Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Mēdz teikt, ka valoda spēj atvērt visas durvis. Tas ir tiesa arī tad, ja tiek runāts par uzņēmumiem un iespējām. Apgūt jaunas valodas vai uzlabot esošas zināšanas var vienmēr un jebkurā vecumā. Drošākais veids, kā iegūt noturīgas un kvalitatīvas zināšanas – valodu kursi. Lasiet tālāk un uzziniet, kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola un kādus kursus tā piedāvā!

##Kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola?

Skrivanek Baltic ir viens no lielākajiem tulkošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Mīlestībā pret valodu un cieņā pret valodas kopējiem tika izveidota Valodu skola, kurā tiek piedāvāts plašs valodas kursu klāsts dažādiem zināšanu līmeņiem.

Valodu skolā pieejamie valodu kursi:

- Angļu valodas kursi

- Dāņu valodas kursi

- Franču valodas kursi

- Itāliešu valodas kursi

- Krievu valodas kursi

- Norvēģu valodas kursi

- Spāņu valodas kursi

- Vācu valodas kursi

- Zviedru valodas kursi

Visi kursi ir pieejami dažādiem sagatavotības līmeņiem, piemēroti gan iesācējiem, gan tiem, kuriem jau ir noteiktas priekšzināšanas. Arī kursu norises laiks ir īpaši ieplānots tā, lai tos būtu ērti apmeklēt arī tiem, kuri strādā vai mācās. Kursi notiek gan regulārās, gan intensīvās grupu nodarbībās, tāpat ir iespējams izvēlēties mācīties no rīta, vakarā vai nedēļas nogalē.

Hansabank Markets

Pasaules valūtu un naudas tirgu apskats

2003. gada oktobris

SATURS

• Lata kursa piesaiste pie eiro

• Eiro ieviešana Latvijā

• Latu procentu likmes un monetārā politika

• Latu procentu likmes salīdzinājumā ar likmēm pasaulē

• Latu naudas tirgus īstermiņa svārstības

• Īstermiņa prognozes

• Procentu likmju izmaiņas pēc iestāšanās ES

• Kredītprocentu likmju perspektīvas

Lata valūtas kursi pret eiro un dolāru līdz šim ir pārsvarā mainījušies līdz ar svārstībām pasaules valūtu tirgū. Dolāra pavājināšanās ir atspoguļojusies arī dolāra - lata kursā (pazeminājies gandrīz līdz 0.55 LVL), savukārt eiro augšupeja izpaužas eiro - lata kursa kāpumā (pietuvojies 0.65 LVL). Tieši dažādu apstākļu sakritība, proti dolāra vienlaicīgā pavājināšanās gan pret eiro, gan mārciņu, gan jenu, ir noteikusi USD/LVL kursa atgriešanos 1997.gada zemajos līmeņos. Līdz 2005.gada janvārim (kamēr saglabāsies lata piesaiste SDR valūtu grozam) lata kursus pret galvenajām pasaules valūtām turpinās ietekmēt lielo valūtu savstarpējās svārstības.

Hansabank Markets

Tuvāko pāris gadu laikā ir paredzamas būtiskas izmaiņas Latvijas valūtas kursa mehānismā, un tam būs liela ietekme kā uz lata valūtas kursiem, tā uz latu procentu likmēm. Lai gan pirmie pieci mēneši ES sastāvā nav izraisījuši lielas izmaiņas Latvijas finanšu tirgos, jau ar nākamā gada sākumu ir gaidāmas pirmās lielās pārmaiņas. Kā visām jaunajām dalībvalstīm, iestāšanās ES nozīmē arī eiro ieviešanu. Tomēr konkrēts laiks, kad ieviest eiro ir katras jaunās dalībvalsts pārziņā, atkarībā no vietējiem apstākļiem, iespējām un vajadzībām.

