Straujāka kreditēšana Latvijā varētu atsākties 2012.gadā, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komijas sēdē norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane.

Viņa minēja, ka pašlaik jaunās kreditēšanas apmēri joprojām ir mazāki par klientu apmaksātajiem aizdevumiem. Ir ļoti maz kvalitatīvu projektu, kas iesniegti bankām, atzina FKTK vadītāja, atsaucoties uz banku sniegtajiem pārskatiem.

«Šogad sagaidāma lēna kreditēšanas izaugsme, straujāka tā varētu būt 2012.gadā,» sacīja Krūmane.

FKTK vadītāja klāstīja, ka aktīvāku kreditēšanas atjaunošanu bremzē gan banku lēna bilanču attīrīšana - bezcerīgo kredītu norakstīšana, gan arī saglabājas augsts aizņēmēja kredītrisks, un, kaut arī lūzuma punkts kredītu kvalitātē ir sasniegts, vēl nav izslēgta aizņēmēju maksātspējas pasliktināšanās un papildu uzkrājumu veidošanas nepieciešamība. Pēc Krūmanes teiktā, jāņem vērā arī banku spēja efektīvi pārvaldīt problemātisko kredītu portfeli, jo pārstrukturēto kredītu kvalitātes pasliktināšanās risks paliek aktuāls.

Šo gadu visas bankas Latvijā nepabeigs ar peļņu, taču pelnošo banku kļūst arvien vairāk, atzīst Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane.

«Pirmā pusgada rezultāti ir par kārtu labāki nekā pagājušajā gadā šajā laikā. Tas ir skaidrojams ar to, ka, sākoties krīzei, bankas jau spēra daudz soļu. Uzkrājumi sliktajiem kredītiem pamatā tika veidoti jau 2009.gadā, un tas turpinājās arī 2010.gadā. Līdz ar to 2011.gadā banku darbības rezultāti uzreiz ir labāki. Bankas arī samazināja administratīvās izmaksas. Mēs ļoti labi varam redzēt, kā mainījās banku izdevumi un ienākumi. Līdz ar to mēs varam teikt, ka šā gada pirmajā pusgadā jau parādās augļi tiem soļiem, kas tika sperti iepriekš. Ar katru ceturksni arī ir arvien vairāk banku, kas sāk ziņot par peļņu. Ja runājam par prognozēm, visas bankas šo gadu diezin vai pabeigs ar peļņu, tomēr pusgada rezultāti parāda, ka pelnošo banku kļūst arvien vairāk,» pastāstīja Krūmane.

Garantēto noguldījumu izmaksai Latvijas Krājbankas klientiem varētu būt nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu, šovakar Latvijas Televīzijā sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane, taču tiem, kas noguldījuši vairāk kā garantētā noguldījumu summu 100 000 eiro (70 000 latu) uz vienu personu, Krūmane ieteica pārāk necerēt.

I. Krūmane pieļāva, ka garantētās summas nāks izmaksāt, jo Krājbankas situācija esot bēdīga un viņa nelolo ilūzijas, ka Krājbanka turpinās savu darbību. Vēl gan esot jāsagaida Lietuvas lēmums, ko tā darīs ar Krājbankas mātes banku - Lietuvas Snoras banku.

Līdzekļi Krājbankas klientiem tiks maksāti no Noguldījumu garantiju fonda, kas veidojas no banku iemaksām. Pašlaik šajā fondā esot pieejami 149 miljoni latu, bet pārējie līdzekļi nevis tikšot paņemti no valsts un nodokļu maksātājiem, bet gan tos aizņemsies no Valsts kases. Realizējot Krājbankas aktīvus, aizņēmums Valsts kasei tiks atdots, skaidroja Krūmane. Nodokļu maksātāju nauda bankas glābšanai netiks izmantoti, solīja ierēdne.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane nolēmusi atkāpties no amata.

