Nebanku kredītdevēju daudzviet reklamētie ātrie kredīti nav vienīgā iespēja īsā laikā aizņemties naudu, jo patēriņa kredītus gatavas piešķirt arī bankas, tiesa gan, skrupulozi vērtējot kredīta prasītāja aizņēmumu vēsturi, ienākumus, vecumu un pat apgādājamo skaitu, raksta laikraksts Diena.

Lai pārliecinātos, ka nebanku aizdevēju piešķirts ātrais kredīts nav vienīgais variants, kā uzlabot finansiālo situāciju, laikraksts pētījis izdomātu kredītņēmēju - studenta, kas saņem darba algu, un pensionāra - iespējas iegūt patēriņa kredītu plaši pazīstamās bankās.

«Izvērtējot klienta maksātspēju, no svara ir dažādi rādītāji, piemēram, kopējo kredītsaistību apmērs pret ienākumiem. Ja rezultāts ir pozitīvs, klientam var piešķirt aizdevumu līdz pusotras algas apmēram,» par iespēju studentam saņemt patēriņa kredītu sacījis Swedbank pārstāvis Dzintars Kalniņš. Kredīta prasītājam jābūt vismaz 21 gadu vecam, ar pozitīvu kredītvēsturi un regulāriem ienākumiem - no 180 latiem mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Kredīta prasītājam jābūt arī bankas klientam un ienākumi jāsaņem šīs bankas kontā.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? izglītības ministre Tatjana Koķe teica, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība Latvijā no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Vainīga esot sistēma. Kas ir šī noslēpumainā «sistēma», kas gadu no gada pasliktina izglītības rezultātus?

Autoram ir gandrīz četrdesmit gadu ilga darba pieredze ekonomikas un vadzinību augstākajā izglītībā. Savākts un dokumentēts liels apjoms daudzveidīgu faktu, kurus paredzēts izmantot vispārinājumiem, un no mikroekonomikas skatu punkta analizēt ekonomikas un vadzinību izglītības funkcionēšanas neefektivitāti Latvijā pēdējos divdesmit gados. Jācenšas saprast iekšējos mehānismus un faktorus, kas radījuši ačgārnības mācīšanas un mācīšanās interaktīvajos procesos un, izmantojot izpratni par cilvēku izturēšanās ietekmēšanu, jāatrod tās vadības sviras, kas izglītības procesus noliktu no galvas uz kājām, un stāvokli pakāpeniski mainītu uz labo pusi.

Vienlaicīgi gribētos vērst sabiedrības uzmanību uz sociālekonomisko situāciju analīzē nepelnīti ignorētajām izcilu domātāju atklātajām cilvēku izturēšanās likumsakarībām. Tas ir aktuāli, jo, iepazīstot plašu publikāciju klāstu par smagajām Latvijas sociālekonomiskajām problēmām, ļoti reti sastopam situācijas analīzi no empīrisku cilvēku izturēšanās viedokļa. Nudien, ir vērts lasīt grāmatas! Eksistē tiešām apbrīnojami gudras grāmatas, kurās pravietiski pārsteidzoši adekvāti aprakstīta mūsdienu pasaules morālā un ekonomiskā krīze. Nedrīkstam ignorēt Mārtiņa Lutera Martin Luther skarbos ētiskos dažādo cilvēku vērtējumus, Jana Amosa Komenska John Amos Comenius loģisko didaktikas mācību, Alfreda Maršalla Alfred Marshall ekonomikas teoriju, situāciju analīzes metodi un izteiksmes formu. Nepārvērtējami ir, piemēram, ekonomikas Nobela laureātu Kenneth J. Arrow, James M. Buchanan, George Akerlof darbi.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Dažas augstskolas, iespējams, uz studentu rēķina papildus nopelna, uz laiku «pieturot» studentam pienākošos naudu.

DB redakcijā vērsās kāda topošā studenta vecāki, paužot neizpratni par privātās augstskolas noteikto kārtību tam, kad tiek atmaksāts studenta veiktais avanss jeb tā studiju maksas daļa, kas nosedz pirmos studiju mēnešus. Tā kā ģimene nav tik bagāta, lai par studijām samaksātu vairāk nekā 1000 Ls gadā, students plāno pieteikties arī valsts galvotā kredīta saņemšanai. Tos šogad izsniedz SEB banka.

Lai augstskolai samaksātu tās prasītos vairāk nekā 300 Ls, ģimenei nācās aizņemties šo summu. Tos var atgūt, bankai piešķirot un pārskaitot augstskolai studiju kredītu. Tomēr liels bija pārsteigums par augstskolas teikto, ka savu avansu ģimene varēs dabūt vien nākamā gada februārī, kas ir 6–7 mēneši pēc avansa veikšanas un pāris mēneši pēc tam, kad banka varētu būt ieskaitījusi kredītu, kas segs samaksu par pirmo semestri.

«Mēs uzrakstīsim Tev svarīgo! Esejas, domraksti, recenzijas un studiju darbi - mēs izstrādājam akadēmiskos darbus par jebkuru Tev nepieciešamo tēmu!» ar šādu uzsaukumu jau trīs nedēļas darbojas portāls akademika.lv, kas, pēc pašu teiktā, nodrošina akadēmiskās konsultācijas un darbu paraugus. Augstskolu pārstāvji gan ir pārliecināti, ka tas ir klajš ētikas, kā arī, iespējams, juridisko aktu pārkāpums. Un, lai gan nevienam nav noslēpums, ka akadēmisko darbu rakstīšanu studentiem par naudu piedāvā gan privātpersonas sludinājumu portālos, gan citi līdzīga tipa portāli, tomēr šis ir pirmais gadījums, kad šāda veida portāla darbība tiek deklarēta kā atbilstoša Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un ētikas normām, piektdien raksta laikraksts Diena.

Par 60 lappušu gara maģistra darba ekonomikā izstrādi studentam būtu jāmaksā portālam akademika.lv vismaz 540 eiro. Atkarībā no akadēmiskā darba līmeņa cenas svārstās no pieciem līdz 25 eiro par vienu lapu. Portāla īpašnieki apgalvo, ka piedāvātie darbi nav plaģiāti, jo katrs darbs tiek izstrādāts pēc individuāla pasūtījuma un iepriekš nekad nav publicēts. Portāla lietošanas noteikumos arī rakstīts, ka klientam jāapstiprina, ka šie darbi nav nododami tālāk. Tas nozīmē, ka par samērā lielu summu studentam tiek piedāvāts, piemēram, maģistra darba paraugs, no kura students var vien iedvesmoties. Tomēr, iedziļinoties sīkāk, šķiet, tās ir tikai atrunas. Piemēram, portāla konsultants sarakstē liek noprast, ka darba paraugu tomēr var arī uzdot par savu. Uz jautājumu, vai tomēr nesanāks plaģiāts, ja students to nodos, konsultants atbild: «Kurš to noteiks? Iedomājies, ka arī mēs vienkārši izliksim tavas domas uz papīra. Tehniski tas nav plaģiāts, bet gan tavs darbs, kura tapšanā būsim piedalījušies mēs.» Šādu saraksti sociālajos tīklos publicējis Rīgas Stradiņa universitātes lektors Klāvs Sedlenieks.

Vēl dažus gadus atpakaļ par investīcijām zeltā neviens nezināja tikpat kā neko. Toties daudzi bija nekustamā īpašuma speciālisti, zēla un plauka akciju tirgi. Tagad gandrīz katrs zina, kas ir budžeta konsolidācija, valūtu krīze un valstu parādi. Arī par ieguldījumiem zeltā un dārgmetālos nu jau zina daudz vairāk.

Šādu izglītības pieaugumu par investīcijām zeltā sekmē bēdīgais ekonomikas stāvoklis un neskaidrās nākotnes prognozes. Kā sekas tam, pēc brīvā tirgus principiem, parādās arī piedāvājums, jo pieprasījums ir.

Pēc zelta cenu straujā pieauguma, kas daudziem atgādināja nekustamā īpašuma cenu pieaugumu vai akciju tirgu straujo izaugsmi pēdējās desmitgdēs, radās daudz spekulāciju par to, vai neveidojas zelta cenu burbulis. Parādījās arī apgalvojumi par zeltu kā «tukšo naudu».

