Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) nav mainījuši savu pozīciju un atbalsta Latvijas valdības izvēlēto ekonomisko programmu, kas balstās uz pašreizējā valūtas kursa saglabāšanu un iekļaušanos eirozonā, aģentūrai LETA paziņoja SVF Latvijas pārstāvniecībā.

No SVF pārstāvju sniegtās atbildes izriet, ka SVF eksperti pēdējā laikā neesot diskutējuši par to, vai Latvijai ir nepieciešams atgriezties pie jautājuma par lata devalvāciju, kā arī par to, kādu pozitīvu vai negatīvu ietekmi tas atstātu uz valsts tautsaimniecību.

SVF pārstāvniecībā Latvijā uzsver, ka patlaban starptautisko aizdevēju misija ar Latvijas valdību strādā pie tā, kā aizsargāt nabadzīgākos iedzīvotājus recesijas laikā, taču SVF redzot skaidras zīmes, ka ekonomikas stabilizējas un izvēlētā stratēģija strādā.

Šīs vēstules saturs liecina, ka tā varētu būt atbilde kādam Latvijas politiķim. Kopijā adresāts ir aizkrāsots. Taču SVF Latvijas pārstāvniecībā aģentūrai LETA apgalvoja, ka šī vēstule ir viltota un tā neatspoguļo SVF viedokli.

Hansabank Markets

Tuvāko pāris gadu laikā ir paredzamas būtiskas izmaiņas Latvijas valūtas kursa mehānismā, un tam būs liela ietekme kā uz lata valūtas kursiem, tā uz latu procentu likmēm. Lai gan pirmie pieci mēneši ES sastāvā nav izraisījuši lielas izmaiņas Latvijas finanšu tirgos, jau ar nākamā gada sākumu ir gaidāmas pirmās lielās pārmaiņas. Kā visām jaunajām dalībvalstīm, iestāšanās ES nozīmē arī eiro ieviešanu. Tomēr konkrēts laiks, kad ieviest eiro ir katras jaunās dalībvalsts pārziņā, atkarībā no vietējiem apstākļiem, iespējām un vajadzībām.

Eiro ieviešanas ir komplekss process, un tas ir saistīts ar virkni prasību, ko uzstāda esošās EMS dalībvalstis. Plašāk zināmi ir Māstrihtas kritēriji, kā arī prasība pavadīt vismaz 2 gadus Valūtas kursu mehānisma 2 (VKM2) pārejas periodā. Pašlaik tikai 3 jaunās valstis (Igaunija, Lietuva, Slovēnija) ir pievienojušās VKM2, un Latvija plāno šādu soli spert 2005.gada sākumā. Pārējām 6 jaunajām ES valstīm ekonomisko problēmu dēļ dalība VKM2 visdrīzāk tiks atlikta līdz 2009.-2010.gadam.

Lats bijis stabils visus savas pastāvēšanas gandrīz 15 gadus, tas ir stabils tagad un būs arī turpmāk, jo atbildīgās institūcijas neplāno devalvēt tā vērtību.

Apkopojot informāciju par citu valstu pieredzi savas nacionālās valūtas devalvācijā attiecībā pret citu valūtu, speciālistu teorētiskos apsvērumus un reālo situāciju, var secināt, ka no lata devalvācijas Latvija būtu lielāks zaudētājs nekā ieguvējs. Par to vēlreiz atgādināja arī LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis: «Tā vairotu, nevis mazinātu inflāciju, tā samazinātu iekrājumu vērtību, sadārdzinātu kredītmaksājumus visiem tiem, kam ienākumi ir latos, bet kredīti eiro, un - pats galvenais - šāds solis sagrautu uzticību latam, kas svarīgi gan iekšzemē, gan eksportētājiem un finanšu tirgiem».

2006.gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir nedaudz samazinājies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaudzis tikai no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms.

2006.gada janvārī-decembrī kravu apgrozība ostās bija 59.5 milj. t kravu, kas ir par 0.9% mazāk kā 2005.gadā.

No ostām 2006.gadā nosūtīja 53.1 milj. t kravu, kas ir par 5% mazāk nekā 2005.gada 12 mēnešos. Pieaudzis no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms. Pērn no ostām nosūtīja 1.2 milj. t jēlnaftas – 2.8 reizes vairāk nekā 2005.gada divpadsmit mēnešos.

Citu svarīgāko nosūtīto kravu apjomi gan ir samazinājušies. No ostām nosūtīto naftas produktu apjoms bija 19.7 milj. t, kas ir par 2.2% mazāk nekā 2005.gada janvārī-decembrī. Nosūtīto ogļu apjoms samazinājies par 4.8%, sasniedzot 14.6 milj. t. No ostām nosūtīja arī 4.6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 19.2% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms 2006.gada divpadsmit mēnešos bija būtiski samazinājies, sasniedzot 5.1 milj. t, kas ir par 21.7% mazāk nekā 2005.gada attiecīgajā periodā.

