināciju,» viņš norāda, piebilstot, ka situācija ir pretrunā ES brīvā tirgus principiem un godīgai konkurencei, tā met tumšu ēnu pār Latvijas un Lietuvas ekonomisko sadarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas tilti gatavi sadarboties ar tiesībaizsargājošajām iestādēm

Žanete Hāka, 17.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas tilti juridiskā departamenta vadītājs Vadims Kolosovs apstiprina, ka uzņēmums saņēmis informāciju par kompānijas atbildīgā darbinieka Genādija Kamkalova aizturēšanu Lietuvā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Pašlaik pieejamā informācija ir nepilnīga un nevar kalpot par pamatu kādiem noteiktiem secinājumiem. Jebkurā gadījumā, AS Latvijas tilti uzskata, ka šis notikums ir rūpīgi jāizmeklē, un kompānija ir gatava sniegt nepieciešamo palīdzību šajā jautājumā tiesībaizsardzības iestādēm. AS Latvijas tilti padome pieņēmusi lēmumu par G. Kamkalova atstādināšanu no darba pienākumu izpildes un dienesta pārbaudes veikšanu.

V. Kolosovs uzsver, ka kompānijas darbība vienmēr ir bijusi balstīta uz likumpaklausības un pārredzamības principiem, un kompānija plāno arī turpmāk ievērot šos principus.

LETA raksta, ka lielākās Latvijas ceļu un tiltu būvniecības kompānijas Latvijas tilti valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs tiek turēts aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas infrastruktūras direktoram Ģediminam Zumaram par firmai finansiāli izdevīgu lēmumu pieņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Dome pieņem Latvijas tiltu dāvinājumu 40 tūkstošu vērtībā

Gunta Kursiša, 06.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome pieņēmusi uzņēmuma Latvijas Tilti dāvinājumu - turpmāk diennakts tumšajās stundās Rīgā tiks izgaismoti Vanšu tilta piloni un vantis. Apgaismojumu nodrošinās 28 jauni prožektori, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 41 tūkstoti Ls.

Paredzēts, ka projekts būs tehniskā kārtībā šā gada 17. novembrī.

Projektu «Vanšu tilta gaismas stīgas» Rīgas pilsētai holdinga LNK Group uzņēmums a/s Latvijas Tilti pasniegs kā dāvanu savā 70 gadu jubilejā.

Par tilta apgaismošanas ierīkošanu maksās uzņēmums, bet turpmāk Rīgas pašvaldības ziņā būs elektrības rēķinu (ap 1200 Ls mēnesī) un prožektoru maiņas izmaksas, norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs. Latvijas Tilti dāvinājumu pieņems Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma, kas piedalīsies iekārtu montāžas darbos un pieslēgs prožektorus ielu apgaismojuma elektriskajam tīklam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā vietā, lai sagatavotu pamatotu programmu kritiskā stāvoklī esošu tiltu sakārtošanai, Satiksmes ministrija (SM) mēģina izlīdzēties ar kosmētiskiem uzlabojumiem, pieprasot naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai gan tas, ka tilti ir kritiskā stāvoklī un paši no sevis nesalabosies, bija zināms jau sen un nav neparedzēts gadījums, norāda biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB).

Patlaban valsts autoceļu tīklā ir 943 tilti, no kuriem 383 ir sliktā, bet 148 – ļoti sliktā stāvoklī. Tiem vajadzīgs kapitālais remonts, un nepieciešamā summa, pēc Latvijas Valsts ceļu aprēķiniem, ir aptuveni 152 miljoni eiro, taču pēdējos gados vidēji tiek atjaunoti tikai 9 tilti. Katrs pats var izrēķināt, cik ilgs laiks nepieciešams, lai ar pašreizējo finansējumu tiktu atjaunoti visi tilti, turklāt valstī vēl ir 1014 pašvaldību pārziņā esoši tilti, un par to, kādā stāvoklī tie ir un kas tiem vajadzīgs, nav informācijas. Apstāklis, ka neviens tilts vēl nav sabrucis, nenozīmē, ka jau pēc dažiem gadiem satiksmei nenāksies slēgt desmitiem tiltu, jo gada laikā tos salabot neizdosies, norāda biedrības pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank peļņa Latvijā pērn sasniegusi 135 miljonus eiro

Db.lv, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa Latvijā pērn bija 135 miljoni eiro, kas ir par 55,17% jeb 48 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi. Bankas izdevumi šajā laika posmā arī ir auguši, skaidro bankas pārstāvji.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 103,992 miljoni eiro, kas ir par 41,45% vairāk nekā 2021.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa pērn pieaugusi par 40,4% un bija 103,070 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada decembra beigās bija 8,514 miljardi eiro, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Bankā norāda, ka tīrie procentu ienākumi 2022.gadā ir palielinājušies par 49%, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9%. Finansēšanā bankas kredītportfeļa apmērs ir pieaudzis par 7%. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 8%, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 7%. Depozīti, salīdzinot ar 2021.gadu, ir pieauguši par 12%. Savukārt kopējie bankas izdevumi 2022.gadā ir sasnieguši 119 miljonus eiro. Savukārt kredītuzkrājumi 2022.gadā ir bijuši 2,4 miljoni eiro, kas ir līdzīgi kā 2021.gadā, kad kredītuzkrājumu apmērs bija 2,5 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" Latvijā veidos holdingkompāniju, kura kļūs par Baltijā strādājošo grupas banku īpašnieci, informē "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Swedbank" grupa nolēmusi stiprināt klātbūtni Baltijas valstīs, izveidojot jaunu holdingkompāniju, kura tiks reģistrēta Latvijā un apvienos "Swedbank" grupas bankas Baltijā. Šādā veidā "Swedbank" formalizēs jau pastāvošo operatīvās darbības modeli, vienlaikus nodrošinot plašākas pilnvaras Latvijas un Baltijas līmeņa vadībai.