Eiro ieviešanas ir komplekss process, un tas ir saistīts ar virkni prasību, ko uzstāda esošās EMS dalībvalstis. Plašāk zināmi ir Māstrihtas kritēriji, kā arī prasība pavadīt vismaz 2 gadus Valūtas kursu mehānisma 2 (VKM2) pārejas periodā. Pašlaik tikai 3 jaunās valstis (Igaunija, Lietuva, Slovēnija) ir pievienojušās VKM2, un Latvija plāno šādu soli spert 2005.gada sākumā. Pārējām 6 jaunajām ES valstīm ekonomisko problēmu dēļ dalība VKM2 visdrīzāk tiks atlikta līdz 2009.-2010.gadam.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) nav mainījuši savu pozīciju un atbalsta Latvijas valdības izvēlēto ekonomisko programmu, kas balstās uz pašreizējā valūtas kursa saglabāšanu un iekļaušanos eirozonā, aģentūrai LETA paziņoja SVF Latvijas pārstāvniecībā.

No SVF pārstāvju sniegtās atbildes izriet, ka SVF eksperti pēdējā laikā neesot diskutējuši par to, vai Latvijai ir nepieciešams atgriezties pie jautājuma par lata devalvāciju, kā arī par to, kādu pozitīvu vai negatīvu ietekmi tas atstātu uz valsts tautsaimniecību.

SVF pārstāvniecībā Latvijā uzsver, ka patlaban starptautisko aizdevēju misija ar Latvijas valdību strādā pie tā, kā aizsargāt nabadzīgākos iedzīvotājus recesijas laikā, taču SVF redzot skaidras zīmes, ka ekonomikas stabilizējas un izvēlētā stratēģija strādā.

Šīs vēstules saturs liecina, ka tā varētu būt atbilde kādam Latvijas politiķim. Kopijā adresāts ir aizkrāsots. Taču SVF Latvijas pārstāvniecībā aģentūrai LETA apgalvoja, ka šī vēstule ir viltota un tā neatspoguļo SVF viedokli.

Lats bijis stabils visus savas pastāvēšanas gandrīz 15 gadus, tas ir stabils tagad un būs arī turpmāk, jo atbildīgās institūcijas neplāno devalvēt tā vērtību.

Apkopojot informāciju par citu valstu pieredzi savas nacionālās valūtas devalvācijā attiecībā pret citu valūtu, speciālistu teorētiskos apsvērumus un reālo situāciju, var secināt, ka no lata devalvācijas Latvija būtu lielāks zaudētājs nekā ieguvējs. Par to vēlreiz atgādināja arī LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis: «Tā vairotu, nevis mazinātu inflāciju, tā samazinātu iekrājumu vērtību, sadārdzinātu kredītmaksājumus visiem tiem, kam ienākumi ir latos, bet kredīti eiro, un - pats galvenais - šāds solis sagrautu uzticību latam, kas svarīgi gan iekšzemē, gan eksportētājiem un finanšu tirgiem».

Latvijas Banka publiskos lata un eiro piesaistes kursu, kurš būs spēkā no 2005. gada 1. janvāra, 2004. gada 30. decembrī ap plkst. 16:00. Šai laikā Latvijas Banka izsūtīs ziņu par piesaistes kursu plašsaziņas līdzekļiem, kā arī ierastajos veidos - interneta lapā, pa e-pastu u.c. - publiskos pilno valūtu kursu sarakstu 1.-3. janvārim. Latvijas Bankas Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs Roberts L. Grava: "Pārsaiste notiks pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) fiksētajiem pasaules valūtu tirgus kursiem, lata un eiro attiecību izrēķinot pēc SDR kursu formulas - līdzīgi, kā tas notiek ik dienas. Lata pārsaistes brīdī no SDR uz eiro Latvijas Banka neveiks nedz lata revalvāciju, nedz devalvāciju. Ņemot vērā pasaules valūtas tirgus kotācijas, ECB pasaules valūtu tirgus kursus fiksē ik dienas ap 14:15 pēc Centrāleiropas laika jeb 15:15 pēc Latvijas laika." "Turpmāk ASV dolāra un citu pasaules valūtu kursus noteiksim pēc lata piesaistes kursa eiro un eiro un attiecīgo valūtu savstarpējiem kursiem. Tas nozīmē, ka turpmāk redzēsim faktiski nemainīgu lata centrālo (grāmatvedības) kursu pret eiro piesaistītām valūtām, piemēram, Igaunijas kronu vai Lietuvas litu, toties lielākas svārstības pret citām valūtām, piemēram, ASV dolāru." Latvijas Banka nodrošinās lata un eiro maiņas kursa svārstības 1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa. Tā, pirmkārt, saglabāsies līdzšinējais lata svārstību koridora platums pret piesaistes valūtu, kas ir saprotams un ierasts finanšu tirgum. Otrkārt, tādējādi nemainīsies faktiski fiksēta valūtas kursa režīms, kas Latvijai - nelielai un atvērtai tautsaimniecībai - ir izdevīgs un labi kalpojis. Kārtība, kādā tiek publicēta informācija par Latvijas Bankas noteiktajiem oficiālajiem jeb grāmatvedības kursiem, pēc lata piesaistes maiņas paliks iepriekšējā. Proti, nemainīsies ne valūtu saraksts, ne kursu publiskošanas laiks, ne informācijas kanāli.

