Pirmdien jaunattīstības valstu akciju tirgi piedzīvoja straujāko kritumu mēneša laikā, ko lielā mērā veicināja lielākais Krievijas biržas indeksa Micex samazinājums kopš 2009.gada, raksta Bloomberg.

Reģionu raksturojošais MSCI Emerging Markets indekss saruka par 1%.

Krievijas biržas pirmdien piedzīvoja lielāko kritumu vairāk nekā piecu gadu laikā.

Maskavas biržas indekss Micex saruka par 11,5%, savukārt RTS indekss – par 12,68%.

Tāpat ievērojami nogāzās vairāku lielu kompāniju akciju cenas. Tā, piemēram, ieguves sektorā strādājošā Mechel akcijas cena saruka par 31%, Gazprom akcijas cena samazinājās par 12%, bet valsts lielākā aizdevēja akcijas cena saruka par 15%.

Kā liecina Bloomberg apkopotie dati, Krievijas akcijām patlaban ir zemākais novērtējums starp 21 jaunattīstības valstu akcijām.

Pirmdien Krievijas akciju tirgus indeksi turpināja sarukt jau sesto dienu pēc kārtas, reaģējot uz spriedzi starp Maskavu un Rietumiem saistībā ar notriekto pasažieru lidmašīnu Ukrainā, raksta MarketWatch.

Micex indekss samazinājās par 1,3%, bet RTS – par 1,1%. Tādējādi Micex indekss piedzīvo ilgāko kritumu kopš janvāra.

Rubļa vērtība pret dolāru nedaudz pieauga – par 0,1% līdz 35,106 rubļiem. Valūtas vērtība pieaug jau otro dienu pēc kārtas. 17. jūlijā rubļa kurss samazinājās par 2,3%, kas ir lielākais vienas dienas kritums kopš 2011. gada septembra. Rubli daļēji atbalsta nodokļu maksāšanas perioda beigas, kas liek uzņēmumiem mainīt valūtas uz rubli. Kā liecina Sberbank informācija, Krievijas kompānijām šodien pievienotās vērtības nodoklī jānomaksā 138 miljardi rubļu (3,9 miljardi dolāru). Tāpat Krievijas uzņēmumiem tuvāko divu nedēļu laikā dividendēs ir jāsamaksā 543 miljardi rubļu, kas arī var sniegt atbalstu šai valūtai.

Gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča izteikumi otrdien paātrināja Krievijas fondu tirgus lejupslīdi.

Aptuveni plkst.13.30 pēc Maskavas laika (plkst.11.30 pēc Latvijas laika) Maskavas fondu tirgus indekss MICEX bija nokrities par 1,34%, bet indekss RTS - par 1,22%.

Pusstundu iepriekš, vēl pirms Janukoviča preses konferences MICEX un RTS indeksi bija uzrādījuši kritumu par attiecīgi 0,1% un 0,8%, salīdzinot ar situāciju biržu slēgšanas brīdī pirmdien.

Janukovičs otrdien Krievijā sarīkotajā preses konferencē atkal paziņojis, ka viņš esot likumīgais valsts vadītājs.

Preses konferencē, kas, tāpat kā viņa iepriekšējā uzstāšanās, notika Rostovā pie Donas, Janukovičs uzsvēra, ka esot gatavs atgriezties Ukrainā, tiklīdz to ļaušot apstākļi.

Latvijas uzņēmēji noraugās «titānu cīņās», kas sašūpo plānus kā Ukrainā, tā Krievijā.

Daudziem Latvijas uzņēmēju projektiem jau Krievijas rubļa un Ukrainas grivnas svārstīgais kurss ir bijis ievērojams risks. Konflikta izvēršanās Krimā ar tā viļņveida efektu reģionā situāciju ir padarījusi kritsku.