Dīvaini, ka, lai gan zelts jau vairāk 5 000 gadu cilvēces vēsturē ir patstāvīgi spēlējis lomu kā vienīgā īstā nauda un to, ka gandrīz visu centrālo banku valstu rezevēs atrodas lielāks vai mazāks zelta daudzums, ar apskaužamu patstāvību tiek uzturēts viedoklis par zelta bezjēdzību un visos iespējamos ceļos tiek mazināta tā nozīme finanšu tirgus sistēmā.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Ministru kabinets 2012. gada 20. novembrī pieņēma noteikumus Nr. 783 «Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 237 «Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi»», kas publicēti 2012. gada 22. novembra laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 184 (4787) un kuri stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī.

2012. gada 21. jūnijā Saeimā tika pieņemts likums «Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām»», (publicēts 2012. gada 12. jūlija laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 109 (4712)).

Saskaņā ar grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī noteikts:

1. Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15. datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu līdzšinējo 3000 latu vietā. Līdz ar to nodokļu maksātājiem ar 2013. gada 1. janvāri būs jādeklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu.

Atrast kvalificētu un profesionālu darbinieku ir sarežģīti jebkurā profesijā, arī IT joma nav izņēmums šajā ziņā

Tādēļ aizvien populārāka kļūst uzņēmēju politika savus nākamos darbiniekus meklēt studentu pulkā, kad sadarbībā ar mācību iestādēm uzņēmumi studentiem piedāvā prakses iespējas reālā darbā.

«Mūsu īstenotā politika ir vienkārša – potenciālos nākamos darbiniekus uzlūkojam vēl studiju laikā, kad piedāvājam viņiem iespēju iziet reālu darba praksi pie mums Tildē. Mūsu speciālisti rada valodu tehnoloģijas, faktiski tā ir datorlingvistika, kurā apvienota vajadzība pēc tehnoloģiju un valodu zināšanām,» stāsta vadošā tehnoloģiju lokalizācijas uzņēmuma SIA Tilde personāla direktors Aksels Minders, piebilstot, ka līdz ar to arī uzņēmumam ir daudz specifiskākas prasības par potenciālo darbinieku zināšanām, nekā citiem IT jomā strādājošajiem uzņēmumiem. «Lai arī augstskolas sagatavo labus speciālistus, tomēr katram uzņēmumam ir sava specifika, ko darbinieks var apgūt, jau strādājot uz vietas. Mēs no studentu vidus konkursa kārtībā izraugāmies mums atbilstošākos jauniešus, kuri tad sāk ar praksi pie mums. Šis faktors ir būtisks, lai mēs jau sākotnēji saprastu, vai darbības joma studentam ir interesanta un vai praksē pavadītais laiks būs izaugsmi un profesionālo kvalifikāciju veicinošs. Gadījumā, ja abpusējā sadarbība ir veiksmīga un saprotam, ka vēlētos to turpināt, mēs studentam piedāvājam sākotnēji strādāt nepilnu darba laiku kā pilntiesīgam darbiniekam, lai viņš var pabeigt studijas un jau pēc tam nākt strādāt Tildē pilnu darba laiku,» stāsta A. Minders, norādot, ka parasti 80–90% no prakses studentiem pēc augstskolas beigšanas arī paliek strādāt uzņēmumā.

Kas jāņem vērā, iegādājoties datoru skolēnam un studentam?

Zemenes, ķirši un avenes dārzos jau noēstas, no kalendāra daiļrunīgi pretī veras uzraksts «augusts», un, lai gan vasara vēl ir pilnbriedā, gribot negribot jāsāk domāt par jauno mācību gadu. Tas nozīmē, ka jāparūpējas arī par atbilstošu tehnisko nodrošinājumu. Bet kādam gan jābūt zinātkāra jaunieša ideālajam mācību komplektam?

«Moderna vecāko klašu skolēna un studenta aprīkojumā jābūt mācību procesam atbilstošam datoram un aksesuāriem, kas palīdz pilnvērtīgi izmantot tā iespējas. To vidū ir kvalitatīva, izturīga soma datora pārnēsāšanai vai tā dēvētā aploksnīte – auduma maciņš plānajiem datoriem –, kas pasargā korpusu no saskrāpēšanās mugursomā starp citiem mācību līdzekļiem. Noderēs arī ērta datorpele un austiņas, jo mācību procesā nereti nākas strādāt arī ar audio un video materiāliem,» iesaka Lattelecom Mazumtirdzniecības nodaļas vadītājs Andris Bodnieks. Viņš piebilst, ka, lai nesanāk maksāt par datoru, kas sabojāts un vairs nedarbojas, noteikti ieteicams ierīci arī apdrošināt.

