Tverijons: Maksātnespējas likums sagraus kreditēšanas vidi  43

Saeimas pieņemtais Maksātnespējas likums sagraus kreditēšanas vidi, to šodien pēc Valsts prezidenta kancelejā rīkotās sanāksmes par minētā likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai parlamentā žurnālistiem teica Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons.

Viņš uzsvēra, ka neatkarīgi no tā, kāds būs šis likums, bankas to pildīs. Taču, ja tiks sabojāta kreditēšanas vide, tas skars visus. Jaunpieņemtās normas ietekmēs arī mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu. Izsniegtās ķīlas uzņēmumam vairs nebūs tik spēcīgas, līdz ar to bankas kredītus vairs neizsniegs, jo vienkārši nevarēs to darīt, klāstīja Tverijons.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (TP) paziņoja, ka Tverijona teiktajam gluži nevar piekrist, jo viņš situāciju zīmējot «pārāk melnās krāsās».

Politiķis šīsdienas diskusijā pa īstam esot sapratis, kas uztrauc bankas. Viņaprāt, kredītiestādes tajās ieķīlātos īpašumus nevarēs «noturēt ilgāku laiku un tie būs jāmet tirgū ātrāk» nekā iepriekš likumā paredzēto piecu gadu laikā.
Viņaprāt, ir jābūt īpašai valsts programmai, kas ļautu jaunajām ģimenēm saņemt kredītus.

Tverijons gan žurnālistiem nekonkretizēja, uz cik lielu personu loku diskutablās likuma normas attieksies, sakot, ka tā būšot «ļoti šaura grupiņa», taču rezultātā kreditēšanas vide tikšot sabojāta, kas skaršot visus iedzīvotājus. Viņš atzīmēja, ka šai banku pozīcijai šodien esot piekritušas arī atbildīgās ministrijas - Finanšu ministrija un EM.
Šobrīd būtu nepieciešams izvērtēt, ko valsts iegūšot no tā, ja jauna mājokļa iegādei pirms kredīta ņemšanas būšot nepieciešams sakrāt 50% no tā vērtības un tikai tad vērsties pēc kredīta.

Tverijons sacīja, ka arī tad, ja Valsts prezidents neatdošot likumu otrreizējai caurlūkošanai, bankas turpināšot strādāt tāpat kā līdz šim, taču viņš aicināja iedziļināties situācijā, proti, fiziskas personas bankrota gadījumā likums pasakot, kas paliek tās rīcībā - "cūka, šķīvīši, zeķes" -, ja esi ņēmis kredītu nedomājot.
Viņš pauda pārliecību, ka ar pašreizējo likuma redakciju tiek bremzēta kreditēšanas tirgus attīstība.

Tverijons atgādināja, ka pirms diviem gadiem ticis veikts pētījums, kurā secināts, ka tikai 51% no kredītiem bijuši izsniegti ar banku starpniecību, bet 49% - bez tās, tā bijusi liela nauda - miljardi latu. Tverijons pieļāva, ka būtu interesanti izpētīt, par kādas izcelsmes naudu celti īpašumi Jūrmalā un Rīgā.
Viņš atzīmēja, ka patlaban nav runa par banku zaudējumiem, jo jau tagad esot skaidrs, ka šogad tāpat tās zaudēšot ievērojamas summas, taču šobrīd notiekot politiska izšķiršanās jautājumā par turpmāko virzienu. Tverijons piebilda, ka banku sektors šobrīd godīgi identificējot problēmu, stāstot par to, kāda nākotnē būs kreditēšana.

Viņš uzsvēra, ka valsts līdz šim neko neesot darījusi, lai ierobežotu spekulatīvus darījumus. Bankas savukārt kredītus izsniegušas, jo bijusi droša kreditēšanas vide un valsts par šo jautājumu neesot interesējusies, proti, trūcis politiskās gribas.
Tverijons atgādināja, ka iepriekš tieši pēc banku iniciatīvas ierobežot spekulatīvus darījumus Saeima atbalstījusi pretinflācijas plānu, kurā paredzējusi, ka kredītu bankā var saņemt tikai pret Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu izziņu, ko spekulanti nav varējuši saņemt.