Aptur eksportu

Zivrūpniecības uzņēmuma SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele atzīst, ka Krievijas rubļa vērtības samazināšanās ietekmē arī viņa pārstāvēto uzņēmumu, kā arī ikvienu eksportētāju jebkurā citā nozarē, kas savu produkciju realizē Krievijas tirgū. Pagaidām esot vēl grūti pateikt, cik liela būs šī ietekme, jo neviens nezina, kāda būs turpmākā šīs valsts rīcība un kādi vēl notikumi gaidāmi Ukrainā. «Mēs varam tikai noskatīties šajās titānu cīņās. Kad tās noslēgsies, tad varēsim vērtēt notikušo un ko darīt tālāk,” sacīja J. Endele.

Par Vācijas energokompānijai E.ON Ruhrgas piederošajām 47,23% AS Latvijas gāze akcijām interesējas finanšu spekulanti, tāpat interese par šīm akcijām varētu būt Somijas energokompānijai Fortum, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

Savickis stāstīja, ka pie viņa ir vērsušies dažādi finanšu spekulanti, kas izrādījuši interesi par Latvijas Gāzes akciju iegādi. Pēc viņa teiktā, interese par šīm akcijām noteikti būs gan no ASV, gan Eiropas finanšu spekulantiem, taču, pēc Savicka domām, akcijas vajadzētu iegādāties kādai lielai kompānijai.

Viņš pieļāva, ka E.ON Ruhrgas vietā Latvijas Gāzē varētu nākt Fortum, jo, atšķirībā no Vācijas uzņēmuma, kas nolēmis pamest valsti, Somijas uzņēmums Latvijā attīstās.

«Tā kā vācieši Latviju vēlas pamest ātri, cena Fortum varētu būt pieņemama. Tāpat arī somiem ir labas attiecības ar Krieviju,» norādīja Savickis.

Otrdien Krievijas akciju tirgus indekss Micex saruka, reaģējot uz Krievijas lielākās aviokompānijas Aeroflot vērtspapīru cenas kritumu, raksta Bloomberg.

Aeroflot cena samazinājās līdz zemākajam līmenim kopš marta pēc tam, kad laikraksts Vedomosti ziņoja, ka valdība apsver iespēju piemērot ierobežojumus Eiropas aviolidojumiem, jo tādējādi varētu tikt iedragātas uzņēmuma finanses. Aeroflot akcijas cena saruka par 5,8% līdz 46,99 rubļiem, kas ir zemākā cena kopš 18. marta.

Vedomosti ziņoja, ka Krievija varētu ierobežot vai aizliegt Eiropas aviokompāniju lidojumus pāri Sibīrijai uz Āziju. Šie ierobežojumi varētu būt ļoti negatīvi Aeroflot, kurš iekasē komisijas maksas no ārvalstu aviokompānijām par tiesībām šķērsot Sibīriju, norāda Otkritie Capital analītiķe Irina Stupačenko. Pērn šie maksājumi sasniedza 170 miljonus dolāru jeb 18% no kopējā EBITDA.

Kremlis sācis vērienīgu nacionalizāciju, jo, saskaņā ar Business Insider ziņoto, Krievija karam Ukrainā iztērējusi jau gandrīz pusi no Krievijas Nacionālās bagātības fonda likvīdajām rezervēm. Pēc aģentūras Bloomberg datiem fonda aktīvu apjoms kopš 2022. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim samazinājās no 8,9 triljoniem rubļu jeb 100,4 miljardiem ASV dolāru līdz 5 triljoniem rubļu. Krievijai drīzumā varētu pietrūkt naudas, tādēļ Kremlis uzsācis privātuzņēmumu un aktīvu nacionalizāciju.

Kopš Maskavas armija gandrīz pirms diviem gadiem iebruka Ukrainā, uzņēmumu īpašnieki Krievijā arvien biežāk saskaras ar draudiem par nacionalizāciju. Iebiedēšana sākās ar pasākumiem pret ārvalstu uzņēmumiem, kas paziņoja, ka pametīs Krieviju, pēc tam vērsās pret Krievijas uzņēmējiem, kas pameta valsti, tad pret vietējiem uzņēmumiem, kas neizpildīja valsts aizsardzības līgumus, un pavisam nesen pret lielām ārvalstu korporācijām, piemēram, “Danone” un “Carlsberg”, raksta portāls Meduza.

