Latvijas kuģniecības vadība īsti nezina, kam pieder uzņēmuma 27.55 % akcijas 55 miljonu latu nominālvērtībā. Tas savukārt vadību dara bažīgu, šodien žurnālistiem atzina Kuģniecības (LK) valdes loceklis Raivis Veckāgans un arī zvērināts advokāts Agris Bitāns.

Saskaņā ar biržai sniegto informāciju par akcionāriem uz 2009. gada 30. aprīli, Kuģniecības 49.94 % pieder a/s Ventspils nafta, bet 27.55 % - International Baltic Investments (IBI), kas, saskaņā ar LK vadības rīcībās esošo IBI gada pārskatu, pieder Arnim Nīcgalim, Mārtiņam Kvēpam un SIA Heidelberga. Tomēr Kuģniecības vadība apšauba IBI likumīgās īpašumtiesības uz šīm akcijām, tā 2009. gada pavasarī iesniegusi arī prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā, lūdzot atzīt par spēkā neesošiem darījumus ar LK akcijām starp IBI un ārzonas kompānijām – līdzšinējām 27 % LK akciju īpašniecēm – Ojay Limited un Eastgate Properties Limited.

Latvijas kuģniecības akcionāru sapulcē, kurā tika apstiprināts kompānijas gada pārskats, netika ielaisti akcionāri, kurus dēvē par Lemberga oponentiem un kas pārstāv teju trešdaļu akciju.

Par to, ka bez īpašiem paskaidrojumiem Ventspils naftai piederošās (49.94 %) kuģniecības akcionāru sapulcē neielaida kuģniecības akcionāru - International Baltic Investments LTD (27.55 %), Db zināja stāstīt advokāts Mārtiņš Kvēps.

Kuģniecība šodien biržai paziņojusi, ka tā iesniegusi prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā, lūdzot atzīt par spēkā neesošiem darījumus ar LK akcijām starp International Baltic Investments LTD un ārzonas kompāniju Ojay Limited (Ojay) 35 315 568 akciju iegādi un Eastgate Properties Limited (Eastgate) par LK 19 783 784 akciju iegādi. M. Kvēps atzina, ka šis paziņojums nevarēja kalpot par oficiālu iemeslu akcionāra neielaišanai sapulcē.

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība plāno palielināt pamatkapitālu līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slegtajā akciju emisijā, liecina paziņojums Nasdaq Rīga.

Paziņojumā teikts, ka pamatojoties uz akcionāra Vitol Netherlands B.V. (Vitol) pieprasījumu, jautājums par pamatkapitāla palileināšanu iekļauts ārkārtas akcionāru sapulcē, kas notiks 19.septembrī.

Akcionāru sapulcē plānots atbalstīt pamatkapitāla palielināšanu par 60 miljoniem eiro līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slēgtajā (ne publiskajā) akciju emisijā ar mērķi refinansēt kuģošanas biznesa parādsaistības.

Jau vēstīts, ka Latvijas kuģniecība koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 43,69 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, taču koncerns guva peļņu 8,597 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Grindeks neauditētā peļņa pērn - 2,4 miljoni latu; apgrozījums pieaug par 32%.

Valmieras stikla šķiedras peļņa janvārī - 197 tūkstoši latu; apgrozījums aug par 16%.

Janvārī Ventspils naftas terminālā pārkrauj par 36% mazāk nekā 2004. gada janvārī.

Izbeidz tiesvedību Ditton pievadķēžu rūpnīcas akcionāru strīdā par zaudējumiem.

Ar 23. februāri biržas Parāda vērtspapīru sarakstā iekļaus Hipotēku Bankas jaunās AN sērijas ķīlu zīmes.

Ar 22. februāri biržas Parāda vērtspapīru sarakstā iekļaus papildu Baltic Trust Bank ķīlu zīmes.

Latvijas preču eksports pērn aug par 28,1%; imports - par 25,2%.

Janvārī bezdarba līmenis Latvijā pieaug līdz 8,6%.

