Ienesīgāko vidū zelts, obligācijas un atsevišķi akciju tirgi

Laikā, kad Volstrīta turpina atrasties gan savu vēsturisko rekordu tuvumā, taču vienlaikus uzrāda arī zināmu pagurumu, aizvien aktuālāks ir jautājums, vai peļņas gūšanai nav jāmeklē citi finanšu aktīvi. ASV plašā tirgus indekss Standard & Poor’s 500 no gada sākuma līdz 18. augusta biržas tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdim ir palielinājies par 6,7%, savukārt, ierēķinot dividenžu ienesīgumu, tā ienesīgums ir sasniedzis apmēram 8%. Taču vienlaikus ir virkne finanšu aktīvu, kuri līdz šim dinamisko ASV akciju apsteidz un, iespējams, nākotnē to varētu izdarīt vēl vairāk.

Augošās akcijas

Krievija plānojusi rīkot parādzīmju izsoli, kuras laikā vēlas piesaistīt 15 miljardus rubļu (243 miljonus dolāru), raksta Bloomberg.

Pēdējo trīs nedēļu laikā Krievijai izdevies pārdot visas parādzīmes, ko tā piedāvāja, jo pieprasījums pēc tām atkal palielinās.

Finanšu ministrija emitēs parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2020. gada janvārī, kas būs piektā izsole ar peldošu procentu likmi kopš tās atkārtotas ieviešanas janvārī. Augošais pieprasījums pēc vietējām parādzīmēm un naftas cenu atveseļošanās, kā arī pamiers Ukrainā ir palīdzējis Krievijai piesaistīt par 48% vairāk finansējuma nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.

Piecu gadu valdības parādzīmju ienesīgums saruka par 11 bāzes punktiem līdz 14,11%.

«Ņemot vērā mierīgo ģeopolitisko situāciju un naftas cenu pie 60 dolāru atzīmes par barelu, mēs saskatām, ka izsolē būs spēcīgs pieprasījums pēc parādzīmēm,» uzskata OAO Rosbank analītiķis Jurijs Tulinovs. Viņš norāda, ka parādzīmju cenas aug, jo daļa brokeru saskata, ka pašreizējie līmeņi ir pievilcīgi pirms centrālās bankas sanāksmes nākamnedēļ.

Lai ko būtu ķīmiķojuši Krievijas polittehnoloģijas alķīmiķi, no Ukrainas «atsišanas» Eiropas Savienībai tāds «kaķu zelts» vien būtu, un, ekonomiski vērtējot, pamatīgs balasts jau tā bīstami zemu lidojošajai ekonomikai. Sāksim ar to, ka Kijevai šogad sasolītie 15 miljardi ASV dolāru Maskavai nemaz nav, un šo uzņemto saistību izpilde ir vai nu ar dakšām ūdenī rakstīta, vai arī Krievijai prasīs nesamērīgu saspringšanu faktiski svešu problēmu risināšanā.

Kijeva pirms Jaunā gada par Krievijai pārdotajām valsts parādzīmēm saņēma trīs miljardus no solītajiem 15 – jau svilstošo ārējo un iekšējo parādu dzēšanai. Iznākumā valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki uz svētkiem saņēma ieturētās algas, bet pati Krievija (Sberbank un VTB Capital) – 0,91miljardu dolāru, kas tai pienācās pēc rēķiniem.

Nav brīnums, ka «apēšanai» paredzēto miljardu došanu Krievijas izpildvara, izņemot pašu premjeru Dmitriju Medvedevu, neatbalsta. To skaidri un gaiši ir atzinis prezidents Vladimirs Putins, liekot saprast, ka Ukraina ir abu valdnieku ģeopolitiskais, ne ekonomiskais, projekts jeb principa lieta.

Krievijas rublis pret dolāru maijā ir kļuvis spēcīgāks par 4,4% līdz 34,1458 rubļiem par dolāru, kas ir labākais mēneša rezultāts starp 170 valstu valūtām, ko apkopo Bloomberg.

Tāpat Krievijas valsts parādzīmes piedzīvojušas lielāko izaugsmi vismaz četru gadu laikā, jo vēlēšanu rezultāti Ukrainā parāda, ka jaunais prezidents Petro Porošenko varētu risināt krīzi, kas sākās jau pērnā gada novembrī, raksta Bloomberg.

Krievijas un Ukrainas aktīvu cenas šajā mēnesī ir augušas, tirgus dalībnieku vidū valdot runām, ka skaidrs elektorāta lēmums veicinās runas par krīzes slāpēšanu un atjaunot mierīgas sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

«Šis ir pozitīvākais iznākums, kādu tirgi patlaban varētu vēlēties,» saka Danske Bank stratēģis Vladimirs Miklaševskis. «Cerams, ka tas uzlabos situāciju, un mēs redzēsim spēcīgu tirgu, gan Krievijā, gan Austrumeiropā,» viņš norāda.

Otrdien Krievijas rubļa vērtība samazinājās, un kritums bija vērojams arī biržā, liecina Bloomberg dati.

Krievijas valdība atlikusi plānoto parādzīmju emisiju, norādot uz tirgus apstākļiem.

Rubļa vērtība pret dolāru samazinājās par 0,1% līdz 36,02 rubļiem, bet pret dolāru un eiro grozu būtiski nemainījās, turoties pie 42,1805 rubļu atzīmes.