Pagaidām nacionalizācija galvenokārt skar ar militāro rūpniecību un infrastruktūru saistītus uzņēmumus, taču īpašumi tiek konfiscēti arī personām, kas atbalstījušas Ukrainu. Kremlis raugās arī to bagāto uzņēmēju virzienā, kuri, sākoties karam, Krieviju ir atstājuši. Kā ziņo Meduza, pagājušajā mēnesī Krievijas likumdevēji nonāca ziņu virsrakstos, kad viņi ierosināja tiesību aktus, kas ļautu konfiscēt īpašumus, kuri pieder personām, kas notiesātas par noziegumiem, kuri saistīti ar pretkara darbību. Kā zināms, Krievijā par pretkara darbību var pasludināt praktiski visu – sākot no skolnieces zīmējuma līdz jebkuram izteikumam par Krievijas karu Ukrainā, kas ir pretrunā Kremļa oficiālajai nostājai.

Mēdz teikt, ka pēc kara visi ir gudri. Tad nu, noslēdzoties kādiem zīmīgiem apaļiem atskaites periodiem, var atskatīties, kādiem aktīviem cenas pieauguma ziņā klājies vislabāk.

Kopumā 2019. gadā, neskatoties uz dažādiem ģeopolitiskajiem riskiem, cena strauji palielinājās ļoti daudziem finanšu aktīviem. Finanšu ziņu virsrakstos pārsvarā gozējas ASV akciju rekordi, lai gan daži no pašiem lielākajiem uzvarētājiem nākuši no tādām vietām, kur cenu pieaugumu tiem paredzēt bijis visai grūti un riskanti.

Krievija un GrieķijaViens no šādiem tirgiem ir, piemēram, Krievijas akcijas. To cena ASV dolāru izteiksmē 2019. gadā palēcās par veseliem 40% (Krievijas akciju RTS indeksa vērtība). Tik straujam kāpumam netraucēja ne Rietumvalstu rosīšanās sankciju frontē, ne Krievijas protesti.Pēdējos gados daudz kas mainījies nav, un šīs valsts ekonomikas nākotne ir atkarīga no notikumiem naftas tirgū. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent vērtība 2019. gadā bijusi visai stabila, un pašās gada beigās tā pat piedzīvoja visai strauju kāpumu. Tiesa gan, šobrīd straujāku naftas cenas kāpumu daudzi izejvielu eksperti savās prognožu kristāla bumbās nesaskata (īstermiņā paredzēt tendences naftas tirgū gan ir faktiski neiespējami).

Ģeopolitiskie saasinājumi Krievijas kompānijām apgrūtina naudas piesaistīšanu vērtspapīru tirgū .

Krievijas investīciju videi strauji pasliktinoties, sagaidāms, ka šīs valsts korporatīvajai videi būs arvien grūtāk piesaistīt naudu. Jau tiek ziņots, ka vairākas Krievijas kompānijas biržā atlikušas savus sākotnējos publiskos akciju piedāvājumus (Initial Public Offering jeb IPO). Lai gan plāni iet uz biržu netiekot atmesti pilnībā, kompānijas vēlas nogaidīt un redzēt, kā risināsies Krimas konflikts un kādas būs rietumvalstu sankcijas pret Krieviju. Šāda nogaidīšana ir arī saprotama, jo pašlaik grūti iedomāties situāciju, ka investori gribētu IPO laikā izķert Krievijas aktīvus.