SEB banka septiņu gadu laikā izsniegusi 28,6 tūkstošus aizdevumus studentiem ar valsts galvojumu 73,6 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Neskatoties uz to, ka tradicionāli lielākā aktivitāte bankā novērojama augusta otrajā pusē un septembra sākumā, jau šobrīd jaunieši izrāda pastiprinātu interesi par valsts galvotajiem studiju kredītiem. Jautājumi, kuri topošiem studentiem ir aktuāli, ir ļoti dažādi: kredīta priekšrocības, izdevīgie atmaksas un atvieglojumu piešķiršanas nosacījumi, pieteikšanās process kredītam.

SEB bankas prezidents Ainārs Ozols skaidro, ka studiju laikā students par studiju kredītu nemaksā neko. Pamatsummas un procentu atmaksa sākas ar 12. mēnesi pēc studiju pabeigšanas, kas ļauj studentam koncentrēties uz izglītības iegūšanu un finansiālo saistību kartošanu sākt tikai pēc studiju beigšanas, kad jaunais speciālists jau atradis darbu.

Ikdienas runas par valsts budžeta konsolidāciju vēlēšanu priekšvakarā ir aprimušas. Saprotu, ka budžeta izlīdzsvarošana saistībā ar ES un SVF ieteikumiem un pašu spējām nav vienkārša un nav popularitāti veicinoša tēma, tomēr brīžiem neatstāj sajūta, ka Latvijas politiķi ar konsolidāciju saprot, galvenokārt, taupību. Investīcijas, reāli ieguldījumi, šķiet, bieži – kā sarunās, tā praksē – tiek atstāti novārtā.

Taču iespēju netrūkst, kaut vai tādā šķietami nepelnošā nozarē kā augstākā izglītība. Situāciju sarežģī pašmāju studējošo skaita mazināšanās Latvijas demogrāfiskā stāvokļa iespaidā. Taču šeit ir arī “zāles” šīs situācijas uzlabošanai, proti, ārzemju studentu piesaiste.

Aptuvenā vidējā mācību maksa, ko varētu maksāt ārzemju students, varētu būt 1500 latu gadā. Šobrīd Latvijā visās augstākās izglītības iestādēs kopā ir tikai apmēram 1500 ārvalstu studentu. Pieņemsim arī, ka viņi maksā par mācībām. Patiesībā jau tā nav, jo daudzi šeit ierodas apmaiņas programmu ietvaros. Tomēr šobrīd pieņemsim, ka ārzemju studenti ir 1500. Šo skaitli pareizinot ar 1500 latiem, iegūsim 2 250 000 latu, kas eventuāli ienāktu Latvijas ekonomikā pie šāda ļoti maza ārvalstu studentu skaita, turklāt tikai kā mācību maksa. Protams, ka studentam te ir arī jādzīvo, jāēd, jāpērk sadzīves preces, jāpavada brīvais laiks izklaides, sporta, kultūras u.c. pasākumos, līdz ar to aina kļūst citādāka. Par visām uzskaitītajām un vēl neminētajām dzīves un sadzīves lietām, pieskaitot vēl biļetes avio reisos, tādam studentam nāktos atstāt Latvijas naudas apritē vēl kādus 6000 latu gadā. Attiecinot šo summu uz 1500 studentiem, iegūsim 9 000 000 latu. Tātad, saliekot kopā mācību maksas un uzturēšanās izdevumus, sanāk jau 11,25 miljoni latu.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir nolēmusi ķerties pie pamatiem – uzdot pavisam vienkāršus jautājumus un mēģināt rast uz tiem atbildes, jo, aizmirstot šīs vienkāršās lietas, vērtības kļūst ačgārnas un svarīgais paliek aiz nesvarīgā. Pirmais mūsu jautājums ir: «Kur rodas nauda?» Tā nauda, kas visu kustina, kur rodas Latvijas bagātība? Atbilde ir nepieciešama, lai nesajauktu vērtību kārtību