«Esmu pieņēmusi lēmumu atkāpties, jo uzskatu, ka radītā spriedze ap manu atrašanos šajā amatā tikai kavē komisijas pilnvērtīgu darbu, un jebkura politiska diskusija (plānotā Saeimas ārkārtas sēde) bremzē sektora stabilizāciju. Kā arī uzskatu, ka aktīvā komisijas rīcība, konstatējot iespējamo finanšu noziegumu, tika vērsta uz bankas aktīvu saglabāšanu, lai aizsargātu noguldītāju intreses, līdz ar to tā nevar būt par pamatu pārmetumiem par komisijas bezdarbību. Kā komisijas priekšsēdētāja vienmēr esmu pēc labākās sirdsapziņas rūpējusies par nekavējošu reakciju uz katru būtisku trūkumu komsijas darbībā, un ceru, ka pārējie komisijas padomes locekļi pilda savus pienākumus ar līdzvērtīgu atbildības sajūtu,» sacīja Krūmane.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane, kura pirmdien paziņoja par atkāpšanos no amata, finanšu jomā ir kompetenta un komisijai veltītie pārmetumi bieži vien nav bijuši pamatoti.

Diena.lv aptaujātie ekonomisti vairākums sliecas domāt, ka I. Krūmanei nevajadzēja atstāt savu amatu.

«Tas ir zināms simbolisks žests. Ja kaut kas ir sagājis dēlī, tad kādam ir jāuzņemas atbildība. Latvijā jau vienmēr gribas labākus cilvēkus, bet kur tad viņus ņemt? Manuprāt, viņa ir kompetenta finanšu jomā, tāpēc ir grūti iedomāties kādu, kurš varētu nākt viņas vietā,» uzskata DNB bankasekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Ekonomists Jānis Počs portālam Diena.lv sacīja, ka FKTK varēja būt uzraudzījusi Latvijas Krājbanku dienu un nakti, taču jebkurā gadījumā ir grūti izkontrolēt divu cilvēku kriminālu rīcību.

«Ja katra mantkārīga idiota dēļ ir jāaiziet vadītājam, spējīgam vadītājam, tad tā ir viena no pazīmēm, kas liecina, ka ar mūsu valsti kaut kas nav kārtībā. Tur var stāvēt komisija dienu un nakti, bet ja var vienkārši pārskaitīt 100 miljonus divi cilvēki, kas par to vienīgie zina. Nu ko komisija?» pauda J. Počs.

Negatīvāko scenāriju piepildīšanās gadījumā Latvijas valsts neiesaistīsies Latvijas Krājbankas glābšanā – pirmkārt, banka neesot uzskatāma par sistēmisku, bet otrkārt Latvijas amatpersonas uzskata, ka tagad Lietuvas valdībai pienācis rīkoties tāpat, kā savulaik, glābjot Parex Banku, rīkojusies Latvija.

To pēc otrdien notikušās valdības sēdes paziņoja gan Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas vadītāja Irēna Krūmane, gan finanšu ministrs Andris Vilks.

I. Krūmane norādīja, ka Latvijas Krājbanka tikai daļēji atbilst sistēmiskas bankas pazīmēm, un tieši Lietuvas valdībai, kas pārņēmusi Snoras banku, kam pieder nepilni 70 % Latvijas Krājbankas akciju, būtu jāparūpējas par Latvijā esošās bankas kapitāla pietiekamības palielināšanu. Latvijas Krājbanka gan atbilstot sistēmiskas bankas pazīmēm pēc klientu skaita, tomēr tajā esošo noguldījumu apjoms veidojot vien aptuveni 5 % no noguldījumu kopapjoma, tādēļ Latvijas Krājbanka nekādā gadījumā neesot pielīdzināma pirms trim gadiem pārņemtajai Parex bankai.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) paudis šaubas, vai šis ir īstais brīdis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadības maiņai, ministra viedokli pauda Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļā.

Plašāks ministra viedoklis pagaidāms sniegts netiek.

Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Irēna Krūmane nolēmusi pamest amatu.

Kā informēja Krūmane, viņa pieņēmusi lēmumu atkāpties, jo uzskata, ka radītā spriedze ap viņas atrašanos šajā amatā tikai kavē FKTK pilnvērtīgu darbu, un jebkura politiska diskusija, tostarp plānotā Saeimas ārkārtas sēde, bremzē sektora stabilizāciju.