Labāk nogaida

Neskatoties uz drūmo fonu, arī nākamgad Baltijā varēs atrast ļoti pievilcīgas investīcijas

Šogad cenu tendences Baltijas biržās krietni izteiktāk nekā citus gadus ietekmēja Krievijas faktors. Krievijas rubļa vērtībai strauji ceļojot lejup, ārzemnieku produkcija šajā valsī vietējiem patērētājiem kļūst arvien dārgāka. Tāpat paredzams, ka dažādu problēmu kopums Krievijas tautsaimniecību nākamgad, visticamāk, ievedīs recesijā, kurai sekos vēl tālāka šīs valsts iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās. Krievijas tirgus ir liels un ļoti nozīmīgs arī daudzām Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kompānijām, kuru peļņa un ieņēmumi nu ir apdraudēti. To izjūt, piemēram, tādi uzņēmumi kā Grindeks un Olainfarm, kuru akciju cenas šobrīd noteikti būtu augstākas, ja nebūtu aktuāls rubļa cenas kritums un sankcijas pret Krieviju. Valdot šādam fonam, kopējā Baltic Benchmark indeksa cena kopš šā gada sākuma sarukusi par 6,8% (pagājušogad tas auga par 11,2%). NASDAQ OMX Riga indeksa vērtība šajā laika posmā sarukusi vēl straujāk – par 10%.

Krievijas rubļa vērtība trešdien turpināja palielināties jau ceturto dienu pēc kārtas, raksta Businessweek.

Rubļa kurss pret centrālās bankas noteikto dolāru/eiro grozu pieauga par 0,4% līdz 41,4941 rublim, kas ir spēcīgākais līmenis kopš 24. februāra.

Tāpat šonedēļ aug Krievijas akciju tirgus indeksi, un Micex indekss trešdien palielinājās par 0,4%.

Krievijas finanšu tirgi atgūstas pēc šomēnes piedzīvotā pārdošanas viļņa, reaģējot uz Krievijas un Ukrainas konfliktu. Akciju novērtējumi patlaban ir zemākie starp 21 jaunattīstības valstu tirgu, par kuru datus apkopo Bloomberg.

«Investoru bailes par Ukrainas krīzes saasināšanos pamazām izzūd,» norāda OAO Promsvyazbank akciju eksperts Oļegs Šagovs, piebilstot, ka mazinās arī stingrāku sankciju risks.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Pirmdien Krievijas rubļa vērtība palielinājās, reaģējot uz naftas cenas pieaugumu, raksta Bloomberg.

Rubļa kurss pret dolāru piedzīvoja straujāko kāpumu starp jaunattīstības valstu valūtām. Vērtība pieauga pat pēc tam, kad Eiropas Savienība paplašināja sankcijas Krievijai. Rubļa kurss pret dolāru pakāpās par 2,1% līdz 62,185 rubļiem par dolāru, kas ir spēcīgākais līmenis kopš 12. janvāra.

Db.lv jau rakstīja, ka pamiers liek augt Krievijas akciju cenām,

Lai gan nav zināms, kā tas izpaudīsies realitātē, Rietumvalstu un Krievijas politiskajiem līderiem, šķiet, izdevies vienoties par pamieru asiņainajā Ukrainas konfliktā. Šādas ziņas izmantojuši arī finanšu tirgus dalībnieki, kas steiguši iepirkt Krievijas akcijas; tāpat nav izslēgts, ka tuvāko dienu laikā var pieaugt šīs valsts valūtas – rubļa – vērtība. Vienošanās par pamieru raisījusi spekulācijas, ka situācija Ukrainā varētu normalizēties, lai gan lielas cerības lolot, protams, nevajadzētu (ņemot vērā iepriekšējos «pamierus», skepse ir ļoti liela), pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas akcijām februāris bijis ļoti salts, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Izejvielu cenu pieaugums, pieņēmumi par ekonomikas krituma stāšanos un cerības uz to, ka jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa politika Krievijai būs labvēlīgāka, pēdējo mēnešu laikā lika strauji pieaugt šīs valsts akciju vērtībai. Kopš novembra pirmās puses līdz janvāra sākumam Krievijas akciju tirgus Micex indeksa (to veido 50 šīs valsts akciju tirdzniecības ziņā vislikvīdākās kompānijas) vērtība bija palielinājusies par 17%. Tiesa gan, pašlaik cerības uz to, ka Tramps Krievijai būs ļoti pretimnākošs, noplakušas, un šāda situācija nozīmējusi, ka sarucis arī tirgus dalībnieku optimisms saistībā ar mūsu Austrumu kaimiņa vērstpapīru izaugsmi. Sevišķi strauji Krievijas akciju vērtības ceļo zemāk kopš janvāra beigām – no savām 27. janvāra virsotnēm Micex indeksa vērtība ir sarukusi jau par 9,5%. Rezultātā šī indikatora vērtība kopš novembra zemākajiem punktiem ir palielinājusies vairs tikai par 5%.

