Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Radiostacijas 101 rīta programmas Ausīs Rīts veidotāji ceturtdien, 5. aprīlī, izplatījuši paziņojumu par to, ka pārtrauc sadarbību ar radio, un kā galvenais iemesls sadarbības pārtraukšanai tiek minētas finansiālas problēmas.

«Ir pagājis ilgs laiks, kopš Ausīs Rīts nav ēterā. Tas daudzus samulsināja un turēja neziņā. Par to no sirds atvainojamies, jo paši bijām samulsuši un nezinoši. Tagad ir skaidrība. Šobrīd esam spiesti pārtraukt darbu Radio 101. Tomēr viss, kas notiek, notiek uz labu,» raksta Gustavs Terzens, Eduards Švāns un Zane Peneze. «Arī šobrīd, kad Ausīs Rīts ir spiests nākt klajā ar šādu paziņojumu, kas kādam varētu šķist gana skumīgs, tomēr nevajadzētu nokārt galvu,» teikts paziņojumā.

«Runājot par šādas rīcības iemeslu, pietiks, ka pateiksim, ka tās ir finanses, kas attiecas tikai uz rīta programmas komandu. Mēs zinām, ka Latvijā darbu atrast var tikai Čaks Noriss, tomēr mūs tas nebaida un mēs pamēģināsim. Mums trijiem kopā strādāt patīk, turklāt šobrīd idejas jau birst uz zemes, vajadzētu tās likt lietā,» teikts programmas Ausīs Rīts līdzšinējo veidotāju paziņojumā.

Lai gan ASV dolāra kurss pret latu un eiro ir pamatīgi krities, valūtas mijēji dolāru pirkšanas vai pārdošanas bumu šobrīd nenovēro.

Dolāram nesekmējas

«Kopējais noskaņojums attiecībā uz ASV dolāra vērtību joprojām saglabājas negatīvs, tāpēc neteiktu, ka šobrīd būtu vērojamas izteiktas valūtu spekulācijas, sagaidot ASV dolāra kursa kāpumu. Negatīvā noskaņojuma dēļ nav izslēgta tālāka dolāra krišanās. Latviju tas īpaši neietekmē, jo lats ir piesaistīts eiro, nevis valūtu grozam, kā tas bija pāris gadu atpakaļ. ASV dolāru aprite Latvijā pēdējos gados ir mazinājusies, un galvenās valūtas loma ir eiro,» tā SEB Unibankas Dīlinga nodaļas vadītājs Andrejs Greivulis.

Spekulē nepārtraukti

Pusei (52%) Latvijas uzņēmēju domas par situāciju uzņēmumā neļauj gulēt mierīgi, savukārt 41% uzņēmēju guļ mierīgi. Reģionālā līmenī visbiežāk mierīgi guļ Rīgas un Pierīgas uzņēmēji (44%), liecina jaunākais Citadele Index pētījums,

Savukārt domas par uzņēmumu neļauj mierīgi gulēt visbiežāk Kurzemes un Latgales uzņēmējiem – mierīgi guļ 28% kurzemnieku un 33% latgaliešu. Vidzemē mierīgi guļ 36% uzņēmēju, Zemgalē – 38% uzņēmēju.

Saskaņā ar pētījumu vislabāk guļ būvniecībā strādājošie (45%) un pakalpojumu sniedzēji (42%), savukārt darba domu vistraucētākais miegs ir tirdzniecības nozares pārstāvjiem, no kuriem mierīgi guļ 37% uzņēmēju.

Pētījums atklāj, ka jo mazāks uzņēmums, jo tā vadītājs vai īpašnieks guļ mierīgāk. Mazo uzņēmumu vadītāji un īpašnieki (1 - 9 darbinieki) par miega kvalitāti sūdzas visretāk – labs miegs ir 42% respondentu. Savukārt vissaspringtākie ir lielo uzņēmumu vadītāji un īpašnieki (50 un vairāk darbinieku) – mierīgi guļ vien 18% respondentu.

Faktiski viens no būtiskiem iemesliem, kapēc Latvijas Bankai nākas uzpirkt milzum daudz latu un pārdot bankām to pieprasītos eiro, ir tāpēc, ka būtiski samazinājusies jaunu kredītu izsniegšana eiro, Db atzina Nordea bankas speciālists Andris Lāriņš.