«Aktīvā FKTK rīcība, konstatējot iespējamo finanšu noziegumu, tika vērsta uz [Latvijas Krājbankas] aktīvu saglabāšanu, lai aizsargātu noguldītāju intereses, līdz ar to tā nevar būt par pamatu pārmetumiem par FKTK bezdarbību,» norādīja FKTK vadītāja.

Visticamāk, bijušajai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājai Irēnai Krūmanei piedāvās darbu ārzemēs un viņa aizbrauks, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Uzņēmējs Guntis Belēvičs­ Krūmani privāti pazīstot 20 gadus jeb no tā laika, kad viņa sāka strādāt Latvijas Zemes bankā. «Viņa nešaubīgi ir ļoti laba speciāliste. Galva tiek prasīta, un tagad tā ripo, Irēna Krūmane uzņemas atbildību, un es paredzu, kas notiks tālāk – viņai piedāvās darbu ārzemēs, un viņa aizbrauks,» viņš stāstījis laikrakstam.

«Bet kas aiztaisīs ciet tos sistēmas robus – vai tas, kas ir profesionālis, vai kāds no malas? Ja komisijas priekšsēdētāja amatā iecels kādu no esošajiem darbiniekiem, tad viņi ir tikpat līdzvainīgi kā tie, kas iesnieguši atlūgumu. Kā mēs jutīsimies ar tām mūsu bankām – drošāki vai nedrošāki? Personīgi es jutīšos nedrošāks,» viņš turpinājis.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane pagājušajā gadā algā komisijā saņēma 69,87 tūkst. Ls, kas ir par 17% mazāk nekā 2009.gadā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija.

Ieņēmumus 6 tūkst. eiro apmērā (4,2 tūkst. Ls) I. Krūmane pērn guva no dalības Eiropas Investīciju bankas valdes sēdēs, bet 96 Ls bija bērna pabalsts.

2010.gada nogalē FKTK vadītājai bezskaidrā naudā latu un eiro valūtā bankās kopumā bija uzkrāts vairāk nekā 7 tūkst. Ls.

Pērnā gada beigās I. Krūmanes kredītsaistības, kuras pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, bija 288,53 tūkst. eiro (202,8 tūkst. Ls).

Krūmane pērn bērnu mācību maksai par 2010/2011 mācību gadu atvēlējusi 14,8 tūkst. eiro (10,4 tūkst. Ls), liecina viņas deklarācija.

Amatpersonai pieder kuteris un 2005.gada automašīna Peugeot 307 cc. Viņas īpašumā ir divas ēkas un zemes gabali Jūrmalā, ēkas un zeme Iecavas pagastā, zeme Līksnas pagastā. I. Krūmanei pieder 969 Ls apmērā kapitāldaļas Latvijas Jaunatnes basketbola līgā

Potenciālajam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītajam Kristapam Zakulim piemīt visas īpašības un zināšanas, lai vadītu FKTK, sacīja Latvijas Komercbanku asociācijā.

«Komercbanku asociācija pazīst Zakuli kā aktīvu un zinošu speciālistu, ar labām vadīšanas spējām un finanšu sistēmas pārzināšanu, tādēļ vēlam jaunajam potenciālajam FKTK vadītajam veiksmi jaunajā darbā,» sacīja Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Viņa arī norādīja, ka Zakulis nekādā gadījumā, vismaz banku sektoram, nav saucams par cilvēku no malas, jo viņš ir strādājis Hansabankā (tagad AS Swedbank) gan ar drošības jautājumiem, gan naudas atmazgāšanas novēršanu.

«Speciālisti, kas bankās nodarbojas ar naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumiem, pārzina visas bankas darbības principus, ne velti no šī darbības virziena ir nākuši vairāki pašreizējie komercbanku prezidenti Latvijā,» uzsvēra Melnace.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Irēna Krūmane šobrīd atkāpties negrasās.