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Hansabank Markets

Piesaistes ietekme: valūtu kursu risks

Jaunā valūtas kursa režīma ieviešana radīs izmaiņas valūtas kursu riska sadalījumā: norēķiniem dolāros valūtu kursu risks varētu pat dubultoties, bet operācijām, kas kā norēķinu valūtu izmanto eiro - gaidāms būtisks valūtas riska samazinājums (lai gan ne pilnīga tā izzušana).

Līdzšinējais lata piesaistes mehānisms nodrošināja salīdzinoši nelielas svārstības gan USD/LVL, gan EUR/LVL kursā. Valūtu kursu risks bija gan tiem uzņēmumiem, kuriem bija nesabalansētas dolāru naudas plūsmas, gan tiem, kuriem bija atklāta eiro pozīcija. Pēc 1.janvāra valūtu risks eiro darījumos būtiski samazināsies, jo EUR/LVL kurss svārstīsies šaurā +/-1% diapazonā ap oficiālo piesaistes kursu. Savukārt USD/LVL un GBP/LVL valūtas kursu svārstības sāks daudz vairāk līdzināties dolāra un mārciņas svārstībām pret eiro. Piemēram, dolāra - lata kursa svārstīgums varētu sasniegt to svārstību līmeni, kāds vērojams EUR/USD kursā. Tātad valūtu svārstību risks dolāros un mārciņās būtiski pieaugs.

Kad jau šķiet, ka tālāk vairs nav kur attīstīties, izrādās, nāk klāt jaunas intereses un vajadzības; galvenais – reaģēt. Par to ir pārliecināts SIA Hobiju kursi iniciators, reklāmists Dzintars Belogrudovs. Viņa SIA Visio paspārnē reiz izauklētie Hobiju kursi nostiprinājušies par patstāvīgu uzņēmumu, kurš prāvu peļņu nenes, taču priecē ar zinātkāriem un radošiem apmeklētājiem, kas uz kursiem jau nāk kā uz interešu klubu.

Krīzes produkts

Hobiju kursu ideja radās aptuveni 2009. gadā. «Manā pamatdarbā reklāmas jomā bija tieši krīzes apogeja, pilnīgi nekas negāja, bet parādījiās brīvs laiks, lai padomātu par kaut ko jaunu un mēģinātu realizēt ieceres. Tā sākām ar šūšanas kursiem – pats esmu šuvējs pēc izglītības,» atceras Dzintars. Tobrīd viņš gan sev, gan citiem centās mazināt no «laivas izmesto» sajūtu – iemācīt amata pamatus, uz ko arī atsaucās samērā daudz interesentu. «Šūšanas kursiem pievienojās ar pedagoģiskām dotībām apveltīts speciālists šūšanā, turklāt atbrīvojās telpas, ko veiksmīgi izmantojām – smalkie biroji pārvācās uz lētākām, mazākām telpām perifērijā, lielo telpu iznomātāji arī bija spiesti nolaist cenu, – telpu piedāvājums tajā brīdī bija milzīgs, par 4 eiro/m2, bet kursu organizēšanai vajadzēja lielas telpas šujmašīnām, piegriešanas galdiem, darbiniekiem un kursantiem – pārdevu mašīnu, par to arī visu sapirku. Tas bija risks un normālos apstākļos tā nedara, bet tajā brīdī vispār darbības bija citādas,» viņš stāsta.