Aizvadītajā nedēļā Rīgas Fondu Biržas apgrozījums bija LVL 715 tūkstoši, kas ir par 29% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Akciju tirgus apgrozījums bija LVL 692 tūkstoši. Starp emitentiem vislielākā interese bija par Latvijas Kuģniecības akcijām, apgrozījums ar kurām bija vairāk nekā LVL 300 tūkstoši. Darījumi ar Grindeks akcijām tika veikti par nepilniem LVL 130 tūkstošiem.

Par AS Latvijas kuģniecība darījumiem, kuri pēc minoritārā investora Atholl Greeсe domām vedot uz kompānijas maksātnespēju, esot ieinteresējusies Drošības policija.

Tikmēr paši Atholl Greeсe paziņojuši , ka gatavo prasības tiesai lai vērstos pret Latvijas kuģniecību. Latvijas kuģniecības vadība savukārt jau iepriekš noraidīja visus pārmetumus un aizdomas par uzņēmuma darbību uzsverot, ka Grieķijā reģistrētā kompānija esot "neskaidras izcelsmes uzņēmums", kas dibināts tikai 2008. gada 30. decembrī. Ši uzņēmuma aktivitātes esot jāskata ciešā kontekstā ar LK centieniem atšķetināt kuģu frakta krāpšanas shēmas, kas daudzu gadu garumā noteiktai cilvēku grupai esot ļāvušas piesavināties 30 - 40 miljonu ASV dolāru.

Latvijas kuģniecības administratīvo ēku Elizabetes ielā 1 pēcpusdienā algoti strādnieki apjozuši ar stiepļu žogu un no iekšpuses apklājuši ar melnu pārsegu. Latvijas kuģniecības valde īsteno visus nepieciešamos drošības pasākumus, lai aizsargātu sabiedrības vairāk nekā 5000 akcionāru īpašumu, teikts LK paziņojumā.

Šādu a/sLatvijas kuģniecība rīcību izraisījuša bažas par piektdien gaidāmo akcionāru sapulci. Db.lv jau vēstīja, ka Ventspils nafta (VN) nepiekrīt Latvijas kuģniecības (LK) valdes lēmumam pārcelt 8.oktobrī paredzēto kuģniecības akcionāru sapulci un plāno to noturēt (Elizabetes ielā 21, Monika Centrum Hotel), aicinot piedalīties arī valdības pārstāvjus.

Latvijas kuģniecības bažas šajā situācijā pastiprinājušas ziņas, ka LK no trešo personu puses, iespējams, plānots ieņemt ar spēku, izmantojot tās pašas privātās apsardzes firmas TM Security pakalpojumus, kas šāgada pavasarī bija iesaistīta vardarbībā Ventspils uzņēmuma Ventbunkers birojā Ventspilī vairākkārtējā ēku ieņemšanā. AS Latvijas kuģniecība rīcībā esošā informācija liecina, ka uzbrukumā uzņēmumam ieinteresēta akcionāru grupa, kas krāpniecisku darbību rezultātā nodarījusi ievērojamus zaudējumus uzņēmumam un pārējiem tā vairāk nekā 5000 akcionāru, teikts LK Valdes priekšsēdētāja palīga Ģirta Apsīša paziņojumā.

Vidējā dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cena bez nodokļiem Latvijā oktobra beigās sasniedza 756,65 eiro par 1000 litriem (53,18 santīmus par litru), kas ir sestais augstākais rādītājs starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina 24.oktobrī apkopotie Eiropas Komisijas (EK) dati.

Vēl dārgāka kā Latvijā dīzeļdegviela bez nodokļiem bija Grieķijā, Portugālē, Dānijā, Itālijā un Beļģijā. Lietuvā dīzeļdegvielas cenas, atskaitot nodokļus, bija 11.augstākās un Igaunijā - 26.augstākās starp 27 ES valstīm.