Vienlaikus, ja pērn kredītportfelis auga ar 50 %, bet šogad vien knapi par 10 %, tas nozīmē, ka jauni eiro kredīti netiek izsniegti. Proti, nosacīti pārdevējam neieplūst eiro, ko tas samainīja pret latiem, lai nopirktu jaunu auto, televizoru vai ko citu, proti, veicinātu patēriņu un pieprasījumu pēc latiem.

ienlaikus A. Lāriņš uzsvēra, ka latu pārdošanu izraisīja kopējā nesabalansētība Latvijas ekonomikā, tostarp joprojām lielais importa pārsvars pār eksportu, jo importētāji pārdod latus, lai pirktu eiro. "Ja būtu strādājuši ar budžeta pārpalikumu, tad kreditēšanas tempi nebūtu tā kritušies, ekonomika attīstītos," norādīja A. Lāriņš.

Dolāra uzvedība pēdējās pāris dienās liecina, ka pasaule "nezina, kur doties". Eksperti paredz risku un līdz ar to cenu pieaugumu. Šīs nedēļas pirmdiena finanšu pasaulē iezīmējās ar strauju dolāra vērtības kritumu attiecībā pret eiro vienas dienas laikā - dolārs vidēji palētinājās par 2.94 centiem, turklāt dienas laikā sasniedza svārstības 4.29 dolāra centu apjomā.

ASV investīciju bankas Lehman Brothers viceprezidents Jānis Vītols atzina, ka arī šobrīd grūti izskaidrot tik lielas dolāra kursa svārstības, bet neizslēdza, ka tas varētu liecināt par to, ka "tirgus nezina, kur īsti iet". Tāpat viņš atcerējās kāda liela investora pārdomas par tirgiem, kurās atzina, ka "neviens nezina, kas notiks tālāk". Tirgus neziņu kā iemeslu šādām dolāra kursa svārstībām neizslēdza arī citi finanšu speciālisti. No speciālistu teiktā izriet, ka EUR/USD kursu attiecība šādus notikumus iepriekš nekad nav piedzīvojusi. "Bet arī nav bijis, ka katru dienu tādas finanšu ziņas nāk no tirgiem. Kamēr tādas ziņas būs, būs arī tādas svārstības (volaritāte)," sprieda Swedbank ekonomists Jurijs Māsāns. SEB Bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Kristaps Strazds domā, ka tuvāko nedēļu laikā varētu saglabāties palielas svārstības, jo pagaidām centrālo banku centieni pasaules tirgiem palīdz īslaicīgi, bet problēmas paliek un to risināšanai būs nepieciešams ilgāks laiks. A. Lāriņš atgādināja, ka iepriekš dolārs dienas laikā gāja vienā virzienā un dolāra kurss svārstījās ilgākā termiņā, piem., jūlijā EUR/USD kurss bija 1.60, 11. septembrī bija pie 1.39 atzīmes, bet tagad - 1.47 dolāri par eiro.

Novembra otrā puse pasaules finanšu tirgos vēsturē ieies ar to, ka pirmo reizi leģendārā ASV akciju indeksa Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība uz brīdī pārsoļoja pāri apaļajai 30 tūkst. punktu atzīmei.

Nozīmīgu psiholoģisko barjeru pārsniegšana parasti nozīmē lērumu jaunus skaļus ziņu virsrakstus, kas var raisīt pat vēl papildu interesi un naudas plūdināšanu vērtspapīru virzienā. Investoru spekulācijas uz vakcīnu fona par drīzāku atgriešanos pie “normālā”, šķiet, iet uz urā.

Kopš tā saucamajiem Helovīniem minētā ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu akciju indikatora vērtība palēkusies par 13%, kas ir visa gada cienīgs sniegums. Atsevišķu kompāniju vērtību pieaugums uz pandēmijas fona ir gluži vai kosmisks. Piemēram, Tesla akcijas cena šogad palielinājusies par 550%.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No ētera pazuduši Radio 101 programmas Ausīs rīts veidotāji - Eduards Švāns, Zane Peneze un Gustavs Terzens, bet viņu vietā no rītiem dzirdams Toms Grēviņš. Izskanējušas baumas par to, ka radio darbinieki jau vairākus mēnešus nesaņemot algas, tāpēc šādā veidā izsaka protestu.

Pašām radio personībām sniegt komentārus šajā sakarā ir aizliegts, vēsta Delfi.lv.

«Es negribētu komentēt to, kas, iespējams, ir, iespējams, nav baumas. Mēs, Ausīs rīts komanda, jau pusotru gadu močījam, ceļoties piecos no rīta. Tagad esam aizgājuši pagozēties saulītē - visi uz laiku esam bezalgas atvaļinājumā,» portālam skaidro Švāns, kurš arī atklāj, ka drīzumā trijotne atkal atgriezīsies radio, taču liek manīt, ka zināma neapmierinātība viņos tomēr sēž.