Savukārt Krauklis atzina: ir skaidrs, ka bankām liela daļa naudas būs jānoraksta, taču valsts esot ieinteresēta, lai cilvēks pēc iespējas ātrāk atgrieztos ekonomiskajā apritē, turklāt paliktu Latvijā, nevis, piemēram, dotos uz ārzemēm un bankrotētu tur.
Viņš pauda uzskatu, ka bankas, visticamāk, cerējušas uz īpašumu vērtības celšanos, lai pēc tam, tos pārdodot, tām nebūtu zaudējumu.
Kā ziņots, šodien Valsts prezidenta kancelejā notika sanāksme par Maksātnespējas likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.

Neskatoties uz banku iebildumiem, Saeima vakar, 17.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma jauno Maksātnespējas likumu, kura mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākušu parādnieku saistību izpildi, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus.
Likums attieksies gan uz fiziskām, gan juridiskām personām, bet valstij, pašvaldībai vai citai publisko tiesību juridiskajai personai juridiskās personas maksātnespējas procesu ierosināt nevarēs.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekti varēs būt jebkura fiziskā persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas nodokļu maksātāja un kurai ir finansiālas grūtības. Fiziskās personas maksātnespējas procesā parādnieka aizbildnis vai aizgādnis īstenos parādnieka tiesības un pienākumus saskaņā ar Civillikuma prasībām. Fiziskās personas maksātnespējas process nebūs piemērojams individuālajiem komersantiem.

Fiziskās personas maksātnespējas procesu varēs piemērot, ja personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kuras pārsniedz 5000 latu un kurām iestājies izpildes termiņš. Tāpat arī maksātnespējas procesu būs iespējams piemērot, ja var pierādīt, ka personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības vairāk kā 10 000 latu apmērā, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā.

Ja fiziskajai personai būs pabeigta bankrota procedūra, būs iespējams piemērot fiziskās personas saistību dzēšanas procedūru. Šīs procedūras plānu veidos parādnieks bankrota procedūras laikā, tajā norādot kreditorus, kuru prasījumi nav tikuši apmierināti bankrota procedūras ietvaros, kā arī šādu kreditoru prasījumu apmēru, saistību dzēšanas plāna darbības termiņu, savu paredzamo mēneša ienākumu apmēru un kreditoriem izmaksājamās summas apmēru, kā arī izmaksas grafiku saistību dzēšanas procedūrā.
Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieks zaudēs tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, un šīs tiesības iegūs administrators.
Bankrota procedūras gaitā tiks realizēta visa parādnieka manta, un no tās realizācijas iegūtie līdzekļi tiks novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai.

Maksātnespējas process netiks piemērots vai tiks pārtraukts tām personām, kuras pēdējo triju gadu laikā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas ir sniegušas apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem, vai kuras nav izlietojušas piešķirto kredītu vai būtisku tā daļu līgumā paredzētajiem mērķiem.
Parādniekam būs pienākums gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus, pārskaitot vienu trešdaļu no saviem ienākumiem uz administratora atvērto kontu kredītiestādē, ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas nodot administratoram savus naudas līdzekļus, glabāt savu mantu kā krietnam un rūpīgam saimniekam līdz brīdim, kad administrators to pārņem savā valdījumā, kā arī sagatavot saistību dzēšanas plāna projektu.

Likums paredz, ka nodrošinātais kreditors un parādnieks varēs noslēgt vienošanos par to, ka maksātnespējas procesa laikā netiek pārdots parādniekam piederošais mājoklis, kas ir ieķīlāts par labu nodrošinātajam kreditoram.
Maksātnespējas likumam paredz, ka maksātspējīgas personas maksātspēja tiks atjaunota vēlākais divu gadu laikā un šajā laikā parādnieks bankai maksā 30% no saviem mēneša ienākumiem.

Savukārt bankām šādā situācijā būs jārēķinās tikai ar šiem personas maksājumiem, un pārējos izsniegtos līdzekļus, kā arī nesaņemtos procentus tās būs spiestas norakstīt savos zaudējumos.
Plānots, ka likums stāsies spēkā 2010.gada 1.novembrī.