Kļūdījušies tie, kas gaidīja Krievijas akciju tirgus kritumu pēc Rietumvalstu piemērotajām sankcijām, raksta Business Insider.

Otrdien ASV Valsts prezidents Baraks Obama paziņoja par jaunām ekonomiskām sankcijām Krievijai par situācijas destabilizēšanu Ukrainā. Sankcijas attiecas arī uz piekto lielāko Krievijas banku Bank of Moscow, ceturto lielāko - Russian Agricultural Bank un otro lielāko banku VTB Bank.

Tomēr trešdien Krievijas akciju tirgus indekss Micex pakāpās par 2,2%. Tiesa gan, skatoties ilgākā termiņā kopējā aina neizskatās tik labi, jo pastāv bažas, ka Krievijas ekonomika viennozīmīgi ir zem spiediena. Kopš gada sākuma Micex ir sarucis par 3,5%, salīdzinot ar ASV akciju indeksu Standard&Poor’s, kas šajā laika periodā ir par 7,8% augstāk.

Pirmdien Krievijas akciju tirgus indeksi pieauga un rubļa vērtība samazinājās, neskatoties uz to, ka Rietumvalstis gatavojas jaunām sankcijām pret Krieviju pēc svētdien notikušā referenduma Krimā, raksta Reuters.

RTS indekss pakāpās par 1,4%, bet Micex indekss – par 1,3%. Sākoties tirdzniecībai biržā, indeksi pat pieauga par vairāk nekā 2%, tomēr pēc tam atkal nedaudz saruka.

Jāatzīmē, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Micex indekss ir sarucis par vairāk nekā 16%.

Savukārt Krievijas rubļa vērtība pret dolāru saruka par 0,3%, bet pret eiro – par 0,2%, bet pret Krievijas Bankas noteikto eiro un dolāru grozu tā samazinājās par 0,2% līdz 43,1266 rubļiem. Šajā gadā rubļa vērtība ir sarukusi jau par 10%, kas ir otrs sliktākais rādītājs starp 24 jaunattīstības valstu valūtām.

Pirmdien par 15 bāzes punktiem samazinājās rubļu valdības parādzīmju ar dzēšanas termiņu 2027. gada februārī ienesīgums, sasniedzot 9,56%. Pagājušajā nedēļā, augot spriedzei starp Ukrainu un Krieviju, ienesīgums sasniedza rekordaugstu līmeni.

Pirmdien Ukrainas grivnas vērtība samazinājās līdz rekordzemam līmenim – 11,651 grivnām par vienu dolāru, liecina Reuters dati.

Piektdienu valūta noslēdza ar 10,851 grivnu par dolāru.

Valūtas tirgotāji norāda, ka spriedze Ukrainā palielinājusi dolāru pieprasījumu, kā rezultātā dolāri sākuši pietrūkt.

Tāpat turpināja sarukt Ukrainas akciju tirgus indekss, samazinoties par gandrīz 7%.

