Kreditēšanas atsākšanās vairāk atkarīga no stabilas un prognozējamas jaunās valdības izveidošanas, 2011.gada budžeta pieņemšanas un tirgus dalībnieku reakcijas uz šiem notikumiem, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.
Pārskatāmā nākotnē gan sagaidīt strauju kreditēšanas atsākšanos nevar, tādēļ noteicošā sākotnēji būs uzņēmēju gatavība piedāvāt bankām kreditēt vērtus projektus, kuros tās varētu virzīt daļu no augošā piesaistīto resursu apjoma, skaidro eksperts. Viņš piebilst, ka savukārt noguldījumu un naudas piedāvājuma jomā mērenu pieaugumu var gaidīt arī oktobrī un turpmākajos mēnešos.
Pirmsvēlēšanu nenoteiktības apstākļos septembrī kreditēšanas tirgū turpinājusies lēna sarukuma tendence. Iekšzemes kredītu kopapjoms mēneša laikā samazinājās par 0,6%, līdzīgā mērā krītoties gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem. Tādējādi kredītu gada krituma temps septembrī atgriezās 7,7% līmenī.
Runājot par naudas apjoma palielināšanos septembrī, V.Purviņš uzsver, ka to galvenokārt iespaidoja banku piesaistīto noguldījumu palielināšanās. Vairāku tautsaimniecības nozaru būtiskā izaugsme un eksporta apjomu straujais kāpums sekmējis uzņēmumu noguldījumu kāpumu.
Viņš arī atzīmē, ka vienlaikus mērenā tempā turpināja augt mājsaimniecību latu noguldījumi. Līdz ar to, palielinoties gan banku piesaistītajiem noguldījumiem uz nakti, gan termiņnoguldījumiem, iekšzemes noguldījumu kopapjoms septembrī pieauga par 1,3% un sasniedza rekordaugstu līmeni – 5,4 miljrd. Ls, par gandrīz 50 milj. latu pārsniedzot līdz šim visaugstāko - 2008.gada jūnijā fiksēto noguldījumu atlikumu.
Rudens pirmajā mēnesī mērenāks kļuvis skaidrās naudas pieprasījums - tās daudzums apgrozībā palielinājās tikai par 0,2%.