Akciju indekss Micex saruka par 1,3%, bet Krievijas rubļu parādzīmju ar dzēšanas termiņu 2027. gada februārī ienesīgums samazinājās par diviem bāzes punktiem līdz 9,11%. Pirmdien tas pieauga par 13 bāzes punktiem.

Krievijas ekonomika patlaban saskaras ar smagākajiem apstākļiem kopš 2008. gada un tās izaugsme var samazināties pat zem 0,5% šajā gadā un, salīdzinot ar pērno gadu, pat var būt 0% līmenī, uzskata Krievijas Finanšu ministrs Antons Siluanovs. Viņš skaidrojis, ka Krievija nepārdos parādzīmes, kamēr cenas ir pārāk augstas.

Trešdienas parādzīmju izsolē Krievijas Finanšu ministrijai neizdevās piesaistīt plānoto finansējumu, jo tika pārdota tikai piektdaļa no paredzētā apmēra, raksta Bloomberg.

Šī bija pirmā izsole kopš pērnā gada novembra. Finanšu ministrija piesaistīja 1,1 miljardu rubļu (16,7 miljonus dolāru) cerēto 5 miljardu rubļu vietā. Izsolē tika piedāvātas parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2016.gada maijā, taču investori vēlējās saņemt augstāku ienesīgumu nekā Krievijas puse piedāvāja, jo tirgus dalībnieku vidū pastāv bažas, ka valdība zaudēs investīciju kategorijas kredītreitingu.

Parāda vērtspapīru vidējais ienesīgums bija 15,27%, salīdzinot ar 10,2% iepriekšējā izsolē novembrī.

Krievijas aizņemšanās izmaksas ir augušas pēc tam, kad tika paziņots par Krimas aneksiju, un ASV un Eiropas Savienība ieviesa sankcijas, kas kopā ar naftas cenas kritumu veicināja līdzekļu aizplūdi no Krievijas aktīviem.

Patlaban Krievijas aktīvi investoriem atkal šķiet pievilcīgi, raksta The Wall Street Journal.

Kopš gada sākuma rubļa vērtība pret dolāru ir augusi par 17,5%, atgūstoties no pērnā gada zaudējumiem, kad vērtība samazinājās par gandrīz pusi. Savukārt kopš rekordzemās atzīmes sasniegšanas pērnā gada decembrī rublis ir spējis pieaugt par 46%.

Strauju kāpumu piedzīvojuši arī akciju indeksi. Tā, Krievijas rubļos nominētā indeksa vērtība kopš gada sākuma ir palielinājusies par 20%, salīdzinot ar 7,15% kritumu pagājušajā gadā.

Savukārt obligāciju ienesīgums šajā gadā investoriem nesis 16,86% lielu peļņu, salīdzinot ar 16,61% kritumu pērn.

Aktīvus pievilcīgus padara vairāki faktori, un, kaut arī pār Krievijas ekonomiku aizvien ir recesijas ēna, daudzi riski šajā gadā ir pazuduši vai mazinājušies. Tā, piemēram, naftas, kas ir viens no valsts galvenajiem eksporta produktiem, cena ir nedaudz atguvusies no sešu gadu zemākā līmeņa, savukārt pamiers Ukrainā ir mazinājis ģeopolitisko spriedzi.

Ukrainas un Krievijas ilgtermiņa ASV dolāru parādzīmju cenas pakāpās pēc tam, kad Maskava atsaukusi karavīrus no militārajām mācībām centrālajā un rietumu Krievijā, liecina Reuters dati.

Pirmdien obligāciju cenas ievērojami saruka un ienesīgums - pieauga pēc tam, kad Krievija pārņēma kontroli Ukrainas dienvidu Krimas reģionā. Īstermiņa obligāciju inesīgums sasniedza visu laiku augstāko atzīmi – 51%. Savukārt eiroobligāciju ar dzēšanas termiņu ienesīgums pieauga līdz 10,62%.

Savukārt otrdien Ukrainas parādzīmju ar dzēšanas termiņu 2023.gadā cena pieauga par 1 centu, sasniedzot 84,2 centus, bet 2020. gada obligācijas pakāpās par 2 centiem līdz 83,94 centiem. Parādzīmes, kuru dzēšanas termiņš ir šā gada jūnijs, cena saruka par 025 centiem līdz 91,25 centiem, jo investori aizvien bažījas par Ukrainas spēju atmaksāt īstermiņa aizdevumu.

Rietumu bankas koncerna peļņu pērn sasniedza 70 miljonus eiro, kas ir nedaudz mazāk kā iepriekšējā gadā, kad peļņa bija 74 miljoni eiro, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerna klienti darbojas Latvijā, Baltijas valstīs, Rietumeiropā, Krievijā un citās NVS valstīs. Koncerns izprot gan Rietumeiropas, gan Austrumeiropas biznesa vidi.

Mainīgā ģeopolitiskā un ekonomiskā vide koncerna darbības ģeogrāfiskajā teritorijā paaugstina ar šiem reģioniem saistītos riskus. Nepastāvīgie valūtu maiņas kursi un īpaši Krievijas rubļa devalvācija ir nesusi ievērojamus izaicinājumus koncernam un tā klientiem.

Koncerns ieviesa būtiskas izmaiņas klientu komisijas maksu struktūrā. Šo izmaiņu pamatā ir koncerna stratēģija koncentrēties uz lielākiem klientiem Eiropas Savienībā, kuriem var piedāvāt plašāku produktu klāstu.

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?