Latvijas Republikas Senāts ar 2023.gada 28.decembra spriedumu ir atstājis negrozītu iepriekšējās instances - Administratīvās apgabaltiesas - 2020.gada 17.februāra spriedumu, kurā secināts, ka Konkurences padomes (KP) 2017.gada lēmums attiecībā par SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" dalību būvmateriālu ražotāju un tirgotāju aizliegtā vertikālā vienošanās un aizliegtā horizontālā vienošanās jeb kartelī ir pamatots.

Ņemot vērā, ka lēmums ir nepārsūdzams un tas stājies spēkā, SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" valsts budžetā jāiemaksā piemērotais naudas sods 1 145 077 eiro apmērā.

KP 2017.gada lēmumā tika konstatēta divu būvmateriālu ražotāju un četru tirgotāju, t.sk. SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"", dalība aizliegtā vienošanās par preču tālākpārdošanas cenu noteikšanu.

KP lietas izpētes laikā vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "DEPO DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu SIA "Knauf" un SIA "Norgips" izplatītajai produkcijai. KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz SIA "Knauf" un SIA "Norgips" preču cenu.

Eiropas Vērtspapīru un Tirgu iestāde (EVTI), Eiropas Banku iestāde (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) brīdina par augstajiem riskiem, ar kuriem patērētāji var saskarties, pērkot un/vai turot tā saucamo virtuālo valūtu (VV).

Pašlaik pieejamā virtuālā valūta ir digitālās valūtas veids, ko neemitē un negarantē nedz centrālā banka, nedz valsts iestādes, un tai nav likumīga valūtas vai naudas statusa. Tā ir ļoti riskanta valūta, kas parasti nav nodrošināta ar materiāliem aktīviem, arī Eiropas tiesību akti to neaizsargā, un tamdēļ patērētāji nevar cerēt uz tiesisko aizsardzību. Trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) pauž satraukumu par to, ka aizvien vairāk patērētāju iegādājas virtuālo valūtu tieši ar cerību, ka tās vērtība turpinās augt, nemaz neapzinoties augsto risku zaudēt ieguldīto naudu.

Pēdējā laikā Bitcoin, Ripple, Ether un daudzas citas virtuālās valūtas ir bijušas ļoti nepastāvīgas, tās skārušas ievērojamas ikdienas cenu svārstības. Piemēram, Bitcoin cena krasi pieauga no 1,000 euro 2017.gada janvārī līdz vairāk kā 16,000 euro 2017. gada decembra vidū, bet 2018. gada februāra sākumā tā nokritās līdz 5,000 euro - Tiek lēsts, ka šobrīd kopējā VV tirgus kapitalizācija visā pasaulē pārsniedz 500 miljardus euro.

Starptautiskais Valūtas fonds atbalstītu lata devalvāciju, bet tam pretojas Latvijas valdība, centrālā banka un Eiropas Komisija, atklājis premjerministrs Valdis Dombrovskis, vēsta InteractiveInvestor. To apliecina arī informācija SVF dokumentos par finansiālās palīdzības sniegšanu Latvijai.

(Papildināts viss teksts)

SVF atbalsta lata devalvācijuSVF esot brīdinājis, ka uzturot pašreizējo lata piesaisti eiro, valsts būs spiesta tikt galā ar vēl lielākām problēmām. Šī ir pirmā reize, kad kāds politiķis atklāj SVF, citu starptautisko aizdevēju un Latvijas atšķirīgos viedokļus.

InteractiveInvestor norāda - daži ekonomisti uzskata, ka Latvijas atgūšanās no recesijas, kas paģērē IKP kritumu par 12 %, būtu ātrāka, ja lats tiktu devalvēts.

