Krievija trešdien publiskoja pretkrīzes plānu, lai uzlabotu stāvokli ekonomik;a, kas cietusi no zemajām naftas cenām pasaulē un Rietumvalstu sankcijām, solot veikt dažus taupības pasākumus, bet arī piešķirt piemaksas pensionāriem un miljardiem eiro vērtas summas ieguldīt banku atbalstam.

Plāns, kas trešdien publicēts Krievijas valdības mājaslapā, paredz 10% samazinājumu «lielākajā daļā budžeta izdevumu kategoriju», bet vienlaikus tiks palielināti izdevumi sociālajam atbalstam, kas bija Krievijas prezidenta Vladimira Putina prezidenta vēlēšanu kampaņas 2012.gadā stūrakmens.

Plānotie pasākumi palīdzēs Krievijas ekonomikai «pielāgoties jauniem apstākļiem» situācijā, kad Rietumvalstu sankcijas saistībā ar krīzi Ukrainā un naftas cenas kritums Krievijas ekonomikai jau ir izmaksājis 200 miljardus ASV dolāru (177 miljardus eiro), Krievijas parlamenta augšpalātas deputātiem, prezentējot plānu, teica finanšu ministrs Antons Siluanovs.

«Ārējo satricinājumu ietekme uz kredītu bilanci ir apmēram 200 miljardi ASV dolāru,» viņš sacīja un piebilda, ka lielākā daļa analītiķu «uzskata, ka šī situācija turpināsies ilgtermiņā».

Plānā iekļauti dažādi pasākumi, nenosaucot kopējo tā izmaksu summu.

Pagājušajā nedēļā Krievijas premjerministra vietnieks Igors Šuvalovs paziņoja par 1,375 triljonu rubļu (18 miljardi eiro) vērtu «pretkrīzes programmu», kas papildina decembrī paziņoto viena triljona rubļu (13 miljardu eiro) glābšanas paketi grūtībās nonākušām bankām.

Krievijas valdība ir gatava injicēt vienu triljonu rubļu 27 valstī lielākajās bankās, pretī tām prasot paplašināt reālās ekonomikas kreditēšanu par 1% katru mēnesi, sacīja finanšu ministrs.

Pretkrīzes plāns paredz, ka nākamajā mēnesī pensijas Krievijā tiks palielinātas par 11,4%, kas izmaksās 188 miljardus rubļu (2,5 miljardus eiro), kas ir vairāk nekā gaidīts, lai palīdzētu nabadzīgākajiem Krievijas iedzīvotājiem.

Aizsardzības izdevumi arī nav pakļauti nekādiem taupības pasākumiem, liecina valdības publicētais plāns, un aizsardzības rūpniecības sektors saņems papildu līdzekļus, lai aizvietotu sankcijām pakļauto importu, tajā piebilsts.

Lauksaimniecības sektors saņems papildu 50 miljardus rubļu (652 miljonus eiro), lai veicinātu vietējo ražošanu, kas kompensētu Krievijas noteiktā pārtikas un lauksaimniecības produkcijas embargo no Rietumvalstīm radīto trūkumu.

Tomēr Siluanovs uzsvēra, ka Krievijas naftas rezerves nav neierobežotas, tādēļ daudzi investīciju projekti būs jāsamazina, jo īpaši būvniecībā.

«Visi jaunie būvniecības projekti būs jāatliek,» viņš teica, ka izņēmums būs īpaši nozīmīgie pērn martā anektētajā Ukrainas Krimas pussalā Melnās jūras piekrastē, kurai rodas daudz grūtību bez tilta, kas to savieno ar Krieviju.

Augstās enerģijas cenas ļauj Krievijai saņemt būtisku naudas apmēru, kas sadalīts starp diviem naftas fondiem. Siluanovs teica, ka 5,6 triljoni rubļu (73 miljardi eiro) atrodas Krievijas rezervju fondā, bet vēl 4,9 triljoni rubļu (64 miljardi eiro) atrodas valsts labklājības fondā.

«Vissvarīgākais ir neizšķiest rezerves vienā gadā,» uzsvēra Krievijas finanšu ministrs.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra