Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

2022. gada maija beigās pieprasījums pēc skujkoku koksnes normalizējās un skujkoka zāģbaļķa cenas piedzīvoja nelielu kritumu, liecina meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Tikmēr enerģētiskās koksnes cenas sasniedz maijam netipiskus augstumus, tāpat arī aug pieprasījums pēc visu veidu cirsmām Latvijā. Gaidāmās sankcionēto reģionu – Krievijas un Baltkrievijas – pilnīgas iziešanas no Eiropas tirgus dēļ, kā arī loģistikas problēmu un kopumā neskaidrās situācijas dēļ, zāģbaļķu tirgus būs grūti prognozējams.

Karš Ukrainā ir izraisījis transporta traucējumus gan kuģiem, gan kravas automašīnām, līdz ar to novērojams loģistikas izmaksu pieaugums kopumā. Pieprasījums pēc skujkoku koksnes maijā ir samazinājies, un koksne ir pieejama. Pārstrādātāju noliktavās ir izveidojušies lieli uzkrājumi, jo gala pircējs neiepērk liekus koksnes apjomus, bet gan tikai tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam šobrīd. Problēmas būvniecības apjomu palielināšanā rada metāla, izolācijas un citu saistīto materiālu pieejamība, loģistikas problēmu dēļ, tas apgrūtina būvniecības projektu savlaicīgu realizāciju.

Hansabank Markets

Dolāra eiro kurss aizvadītajā nedēļā turpināja svārstīties. Ja nedēļas sākumā EUR/USD kurss bija virs 1.20 dolāru atzīmes, tad ceturtdien tas bija samazinājies zem 1.19 dolāriem, bet piektdien eiro jau atkal bija atgriezies nedēļas sākuma līmeņos. Līdzīgi kā iepriekšējās divās trijās nedēļās, galvenā tēma valūtu tirgos bija dolāru procentu likmju nākotne. Dīleri ar lielu pārliecību prognozē, ka ASV FRS šī gada laikā uzsāks dolāru bāzes procentu likmes palielināšanu, tomēr pēdējie ASV FRS pārstāvja izteikumi ir nedaudz ‘atvēsinājuši’ dolāru pircējus, jo pauž centrālās bankas piesardzību.

Mārciņas kurss attīstījās līdzīgi eiro, proti, krītoties dolāra vērtībai, mārciņas kurss pret dolāru pakāpās un piektdien jau bija 1.7955 GBP/USD, kas ir divu nedēļu augstākais līmenis. Aktuālo jautājumu vidū ir mārciņas procentu likmes pieaugums nākotnē. Šķiet, ka Anglijas Banka šī gada laikā vēl vairākkārtīgi palielinās mārciņas procentu likmi. Jenas tirgū bija vērojama Japānas nacionālās valūtas nostiprināšanās. Ja vēl nedēļas sākumā dolārs maksāja 114.7 jenas, tad piektdien dolāra kurss bija vairs tikai 111.7 jenas.

Valdības sēdē akceptēja noteikumus «Noteikumi par sezonas rakstura iepirkumiem». Noteikumu uzdevums ir noteikt konkrētus iepirkumus un termiņus, kuru laikā saņemtā sūdzība par šiem iepirkumiem Iepirkumu uzraudzības birojā jāizskata 15 kalendāro dienu laikā. Ir daudz iepirkumu veidu, kas ir jāveic noteiktā laikā (sezonā). Sūdzības iesniegšanas gadījumā, kad tiek kavēta iepirkuma procedūra, iepirkumam var zust jēga. Sūdzību skaits ir liels, un visas sūdzības izskatīt saīsinātā termiņā nav iespējams. Tāpēc ir paredzēts, ka atsevišķus iepirkumus, kuru gadījumā, ja tiek iesniegta sūdzība par tiem, šī sūdzība ir jāizskata paātrināti. Līdz ar to šo noteikumu izpratnē minētais sezonas laiks nav domāts kā sezonas laiks pēc būtības attiecīgajam iepirkumam, bet gan kā termiņš, kura laikā sūdzība jāizskata paātrināti, lai iepirkums arī pēc sūdzības izskatīšanas būtu iespējams un lietderīgs,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā. Par pamatu projektā uzskaitītajiem iepirkumiem ir ministriju un citu valsts institūciju sniegtie priekšlikumi atbilstošajās nozarēs. Projektā netika iekļauti tie iepirkumi, kam nebija izteikti sezonāls raksturs, vai arī kuru sezonas laiks bija nenosakāms. Tā, piemēram, netika iekļauti lauksaimniecības ražojumi, pārtikas produkti, apģērbi, kas paredzēti sezonālai valkāšanai utt. Sezonas rakstura iepirkumi šo noteikumu izpratnē ir iepirkumi, kas veikti attiecīgajā periodā šādās nozarēs:†mežsaimniecībā:†pakalpojumi, kas saistīti ar meža ugunsdrošības pasākumiem (valstī izsludinātajā ugunsbīstamajā periodā mežos);†darbi meža sēklu plantācijās (1.oktobris–1.decembris);†meža reproduktīvā materiāla iegāde (1.februāris–1.aprīlis);†insekticīdu lietošana (1.marts–1.septembris);†repelentu lietošana (1.septembris–1.novembris);†feromonu lietošana (1.maijs–1.augusts);†meža augsnes sagatavošana un stādīšana (1.marts–1.jūnijs); meža sējumu un stādījumu kopšana (1.janvāris–1.jūnijs). Būvniecībā un komunālajā saimniecībā:†autoceļu melnā seguma rekonstrukcija un periodiska uzturēšana (1.maijs–1.septembris);†ēku fasāžu un jumtu remonts (1.maijs–1.septembris);†maģistrālo cauruļvadu nomaiņa (1.maijs–1.septembris);†ēku iekšējo apkures tīklu remonts (1.maijs–1.septembris);†katlumāju remonts un rekonstrukcija (1.maijs–1.septembris);†ēku jumtu un karnīžu attīrīšana no sniega un ledus (ziemas sezonā atkarībā no laika apstākļiem);†kurināmā iegāde apkurei (15.oktobris–15.marts). Medicīnā:†ērču encefalīta vakcīnas iegāde (1.janvāris–1.aprīlis);† gripas vakcīnas iegāde (1.septembris–1.janvāris). Dabas aizsardzībā – dabas tūrisma infrastruktūras objektu (piemēram, dabas takas, laipas, kāpnes, tūristu apmetnes) būvniecība un remonts (15.aprīlis–1.septembris),norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Investori, kuru portfeļos ir ieguldījumi akciju tirgos, šogad var justies ļoti apmierināti. Attīstīto valstu akciju tirgi ir snieguši īpaši labu peļņu.

Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība ir pakāpusies šogad par vairāk kā 25%, bet Eiropas uzņēmumu akciju tirgus indeksa STOXX 600 cenas kāpums ir pārsniedzis 15% (pēc Thomson Reuters Datastream informācijas uz 2013.gada 20.novembrī, vērtības ir noapaļotas). Turklāt, S&P 500 indeksa vērtība atrodas vēsturiski augstākajā punktā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kurš tika sasniegts 2007.gada rudenī. Šī augšupeja bez lielām svārstībām akciju tirgos īstenībā ilgts kopš pagājušā gada vasaras. Kopš 2012.gada jūlija, akciju tirgus cenas gan ASV, gan Eiropā ir pieaugušas par aptuveni 30%.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar trim akciju tirgus ekspertiem, kuri sniedz padomu, kas būtu jāņem vērā, sākot darboties akciju tirgū, nepieciešamajām summām, riska un citiem faktoriem, ar kuriem jārēķinās potenciālajam investoram.

Uz jautājumiem atbild:

- Nordea Markets vadītājs Ritvars Kumpiņš;

- SEB Unibankas Brokerpakalpojumu un vērtspapīru emisijas nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska;

- Hansabankas brokeris Juris Jankovskis.

- Kā cilvēkam Latvijā, kuram nav speciālu zināšanu/izglītības, bet, zinot daudzos veiksmes stāstus, ir vēlme, uzsākt darbību akciju tirgū? Kādi būtu pirmie soļi, kas jāveic, ar ko labāk sākt?

Hansabank Markets

Pēc dolāra straujās atgūšanās iepriekšējā piektdienā, šī nedēļa valūtu tirgos bija visai svārstīga. Kopumā eiro neizdevās iegūt tirgus dalībnieku labvēlību - maksimālo vērtību EUR/USD sasniedza trešdien pie 1.194 USD atzīmes. Ilgi šādu līmeni eiro noturēt neizdevās - jau ceturtdien eiro maksāja vairs tikai 1.177 dolārus. Kursa kritums atspoguļoja ziņas no ASV. Par galveno tirgus virzītāju kļuva publikācija par inflāciju ASV, proti, ražotāju cenu straujais pieaugums daudziem šķita kā norāde uz augstākas inflācijas vidi un attiecīgi augstāku varbūtību, ka ASV FRS strauji uzsāks dolāru likmju palielināšanu. Lai gan piektdien paziņojums par ASV patēriņa inflāciju nebija tik daudzsološs (inflācijas kāpums bija mazāks kā gaidīts), tik un tā dolāra vērtība saglabājās salīdzinoši augsta. Jāpiebilst, ka pozitīvajiem datiem no eiro zonas (labāki kā gaidīts IKP dati), nebija gandrīz nekādas ietekmes uz eiro valūtas kursu.