Hansabank Markets

Pēc iepriekšējās nedēļas straujā eiro izrāviena, šonedēļ EUR/USD kurss atslāba. Vēl otrdien eiro centās pārvarēt 1.28 USD, 8 mēnešu augstāko līmeni, bet nedēļas otrajā pusē EUR/USD kurss svārstījās nedaudz virs 1.274 USD. Lai gan valūtu kursi piedzīvoja korekciju, tirgus noskaņojums saglabājas dolāram nelabvēlīgs. Piektdien publicētie ASV IKP 3.ceturkšņa dati bija vājāki kā gaidīts (pieaugums 3.7% gaidīto 4.2% vietā). Tirgu šobrīd var raksturot kā ļoti nervozu, jo šonedēļ izšķirsies, kas būs jaunais ASV prezidents. Faktiski ne viens, ne otrs kandidāts nav kaut kā dolāram labvēlīgāks, tomēr dīleri baidās par neskaidru vai neizšķirtu vēlēšanu iznākumu, kas var paildzināt neskaidrību par tālāko politisko kursu ASV.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevēlas lata devalvāciju, tomēr sabiedrībā nav pārliecības par lata stabilitāti.

Par to liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2009.gada jūlijā veiktā aptauja, lai noskaidrotu, kādi ir Latvijas iedzīvotāju viedokļi šajā jautājumā, jo jau ilgāk nekā pusgadu sabiedrībā periodiski uzvirmo bažas par iespējamo lata devalvāciju un, lai gan Latvijas Bankas vadība kategoriski noliedz šādu iespēju, atsevišķi eksperti turpina uzturēt diskusiju par to.

Aptaujas dati liecina, ka tikai 14 % iedzīvotāju iestājas par lata devalvāciju, bet gandrīz 2/3 uzskata (64 %), ka būtu labāk, ja tiktu saglabāts patreizējais lata piesaistes kurss pie eiro. Vienlaicīgi, salīdzinoši neliela daļa iedzīvotāju uzticas Latvijas Bankas teiktajam par lata stabilitāti. 10 % iedzīvotāju iespēju, ka lats varētu tikt devalvēts, vērtē kā ļoti lielu, 24 % - kā drīzāk lielu, bet 28% - kā vidēju. Kopumā tikai 19% iedzīvotāju uzskata, ka lata devalvācijas iespēja ir drīzāk maza, ļoti maza vai nekāda.

Hansabank Markets

Valūtu tirgos vēl arvien ir vērojama dolāra vērtības krituma tendence. Tā rezultātā šīs nedēļas laikā EUR/USD pārsniedza 1.24 dolāru atzīmi, un piektdien par vienu eiro tika doti jau 1.2416 USD, kas ir eiro pēdējo 3.5 mēnešu augstākā vērtība. Tirgus noskaņojums dolāram pašlaik ir nelabvēlīgs. Šķiet, ka daudzi investori un dīleri ir vīlušies - pretēji gaidītajam, FRS šī gada laikā dolāru bāzes procentu likmes varētu paaugstināt tikai minimāli. Salīdzinoši zemas dolāru procentu likmes nozīmē, ka investoru interese par ieguldījumiem ASV aktīvos nebūs tik liela, un arī pieprasījums pēc dolāriem nepieaugs. Noplokot optimismam par ASV ekonomiku un procentu likmju kāpumu, tirgus dalībnieki sāk atcerēties visus tos dolāram nelabvēlīgos argumentus, kas aktīvi tika piesaukti vēl šī gada sākumā, kad EUR/USD sasniedza pat 1.2927 USD. Atgādināsim - galvenie dolāra klupšanas akmeņi ir vēl arvien augstais ASV tekošā konta deficīts, kā arī ģeopolitiskā stabilitātes un drošības jautājumi.

Hansabank Markets

Lata valūtas kursu prognozes

Pēdējos gada divus mēnešus lata valūtas kursus noteiks tie paši mehānismi, kas līdz šim, t.i. SDR valūtu savstarpējās attiecības. Kopš pavasara vērojamā dolāra atgūšanās ir atspoguļojusies arī augstākā USD/LVL kursā (un attiecīgi pretējas tendences ir skārušas EUR/LVL kursu). Relatīvā izteiksmē (t.i. salīdzinājumā tirgus kurss/LB oficiālais kurss), lats ir saglabājies ļoti stiprs, un tuvākajā laikā nav iemelsa gaidīt tā pavājināšanos.