«Neesam saplēsuši darba līgumus un nevienam sejā iemetuši, lai arī, iespējams, dažs labs būtu to pelnījis. Es gribēšu redzēt, kas notiks ar Tomu Grēviņu šajā laikā, kad viņš pēc nakts diskotēku spēlēšanas celsies piecos, lai septiņos vadītu rīta programmu,» tā Švāns.

Sakarā ar iespējamiem Darba likuma pārkāpumiem Radio 101 Valsts darba inspekcijā (VDI) vērsusies vortāla Publikai.lv komanda. Precīzāk, vortāls vēlas vērst inspekcijas vērību uz radio rīta programmas Ausīs Rīts līdzšinējo vadītāju bezalgas atvaļinājumu un pazušanu no ētera.

«Viens no klasiskajiem gājieniem Latvijas darba tirgū kopumā ir darbinieku sūtīšana bezalgas atvaļinājumos. Tieši tas visdrīzāk skāra arī Radio 101 trijotni. Vai kāds no jums tiešām tic, ka Zane, Gustavs un Eduards pašrocīgi pieņemtu lēmumu iespļaut sejā saviem klausītājiem, vienlaicīgi pazūdot no radio ētera? Mēs neticam. Pārējo, cerams, noskaidros VDI,» teikts vortāla publikai.lv paziņojumā.

«Vēlamies uzsvērt, ka mums nav nekādu pretenziju vai, pasarg' dievs, naida pret Radio 101 kā tādu. Gluži pretēji – šis radio Latvijas mediju vidē ienesa svaigas vēsmas gan muzikālā, gan žurnālistiskā ziņā. Taču diemžēl izskatās, ka Latvijas mediju sliktās «tradīcijas» ienāca arī šajā citādi progresīvajā radio,» teikts vortāla redaktora Didža Melbikša, autora Ojāra Kapteiņa un mākslinieka El Carlīto paziņojumā.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ārija Avota, interjera un delikatešu centra mc2 direktore.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man ļoti patīk darbs, kur var radoši izpausties, radīt, pārveidot, realizēt savas idejas, kur vienmēr ir, ko attīstīt, un to darīt lielos mērogos.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Iepriecina, ka klienti kļūst arvien zinošāki, meklē kvalitatīvas preces, pārzina zīmolus un jaunākās tendences un arvien laicīgāk plāno savus pirkumus.

Es domāju, ka mēs dzīvotu labāk, ja slēdzot darījumus vairāk domātu par sadarbību un kopējo rezultātu.

Ziņu aģentūras LETA vakardienas ziņas "J3b darbinieki saņēmuši piemaksas no Gaismas pils projekta" un "Delna: akustiskās koncertzāles Interneta aptaujas rezultāti, iespējams, tika viltoti" ir neaptiesas, maldinošanas un neprecīzas. Ziņas tika pārpublicētas www.delfi.lv, www.tvnet.lv, www.vdiena.lv.

Tā kā pēc vakardienas telefoniskām iebildēm LETA redaktorei Andersonei, ziņu aģentūra nekoriģēja savus apgalvojumus atbilstoši faktiem, Delna uzskata par savu pienākumu informēt sabiedrību par šo kļūdu. Tāpat Delna lūdz ziņu aģentūru LETA informēt savus klientus par Delnas viedokli.

Aģentūras LETA korespondente Emīlija Kozule vakardienas ziņā "J3b darbinieki saņēmuši piemaksas no Gaismas pils projekta" apgalvo sekojošo: "Valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" darbiniekiem ar vadības un uzņēmuma līgumiem no "Gaismas pils" projekta līdzekļiem pēdējo divu gadu laikā izmaksātas ievērojamas piemaksas, liecina sabiedrības par atklātību "Delna" interneta mājaslapā publiskotā informācija."

Piektdien samazinājās gan Eiropas, gan arī ASV biržu reitingi un kritās eiro vērtība, sasniedzot zemāko atzīmi pēdējās divās nedēļās attiecībā pret Japānas jenu. Turpinājās naftas cenu kritums, bet pieauga zelta cenas.