Šogad, tāpat kā divus iepriekšējos gadus, vietās, kur ir Hipotēku bankas filiāles, visas vasaras garumā Hipotēku banka sadarbībā ar vietējām pašvaldībām rīkos talkas. Mēs turpināsim jau iesāktos un uzsāksim jaunus projektus, kuri mūsu pilsētām ļaus kļūt arvien pievilcīgākām! Uz talkām ir aicināti gan Hipotēku bankas klienti, gan darbinieki, gan vienkārši savas pilsētas patrioti. Tāpat šīs vasaras talkās solās piedalīties arī Hipotēku bankas valde un Rīgas filiāļu darbinieki. Viena lieta ir darbs, kas tiek paveikts ar labu gribu un gaišā noskaņā, otra – kopā būšana. Ikdienas steigā ne vienmēr atrodas laiks, lai gluži vienkārši parunātos, bet talkas laikā, strādājot visiem plecu pie pleca, mēs bieži vien savus kaimiņus, draugus, kolēģus, klientus un sadarbības partnerus ieraugām gluži citā gaismā. Tas pārsteidz un uzlādē, jo nekas nespēj aizstāt cilvēcisko attiecību nozīmīgumu. Pēc padarīta darba visus talciniekus gaidīs sātīgas vakariņas, savukārt pēc tām pilsētu estrādēs mūs priecēs grupa Bellaccord ar jauno koncertprogrammu „Saldais ēdiens”. 11.maijs – Limbaži 14.00 – talka Lielezera pludmalē (sakopšanas un labiekārtošanas darbi); 18.30 – koncerts Limbažu estrādē. 16.maijs – Aizkraukle 14.00 – talka pilsētas laukumā (laukuma apzaļumošana); 18.30 – koncerts pludmalē pie Aizkraukles pilsētas kultūras nama. 18.maijs – Valka 14.00 – talka Valkas brīvdabas estrādē (labiekārtošana un sakopšana); 18.30 – koncerts Valkas brīvdabas estrādē. 23.maijs – Madona 14.00 – talka Saieta laukumā un Mīlestības graviņā (apzaļumošana un sakopšana); 18.30 – koncerts Mīlestības graviņā pie strūklakas. 25.maijs – Cēsis 14.00 – talka Avotu ielejas parkā (apzaļumošana un labiekārtošana); 18.30 – koncerts Cēsu pilsdrupu estrādē. 1.jūnijs – Bauska 14.00 - pilsētas pludmales sakopšana un labiekārtošana 19.00 – koncerts Bauskas pilsdrupu estrādē 6.jūnijs – Valmiera 14.00 - bērnu rotaļu laukuma labiekārtošana „Vecpuišu parkā” 19.00 – koncerts Valmieras pilsdrupu estrādē 8.jūnijs – Alūksne 14.00 – talka bērnu rotaļu laukumā 19.00 – koncerts Alūksnes pilsdrupu estrādē 13.jūnijs – Jelgava 14.00 – Ozolskvēra sakopšanas talka 19.00 – koncerts laukumā pie Jelgavas pilsētas kultūras nama 15.jūnijs – Krāslava 14.00 – talka pils parkā 19.00 – koncerts 29.jūnijs – Preiļi 14.00 – talka Pils parkā 19.00 – koncerts Preiļu parka estrādē

Antons Ļubenko

A/s Trasta komercbanka

Vērtspapīru daļas speciālists

Notikumi Krievijas akciju tirgū 26.01 bija saglabājuši pagājušas nedēļas pēdējo dienu tendences. No investoru puses bija jūtams neliels pieprasījums pēc Lukoil, Gazprom un krājbankas Sberbank akcijām, tirdzniecībai tika nodotas, pirmkārt, Jukos un Surgutņeftegaz akcijas, kurām otrajā nedēļas pusē pievienojās KASKrievijas vienotā Energosistēma vērtspapīri. KAS akciju minimālā akcijas cena periodā bija 9.330 rubļi, vidējā cena sastādīja 9.260 par akciju, bet tirdzniecības beigu posmā apstājās pie 9.167 rubļi par akciju. Apbrīnojami pieauga Sberbank akciju cena, sasniedzot 8.669 rubļus par akciju, pie tam bija vērojams pieprasījums pēc priviliģētajiem vērtspapīriem, kuru cena dienas beigās apstājās pie atzīmes- 120.0 rubļi par akciju (vidējā cena- 120.55 rubļi par akciju). Sberbank akciju tirgus cena apstājās pie 43.87 rubļiem par akciju, bet maksimālā to cena dienas laikā sasniedza 43.92 rubļi par akciju. Kopumā tirgū nebija vērojamas būtiskas izmaiņas- vēl joprojām akciju tirgū bija vērojams būtisks rubļa pārsātinājums, bet tirgus dalībnieku, kas pārstāv rietumu valstis, pieprasījums pēc akcijām tikai pastiprināja uz valūtas kursa pieaugumu spēlējošo Krievijas tirgus dalībnieku aktivitāti.

Vietējā investīciju banka “Signet Bank” 2023. gadā uzsāka ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Vietējā investīciju banka, Signet Bank šajā gadā turpinās īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā –, un paplašinās tās mērogu, dodoties arī uz Latvijas lielākajām reģionālajām pilsētām.

Šī gada pirmā akadēmija notika Rīgā, 1. februārī, savukārt pirmā reģionālā akadēmija projekta ietvaros notiks Liepājā, 9. februārī. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus, un ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības. Kā rāda Signet Bank veiktās Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptaujas dati*, šādu uzņēmēju rīcību lielā mērā ietekmē zināšanu trūkums par kapitāla tirgus piedāvātajām iespējām – to atzīst vairāk nekā 57% aptaujāto Latvijas uzņēmēju.