Bagātības radītājs

Mūsu uzskats ir, ka bagātību rada cilvēks, kurš strādā. Tas, kurš rada preci vai pakalpojumu, kas ir nepieciešama, un to pārdod tirgū – iekšējā tirgū vai arī eksporta tirgos. Radītājs ir darbinieks vai uzņēmējs, par kura radīto preci vai pakalpojumu citi cilvēki brīvprātīgi, bez īpašiem likumiem vai pavēlēm maksā. Ar to būtu aprakstīts Latvijas bagātības radītājs vai tas, kur rodas nauda. Pavisam vienkārši, un tomēr, kādēļ sākas atrunas. Piemēram, tādas, kuras pat grafiskajā attēlojumā neesam norādījuši. Proti, pirmais, ko daži ļautiņi gribēs pieminēt, un ne bez pamata, būs Eiropas Savienības struktūrfondi. Tā taču ir nauda! Turklāt daļu no tās mēs paši fondos iemaksājam. Ir tikai viena atbilde – šī ir nodokļu maksātāju nauda. Nav svarīgi – Eiropas vai Latvijas. Tā ir nauda, kas jau radīta un tiek dota kā publiskā servisa pakalpojums.

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Naudas līdzekļi ir uzņēmuma komercdarbības galvenais tiešais resurss, ar kuru uzņēmums veicina sava kapitāla pieaugumu. Naudas līdzekļi ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu likvīdākā daļa, to uzskaite nav sarežģīta, tomēr bieži uzņēmumu grāmatvedībā tiek pieļautas neprecizitātes naudas līdzekļu uzskaitē. Jāuzsver - naudas līdzekļu uzskaite ir reglamentēta daudzos normatīvos dokumentos.

Vispirms jāatzīmē, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām bilancē uzrāda tikai naudu, bet naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudu un naudas ekvivalentus. Savukārt, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem bilancē uzrāda naudu un tās ekvivalentus.

Dažāda pieeja

Praksē ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumi dažādi uzrāda naudas līdzekļus gada pārskatā. Sakarā ar to pārskata lietotāji papildus informāciju var iegūt finanšu pārskata pielikumā, kurā jābūt norādītai naudas un tās ekvivalentu uzskaites politikai, kā arī būtu jāatšifrē bilances postenis nauda gadījumā, ja tajā ir ietverti arī naudas ekvivalenti. 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 «Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību» pirmo reizi ir sniegta naudas definīcija. Šo noteikumu izpratnē:

Šobrīd, kad tehnoloģiju attīstības ietekmē strauji palielinās bezskaidru norēķinu īpatsvars, arvien biežāk cilvēki uzdod jautājumus, kas ir drošāk – skaidra vai neskaidra nauda, un vai nākotnē nauda vispār būs? Dienas Bizness uz sarunu par tehnoloģiju un finanšu pasaules mijiedarbību ir aicinājis sociālantropologu, filozofijas doktoru Klāvu Sedlenieku un bankas BlueOrange klientu līdzekļu pārvaldīšanas pārvaldes vadītāju Paulu Miklaševiču.

Kā tehnoloģijas ietekmējušas naudas attīstību?

K.S.: Nauda pati par sevi ir tehnoloģija, kas laika gaitā ir mainījusies, bet informāciju tehnoloģiju attīstība tikai padarījusi aktuālāku faktu, ka nauda nav viena konkrēta un taustāma lieta, bet vērtības indekss. Kaut arī ikdienā mēs aizvien izmantojam banknotes un monētas, bet patlaban kopējā naudas apjomā to skaits rūk, savukārt tehnoloģijas rada iespēju decentralizēt naudu. Tā kā nauda ir netverama un tās vērtība ir tikpat netverama, ir nepieciešami mehānismi, kas rada pārliecību, ka to naudu, ko izmantojam, lietos arī citi cilvēki un tā neradīsies no zila gaisa. Taču aizvien ir strīdīgs jautājums, no kurienes radusies tā nauda, ko mēs ikdienā jau izmantojam. IT mūsdienās ļauj zināmā mērā pārvietot naudas vienības vērtības uzturēšanu no centralizētām bankām un valdībām uz ārējiem resursiem.