Moody’s paziņojums par Spānijas kredītreitinga pārskatīšanu un neskaidrība par ASV parādu griestiem piektdienas pēcpusdienā likuši Frankfurtes biržas indeksam DAX samazināties par 1,24% līdz 7 100,88 punktiem, Londonas FTSE 100 samazināties par 1,26% līdz 5 799,07 punktiem un Parīzes CAC 40 sarukt par 1,98% līdz 3 638,97 punktiem.

Tuvojoties ASV maksātnespējas datumam, valsts biržu indekss Dow Jones industrial average piektdienas pēcpusdienā samazinājies par 1,03%, Standard & Poor's 500 par 1,08%, bet Nasdaq Composite par 1,14%.

Turpina samazināties eiro vērtība, piektdienas pēcpusdienā tā sarukusi par 0,287% – viens eiro maksāja 1,4259 dolārus. ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu sarukusi par 0,308%, sasniedzot 77,5600 Japānas jenas par dolāru. Attiecībā pret Šveices franku dolārs kritis par 0,286%, sasniedzot 0,804 dolārus par vienu Šveices franku.

http://www.db.lv/images/article/2009/02/09/7d350116-ee0b-4d31-b27d-86c84cfcd819.jpg

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis:

Janvārī preču un pakalpojumu cenu izmaiņas galvenokārt noteica pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa palielinājums kā arī atlaides. Janvārī cenu kāpums salīdzinājumā ar 2008.gada decembri bija 2.2% apmērā.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītajiem pakalpojumiem, tabakas izstrādājumiem un dārzeņiem:

- Pārtikai cenu izmaiņas (+3.5%) galvenokārt noteica PVN, dārzeņu un augļu cenu pieaugums. Alkohols sadārdzinājās par 3.3%, bet cigaretes akcīzes nodokļa ietekmē kļuva par 7.0% dārgākas.

- PVN likmes pieaugums par 4.4% pacēla maksu par mājokli, par 5.1% pacēlās mājokļa apsaimniekošanas maksa.

Salīdzinoši nelielas eiro bāzes likmes izmaiņas sadārdzinātu kredītu maksājumus Latvijā.

Var spekulēt

Pēdējās dienās eiro cena ir sākusi rauties nedaudz augstāk, jo izveidojusies labvēlīga likme, lai spekulētu uz procentu likmju starpību. Vienas dienas latu procentu likmes turas 3 % līmenī, bet eiro procentu likmes - 4 % līmenī. Tādējādi iespējams aizņemties latus par 3 % un investēt eiro par 4 %.

Tāpēc pēdējās dienās novērojams spiediens eiro cenai uz augšu. Turklāt pastāv arī vēl tradicionālie faktori, kas ietekmē eiro cenas - un tie ir jauni kredīti, investīcijas, kā arī eksports.

Pēdējā laikā Latvijā vērojams kreditēšanās tempu kritums un tas ir bīstams faktors valūtu tirgum, jo, ja nepalielināsies kredītu pieauguma tempi, tad varētu ar laiku rasties spiediens valūtu tirgum, jo vecie kredīti, kas 80 % ir izsniegti eiro, tiek atmaksāti, pārdodot latus un pērkot eiro. Jau pagājušā gada beigās varēja pamanīt kreditēšanās tempu pieauguma kritumu, bet janvārī obligāto rezervju normai bija rekordliels lēciens, taču pēc tam februārī bija gandrīz tikpat rekordliels kritums. Tas saistīts ar gada beigām, kad atsevišķas bankas bija piesaistījušas resursus, lai uz gada beigām pamainītu bilances rādītājus, janvārī viņas no šiem resursiem atbrīvojās, tādēļ bija būtiskas izmaiņas obligāto rezervju normā.

Eiro kredītu ņēmējiem šogad jārēķinās ar vēl lielākām kredītu izmaksām, jo Euribor likmes pieaug, kredītos bieži izmantotā trīs mēnešu Euribor var pārsniegt 5 procentu līmeni.

Trīs mēnešu Euribor likme, ko bankas izmanto, aprēķinot kopējo likmi eiro kredītiem, lielāka nekā 5 % bija tikai 2000. gadā, liecina www.euribor.org apkopotā statistika. Tomēr pašlaik kredītu krīzes dēļ ASV, pieaugošo kredītrisku dēļ Eiropas bankās un Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzsāktās cīņas dēļ pret inflāciju Euribor likmes pakāpeniski pieaug, tuvojoties pēdējo turpat astoņu gadu rekordam. «Euribor likmes pašlaik atrodas ļoti augstā līmenī. 3 mēnešu Euribor likme 6. jūnijā sasniedza augstāko līmeni kopš 2000.gada decembra, strauji pieaugot dienas laikā par 10 bāzes punktiem (bp), līdz 4.967 %. Likme ir pat augstāka nekā pagājušā gada decembra vidū, kad finanšu tirgus krīze sasniedza savu kulmināciju,» minēja Hansabankas Makroekonomikas un finanšu tirgus analīzes daļas ekonomists Jurijs Māsāns.