Holdingkompānijas vienīgā īpašniece būs Zviedrijas "Swedbank", un jaunā kompānija būs 100% īpašnieks meitasbankām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Paredzēts, ka "Swedbank" grupas prezidents būs jaunā holdinguzņēmuma padomes priekšsēdētājs, savukārt "Swedbank" vadītājs Baltijā kļūs par holdinkompānijas valdes priekšsēdētāju. Holdingkompānijas valdes priekšsēdētājs būs arī padomes priekšsēdētājs katrā no Baltijas valstu meitasbankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank grupas zaudējumi Latvijā šogad pirmajā pusgadā bija 56,571 miljons latu, kas ir par 71,6% mazāk nekā 2009.gada pirmajā pusgadā, liecina bankas bilance. Tostarp pašas bankas zaudējumi sešos mēnešos bija 57,593 miljoni latu, kas ir par 68,7% mazāk nekā pirms gada.

Swedbank grupas aktīvu apmērs pirmajā pusgadā samazinājās par 12,3% - līdz 4,09 miljardiem latu, tostarp bankas aktīvi saruka par 12,2% un šogad 30.jūnijā bija 3,929 miljardi latu.

Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska aģentūrai BNS pavēstīja, ka gada otrajā ceturksnī Swedbank peļņa pirms uzkrājumiem Latvijā bija 20 miljoni latu, savukārt pēc uzkrājumu veikšanas Swedbank rezultāts Latvijā šajā ceturksnī ir 11 miljoni latu zaudējumi. Bankas darbības rezultātus ietekmēja ekonomiskā klimata atveseļošanās, kā arī būtisks samazinājums problemātisko kredītu pieauguma tempā, viņa skaidroja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Konstatējot naudas atmazgāšanas risku, Swedbank nekavējoties informē attiecīgās iestādes

LETA, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konstatējot naudas atmazgāšanas risku, AS «Swedbank» nekavējoties informē attiecīgās iestādes un izvērtē sadarbības turpināšanu ar klientu, aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.

«Jebkurā laikā, kad saņemam brīdinājuma signālus vai novērojam darbības, kas varētu liecināt par naudas atmazgāšanas risku, mēs rīkojamies nekavējoties, informējot attiecīgās valsts iestādes un izvērtējot sadarbības turpināšanu ar klientu,» viņš norādīja.

Savukārt, aizbildinoties ar klientu konfidencialitāti, banka nekomentē Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju, ka, iespējams, «Swedbank» izmantota naudas atmazgāšanai, norādīja Bogdanovs.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bija Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināts - Jelgavas pašvadība pārskaitījusi no Swedbank konta vairāk nekā 134 tūkstošus

LETA, Gunta Kursiša, 12.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācija no pašvaldības konta a/s Swedbank pārskaitījusi 134 273 latus, kam par iemeslu bijusi negatīva pieredze ar a/s Latvijas Krājbanka un ažiotāža finanšu tirgos. Swedbank konti turpina darboties un novada pašvaldība pavēstījusi, ka pamazām novirza līdzekļus no Valsts Kases atpakaļ Swedbank.

Jelgavas pilsētas pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta aģentūru LETA informēja, ka Jelgavas pilsētas pašvaldībai ir negatīva iepriekšējā pieredze ar Krājbanku, kad, neskatoties uz valsts amatpersonu apgalvojumiem, ka ar banku viss ir kārtībā, pašvaldībai, tās iestādēm, aģentūrām un kapitālsabiedrībām ir aizturēti 824 094 lati. Tāpēc, kad pagājušajā nedēļā finanšu tirgos valdīja noteikta neskaidrība, Jelgavas pilsētas pašvaldība, balstoties uz iepriekšējo negatīvo pieredzi, no Swedbank pārskaitīja 134 273 latus uz citiem kontiem.

Jelgavas pilsētas pašvaldība nav slēgusi nevienu kontu Swedbank, un plānotie maksājumi turpina tajos ienākt, skaidroja L. Klismeta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Visus celtniecības darbus Klaipēdas ostā veiks Latvijas tiltu strādnieki

nozare.lv, 01.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visus pasažieru un kravas prāmju termināļa celtniecības darbus līdz pat brigadiera līmenim Klaipēdas ostā veiks a/s Latvijas tilti strādnieki.

Jau ziņots, ka viens no Latvijas lielākajiem būvniecības uzņēmumiem a/s Latvijas tilti uzvarējis Klaipēdas ostas pārvaldes rīkotajā konkursā un par 112,46 miljoniem Lietuvas litu jeb aptuveni 22,77 miljoniem latu būvēs pasažieru un kravas prāmju termināli, liecina informācija Klaipēdas ostas pārvaldes mājaslapā.

Latvijas tiltu padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs skaidroja, ka Latvijas tiltu speciālisti veiks arī visus tos darbus, kas saistīti ar kompānijai piederošas speciālās tehnikas pielietojumu jūras celtniecībā.

Vispārējo standarta celtniecības darbu veikšanā iespējama vietējo strādnieku piesaiste, piebilda Milovs.

Komentāri

Pievienot komentāru