Pieņemot, ka turpmākajos mēnešos eiro - dolāra kurss būs tuvu esošajiem līmeņiem, vai pat pazemināsies, arī lata kurss pret dolāru pazemināsies, savukārt pret eiro - pieaugs. Tomēr gada nogalē EUR/USD varētu atgriezties pie 1.24 USD, un atbilstošie starpbanku tirgus kursi Latvijā tad varētu būt 0.54 USD/LVL un 0.67 EUR/LVL. Šādā gadījumā oficiālais eiro - lata piesaistes kurss būtu 67.6 santīmi. 2005. gadā EUR/LVL kurss svārstīsies nedaudz, jo amplitūdu ierobežos iespējamā LB intervence. LB būs gatava uzpirkt eiro, ja EUR/LVL kurss noslīdēs par 1% no piesaistes kursa (pēc mūsu prognozē šis līmenis būs ~0.669 EUR/LVL), un pārdot eiro uzpērkot latus, ja kurs par 1% pārsniegs oficiālo piesaistes kursu (mūsu prognozē tas būtu ~0.683 EUR/LVL). Savukārt USD/LVL kurss nākamā gada laikā varētu piedzīvot lejupslīdi par 3-5 santīmiem. Ja 12 mēnešu laikā eiro sasniegs 1.32 EUR/USD, tad dolāra - lata kurss Latvijā varētu sarukt līdz 50.7 santīmiem. Mūsu prognozes paredz, ka mārciņas kurss pret eiro samazināsies, un līdz ar to mārciņas - lata kurss nākamā gada laikā pazemināsies.

Latvijas nacionālā valūta lats pēdējo mēnešu laikā ir stipri «tracināta», tomēr to izdevies noturēt, kā rezultātā daudzi investori, kas spekulēja uz lata devalvāciju, zaudējuši naudu, raksta rus.db.lv.

«Visticamāk, lielākoties šie spekulanti bija privātie investori, kas operēja ar nelieliem vai vidēji lieliem naudas līdzekļiem. Situācijas līdzība Latvijā ar to, kāda tā bija Argentīnā, viņiem šķita pietiekami, lai riskētu. Gaidot drīzu lata devalvāciju, šie investori bija gatavi riskēt un atvērt īsās lata pozīcijas (pārdod valūtu, gaidot tās kritumu),» viņš uzsver. Starptautisko banku brokeru nodaļas, visticamāk, esot radušas iespējas atvērt pozīcijas ar kredītlīdzekļu palīdzību (spekulanti iemaksāja tikai drošības depozītu). Ļoti augstās latu procentu likmes kredītlīdzekļu izmantošanu ļoti sadārdzināja. Ap 8. jūniju latu tirgū vairs nebija palicis, bet devalvācija tā arī nebija pienākusi. Tā rezultātā liela daļa investoru, kas bija uzradušies pēdējā momentā, sāka slēgt savas pozīcijas, kas noveda pie lata kursa augšanas attiecībā pret eiro un eiro apmaiņu pret latu par zemāko intervences kursu ar zaudējumu fiksēšanu.

Laikraksts Bizness & Baltija (B&B)raksta, ka atteikšanās no Latvijas Bankas saistībām, kas nosaka eiro un lata kursa svārstības 1% robežās, var novest pie lata vērtības samazināšanās par 15%, jo atteikšanās nozīmētu atgriešanos pie valūtas kursa mehānisma, kas paredz eiro un lata kursa svārstību 15% robežās.

Pēc laikraksta Bizness & Baltija rīcībā esošās informācijas uz Latvijas Banku tiek izdarīts spiediens, kā rezultātā varētu mainīties lata piesaistes eiro mehānisms no BP (mehānisms, kas paredz lata svārstības 1% robežās) uz ERM 2 (mehānisms, kas paredz lata svārstības 15% robežās).