Kopā ar akcīzes un pievienotās vērtības nodokli dīzeļdegviela mazumtirdzniecībā Latvijā maksāja 1328,22 eiro par 1000 litriem (93,34 santīmus par litru), kas ir 17.augstākais rādītājs starp ES valstīm. Visaugstākā dīzeļdegvielas cena ir Lielbritānijā - 1613,09 eiro par 1000 litriem (1,13 lati par litru), bet zemākā - Bulgārijā - 1199,51 eiro par 1000 litriem (84,30 santīmi par litru).

Igaunijā un Lietuvā dīzeļdegvielas cena mazumtirdzniecībā bija attiecīgi 1289,00 eiro par 1000 litriem (90,59 santīmi par litru) un 1258,14 eiro par 1000 litriem (88,42 santīmi par litru) - 20. un 23.augstākā starp 27 ES valstīm.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

Šī biržas darba nedēļa bija īpaša ne vien ar Latvijas Kuģniecības neizsolīto vairāk nekā 860 tūkstošu akciju pilnīgu pārdošanu par 34 santīmiem, bet arī ar īso četru dienu darba nedēļu. Interesanti, ka investoru pieprasītais vērtspapīru daudzums bija 1,5 reizes lielāks nekā piedāvājums. Piektdien arī sākās Latvijas Gāzes akciju atpirkšana par cenu 5,50 Ls, kas biržā izsauca strauju šo akciju cenu kritumu, kas lika kristies arī RICI indeksam. LG akciju atpirkšanas piedāvājumu ir izteikuši LG Vācijas akcionāri Ruhrgas un E.ON Energie, kā arī Latvijas Ekonomikas ministrija.

Par 16% cēlās Rīgas Fondu biržas kopējais apgrozījums un nedēļas beigās bija 1,28 miljoni latu. Akciju tirgus apgrozījums sastādīja 444 tūkstošus Ls, kas bija 2,44 reizes vairāk nekā nedēļu iepriekš. Kā jau iepriekš minēts lielāko daļu apgrozījuma veidoja Latvijas Kuģniecības izsole. Cenu indeksa RICI vērtība samazinājās par 2,45% un nedēļas beigās bija 454,5 punkti. Kapitalizācijas indekss DJRSE samazinājās par 1,6% un piektdienas sesijas beigās sastādīja 216,89 punktus.

Marta sākumā Latvija varētu ieviest aizsargmehānismus pret subsidēto Polijas cūkgaļu, bet aprīlī — galīgos tirgus aizsardzības pasākumus pret importēro cūkgaļu no visām Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) valstīm. Kā Saeimas deputātiem skaidroja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja (VITAB) vadītāja Astrīda Tjuša, 14. janvārī birojs sācis pārbaudi par Polijas subsidētās cūkgaļas ievešanu Latvijā un 60 dienas pec pārbaudes sakšanas, t.i., 15. martā Latvija pret mineto preču grupu gatava ieviest aizsardzības pasākumus. Tie izpaustos muitas maksājumu veidā un būtu subsīdiju līmenī: aptuveni 60 santīmi par vienu kilogramu. Savukārt aprīlī VITAB varētu vērsties pie Saeimas par atsevisķa likuma pieņemšanu, kas vietējo tirgu aizsrgātu no visu 145 PTO dalībvalstu cūkgaļas. Latvijā cūkgaļas pašizmaksa ir aptuveni 62 līdz 64 santīmi par kilogramu, savukārt vidējā deklarētā Polijas preču vērtība muitā ir aptuveni 54 santīmi. 2002. gada septembrī no Polijas tika ievests 321 tūkstotis kilogramu cūkgaļas par cenu 0,537 lati, bet oktobrī Polijas imports jau sasniedza 395 tūkstošus kilogramu ar cenu 0,536 lati, kas izraisīja kārtējo cenu kritumu Latvijas iekšējā tirgū. Zemkopības ministrijas (ZM)dati liecina — pagājušā gada novembrī no Igaunijas importētās cūkgaļas vērtība bija 80 līdz 90 santīmi par kilogrmu, Vācijas gaļas — 60 līdz 70 santīmi, bet Polijas gaļas — 52 santīmi. Savukārt ZM agrārais ekonomikas institūts aprēķinājis, ka cūkgaļas indikatīvajai muitas ceni jābūt aptuveni 90 līdz 95 santīmi. Nenoliedzot VITAB apņemšanās nepieciešamību, cūkaudzētāji tomēr izteica kategorisku nepieciešamību rīkoties nekavējoties un, negaidot aprīli, jau janvārī ieviest 200 dienu aizsargpsākumus. ZM un Ārlietu ministrijas pārstāvji, kā arī VITAB norādīja, ka šāda steiga nav iespējama un 200 dienu pasākumu piemērošanai turklāt neesot arī tiesiskā pamatojuma. Ministriju eksperti uzsvēra, ka šinī situācija labāk ir nedaudz paciesties un sagidīt galīgo tirgus aizsardzības mehānismu ieviešanu, lai vēlāk Latvijai nenāktos starptautiskajās tiesās tiesāties par nekorekti piemērotām procedūrām.

Degvielas cenu kāpumu pavisam drīz izjutīs patērētāji veikalos, jo pieaug transporta pakalpojumu izmaksas, vienlaikus straujas cenu izmaiņas negatīvi ietekmē arī mazos kravu pārvadātājus, kuri līgumus slēdz mēnešus uz priekšu.

Starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto prezidents Valdis Trēziņš skaidro, ka kravu pārvadātājiem 30%-40% no izdevumu kopapjoma aizņem degvielas izmaksas. Līdz ar to, ja degvielas cenas paaugstinās, piemēram, par 10%, tad pakalpojuma cena attiecīgi kāpj par 3%-4% un šo cenu pieaugumu izjūt gala patērētāji. Turklāt transporta pakalpojumu maksa aug kā vietējiem kravu pārvadātājiem, tā starptautiskiem.

Sākumperiodā sāpīgāko sitienu saņemot mazie kravu pārvadātāji, jo līgumi slēgti uz ilgāku laiku un tajos ietverta zemāka degvielas cena. Latvijā lielākā daļa - 70% līdz 80% - esot mazie kravu pārvadātāji. Straujš cenu kāpums varot mazos uzņēmējus novest arī līdz bankrotam. Turklāt patlaban kravu pārvadātāju tirgū turpinoties klusums un pakalpojuma cena jau tā ir zema.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

RICI indekss turpināja savu uzvaras gājienu un nedēļas beigās jau bija sasniedzis 427,36 punktu atzīmi, kas ir par 2,28 procentiem vairāk nekā pērn, RFB kopējais apgrozījums un akciju kopējais apgrozījums samazinājās attiecīgi par 11 un 56 procentiem. RFB kopējais apgrozījums noslīdēja līdz 1,53 miljoniem latu, turpretī akciju tirgus saruka līdz 224 tūkstošiem latu.

Fondu tirgu šonedēļ stimulēja ne vien iepriekšējās nedēļas aktīvās inerces atbalss, bet arī vairāki, Latvijas ekonomikai nozīmīgi dati. Vienas no pozitīvajām ziņām bija par eksporta un importa pieaugumu 2003. gada 1. pusgadā par attiecīgi 18,8% un 20,5 procentiem. Tas liecina par valsts tautsaimniecības straujo attīstību. Nākamās ziņas vēstīja par bezdarba samazināšanos līdz 8,5% no darbaspējīgajiem iedzīvotājiem.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Saskaņā ar Latvijas kuģniecības akcionāru ārkārtas sapulces lēmumiem, kompānijas padomē atgriežas Olga Pētersone, pret kuru un vairākiem citiem bijušajiem padomes locekļiem nolemts celt prasību par kuģniecības nodarīto zaudējumu atlīdzību, kā arī par netaisnu iedzīvošanos.

Akcionāru sapulcē piedalījās akcionāri, kas pārstāvēja 90,08% no balsstiesīgo akciju skaita. Tie nolēma uzdot S. Bodijam sasaukt LK jaunievēlētās padomes pirmo sēdi, paziņot padomes locekļiem par padomes sēdes norises laiku un vietu, noteikt LK jaunievēlētās padomes pirmās sēdes darba kārtību, kā arī veikt citas nepieciešamās darbības, kas saistītas ar LK jaunievēlētās padomes pirmās sēdes sasaukšanu un noturēšanu. Paredzēts, ka kuģniecības padome strādās bez atlīdzības.