Bažas par ASV ekonomikas pieaugumu tempu samazināšanos un parādu krīzes izplatību eirozonā, likušas piedzīvot pamatīgus biržu indeksu kritumus abās Atlantijas okeāna pusēs, izraisot satraukumu un izbailes arī Āzijas tirgos.

Biržas indeksi ASV ceturtdien samazinājās par vairāk nekā 4% un Volstrīta piedzīvoja ļaunāko dienu pēdējo divu gadu laikā - ASV biržu indekss Dow Jones Industrial Average, ceturtdien «nogāzās» par 4,31%, S&P 500 par 4,78%, bet Nasdaq Composite par 5,08%.

Londonas biržas indekss FTSE 100 krita par 3,43% līdz 5393,14 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX par 3,40% līdz 6414,76 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 par 3,90% līdz 3320,35 punktiem.

ASV un Eiropas biržu indeksu kritumi atbalsojās arī Āzijā – Japānas biržas indekss piektdienas rītā krita par 3,4%, Dienvidkorejas par 3%, Honkongas par 4,4%, bet Austrālijas par 3,9%.

Aprīlī ceļu būvnieki varēs pieteikties diviem šogad lielākajiem ceļu rekonstrukcijas projektiem. 27 miljoni latu krīzes apstākļos ir kārdinoši liels skaitlis, lai kārtīgi pacīnītos, šodien, 4.aprīlī, vēsta laikraksts Diena.

Kā norāda laikraksts, šos miljonus valsts šogad iedalījusi galvenokārt diviem lieliem ceļu rekonstrukcijas darbiem ar Eiropas Savienības (ES) finansējuma līdzdalību. Naudas maka turētāja valsts akciju sabiedrība Latvijas valsts ceļi (LVC) aprīlī plāno izsludināt konkursu Latgales tranzīta ceļu rekonstrukcijai posmos Viskaļi - Koknese un Ludza - Nirza.

Diena norāda, ka cīņa solās būt nežēlīga, paCeļu būves nozarē sācies karšr kCeļu būves nozarē sācies karšo liecina pārtrauktā izsole vienā no šiem posmiem. Gada sākumā vienlaikus tika pātraukta izsoles procedūra vēl divos mazākos konkursos. Iemesls - jau pēc uzvarētāju noteikšanas konstatētas neprecizitātes izsoļu nolikumos.

Finanšu tirgus piedzīvojis kārtējo satricinājumu, jo ASV likumdevēji noraidījuši Buša administrācijas piedāvāto 700 miljardus dolāru vērto ASV banku sektora glābšanas plānu, informēja Nordea Markets speciālists Andris Lāriņš.

Noraida 700 miljardu dolāru vērto ASV banku sektora glābšanas plānu; akciju tirgus gāžasBalsojuma rezultāts bija 228 pret un 205 par plāna apstiprināšanu. Pēc A. Lāriņa teiktā, tirgus dalībnieki bija rēķinājušies ar plāna apstiprināšanu un tā kā apstiprināšanās scenārija gadījumā jau tā tirgus necerēja uz vieglām dienām, tad šāds rezultāts radīja ļoti lielus zaudējumus ASV akciju tirgū. Dow Jones indekss vakar nokrita par 777.68 punktiem, kas ir šī indeksa rekords. Procentu izteiksmē zaudēti 6.98 % un šādā izteiksmē tik liels indeksa kritums pēdējo reizi bijis 1987. gada akciju tirgus krīzes laikā. Salīdzinoši labi šo triecienu pārdzīvojis dolārs, kura cena otrdien agri no rīta turējās virs 49 santīmu atzīmes. Eiro cena otrdienu sāka 1.44 dolāru tuvumā.

http://www.db.lv/images/article/2009/05/11/65e3ad70-860f-4e89-bc34-bb1337782176.jpg

Dainis Gašpuitis, SEB banka makroekonomikas eksperts

Šā gada pirmajā ceturksnī ekonomikā brīvais kritiens ar pieaugošu inerci turpinājās. Kā rāda ātrie novērtējuma dati, IKP šajā periodā ir samazinājies par 18%. Straujā kritiena pamatā ir korekcija pašmāju un pasaules ekonomikā, ko pastiprina finanšu resursu pieejamības trūkums. Tāpat pasākumi, kas aktivizētu ekonomiku un neļautu kritiena inercei pieņemties spēkā, turpina kavēties.