Šādā gadījumā lata vērt��ba tirgus spiediena ietekmē varētu nokristies par 15%, un tad par vienu eiro nāktos maksā 0,809 Ls.

Tas ir labs risinājums valstīm ar pārkarsušu ekonomiku. No makroekonomikas viedokļa tas ir rūgts, bet dziedējošs solis, apgalvo ekonomists Alfs Vanags.

SEB Unibankas galvenais ekonomists Andris Vilks uzskata, ka nedrīkst aiztikt lata piesaisti eiro. Tas izraisītu paniku iedzīvotāju vidū, un eksportētājiem no tā vispār nebūšot nekāda labuma.

Hansabank Markets

Nedēļas pirmajā pusē valūtu tirgos valdīja dolāram labvēlīgi apstākļi. Tā rezultātā ceturtdien EUR/USD noslīdēja līdz piecu mēnešu zemākajai vērtībai - 1.1782 dolāri. Dolāra kursu palielināja vispārējais dīleru optimisms, kā arī ASV centrālās bankas vadītāja A. Grīnspena runa ar norādēm uz dolāra likmju palielināšanu. FRS prezidents uzsvēra, ka ASV ekonomikā vairs praktiski nav manāmi deflācijas riski. Tirgi šo ziņu iztulkoja kā ‘drīzu dolāru bāzes procentu likmes palielināšanu’. Tajā pat laikā Eiropas Centrālā Banka ir mazāk optimistiska par eiro zonas attīstību, lai gan atzīst, ka ir sasniegta noteikta inflācijas stabilitāte. Atgādināsim, ka likmju relatīvā pievilcība iespaido valūtu kursus, t.i. augstāka ienesīguma valūta var rēķināties ar lielāku investoru interesi, un kursa pieaugumu. Ceturtdien optimismu par dolāru aptumšoja jaunākie bezdarba dati no ASV, kas izrādījās vājāki par prognozēto - piektdien EUR/USD svārstījās pie 1.19 USD līmeņa. Gaidāmā G7 valstu sanāksme šoreiz valūtu dīlerus interesē maz, paredzot, ka valūtu kursi šajā sanāksmē nebūs svarīgāko jautājumu vidū.

Tatjana Verjē, Eiropas Komisijas (EK) Iekšējā tirgus direktorāta padomniece un konsultante banku un finanšu tirgu regulēšanas jomā Briselē, analizējot ieguvējus un zaudētājus no iepējamās lata devalvācijas, atzīst: ieguvēju no šāda soļa nebūtu.

Db.lv jau ziņoja, ka pagājušās nedēļas nogalē no vairākiem avotiem nācās dzirdēt kārtējās baumas par iespējamo lata devalvāciju, kas varētu notikt Latvijas valsts svētku laikā. Bijusi versija, ka lats tikšot devalvēts, mainot pieļaujamās svārstības no lata piesaistes kursa eiro no pašreizējiem +/- 1 līdz +/-15 %. Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs Db kategoriski noliedza, ka Centrālā banka plānotu pieņemt šādu lēmumu. Arī Ministru prezidents šādu iespēju kategoriski noliedza.

Turklāt, kā šorīt raksta laikraksts Telegraf, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, aizdomās par baumošanu par lata devalvāciju Drošības policija ir aizturējusi Ventspils augstskolas Finanšu un grāmatvedības katedras lektoru Dmitriju Smirnovu.

Neizmantoto lata nominālvērtības pastmarku bezmaksas maiņa pret tādas pašas vērtības pastmarkām eiro notiks no 2015.gada 5.janvāra līdz 30.jūnijam, informē Latvijas Pasts.

Saskaņā ar Eiro ieviešanas kārtības likumu 2014.gada decembris ir pēdējais mēnesis, kad lietošanai derīgas ir no 1991. līdz 2012.gadam izdotās pastmarkas ar lata nominālvērtību. Lai nodrošinātu iedzīvotāju iegādāto vērtszīmju – lata nominālvērtības pastmarku – vērtības saglabāšanu, Latvijas Pasts no 2015.gada 5.janvāra līdz 30.jūnijam nodrošinās lata nominālvērtības pastmarku bezmaksas maiņu pret analogas nominālvērtības pastmarkām eiro. Personalizētās pasmarkas maiņai netiks pieņemtas.