Tāpat kuģniecības akcionāri tomēr izskatīja kompānijas 2009.gada pārskatu un zaudējumus 17,59 miljonu latu apmērā segt no nākamo periodu peļņas.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar trim akciju tirgus ekspertiem, kuri sniedz padomu, kas būtu jāņem vērā, sākot darboties akciju tirgū, nepieciešamajām summām, riska un citiem faktoriem, ar kuriem jārēķinās potenciālajam investoram.

Uz jautājumiem atbild:

- Nordea Markets vadītājs Ritvars Kumpiņš;

- SEB Unibankas Brokerpakalpojumu un vērtspapīru emisijas nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska;

- Hansabankas brokeris Juris Jankovskis.

- Kā cilvēkam Latvijā, kuram nav speciālu zināšanu/izglītības, bet, zinot daudzos veiksmes stāstus, ir vēlme, uzsākt darbību akciju tirgū? Kādi būtu pirmie soļi, kas jāveic, ar ko labāk sākt?

Šodien ārpusbiržas tirgū ir notikuši apjomīgi darījumi arī ar Rīgas kuģu būvētavas un Valmieras stikla šķiedras akcijām. Šajos darījumos ir tirgotas attiecīgi 43,843 akcijas (0.38 % no pamatkapitāla) un 37,691 akcija (0.16 % no pamatkapitāla). Akcijas cenas šajos darījumos bija attiecīgi 25 santīmi un 53 santīmi, kas ir vērtējamas kā atbilstošas pašreizējai biržas cenai.

Jāpiebilst, ka ārpusbiržas tirgū vakar tirgoja arī 12,749 Grindeka akcijas, akcijas cena darījumā bija 55 santīmi, 4,670 Latvijas Gāzes akcijas (cena 5.50 Ls) un 2,616 Latvijas kuģniecības akciju. Jāatzīmē, ka cena šajā darījumā bija 24 santīmi, kas īsti neatspoguļo pašreizējo situāciju Fondu biržā, jo šādā darījumā akcijas cenai bija jābūt vismaz 25 santīmi - par šādu cenu pircēju interese ir vislielākā.

Birža pieprasa Ventspils naftai precizēt līdzdalības apjomu Latvijas kuģniecības kapitālā.

Birža nosaka uzraudzības statusu Latvijas kuģniecībai.

Birža pieprasa Latvijas kuģniecībai atklāt izvirzītās kandidatūras ievēlēšanai padomē.

Izsolē pārdod visas valsts piecu gadu obligācijas.

Aizvadītajā nedēļā Rīgas Fondu Biržas apgrozījums bija apmēram LVL 1.3 miljoni, kas ir par 4% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā. Akciju tirgus apgrozījums bija LVL 700 tūkstoši. Starp emitentiem vislielākais apgrozījums bija darījumiem ar SAF Tehnikas akcijām nepilnu 300 tūkstošu latu apmērā.

Fiksētā ienākuma vērtspapīru tirgus apgrozījums bija LVL 580 tūkstoši, un lielāko tā daļu veidoja darījumi ar Latvijas valsts 6 mēnešu parādzīmēm.

Rīgas Fondu biržas kapitalizācijas indeksa (RIGSE) vērtība aizvadītās nedēļas laikā samazinājās par 0.3% līdz 422.86 punktu atzīmei. Indeksa vērtība pirmajās divās nedēļas dienās pakāpās par 1.2%, taču sekojošās dienās atkal samazinājās.

Vidējās vienas stundas darbaspēka izmaksas Latvijā 2007.gada I ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada I ceturksni, pieaugušas par 34,6%. Vienas stundas darbaspēka izmaksas šajā periodā palielinājušās no 2,08 latiem līdz 2,80 latiem jeb par 72 santīmiem stundā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Sabiedriskajā sektorā vienas stundas darbaspēka izmaksas šī gada I ceturksnī bija 3,18 lati un gada laikā tās pieaugušas par 35,0% jeb 82 santīmiem stundā, privātajā sektorā - 2,61 lats un kāpums bija 35,2% jeb 68 santīmi stundā.