Viņa uzsver, ka šobrīd saistībā ar a/s Latvijas Krājbanka maksātnespējas procedūru ir daudz darba: jāsagatavo maksātnespējas pieteikums tiesai, ko plānots iesniegt pirmdien. Tāpat jāuzrauga, lai garantēto noguldījumu atmaksa tiktu veikta atbilstoši.

Uz sabiedrību interesējošo jautājumu par savu atbilstību ieņemamajam amatam I. Krūmane plāno atbildēt tad, kad steidzamie darbi būs padarīti.

Jautājums par I. Krūmanes rīcību a/s Krājbankas kraha situācijā un atbilstību ieņemamajam amatam pēdējās dienās aktualizējies vairākkārt. Eksperti anonīmi vairākkārt izteikušies, ka rīcība bijusi neatblistoša, un divu banku likvidācija tik īsā laika periodā ar lieliem zaudējumiem nav labs darba novērtējuma rādītājs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) vēl arvien nav bijis iespējas iepazīties ar bijušā Latvijas Krājbankas prezidenta Ivara Priedīša parakstītajiem līgumiem, saskaņā ar kuriem tika pretlikumīgi ieķīlāti Latvijas Krājbankas aktīvi 100 milj. Ls vērtībā.

To pēc piektdien sasauktās operatīvo dienestu sanāksmes atzina FKTK vadītāja Irēna Krūmane. Atbildot uz jautājumu, vai tiek vērtēta iespēja šos ķīlas līgumus atsaukt, viņa attrauca: «Protams!»

I.Krūmanes vietnieks Jānis Brazovskis, kurš patlaban pilda Latvijas Krājbankas pārvaldnieka pienākumus, iepriekš atzinis, ka «veiktie darījumi ir tikai teorētiski atsaucami, bet praktiski tas būtu ilgs, garš un nebūt ne lēts process.»

Fakts, ka apcietinātajam I. Priedītim ir uzrādīta apsūdzība par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, atsevišķus banku specifikas pārzinātājus vedinājušas uz secinājumu, ka tieši parakstot šos līgumus Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētājs ir pārkāpis savas pilnvaras. Viņuprāt, tas nozīmē, ka Latvijas Krājbankas aktīvu apķīlāšanu, kuru atklājot FKTK nolēma apturēt bankas darbību, ir iespējams apstrīdēt, tādējādi atgūstot vismaz daļu, ja ne visus ieķīlātos aktīvus.

Bijusī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane sākusi darbu Latvijas Bankā, kur viņa ieņem Maksājumu sistēmas pārvaldes vadītāja vietnieces amatu, vēst Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.

Kā skaidro centrālās bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis, uz šo amatu ticis rīkots atklāts konkurss, kurā bijusī FKTK vadītāja uzvarējusi.

Panorāma, atsaucoties uz Latvijas Centrālās bankas publicētajiem datiem, ziņo, ka I. Krūmanes jaunā amata līmeņa darbiniekam mazākā mēneša darba alga ir 2100 lati, bet lielākā - 4800 lati.

Db.lv jau vairākkārt ziņoja, ka I. Krūmane no FKTK vadītājas amata atkāpās pērn septembrī saistībā ar Latvijas Krājbankas krīzi.

Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis par pārkāpumiem bankas darbībā ziņojis šā gada 18. novembrī – Latvijas neatkarības proklamēšanas gadadienā, raidījumā 100. pants norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane.

Jau ziņots, ka noskaidrojies, ka nezināmām personām ieķīlāti Latvijas Krājbankas aktīvi vismaz 100 miljonu vērtībā. Šie aktīvi bijuši Krājbankas klientu nauda, kas vairs nav bijusi pieejama bankas klientiem, noguldītājiem.

Krūmane arī norādīja, ka pastrādātais noziegums veikts ārpus Latvijas Krājbankas sēdēm, kurās piedalījās FKTK pārstāvji.