Ja šodien esmu pieņēmis stratēģisku lēmumu veikt ilgtermiņa ieguldījumus akciju tirgū, investējot daļu sava portfeļa, piemērām, augsti diversificētā akciju ieguldījumu fondā, kāds būtu vidējais sagaidāmais ienesīgums gadā, ar kuru varu saprātīgi rēķināties nākamo 10 gadu laikā? Šis nav triviāls jautājums, jo atšķirības pāris procentu punktu apmērā atstātu nozīmīgu ietekmi uz portfeļa gala vērtību termiņa beigās. Piemēram, izvēles cena starp sagaidāmo gada ienesīgumu 8% vai 10% ir papildus 43.5 eiro pēc desmit gadiem uz katriem sākotnēji ieguldītiem 100 eiro.

Lai iegūtu sākotnējo atskaites punktu ilgtermiņa sagaidāmā ienesīguma līmenim, varētu izmantot akciju tirgus vēsturiski sasniegtos ienesīguma rādītājus. Piemēram, ASV lielāko publisko uzņēmumu akciju tirgus indekss S&P 500 kopējais gada ienesīgums iepriekšējo 5 gadu laikā ir sasniedzis 18.4%, iepriekšējo 10 gadu laikā 7.8%, bet 25 gadu laikā 9.8% (skatīt 1. attēlu). Jāatzīst gan, ka šāda vienkārša vēsturisko datu analīze daudz nepalīdz, jo atšķirības dažādu laika periodu ienesīgumos ir ievērojamas.

1. attēls. ASV akciju tirgus indeksa S&P 500 vēsturiskie iepriekšējo periodu ienesīguma un riska rādītāji uz 31/05/2014

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

Lai novērtētu iespējamo kapitāla tirgus attīstību vidējā termiņā, ir veikts indikatīvs aprēķins par trīs dažādiem scenārijiem. Bāzes scenārijs tiek balstīts uz pieņēmumu, ka 2023.-2027.gadā akciju cenu indekss pieaug gadā par 3,4%, kas atbilst vidējam akciju cenu indeksa pieaugumam pēdējo piecu gadu laikā. Tādējādi, tirgū neienākot jauniem spēlētājiem, akciju tirgus kapitalizācijas līmenis 2027.gadā varētu sasniegt 2,44% no IKP.

Pateicoties iepriekšējos gados aktīvai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, tagad Latvijas Bankas darbībai, vairākas kapitālsabiedrības ir veikušas vai plāno veikt savas gatavības kapitāla tirgum novērtējumu Latvijas Bankas izveidotajā "smilšu kastē", kas pie pozitīva iznākuma varētu rezultēties ar finansējuma piesaisti akciju un obligāciju tirgū. Pie šī scenārija, ja akciju tirgū ienāk vairāki jauni valsts un pašvaldību uzņēmumi, veicot sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO), akciju tirgus kapitalizācijas līmenis teorētiski 2027.gadā var sasniegt 5,5% no IKP.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par finanšu tirgiem.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Aizvadītajā nedēļā Baltijas indeksi sabruka par vairāk nekā 10%, kam par iemeslu kalpoja vispārējs sabrukums pasaules finanšu tirgos. Indekss OMX Riga samazinājās par 12.9%, lielu kritumu par 21.2% piedzīvoja Rīgas Fondu biržās likvīdākās akcijas - Latvijas Kuģniecība vērtspapīri. Šī gada deviņu mēnešu laikā Ventspils nafta termināls nodrošināja 46.1% no kopējiem kravu pārkraušanas apjomiem Ventspils ostā, tomēr uzņēmuma pārkraušanās apjoms samazinājās par 1 miljonu, salīdzinājumā ar analoģisko periodu 2007. gadā. Mātes uzņēmuma Ventspils nafta akciju cena aizvadītajā nedēļā samazinājās par 14.7%. Uz kopējā krituma fona ir jāatzīmē Latvijas Balzams kotējumu pieaugums par 1.96%.

Autoražotājs Volkswagen papildinājis savu modeļu piedāvājumu ar sportisku jaunpienācēju pilsētas krosoveru kategorijā – T-Roc.

T-Roc ir būvēts uz MQB platformas un Volkswagen modeļu klāstā tiek pozicionēts segmentu zemāk nekā Tiguan. T-Roc ir 4,234 mm garš (par 252 mm īsāks nekā Tiguan) un tā riteņu garenbāze ir 2,603 mm. Pateicoties garākai riteņu bāzei, automašīna ir viena no lielākajām savā klasē – salonā ērti jutīsies pieci pasažieri, savukārt bagāžnieka ietilpība ir no 445 līdz 1,290 litriem (ar nolaistiem sēdekļiem).

Šis modelis ir pirmais Volkswagen krosovers, kuru ir iespējams brīvi konfigurēt ar atšķirīgām jumta un virsbūves krāsu variācijām. Pēc vēlēšanās arī salona interjera apdares paneļus var izvēlēties kontrastējošās krāsās, kas sader ar sēdekļu apdari. Automašīnu iespējams pasūtīt ar jaunās paaudzes pilnībā digitālo mērinstrumentu paneli Active Info Display, kā arī 8.0 collu lielu informācijas un izklaides sistēmu. Pēc izvēles T-Roc var papildināt arī ar augstas kvalitātes 300 vatu Beats skaņas sistēmu un savā klasē lielāko (870 mm x 1,364 mm) panorāmas lūku.