Galvenās darbaspēka izmaksu komponentes ir bruto darba samaksa un pārējās darbaspēka izmaksas (skaidrojums raksta beigās). Bruto darba samaksa vienā nostrādātā stundā valstī šā gada I ceturksnī bija 2,21 lats un, salīdzinot ar 2006.g. I ceturksni, tā ir pieaugusi par 34,2% jeb 56 santīmiem stundā. Pārējās darbaspēka izmaksas bija 0,59 lati stundā un šajā periodā pieaugušas par 35,8% jeb 16 santīmiem stundā.

Bruto darba samaksa vienā nostrādātā stundā sabiedriskajā sektorā 2007.g. I ceturksnī bija 2,49 lati (pieaugums pret pērnā gada I ceturksni – 34,4% jeb 64 santīmi stundā), bet privātajā sektorā - 2,07 lati (pieaugums pret pērnā gada I ceturksni – 35,1% jeb 54 santīmi stundā). Parējās darbaspēka izmaksas sabiedriskajā sektorā šā gada I ceturksnī bija 0,69 lati un, salīdzinot ar 2006.g. I ceturksni, tās ir pieaugušas par 37,4% jeb 19 santīmiem stundā, bet privātajā sektorā – 0,54 lati, kas veidoja kāpumu par 35,5% jeb 14 santīmi stundā.

Kopējais Latvijas vērtspapīru tirgus apgrozījums šodien pieauga par 3 150 442.94 Ls, līdz 3 199 243.74 Ls. Biržas nepārtrauktajā tirgū šodien izcēlās Latvijas balzama, Ventspils naftas, Latvijas Kuģniecības akcijas, biržas tiešo darījumu segmentā lielākie darījumi tika veikti ar Latvijas Kuģniecības akcijām, savukārt ārpusbiržas tirgū visapjomīgākie darījumi tika reģistrēti ar Latvijas balzama akcijām.

Akciju tirdzniecība nepārtrauktajā tirgū par mainīgām cenām šodien veidoja 26 513.86 Ls, darījumi ārpusbiržas tirgū šodien veidoja 3 172 677.88 Ls lielu apgrozījumu. Šodien notikušo tiešo darījumu apgrozījums bija 52.00 Ls.

Akciju tirgus apgrozījums Rīgas Fondu biržā šodien sasniedza 2 900 852.92 Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo tirdzniecības sesiju, kopējais apgrozījums palielinājās par 2 854 361.60 Ls . RFB cenu indeksa RICI vērtība šodien ir pieaugusi par 3.86%, sasniedzot 265.79 punktus, savukārt RFB kapitalizācijas indekss DowJones šodien ir pieaudzis par 1.15%, sasniedzot 178.19 punktus.

Nepārtrauktajā tirgū šodien visaktīvāk tika tirgotas Latvijas balzama akcijas, kuru vērtība šodien pieauga par 1.47% jeb par 0.02 Ls, līdz 1.38 Ls. Kopumā ar uzņēmuma akcijām tika veikti 26 darījumi, kuros tika tirgotas 8 401 akcijas.

Valmieras stikla šķiedras auditētā peļņa pērn 1,955 miljoni latu, apgrozījums aug par 35%, uzņēmums šogad plāno 2,48 miljonus latu lielu peļņu.

Latvijas balzama akcionāri aprīļa beigās lems par pērnā gada pelņas izlietošanu.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca sasauc kārtējo akcionāru sapulci 2005.gada 5.maijā.

Ventspils naftas akcijām biržā atceļ uzraudzības statusu.

Izsolē pārdod valsts piecu gadu obligācijas par 16 miljoniem latu.

Nefinanšu investīcijas pērn Latvijā pieauga par 26%.