Saskaņā ar Darba likuma normām darba devējam ir pienākums nodarbinātajiem regulāri izmaksāt darba samaksu. Tas, jādomā, nevienam strādājošajam nav nekas jauns. Tomēr darba samaksas izmaksas veidu regulējums normatīvajos aktos gan daudziem varētu izrādīties kas neparasts.

Darba likuma 70. pants noteic, ka darba samaksa darbiniekam aprēķināma un izmaksājama skaidrā naudā. Un darba devējam ir tiesības izmaksāt darba samaksu bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu uz darbinieka norēķinu kontu tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to ir vienojušies. Tātad saskaņā ar Darba likuma normām galvenais veids, kā darba devējam jāizmaksā darba samaksa, ir skaidrā naudā.

Tiesa gan, praksē šāda rīcība jau ir kļuvusi par retumu gluži racionālu un loģisku iemeslu dēļ. Lai izmaksātu darba samaksu skaidrā naudā, darba devējam ir pienākums nodrošināt, ka darba devēja pilnvarots pārstāvis (grāmatvedis, kasieris) fiziski izmaksā darbiniekam skaidru naudu un darbinieks ar savu parakstu apliecina tās saņemšanu. Šāds process mūsdienās kļuvis mazefektīvs un, piemēram, uzņēmumos ar lielu darbinieku skaitu, arī sarežģīts un novecojis – gan no darba devēja, gan darbinieka viedokļa (jo īpaši, ja darbinieki strādā vairākās uzņēmuma struktūrvienībās, kas ģeogrāfiski atrodas dažādās vietās).

Izdevniecība Jāņa sēta Latvijā un arī tuvējās kaimiņvalstīs mēģinās izkonkurēt transporta sekošanas pakalpojumu sniedzējus

Jāņa sēta ir ir radījusi ierīci JS GPS Sekošana, kura uzņēmumiem var palīdzēt to autoparku pārvaldīšanai. To uzņēmums pašlaik piedāvā vietējā tirgū. Nākotnē Jāņa sēta plāno paplašināt lietotāju loku Latvijā, kā arī mērķē tuvāko kaimiņu un ES valstu virzienā.

JS GPS Sekošana risinājumu izstrāde sākta 2008. gadā. Sistēmas mērķis ir atvieglot autoparka pārvladību un uzņēmumu vadītāju ikdienas darbu, kā arī nodrošināt attālinātu autotransporta uzraudzību, uzskaiti, plānošanu, stāsta SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta valdes priekšsēdētājs Jānis Turlajs.

Jāņa sēta ir izstrādājusi interneta vidē lietojamu programmatūru, kas ļauj sekot mobiliem objektiem, analīzēt no tiem saņemtos datus. Uzņēmuma veidotā karšu pamatne ļauj lietotājam ātri un viegli uztvert no GPS sekošanas iekārtām saņemto informāciju par objekta atrašanās vietu. Autovadītājs savu atrašanās vietu var redzēt Garmin navigācijas iekārtā (Jāņa sēta laida klajā pirmo Latvijas karti Garmin navigācijas ierīcēm 2010. gadā), bet, kurā instalēta detalizēta Jāņa sētas veidota navigācijas karte. Sistēmas lietotāji savā starpā var apmienīties ar ziņojumiem. Sistēmas ieviešanai automašīnu vai citu transporta līdzekļus aprīko ar GPS sekošanas iekārtu, bet cilvēkam iedod pārnēsājamu sekošanas vai navigācijas iekārtu. Tā sūta informāciju uz serveri, kurā glabājas klienta datu bāze, lai lietotājs no sava datora jebkurā laikā un vietā, piekļūstot internetam, varētu informāciju apskatīt. Sistēma lietotājam var sūtīt brīdinājuma ziņojumus uz e–pastu vai mobilo tārluni, piemēram, par nesankcionētu transprota lietošanu, iziešanu ārpus atļautās, kartē iepriekš iezīmētās teritorijas utt. Sistēmas lietotāji var redzēt transporta veikto maršrutu, pieturvietas, to laiku un ilgumu, kā arī degvielas patēriņu. Pamatojoties uz datiem, ir iespējams sagatavot vismaz 12 dažādas atskaites (tostarp, piemēram, sistēmu var izmantot, lai atskaitītos VID saistībā ar t.s. dienesta auto nodokli).