Vācijas pilsētā Hannoverē prezentēts Volkswagen California XXL dzīvojamo automobiļu prototips. Modelis, kam par pamatu ņemta Crafter riteņu garenbāze un fiksēts jumta pamats, ir aprīkots ar augsto jumtu, virtuvi un vannasistabu, un tas sniedz ieskatu Crafter dzīvojamo automobiļu nākotnē.

Automobiļa virsbūve un salona izkārtojums piedāvā daudz vietas California XXL iekšpusē, tostarp ērtu gultu, kas ir aptuveni 2 metrus gara. Papildus tam plaša, atdalīta dzīvojamā telpa piedāvā kustības brīvību. Daudz vietas nodrošina arī aizmugurējais sēdeklis un priekšējie sēdekļi, kurus var pagriezt par 180 grādiem. California piedāvā virtuvi, kurā ir plīts ar diviem riņķiem, ledusskapis, izlietne un izvelkama galda virsma. Pateicoties spēkrata lielajiem izmēriem, komfortu uzlabo pārdomāti veidota vannasistaba ar dušu un labierīcībām.

Plašāka informācija par jauno California XXL konceptautomobili būs pieejama tā pasaules pirmizrādes ietvaros: tā atklāšana paredzēta Caravan Salon izstādē Diseldorfā, kas norisināsies no 26. augusta līdz 3. septembrim.

Janvāra mēnesis vērtspapīru tirgos ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā uzrādīja izaugsmi. Ja iepriekšējā apskatā minēju, ka Rīgas biržas indekss visa 2018. gada laikā nokrita par 6,72%, tad šā gada pirmajā mēnesī izaugsme veidoja 6,24%. Līdzīgi arī S&P500 indekss - iepriekšējā gada laikā nokrita par 6,74%, janvārī pieauga par 7,09 %. Jāpiezīmē, ka S&P500 indekss pēdējās divās janvāra dienās pieauga par 2%, jo parādījās pirmās uzņēmumu atskaites par iepriekšējo periodu ar labiem rezultātiem.

(Avots: tradingview.com)

Līdz ar to indeksu lielums (vidējās akciju cenas) ir 2018. gada sākuma līmenī. Lai gan janvārī ziņu plūsma nebija tik optimistiska un analītiķu vērtējums gada sākumā par akciju tirgus nākotni neparedzēja šādu izaugsmi. Es to skaidroju ar investoru ticību uzņēmumu darbībai iepriekšējā gadā un cerību, ka atskaites par 2018. gadu būs labākas nekā paredzēts. Cenā tiek ietverta ticība, ka uzņēmumi uzrādīs labākus datus. Šajā situācijā es saskatu psiholoģisku spiedienu uz uzņēmumu vadību uzrādīt labus datus. Daļa analītiķu paredz izaugsmes samazinājumu vai pat recesiju, un, ja uzņēmumi masveidā sāks publicēt sliktākus rezultātus nekā paredzēts, akciju tirgus tik tiešām var nonākt recesijā. Krītoša tirgus situācijā uzņēmumiem ir grūtāk piesaistīt līdzekļus izaugsmei un investīcijām. Man var iebilst un teikt, ka uzņēmumiem jāatspoguļo patiesā situācija atskaitēs un nedrīkst manipulēt ar datiem. Ir dažādas iespējas grāmatvediski palielināt vai samazināt peļņu, aktīvus un citus balances posteņus, nepārkāpjot likumus. Mans secinājums, janvāris bija labs mēnesis investoriem vērtspapīros.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Hansabank Markets

EUR/USD pagājušajā nedēļā noturējās relatīvi šaurā koridorā 1.2140-1.2300. Lai arī ASV jauno darbavietu un bezdarba rādītāji piektdien bija labāki nekā gaidīja tirgus dalībnieki, tomēr straujš USD kāpums nesekoja un USD pat nedaudz kritās Pēc šiem publicētajiem datiem galvenās aktivitātes notika ASV parāda vērtspapīru tirgū, un dolāra svārstības valūtas tirgū tikai atspoguļoja notikumus tur. Gaidāms, ka nākamajā nedēļā, kad vērtspapīru tirgus būs nostabilizējies, USD vērtība sāks atspoguļot nedēļas nogales labos ekonomikas izaugsmes rādītājus, un USD varētu kāpt, pārvarot pagājušās nedēļas līmeņus. EUR/USD varētu krist virzienā atpakaļ uz 1.2000. Svarīgākie starpposmi šajā EUR/USD kritumā varētu būt 1.2150, 1.2110 un 1.2050.