Neizmantotās lata nominālvērtības pastmarkas varēs apmainīt 44.pasta nodaļā, kas atrodas Latvijas Pasta centrālajā birojā, Ziemeļu ielā 10, lidostā Rīga, Mārupes novadā. Pastmarku maiņai būs nepieciešams iesniegums, ko varēs gan saņemt uz vietas 44.pasta nodaļā, gan arī jau iepriekš izdrukāt un aizpildīt no Latvijas Pasta interneta vietnes www.pasts.lv: iesnieguma paraugs aplūkojams te. Iesniegumā būs jānorāda tā iesniedzēja vārds, uzvārds, adrese, pievienoto pastmarku skaits un summa latos.

Pēc eiro ieviešanas Latvijā lielākās bankas Swedbank negūtie ieņēmumi no eiro un lata konvertācijas vidēji gadā varētu sasniegt pat 10 miljonus latu, liecina Db.lv aplēses.

Kopējā banku sektora negūtā peļņa lata izzušanas dēļ gaidāma ap 70 miljoniem eiro jeb ap 49 miljoni latu gadā, aplēsusi Latvijas Banka. Tādējādi bankām, izzūdod ieņēmumiem no lata un eiro konvertācijas un ar to saistītām komisijas maksām, tas varētu nozīmēt zaudēt aptuveni 5-10% no banku kopējās finansiālās darbības peļņas, var aplēst pēc banku 2012.gada operatīvajiem datiem, ko apkopojusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Tiesa, šāds samazinājums bankām, ko Latvijas Banka norādījusi kā vienu no eiro ieviešanas finansiāliem ieguvumiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, varētu būt vien tad, ja bankas necentīsies šo starpību kompensēt uz citu maksu rēķina.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par finanšu tirgiem.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Aizvadītajā nedēļā Baltijas indeksi sabruka par vairāk nekā 10%, kam par iemeslu kalpoja vispārējs sabrukums pasaules finanšu tirgos. Indekss OMX Riga samazinājās par 12.9%, lielu kritumu par 21.2% piedzīvoja Rīgas Fondu biržās likvīdākās akcijas - Latvijas Kuģniecība vērtspapīri. Šī gada deviņu mēnešu laikā Ventspils nafta termināls nodrošināja 46.1% no kopējiem kravu pārkraušanas apjomiem Ventspils ostā, tomēr uzņēmuma pārkraušanās apjoms samazinājās par 1 miljonu, salīdzinājumā ar analoģisko periodu 2007. gadā. Mātes uzņēmuma Ventspils nafta akciju cena aizvadītajā nedēļā samazinājās par 14.7%. Uz kopējā krituma fona ir jāatzīmē Latvijas Balzams kotējumu pieaugums par 1.96%.

Hansabank Markets

Kopš 1994.gada lats ir bijis piesaistīts SDR valūtu grozam (kurss 1 SDR= 0.7997 LVL) ar nelielu svārstību iespēju (+/-1% ap oficiālo piesaistes vērtību). No 2005. gada lata valūtas kurss tiks piesaistīs eiro.

Lielākai daļai iedzīvotāju tas neko daudz nemainīs, tomēr jārēķinās ar dažām svarīgām izmaiņām. Lata valūtas kursa piesaiste eiro notiks atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam oficiālajam EUR/LVL valūtas maiņas kursam 30.12.2004.

Tā kā Latvijas Banka (LB) oficiālo kursu aprēķina, ņemot vērā SDR valūtu kursus pasaulē, tas izslēdz spekulācijas par iespējamo manipulēšanu ar pārpiesaistes valūtas kursu. Lats netiks ne devalvēts, ne revalvēts. Lai gan Eiropas institūcijas atļauj plašu (+/- 15 %) svārstību diapazonu, LB ir paziņojusi, ka tiks saglabāta esošā svārstību amplitūda +/- 1 % ap oficiālo valūtas kursu.