Aizvadītās nedēļas laikā Rīgas Fondu Biržas apgrozījums bija LVL 700 tūkstoši. To visu veidoja darījumi ar uzņēmumu akcijām. Starp emitentiem vislielākais apgrozījums tika fiksēts darījumos Latvijas Kuģniecības akcijām – LVL 334 tūkstoši.

Rīgas Fondu biržas kapitalizācijas indeksa (RIGSE) vērtība nedēļas laikā pieauga par 4.4% līdz 451.82 punktu atzīmei. Šo pieaugumu sekmēja straujā Latvijas Kuģniecības akciju cenas palielināšanās, kā arī Otrajā Sarakstā iekļauto emitentu akciju cenu kāpums.

Investori, kuru portfeļos ir ieguldījumi akciju tirgos, šogad var justies ļoti apmierināti. Attīstīto valstu akciju tirgi ir snieguši īpaši labu peļņu.

Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība ir pakāpusies šogad par vairāk kā 25%, bet Eiropas uzņēmumu akciju tirgus indeksa STOXX 600 cenas kāpums ir pārsniedzis 15% (pēc Thomson Reuters Datastream informācijas uz 2013.gada 20.novembrī, vērtības ir noapaļotas). Turklāt, S&P 500 indeksa vērtība atrodas vēsturiski augstākajā punktā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kurš tika sasniegts 2007.gada rudenī. Šī augšupeja bez lielām svārstībām akciju tirgos īstenībā ilgts kopš pagājušā gada vasaras. Kopš 2012.gada jūlija, akciju tirgus cenas gan ASV, gan Eiropā ir pieaugušas par aptuveni 30%.

Kopējais Latvijas vērtspapīru tirgus apgrozījums šodien samazinājās par 210 201.98 Ls, līdz 808 337.70 Ls. Biržas nepārtrauktajā tirgū šodien izcēlās Latvijas Kuģniecības, Rīgas transporta flotes, Ventspils naftas akcijas, biržas tiešo darījumu segmentā lielākie darījumi tika veikti ar Staburadzes akcijām.

Akciju tirdzniecība nepārtrauktajā tirgū par mainīgām cenām šodien veidoja 49 600.78 Ls, darījumi ārpusbiržas tirgū šodien veidoja 756 736.92 Ls lielu apgrozījumu. Šodien notikušo tiešo darījumu apgrozījums bija 2 000.00 Ls.

Akciju tirgus apgrozījums Rīgas Fondu biržā šodien sasniedza 51 600.78 Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo tirdzniecības sesiju, kopējais apgrozījums samazinājās par 94 064.63 Ls. RFB cenu indeksa RICI vērtība šodien ir samazinājusies par 0.03% noslīdot līdz 372.83 punktiem, savukārt RFB kapitalizācijas indekss DowJones šodien ir samazinājies par 0.24%, sasniedzot 206.4 punktus.

Nepārtrauktajā tirgū šodien visaktīvāk tika tirgotas Latvijas Kuģniecības akcijas, kuru vērtība šodien samazinājās par 3.03% jeb 0.01 Ls, akcijas vidējai svērtajai cenai sasniedzot 0.32 Ls. Ar Latvijas Kuģniecības akcijām tika veikti 23 darījumi, kuros tika tirgotas 25 755 akcijas

Hipotēku bankas

Tirgus analīzes daļa

Jau pagājušo nedēļ varēja teikt, ka RICI indekss piedzīvoja divas reizes straujāku izaugsmi, salīdzinot ar iepriekšējo periodu (+15,4 punkti). Šonedēļ atkal tā pieaugums palielinājās, un akurāt divas reizes: +32,38 punkti vai 7,19%, piektdienu beidzot pie atzīmes 482,75 punkti. DJ RSE kapitalizācijas indekss pazeminājās par 1,94% no 230,7 nedēļas sākumā līdz 225,26 punktiem nedēļas beigās.

Akciju tirgus apgrozījums bija LVL 268 tūkstoši, kas ir par 50% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā, bet kopējais biržas apgrozījums, pateicoties prasījuma vērtspapīru lielajam apgrozījumam, palielinājās par 62% līdz 2,846 miljoniem.