Valsts policijas uzsāktā kriminālprocesa ietvaros, saistībā ar atklāto naudas līdzekļu iztrūkumu a/s Latvijas Krājbanka, tiesa kā drošības līdzekli bankas bijušajam vadītājam Ivaram Priedītim piemērojusi apcietinājumu .

Patlaban par aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas ierosināts pēc Krimināllikuma 196. panta 1. daļas, kas paredz atbildību par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un ļaunprātīgu izmantošanu, ir atzītas divas personas – līdzšinējais a/s Latvijas Krājbanka valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un padomes loceklis Vladimirs Antonovs.

Svarīgākie iemesli, kādēļ krievu magnāts Vladimirs Antonovs varēja netraucēti izmantot Latvijas Krājbanku savu biznesa ambīciju apmierināšanai, bija biznesa saites ar vietējiem oligarhiem, iekšējie strīdi banku uzraugu vidū, kā arī kaimiņu lietuviešu neuzticēšanās latviešiem, raksta Re:Baltica.

«Krājbankas beigu sākums bija 15. novembris, kad Lietuvas avīze Lietuvas Rytas publicēja ziņu, ka apturēta Snoras bankas darbība. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lietuviešu kolēģiem pieprasīja sīkāku informāciju, bet saņēma atbildi, ka tās esot tikai baumas. Tajā paša laikā jau 11. novembrī Lietuvas galvenais banku uzraugs – Lietuvas Banka, bija griezies prokuratūrā ar lūgumu uzsākt izmeklēšanu. Lietuvieši jau vasarā bija atklājuši, ka divās Šveices bankās kontos trūkst 290 miljoni eiro, bet latvieši par šiem faktiem netika informēti,» teikts speciāli Re:Baltica Dienas Biznesa žurnālistes Ievas Mārtiņas un Delfi LT žurnālista Ramunas Bogdanas veiktajā pētījumā par Krājbankas sabrukumu.

Sākot no šodienas pulksten 09.00 Latvijas Krājbankas klienti, kas ir privātpersonas, bankas bankomātos varēs saņemt 50 latus dienā.

Šī pagaidām ir vienīgā bankas darbība, kurai dota «zaļā gaisma», līdz ar ko juridiskās personas, pēc patlaban pieejamās informācijas, šodien nekādas operācijas Krājbankā veikt vēl nevarēs.

Kā norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji, paredzēts, ka 50 latus dienā Krājbankas klienti varēs visu šo nedēļu, bet nākamnedēļ bankas klientiem plānots izmaksāt garantētā noguldījuma summu 100 tūkstošu eiro (70 tūkst. latu) uz vienu personu.

Garantēto noguldījumu izmaksai Latvijas Krājbankas klientiem varētu būt nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu, Latvijas Televīzijā sacīja FKTK priekšsēdētāja Irēna Krūmane, taču tiem, kas noguldījuši vairāk kā garantētā noguldījumu summu 100 000 eiro (70 000 latu) uz vienu personu, Krūmane ieteica pārāk necerēt.

Daudzviet Rīgā pie Latvijas Krājbankas bankomātiem pulcējušies cilvēki, kas vēlas izņemt solītos 50 latus, taču pulksten 9.00, kad tika paredzēts uzsākt dienišķo 50 latu izmaksu, bankomātos naudu vēl nebija iespējams izņemt. Pie 50 latiem pirmie bankas klienti tika nedaudz pāri pulksten 09.00, novēroja Db.lv.

Jau ziņots, ka sākotnēji bija paredzēts, ka šodienas no pulksten 09.00 Latvijas Krājbankas klienti, kas ir privātpersonas, bankas bankomātos varēs saņemt 50 latus dienā.

Šī pagaidām ir vienīgā ieplānotā bankas darbība, kurai dota «zaļā gaisma», līdz ar ko juridiskās personas, pēc patlaban pieejamās informācijas, šodien nekādas operācijas Krājbankā veikt vēl nevarēs.

Kā norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji, paredzēts, ka 50 latus dienā Krājbankas klienti varēs visu šo nedēļu, bet nākamnedēļ bankas klientiem varētu sākt izmaksāt garantētā noguldījuma summu apmērā līdz 100 tūkstošiem eiro (70 tūkst. latu) vienai personai.

Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus pagaidām nevar atbildēt kāda būs Lietuvas loma Latvijas Krājbankas glābšanā, ziņo Delfi.lt.

«Es nesniegšu detalizētākus komentārus. Kā jūs jau zināt - šodien Snoras administrators informēs Lietuvas centrālo banku. Pēc tam centrālā banka pieņems nepieciešamos lēmumus, bet pēc tam mēs izskatīsim šo jautājumu,» sacīja Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus.

Db.lv jau vēstīja, negatīvāko scenāriju piepildīšanās gadījumā Latvijas valsts neiesaistīsies Krājbankas glābšanā. Amatpersonas uzskata, ka banka neesot uzskatāma par sistēmisku un to jāglābj ir Lietuvai.

To pēc otrdien notikušās valdības sēdes paziņoja gan Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas vadītāja Irēna Krūmane, gan finanšu ministrs Andris Vilks.

Šodien līdz aptuveni plkst.18 no Latvijas Krājbankas bankomātiem izņemts nedaudz vairāk par diviem miljoniem latu.

«Izņemtā summa nepārsniedz bankas iepriekš prognozēto,» sacīja Latvijas Krājbankas pārstāve Dace Dūze.

Līdz šim Krājbankas bankomātos šodien veikti 47 000 transakciju.

«Iepriekš, kad Krājbankas bankomātus varēja izmantot arī citu Latvijas banku klienti, dienā vidēji notika ap 300 000 transakciju,» sacīja Dūze.

Šodienas naudas krājumi izbeigušies mazāk nekā desmit no 200 Krājbankas bankomātiem. Nauda bankomātos tikusi operatīvi papildināta.

Jau ziņots, ka no šodienas AS Latvijas Krājbanka bankomātos fiziskas un juridiskas personas varēs izņemt pa 50 latiem katru dienu līdz nākamajiem rīkojumiem, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane.

Par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājas Irēnas Krūmanes atkāpšanos no ieņemamā amata saistībā ar Latvijas Krājbankas krīzi, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien lēma aiz slēgtām durvīm, novēroja Db.lv.

Pati I. Krūmane komisijas sēdi pēc aptuveni 20 minūtēm pameta steigā un klusējot.

Jāatgādina, ka brīvprātīga atkāpšanās no amata ir viens no nedaudziem veidiem, kā parlaments iegūst tiesības lemt par FKTK vadības nomaiņu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs žurnālistiem teica, ka I. Krūmane komisijas deputātiem esot apliecinājusi, ka viņas atkāpšanās nav saistīta ar tiešu politisku spiedienu. Deputāti neesot centušies pierunāt I. Krūmani palikt amatā pret pašas gribu, tomēr J. Reirs uzskata, ka šobrīd nav tas labākais laiks, lai novājinātu FKTK.

Pašas FKTK veikumu Latvijas Krājbankas uzraudzības procesā deputāts pagaidām nevēlējās vērtēt, norādot, ka nākamā gada janvārī gan pašas FKTK darbu, gan tās sadarbību ar Lietuvas banku uzraugiem izvērtēs parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras izveidi Saeima atbalstīja pagājušajā nedēļā.

Starp valsts vadošajām amatpersonām netrūkst tādu, kuru parādsaistības mērāmas simtos tūkstošu latu, un ar to atdošanu katrs cīnās, kā nu var, – ņem kredītbrīvdienas, pārdod nekustamos īpašumus, iekasē apdrošināšanas atlīdzības.

Tomēr esot arī kopējs sauklis, kuru, atbildot uz Dienas jautājumiem, skandinot teju visi ierēdņi un valstsvīri: «Man kredīti problēmas nesagādā. Un ja arī sagādā, tad ar tām tieku galā.»