Tas, ka kritums būs ievērojams, liecināja ievērojamais rūpniecības (-22%), mazumtirdzniecības (-25%), viesnīcu un restorānu pakalpojumu (-34%) apjomu samazinājums. Pagaidām gan nav pieejami precizētie dati, taču mazāks kritums, kas nedaudz līdzsvaro kopējo kritumu, sagaidāms būvniecībā, komerc un individuālajos pakalpojumos, kā arī lauksaimniecībā. Vienīgā nozare, kur kritumu izjūt vismazāk ir transporta un sakaru nozare. Liels nezināmais, kas ietekmē statistiku, ir pelēkās ekonomikas pieauguma apjoms. Taču tai būs tendence pieaugt un apgrūtinās turpmāku nodokļu iekasēšanu.

Nordea Markets eksperta Andra Lāriņa komentārs par patēriņa cenu pārmaiņām šā gada septembrī.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka šī gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, patēriņa cenas pieauga par 14.9%. 2008. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis pieaudzis par 1.1% (smagi pieviļ izmaksu pieaugums par apģērbiem, apaviem un izglītību).

Nordea Markets eksperts Andris Lāriņš:

Inflācijas gada rādītāja kārtējā pazemināšanās atkal bija gaidīts notikums. Tomēr pagaidām ir bažas, ka septembris šogad būs pēdējais mēnesis ar būtisku gada inflācijas rādītāja pazemināšanos. Vēl jo vairāk šīs bažas pastiprina septembra cenu pieaugums mēneša laikā. Septembrī straujāks cenu kāpums par šogad piedzīvoto bijis vienīgi pagājušajā un 2005. gados.

http://www.db.lv/images/article/2009/02/09/36b1548f-dde1-44cc-b6b7-25f2360df990.jpg

No kreisās: DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja, Nordea Markets eksperts Andris Lāriņš, Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova, SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks.DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja:

Centrālās statistikas pārvaldes aplēses rāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, ir samazinājies par 10.5%, uzrādot vēl straujāku kritumu, nekā tika sagaidīts. Par ekonomikas strauju samazināšanos jau signalizēja gan mazumtirdzniecības apgrozījuma un apstrādes rūpniecības sarukums atsevišķos mēnešos vairāk nekā par 10%, gan būvniecības apsīkums un kreditēšanas samazināšanās. Ceturtajā ceturksnī lejupslīdi varētu būt piedzīvojuši praktiski visi tautsaimniecības sektori, un arī no izlietojuma puses, sākot izdevumu ierobežošanas pasākumus, apsīcis arī valdības gala patēriņš, kas līdzās eksportam gada pirmajos ceturkšņos praktiski bija vienīgais izaugsmes uzturētājs.

Latvijas politikā viens posms ir beidzies, bet jauns vēl nav sācies. Vecā politiskā elite ir iznīcināta, savukārt aizvietotāji ilgtermiņā nav karotāji un cīnītāji. Jaunā paaudze, kas varētu vadīt valsti – nav vēl redzama, uzskata polittehnologs Jurģis Liepnieks.

Raidījumā Dienas Rīts J. Liepnieks, runājot par sabiedrisko attiecību speciālistu lomu līderu veidošanā, atzina, ka tas ir līdzīgi kā sportā – nevarot uztaisīt čempionu, ja viņš neskrien. «Cilvēkam jābūt talantīgam. Tad, ja blakus ir īstie speciālisti, kas spēj talantus attīstīt – viņš šos rezultātus var sasniegt. Tas nav tā, ka jūs paņemat viņu un uztaisat par čempionu,» klāstīja J. Liepnieks.

J. Liepnieks arī akcentēja, ka Latvijas iedzīvotāji bijuši kritiski pret daudziem politiķiem un ir tos aizbaidījuši. «Droši vien tas saistīts ar attiecībām starp cilvēkiem sabiedrībā vispār,» sacīja polittehnologs. «Mēs nepalīdzam saviem politiķiem un viņi nepalīdz mums. Ir kaut kādas naidīgas attiecības – gan starp politiķiem un medijiem, gan politiķiem un sociālajiem partneriem. Mēs neesam noskaņoti uz sadarbošanos,» sacīja J. Liepnieks.