JIC biznesa inkubatora uzņēmums SIA Helico Aerospace Industries radījis pasaulē pirmo pašsekojošo bezpilota lidaparātu AirDog un no šodienas uzsāk tā pārdošanas kampaņu ASV vietnē Kickstarter, informēja uzņēmuma pārstāvis Andis Blinds.

Latvijas uzņēmums SIA Helico Aerospace Industries, kas nodarbojas ar bezpilota lidaparātu tehnoloģiju attīstīšanu, nācis klajā ar savu pirmo produktu - bezpilota lidaparātu AirDog, kas autonomi seko sportistam un filmē to ar GoPro sporta kameru. Šis ir pirmais šāda veida produkts pasaulē, kas nodrošina pilnvērtīgu bezpilota sekošanas un filmēšanas funkciju vienlaicīgi.

«Šis ir revolucionārs produkts, kas pilnībā mainīs to, kā tiek filmēts action sports - snovbords, veikbords, skeitbords, BMX, motokross un dažādu sporta veidu freestyle disciplīnas, kuras ir skatāmas un efektīgi parādāmas tieši no gaisa. Līdz šim vienīgais risinājums bija noīrēt helikopteru,» stāsta AirDog idejas autors Edgars Rozentāls.

Nedaudz vairāk nekā trešdaļa (34,2%) aptaujāto interneta lietotāju Latvijā atzīst, ka seko dažādu uzņēmumu un zīmolu lapām tādos sociālajos tīklos kā Facebook, Draugiem.lv un Twitter. Lielākā daļa (60,6%) no sekotājiem ir sievietes.

Tas secināts tiešsaistes dialoga aģentūras Click sadarbībā ar H+K Research veiktajā pētījumā aptaujājot 1092 interneta lietotājus no visas Latvijas.

Visaktīvākie uzņēmumu un zīmolu sekotāji ir gados jauni respondenti, kas kopumā ir arī aktīvāki sociālo tīklu lietotāji. Vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem tādi ir teju puse (46,8%) aptaujāto. Sekošanas tendence pārējās vecuma grupās ir vienlīdzīga – no 28,4% līdz 33,1%.

Pētījuma autori apskatījuši arī saistību starp interneta lietotāju ienākumu līmeni un sekošanu uzņēmumiem – secināts, ka aktīvākie sekotāji ir interneta lietotāji ar zemāku ienākumu līmeni. «Tendence parāda, ka cilvēki ar zemākiem ienākumiem vairāk tiecas komunicēt ar uzņēmumiem un zīmoliem sociālajos tīklos nekā turīgāki cilvēki. Iespējams, šo cilvēku motivācija ir iespēja piedalīties dažādos konkursos, vai īpaši piedāvājumi uzņēmumu sekotājiem sociālajos tīklos,» skaidro Click digitālo projektu vadītāja Laura Lasmane.

Jaunākie dati par vēlēšanu rezultātiem, kas apkopoti par 988 no 1013 iecirkņiem valstī apliecina, ka uzvarējusi ir Vienotība. Tai seko Saskaņas centrs (SC), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), apvienība Par labu Latviju (PLL), kā arī Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK).

Jaunākie Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka par Vienotību nobalsojuši 30.56% vēlētāju, par SC - 25.79%, bet par ZZS - 19.49%. Par PLL nobalsojuši 7.57% balsstiesīgo, bet par VL-TB/LNNK - 7.51%.

Pārējie politiskie spēki nav ne tuvu piecu procentu robežai. Nākamais tuvākais sekotājs šobrīd ir PCTVL ar 1.42%.

Rīgā pagaidām lielāko atbalstu saņēmis Saskaņas centrs (39.63%) un Vienotība (27.81%), kam seko ZZS (10.58%), PLL (7.78%) un VL-TB/LNNK (7.12%).

Vidzemē pārliecinoši līderi ir Vienotība (40.63%) un ZZS (21.72%), seko Saskaņas centrs (14.3%), VL-TB/LNNK (9.72%) un PLL (6.16%).

Latgalē stabilu uzvaru svinēja Saskaņas centrs (45.59%). Seko ZZS (16.03%), Vienotība (14.79%), PLL (11,83%) un VL-TB/LNNK (3,04%).