Mihails Aņiščenko A/S «Trasta Komercbanka» Vērtspapīru daļas speciālists Pagājušās nedēļas beigās aizsākušos lielāko likvīdo vērtspapīru, kas pieejami Krievijas biržas tirgū kotēšanās kritums turpinājās arī pirmdien. Tirgus slēgšanas brīdī «Gazprom» vērtspapīru kotēšanās pārspēja atzīmi 26.0 rbļ. par akciju, KAS «Krievijas Vienotā Energosistēma» akciju cena nolaidās zemāk par atzīmi 4.30 rbļ par akciju un apstājās pie atzīmes 4.286 rbļ. par akciju un apstājās pie 4.286 rbļ. par akciju. «Lukoil» akcijas nokritās līdz atzīmei 446.5 rbļ. par akciju. «Zilo kauliņu» kursa vērtības kritums vidēji sastādīja secīgi 2%. Neskatoties uz novēroto situāciju, ka pēdējās tirgus dienās naftas vērtspapīri novilkuši sev līdzi visu pārējo tirgu, tomēr uz kopējā tirgus fona bija manāma pircēju klātbūtne, kurus apmierināja izveidojies cenu līmenis. Pirmkārt jau tas attiecas uz «Rostelekom», «Sberbank» un lai cik dīvaini tas nebūtu arī KAS «Krievijas Vienotā Energosistēma» vērtspapīriem. Bija redzams, ka daži tirgus dalībnieki uztver cenu pazemināšanos kā veiksmīgu situāciju investīcijām. Tomēr situācija tirgū paliek vēl joprojām ļoti nervoza. Iespējamais Amerikas fondu indeksu paaugstināšanās iespējams var izprovocēt kārtējo tēvzemes vērtspapīru «pārlēcienu», bet runāt par kaut cik noturīgu paaugstinošā trenda noformēšanos pagaidām nevar. «Sibņeft» akciju kotēšanās, kas pēc paziņošanas piektdien Direktoru apspriedē par kompānijas dividendu apmēru, nodemonstrēja iespaidīgu kāpumu, turpināja pret tirgus kustību. Otrdien tirgus noslēdzās ar kārtējo lielāko likvīdo vērtspapīru, kas pieejami tirgū, kritumu. Galvenā pārdošana vēl joprojām bija koncentrēta uz naftas vērtspapīriem, bet cietušo vērtspapīru lomu ieņēma «Lukoil», «Sibņeft» un «Sibņeft» akcijas. Tai pat laikā pārdevēji praktiski nepievērsa uzmanību «Tatņeft» vērtspapīriem un tirgus laikā bija vērojama šo akciju pieprasījuma līmeņa saglabāšanās. «Enerģētiskie» vērtspapīri tāpat jutās diezgan pārliecinošāk naftas gāzes akciju sektorā. Daļēji KAS «Krievijas Vienotā Energosistēma» vērtspapīri tirgus dienas beigās bija kļuvuši lētāki par 2%. Otrdienas tirgus īpašās iezīmes bija nevisai ierasta Krievijas tirgus reakcija pret Amerikas fondu indikatoriem. Ja otrajā dienas pusē Krievijas «zilo kauliņu» kotēšanās krituma paātrināšanās notika vienlaicīgi ar fjučeru S&P, tad sesijas sākumā Krievijas tirgus «ieliecās» uz fjučeru līgumu kotēšanās kāpuma fona. Pie tam otrdienas tirgus slēgšanas rezultāti pagaidām nedod iemeslu konjugatūras nostabilizēšanos. «Lukoil» vērtspapīru kotēšanās tirgus sesijas slēgšanas brīdī nokritās zemāk par atbalsta līmeni noformējoties pie atzīmes 440 rbļ. par akciju. Arī «Jukos» centās pārsist ilgtermiņa trenda līniju 302 rbļ. par akciju rajonā un nolaidās līdz līmenim 295.9 rbļ. par akciju. Rostelekom vērtspapīri palika lētāki gandrīz par 2% - līdz 41 rbļ. par akciju, kas pieļauj iespēju arī turpmāku kotēšanās lejupslīdi. Trešdien vairums lielāko likvīdo vērtspapīru, kas pieejami SVB fondu sekcijā daļēji izdodas atgūt pēdējās dienās pazaudēto pozīciju. «Lukoil» akciju kotēšanās daļēji tirgus slēgšanas brīdī apstājās pie atzīmes 434.5 rbļ. par akciju, atbalsta līmenis noformējās 427-430 rbļ. par akciju rajonā. Jaunai «Surguņtņeft» atbalsta līmenis izvietojās intervālā 9.25-9.30 rbļ. par akciju. Tirgus noslēdzās pie atzīmes 9.345 rbļ. par akciju, tomēr par galīgu pazemināšanās un apgrieziena tirgū tendences lūzumu ir pāragri runāt. Pēdējais sesijas tirgus precīzi parādīja, ka galvenais noteicošais faktors, kas nosaka Krievijas vērtspapīru kotēšanās dinamiku vēl joprojām paliek pasaules naftas cenas. Ceturtdienas tirgus laikā varēja vērot Krievijas «zilo kauliņu» pārlēcienu, pēc gandrīz nedēļu ilgušā nepārtrauktā kritiena. Galvenais iemesls paaugstināšanas spēlēm, kļuva naftas kotēšanās kāpums Eiropas un Amerikas tirgū, kas izcēlās kā līderis paaugstināšanās jomā, proti «naftas» akcijas. Tai pat laikā KAS «Krievijas Vienotā Energosistēma» akcijas lielāko tirgus laikā lielākoties svārstījās ap iepriekšējās dienas slēgšanas līmeņa un sesijas