Pērn parādu atdošanas rekordiste bijusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Irēna Krūmane. Viņas alga pērn bijusi 69 tūkst. Ls, kas ir par 10 tūkst. Ls mazāk nekā 2009.gadā. Par spīti tam pēdējos divos gados savus parādus viņa pamanījusies nodeldēt par vairāk nekā 130 tūkst. Ls. I.Krūmane 2009.gadā pārdevusi māju par 150 tūkst. Ls, bet norāda, ka tas nav bijis parādsaistību diktēts solis. Viņa skaidro, ka kredītsaistības esot par mājas celtniecību uz jau garāk viņai piederošas zemes un to atdošana problēmas nesagādājot.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nākamās nedēļas sākumā plāno iesniegt Latvijas Krājbankas maksātnespējas pieteikumu.

To pēc operatīvās sanāksmes pie premjera Valda Dombrovska (V) paziņoja FKTK vadītāja Irēna Krūmane.

Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs Māris Kālis norādīja, ka maksātnespējas pietikuma iesniegšana nozīmē, ka jau nākamnedēļ varētu tikt sākta garantēto noguldījumu izmaksa Latvijas Krājbankas klientiem.

Savukārt, policija saistībā ar pieaugušajiem kriminogēnajiem riskiem, proti, to, ka tūkstošiem cilvēkiem saņems lielas summas skaidrā naudā, nākamnedēļ plāno strādāt pastiprinātā režīmā, dežurējot pie LKB filiālēm un sargājot noguldītājus no pastiprinātiem riskiem, pavēstīja Valsts Policijas priekšnieks Ints ķuzis.

Par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja amata kandidātu Kristapu Zakuli Saeimas budžeta un finanšu komiteja spriedīs ceturtdien.

Šāds lēmums tika pieņemts otrdien notikušajā komitejas sēdē, jo visas frakcijas vēl nebija tikušās ar izvirzīto FKTK vadītāja amata kandidātu. Saskaņā ar komitejas vadītāja Jāņa Reira teikto, ja frakciju lēmums par Zakuli nebūs pozitīvs, jautājuma izskatīšanu varētu atlikt uz nedēļu.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs Saeimas budžeta un finanšu komitejas sēdē norādīja, ka, iespējams, sabiedrībā radies priekšstats, ka Zakulis FKTK vadītāja amatam izvirzīts steigā un ka vienīgais uzrunāts šim amatam, taču tā neesot.

Amatam izskatīti vairāki kandidāti, no kuriem daži atteicās un no atlikušajiem par labāko atzīts Zakulis, norādīja I. Rimšēvičs.

Mazās ekonomikas ir vairāk ievainojamas, tomēr tās ir arī ātrāk un vieglāk sakārtojamas. «Kā Latvijas valsts iedzīvotāja gribu teikt, ka, manuprāt, nav viegli, bet kopējā situācija tomēr uzlabojas - to var redzēt pēc auto uz ielām,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Irēna Krūmane.

Kas būtu tas, kas jūs vēl varētu pārsteigt?

Dzerot šampanieti šā gada pirmajās minūtēs, es neviens neprognozēja ASV reitinga samazināšanu, tāpat gribu redzēt kādu, kurš būtu teicis, ka vairākām AAA reitinga valstīm samazināts reitings. Pārsteigums šoreiz laikam būtu tas, ja eirozonas valstīs strauji uzlabotos ekonomiskā situācija, būtu pārsteigums, ja itāļi pieņemtu nepopulārus lēmumus, piemēram, strauji mazinātu parādu.

Lai gan Eiropas Centrālā banka samazināja bāzes procentu likmi, bet vai ir tā, ka kredītu tirgū lēto resursu laiks ir beidzies?

Nepārprotami tas ir beidzies un nebūs vēl vairākus gadus. ECB droši vien turpinās samazināt likmes, bet jāņem vērā, ka lielā mērā Skandināvijas mātesbankas aizņemas starptautiskos tirgos un, lai arī to situācija ir labāka no resursu piesaistes izmaksu viedokļa, tomēr tā nav tik laba kā Vācijas banku gadījumā. Arī bankas ir dažādas, no dažādām Skandināvijas valstīm, un situācija atšķiras, piemēram, Dānijā situācija ir sarežģītāka nekā Zviedrijā.