Savukārt dolāra parādzīmju ar dzēšanas termiņu 2023. gadā ienesīgums pieauga par 97 bāzes punktiem līdz 10,416%.

Db.lv jau rakstīja, ka Ukrainas un Krievijas konflikts ir veicinājis jaunattīstības valstu akciju tirgus kritumu, un biržu indeksi piedzīvoja straujāko kritumu mēneša laikā, ko lielā mērā veicināja lielākais Krievijas biržas indeksa Micex samazinājums kopš 2009.gada.

Ceturtdien Krievijas rubļa vērtība samazinājās līdz sešu mēnešu zemākajam līmenim, un saruka arī akciju indekss Micex, tirgus dalībnieku vidū valdot bažām, ka Rietumvalstis Krievijai varētu piemērot jaunas sankcijas saistībā ar tiešo iebrukumu Ukrainā, raksta Bloomberg.

Rubļa vērtība saruka par 1,6% līdz 36,7605 rubļiem par dolāru, kas ir vājākais līmenis kopš 3. marta, kad sākās Krimas aneksija. Līdz rekordzemas atzīmes sasniegšanai rublim pietrūkst vien 0,7%.

Savukārt Micex indekss zaudēja 1,7% no savas vērtības, kas ir straujākais kritums kopš augusta sākuma.

Tāpat palielinājās arī rubļa obligāciju ar dzēšanas termiņu 2027. gada februārī ienesīgums – par 26 bāzes punktiem līdz 9,59%.

ASV pārstāvju izteikumi, ka Austrumukrainā novērojams tiešs Krievijas iebrukums, apstādināja Krievijas aktīvu cenu straujo pieaugumu, ko veicināja tirgus dalībnieku optimisms par konflikta mazināšanos. Vardarbība Ukrainā pieauga dienu pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins tikās ar Ukrainas vadītāju, taču nepanāca politiskā konflikta risinājumu.

Trešdien Krievijas uzņēmumu akciju cenas un rubļa vērtība palielinājās, reaģējot uz ziņām, ka Eiropas Savienība jaunas sankcijas varētu piemērot vien 24. jūlijā, raksta Bloomberg.

Micex indekss pakāpās par 0,4%, bet RTS vērtība pieauga par 1,4%. Savukārt rubļa vērtība pret dolāru palielinājās par 0,6% līdz 34,79 rubļiem par dolāriem, eksportētājiem gatavojoties maksāt milzīgas summas – 373 miljardus rubļu pievienotās vērtības nodokļa maksājumos. Rubļa kurss pret centrālās bankas noteikto dolāru un eiro grozu pieauga par 0,6% līdz 40,2418 rubļiem, bet pret eiro nemainījās un saglabājās 46,877 rubļu līmenī.

Jāatzīmē, ka ES otrdien paziņoja, ka par jaunām sankcijām ziņos 24. jūlijā, un Bloomberg eksperti pieļauj, ka bloks varētu ierobežot Krievijas pieeju kapitāla tirgiem un aizsardzības tehnoloģijām.

Pagājušajā ceturtdienā Krievijas akciju, obligāciju cenas un rubļa vērtība saruka, reaģējot uz ASV piemērotajām sankcijām Krievijas uzņēmumiem, un pagājušajā nedēļā Micex tirgus vērtība zaudēja aptuveni 47 miljardus dolāru, kas ir lielākais apmērs četru mēnešu laikā. ASV ierobežoja vairāku lielu Krievijas uzņēmumu piekļuvi ASV akciju un parāda tirgiem finansējumam ar termiņu, kas ilgāks par 90 dienām.

Krievijas akciju tirgus indeksi piektdien saruka, turpinoties Rietumvalstu mēģinājumiem atrunāt Krieviju no Krimas reģiona aneksijas.