Antons Ļubenko A/S «Trasta Komercbanka» Vērtspapīru daļas speciālists Pirmdien Krievijas Tirgus Sistēmas indekss tika slēgts 378.14 līmenī. Tirgus apjoms sastādīja 21 132 315 USD. MMVB fondu sekcijas tirgū tika novērots diezgan stabils kotēšanās raksturs, vairums lielāko to likvīda vērtspapīru, kas apgrozās tirgū. Krievijas «zilo kauliņu» cena visas tirgus diena garumā turējās pirmsvētku sesijas slēgšanas līmenī. Par vienīgo izņēmumu kļuva «Sberbank» akcijas, kas parādīja kursa vērtības kāpumu uz saglabājošā pieprasījuma fona. Citu vērtspapīru kotēšanās saglabāja iepriekšējo līmeni, tirgus apjoms bija stipri zemāks par vidējo lielumu. Bet pilnīgi pretēji, «Gazprom» akciju tirgus apgrozījums SGK RTS bija diezgan būtisks, bet tas maz ietekmēja koncerna akcijas kotēšanos uz tekošās dinamikas. Sesijas noslēgumā «Gazprom» vērtspapīru cenas apstājās tuvu piektdienas tirgus slēgšanas atzīmei. Kopumā var teikt, ka tirgus vēl joprojām «ietur pauzi» pēc pagājušā kāpuma. Trešdien KTS indekss tika slēgts 378.85 līmenī, tirgus apjoms sastādīja 11 790 360 USD. Tuvākajās dienās «Surgutneftegaz» direktoru padome iesniegs Krievijas Vērtspapīru Federālajai Komisijai piedāvājumu par 2002.gada rezultātu dividendu izmaksām. Ņemot vērā to ka 2002.gadā bija nedaudz mazāk tīro ienākumu (pastāv prognozes, ka koriģētā tīrā peļņa US GAAP dolāros sastādīs 1.48 miljardu USD, kas ir par 8% mazāk gada salīdzinājumā), acīmredzot dividendes nedaudz samazināsies. 2001.gadā «Surgutneftegaz» izmaksāja dividendes 0.03 rbļ. (0.0009USD) apmērā par parasto un 0.10 RUB (0.003USD) par vienu priviliģētu akciju. KAS «Krievijas Vienotā Energosistēma» publicēja atslēgrādītājus par 2002.gadu, kas gada salīdzinājumā parādīja elektroenerģijas izstrādes pazemināšanos no 1.5% līdz 617 trilj. tai skaitā, kas ir nedaudz vairāk par prognozētiem 607 trilj. Siltumražošana samazinājusies par 2% līdz 470 milj. Bet tika prognozēts uz 455 milj. Augstais elektroenerģijas un siltuma saražojums ir izskaidrojams ar neparasti zemo temperatūru 2002.gada IV ceturksnī. Ceturtdien Krievijas Tirgus Sistēmas @ĄÜ?? ?indekss tika slēgts 380.42 līmenī, tirgus apjoms sastādīja 9 589 762 USD. Ceturtdien Krievijas vērtspapīru tirgū dominēja tendences, kas noformējušās pēdējo dienu garumā. Daļēji var atzīmēt investoru saglabājušos interesi par priviliģētām akcijām, pirmkārt jau «Sberbank», KAS «Krievijas Vienotā Energosistēma», «Rostelekom» un «Surgutneftegaz» vērtspapīriem, nosacīti tuvojoties dividendu izmaksām pēc iepriekšējā gada kopsavilkuma. Tai pat laikā, parasto akciju tirgus sektoram, kas vada Krievijas emitentu, piemita «malējs trends». Lukoil akciju kotēšanās vēljoprojām turas 460-465 rbļ. par akciju cenu diapazonā, KAS «Krievijas Vienotā Energosistēma» vērtspapīru kotēšanās 4.05-4.15 rbļ. par akciju. Var atzīmēt «Jukos» akciju kotēšanās kāpumu, kas cieši pietuvojies 345-350 rbļ par akciju līmenim (tirgošanās slēgšanas brīdī kotēšanās apstājās pie 343.4 rbļ. par akciju). Bez tam nesliktu kāpumu pēdējo tirgus dienu arumā parādīja «Sibņeft» akcijas. Šo akciju kotēšanās līmenis dienas gaitā sasniedzis līmeni 68 rbļ. par akciju. Ja tuvākajās dienās šis līmenis tiks pārspēts tad vērtspapīriem parādīsies potenciāls kursa vērtības kāpumā par vēl 2-3 rbļ. līdz atzīmei 71 rbļ. par akciju pie kuras kotēšanās atkal var sastapties ar spēcīgu pretošanos. Jāatzīmē, ka pēdējās tirgus dienas Krievijas Biržas akciju tirgū paiet bez īpašiem apjomiem. Atsevišķu vērtspapīru tirgus apgrozījuma šļakatām ir tikai epizodisks raksturs un tirgus dalībnieku aktivitāte acīmredzot nepietiek visai tirgus sesijai. «Gazprom» akciju kotēšanās atkal pietuvojušās 26.0 rbļ par akciju (sesijas laikā bija piefiksēti darījumi ar cenām, kas pat nedaudz pārsniedz šo līmeni), bet manāmu tirgus dalībnieku aktivitāti šajā tirgus sektorā pagaidām vēl nevar novērot. Nav izslēgts, ka tuvākajā laikā situācija izmainīsies un šī koncerna akciju kotēšanās turpinās augt. Piektdien Krievijas Tirgus Sistēmas indekss tika slēgts 383.23 līmenī, tirgus apjoms sastādīja 15 405 766 USD.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas finanšu tirgus apskats.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Lietuva