Rezultātā Micex indekss saruka par 4,5%, un izskatās, ka šonedēļ piedzīvos lielāko nedēļas kritumu kopš 2011. gada septembra. Kopš 2013.gada janvārī sasniegtā augstākā līmeņa indekss sarucis jau par 24%, raksta Bloomberg. Patlaban Krievijas akcijām ir viszemākie novērtējumi starp 21 jaunattīstības valsts akcijām.

Krievijas valdības obligāciju ar dzešanas termiņu 2027. gada februārī cenas piektdien saruka, ienesīgumam palielinoties par 32 bāzes punktiem līdz rekordaugstam līmenim – 9,73%.

Savukārt rubļa vērtība samazinājās par 0,1% līdz 43,0419 rubļiem pret Krievijas bankas noteikto dolāru un eiro grozu.

Pamiers liek augt Krievijas akciju cenām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan nav zināms, kā tas izpaudīsies realitātē, Rietumvalstu un Krievijas politiskajiem līderiem, šķiet, izdevies vienoties par pamieru asiņainajā Ukrainas konfliktā. Šādas ziņas izmantojuši arī finanšu tirgus dalībnieki, kas steiguši iepirkt Krievijas akcijas; tāpat nav izslēgts, ka tuvāko dienu laikā var pieaugt šīs valsts valūtas – rubļa – vērtība. Vienošanās par pamieru raisījusi spekulācijas, ka situācija Ukrainā varētu normalizēties, lai gan lielas cerības lolot, protams, nevajadzētu (ņemot vērā iepriekšējos «pamierus», skepse ir ļoti liela).

Valdot šādam fonam, Krievijas RTS indeksa vērtība pagājušās nedēļas beigās palielinājās vairāk nekā par 6%. Kopš pagājušā mēneša beigām šī tirgus indikatora vērtība pieaugusi jau gandrīz par 20%. Strauji turpina palielināties arī Krievijas akciju tirgus rubļu indeksa MICEX vērtība. Tikmēr eiro cena rubļos kopš šā mēneša sākuma ir samazinājusies aptuveni par 5,5% un šo piektdien atradās pie 73,95 rubļu atzīmes. Iespējams, tirgus dalībnieki ne tik daudz priecājas par potenciāli trauslo pamieru, bet par to, ka sarunās panākta vismaz kaut kāda vienošanās. Šādas vienošanās neesamība, visticamāk, būtu iegansts jaunam, potenciāli daudz stingrāku sankciju vilnim pret Krieviju, kas attiecīgi šīs valsts tautsaimniecību iedzītu dziļākā recesijā. Jāņem vērā, ka šobrīd visa veida ieguldījumi Krievijā uzskatāmi par ļoti spekulatīviem. Tos zināmā mērā varētu salīdzināt ar balansēšanu starp cerībām un izmisumu.

Notiek atbrīvošanās no Krievijas aktīviem; tiem tiek piedēvēts gluži vai toksisks statuss, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krieviju skāris jauns ASV sankciju vilnis, kas nācis komplektā ar šīs valsts finanšu aktīvu izpārdošanu. Svaigākie notikumi tādējādi vēlreiz apstiprina, ka Krievijas vērtspapīri piemēroti vien pieredzējušiem spekulantiem, kas spēj ātri orientēties cenu un tirdzniecības apjomu ziņā ļoti svārstīga tirgus apstākļos. Reaģējot uz svaigākajiem notikumiem, piemēram, eiro cena rubļos nepilnas nedēļas laikā palielinājusies gandrīz par 10% un šo otrdien atradās pie 77,4 rubļu atzīmes. Tāpat līdzīgs cenas pieaugums bijis ASV dolāra cenai Krievijas rubļos. Strauji zemāk noplanējušas Krievijas akciju vērtības – šīs valsts RTSI indeksa cena dažu dienu laikā sarukusi gandrīz par 15%. Jānorāda, ka līdz februāra otrajai pusei bija vērojams pat visai straujš Krievijas akciju cenu pieaugums. Tomēr šobrīd minētā akciju indeksa vērtība jau atrodas par 6,4% zemāk, nekā tā bija gada sākumā. Iepriekšējo reizi šāda vispārējā masveida nerakstīta vienošanās pamest Krievijas finanšu aktīvu kuģi, šķiet, bija vērojama ap Krimas aneksiju.

Protestējot pret Krievijas parlamenta 1.marta lēmumu atļaut Krievijai ievest savu karaspēku Ukrainas teritorijā, svētdienas pēcpusdienā Rīgā, pie Krievijas vēstniecības, bija sapulcējies vairāk nekā pustūkstotis dažādu vecumu un tautību cilvēku.

Protesta akcija noritēja mierīgi. Vairums cilvēku bija pulcējušies ielas pretējā pusē, bet pa ietvi gar vēstniecību staigāja Valsts policijas darbinieki. Kopumā notikuma vietas tuvumā bija saskaitāmas aptuveni desmit policijas automašīnas un ap 20 policistu.

Protestētāji izkliedza saukļus, paužot atbalstu brīvai Ukrainai un nosodījumu Krievijai, kā arī turēja rokās dažādus plakātus, kas vēstīja: «Nē Krievijas agresijai Ukrainā», «Par demokrātiju», «Rokas nost no Ukrainas!», «Nē karam!» u.c. Starp plakātiem, uz kuriem bija lasāmi diezgan vispārīgi aicinājumi, atradās arī daži konkrētāki, Krievijas varai nedraudzīgāki vēstījumi, piemēram, «Putins = fašists», «Man kauns par Krievijas okupantiem» un «Krievija lielākais agresors Eiropā». Plakāti bija latviešu, krievu, angļu un vācu valodās.

Francijas autoražotājs "Renault" pārdevis savus Krievijas aktīvus Krievijas valdībai, pirmdien paziņojušas abas puses.

"Renault" piederēja 68% Krievijas autobūves uzņēmuma "AvtoVAZ" akciju, taču uz Francijas uzņēmumu tika izdarīts aizvien lielāks spiediens aiziet no Krievijas pēc tās īstenotā uzbrukuma Ukrainai.

"Parakstīta vienošanās nodot "Renault Group" Krievijas aktīvus Krievijas Federācijai," norāda Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija.

Vienošanās paredz, ka "Renault" saglabās iespēju uz sešiem gadiem atpirkt "AvtoVAZ" akcijas. Tāpat šī vienošanās ietver arī "Renault" ražotni Maskavā.

Šī darījuma finanšu informācija netiek atklāta, taču Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs aprīlī sacīja, ka "Renault" plāno savus Krievijas aktīvus pārdot par vienu simbolisku rubli.

Bijušie Krievijas naftas koncerna Jukos akcionāri vērsušies ASV, Francijas un Lielbritānijas tiesās ar prasību izpildīt Hāgas tiesas lēmumu par 50 miljardu dolāru piedzīšanu no Krievijas Federācijas, vācu laikrakstam Sueddeutsche Zeitung pavēstīja uzņēmuma Group Menatep Limited (GML) vadītājs Tims Osborns.

Pagājušā gada beigās GML ar analoģisku prasību vērsās Vācijas tiesā, bet gatavojas vērsties arī Beļģijas un Nīderlandes tiesās.

Prasības tiek iesniegtas, lai piedzītu no Krievijas aktīvus Eiropas valstīs un ASV. Pēc tam kad tiesas būs apmierinājušas GML prasības, bijušajiem naftas uzņēmuma akcionāriem būs jāatrod Krievijas īpašums konkrētās valsts teritorijā un tad jāiesniedz prasība par tā konfiskāciju, Osborns vēl oktobrī sacīja Vācijas žurnālam Der Spiegel.

Atbilstoši Der Spiegel versijai attiecībā uz Krievijas īpašumu Vācijā runa varētu būt par Vācijā pasūtītajām lidsabiedrības Aeroflot lidmašīnām vai arī maksājumiem par gāzi koncernam Gazprom.