Viļņas fondu tirgus arī noslēdza nedēļu zemāk par iepriekšējās nedēļas līmeņiem. Līdzīgi kā iepriekšējā nedēļā visaktīvāk tika tirgotas Lifosa akcijas, kuru cena samazinājās vēl par 11%. Rezultātā, no virsotnes, kas tika sasniegta 10. jūlijā, minerālmēslu ražotāja vērtspapīru cena samazinājās par vairāk nekā 30%. Aizvadītajā nedēļā kļuva zināms, ka Lifosa izsniegs mātes uzņēmumam «EvroHim» kredītu par summu $140 miljn. Aizvadītajā nedēļā, pēc jūlija atskaišu publicēšanas, ievērojamu kāpumu par 9.6% uzrādīja Klaipėdos nafta akciju kotējumu. Pozitīvu dinamiku uzrādīja banku sektora vērtspapīri. Ukio bankas akciju cena pieauga par 3% pēc labu peļņas rezultātu publicēšanas par šā gada pirmajiem 7 mēnešiem. Siauliu bankas akciju kotējumi arī pieauga par 1.1%.

Sēlijas novada gadatirgus programma Jēkabpils stadionā 3.maijs 9:00 - Tirgus sākums; 10:00 - Lustīga tirgus atklāšana ar mūziku un uzrunu; 10:30 - Sākas pagastu izrādīšanās (Sēlpils, Leimaņi, Rubeņi); 11:30 - Pūtēju mūzika; 12:30 - Turpinās pagastu izrādīšanās (Kūkas, Elkšņi, Varieši); 14:00 - Deju kolektīvs «Krustpilietis»; 15:00 - Dzied Ugunīgā Gunta; 18:30 - Dančus ziņģē kapela «Kreicburgas ziķeri» 22:00 - Diskotēka. Pirmās 60 minūtes — 80-to gadu deju mūzika kopā ar Aleksandru. Visu dienu akcijas, atrakcijas bērniem, konkursi, vizināšanās ar kartingiem, zirgiem, alus dzeršana, podu dauzīšana, andelēšana un lustēšana. 4.maijs 8:00 - Tirgus sākums; 10:00 - Tiek iejandalēta otrā tirgus diena; 10:30 - Grupas «Ilūzija» jaunā ziņģu albuma prezentēšana; 11:00 - Umurkumurā kāpšana — balvu un naudas grābšana; 11:30 - Dzied «Latgales dāmu pops»; 12:00 - Diskusija uzņēmējiem par uzņēmējdarbības iespējām Eiropas Savienībā; 13:30 - Dzied grupa «4 Plus» (Madona); 14:00 - Futbola spēle starp Mārdu (Igaunija) un Preiļu komandu. Visu dienu loterijas izloze, akcijas, konkursi, atrakcijas bērniem, vizināšanās ar kartingiem, zirgiem, lustēšana un andelēšana. SPORTA AKTIVITĀŠU PROGRAMMA 3.maijs 10:00 — 12:00 - Strītbola turnīrs vīriešiem (no 18 gadu vecuma pieteikties pa tālruni 52 31535). Piedalās Mārdu (Igaunija) komanda; 10:00 - Komandu sacensības šahā starp Jēkabpils un Mārdu komandu; 12:00 - 16:00 - Volejbola turnīrs ar Mārdu komandas piedalīšanos; 16:00 - 18:00 - Futbola spēle starp Mārdu un Jēkabpils komandu. 4.maijs 9:00 - Individuālās sacensības šahā. Piedalās igauņu sportisti. 10:00 - Jēkabpils čempionāts dārtā. Avots: Jēkabpils TIC

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par finanšu tirgiem.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Aizvadītajā nedēļā OMX Riga indekss uzrādīja mērenu kāpumu par 0.97%, ko veicināja Liepājas Metalurgs, Latvijas Krājbanka un Olainfarm akciju kotējumu pieaugums. Neskatoties uz peļņas samazināšanos pirmajā pusgadā, Liepājas Metalurgs akciju cenas pieauga par 12.1%. Vienlaicīgi uzņēmuma vadība paziņoja par apgrozījuma pieaugumu; uzņēmuma attīstībā tika investēti vēl LVL 0.7 mln. Tirdzniecības aktivitāte Rīgas Fondu biržā aizvien paliek zemajā līmenī, vairums akciju cenas nemainījās. Pēc kāpuma augusta pirmajā puse, pietiekoši lielu samazināšanos uzrādīja Grindeks akcijas.