Starptautiskais Valūtas fonds atbalstītu lata devalvāciju, bet tam pretojas Latvijas valdība, centrālā banka un Eiropas Komisija, atklājis premjerministrs Valdis Dombrovskis, vēsta InteractiveInvestor. To apliecina arī informācija SVF dokumentos par finansiālās palīdzības sniegšanu Latvijai.

(Papildināts viss teksts)

SVF atbalsta lata devalvācijuSVF esot brīdinājis, ka uzturot pašreizējo lata piesaisti eiro, valsts būs spiesta tikt galā ar vēl lielākām problēmām. Šī ir pirmā reize, kad kāds politiķis atklāj SVF, citu starptautisko aizdevēju un Latvijas atšķirīgos viedokļus.

InteractiveInvestor norāda - daži ekonomisti uzskata, ka Latvijas atgūšanās no recesijas, kas paģērē IKP kritumu par 12 %, būtu ātrāka, ja lats tiktu devalvēts.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevēlas lata devalvāciju, tomēr sabiedrībā nav pārliecības par lata stabilitāti.

Par to liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2009.gada jūlijā veiktā aptauja, lai noskaidrotu, kādi ir Latvijas iedzīvotāju viedokļi šajā jautājumā, jo jau ilgāk nekā pusgadu sabiedrībā periodiski uzvirmo bažas par iespējamo lata devalvāciju un, lai gan Latvijas Bankas vadība kategoriski noliedz šādu iespēju, atsevišķi eksperti turpina uzturēt diskusiju par to.

Aptaujas dati liecina, ka tikai 14 % iedzīvotāju iestājas par lata devalvāciju, bet gandrīz 2/3 uzskata (64 %), ka būtu labāk, ja tiktu saglabāts patreizējais lata piesaistes kurss pie eiro. Vienlaicīgi, salīdzinoši neliela daļa iedzīvotāju uzticas Latvijas Bankas teiktajam par lata stabilitāti. 10 % iedzīvotāju iespēju, ka lats varētu tikt devalvēts, vērtē kā ļoti lielu, 24 % - kā drīzāk lielu, bet 28% - kā vidēju. Kopumā tikai 19% iedzīvotāju uzskata, ka lata devalvācijas iespēja ir drīzāk maza, ļoti maza vai nekāda.

Datums Fonda nosaukums Fonda daļas vērtība Fonda daļas izmaiņa 1 mēn. 3 mēn. 6 mēn 12 mēn. SEB Fondi 01.06.2005 Europe Equity 2.0569 USD +1.60% -3.73% +2.94% +20.07% 01.06.2005 Global Fund 2.0042 USD +2.61% -2.72% +0.97% +10.94% 01.06.2005 North America Equity 2.0016 USD +2.79% -1.42% +0.15% +4.52% 01.06.2005 Index Linked Bond 1.6625 USD -6.49% -5.12% -8.18% +10.22% 01.06.2005 Medical 3.218 USD +0.86% +3.85% +8.17% +7.40% 01.06.2005 Technology Fund 2.1588 USD +7.34% -1.69% -4.58% 0.00% 01.06.2005 Ethical Sweden 4.1404 USD -0.21% -6.08% -4.41% +15.05% 01.06.2005 International Fund 24.5413 USD +1.28% -2.40% -0.17% +9.89% 01.06.2005 Nordic Fund 5.9025 USD +2.43% -2.00% +3.25% +27.43% SEB Fondu izplatītājs Latvijā ir SEB Unibanka Sampo Fondi 31.05.2005 Mandatum Krievijas fonds 1215.81 EUR +5.65% -0.09% +22.83% +25.14% 31.05.2005 Mandatum Baltijas fonds 353.12 EUR -1.31% +8.82% +24.32% +42.72% 31.05.2005 Sampo 2030 866.07 EUR +6.32% +1.58% +8.17% +11.22% 31.05.2005 Sampo 2020 995.37 EUR +6.17% +2.01% +7.59% +10.88% 31.05.2005 Sampo Kompass Akciju fonds 603.19 EUR +6.38% +1.79% +7.75% +12.79% 31.05.2005 Sampo Kompass Likviditāte 1264.72 EUR +0.46% +1.41% +2.01% +4.76% 31.05.2005 Sampo Kompass 75 1013.65 EUR +4.75% +1.57% +6.61% +11.29% 31.05.2005 Sampo Kompass 50 1079.8 EUR +3.31% +1.65% +5.44% +10.32% 31.05.2005 Sampo Kompass 25 1109.22 EUR +1.81% +1.22% +3.69% +8.08% 31.05.2005 Sampo 2010 1158.05 EUR +3.23% +1.45% +5.15% +9.84% Sampo Fondu izplatītājs Latvijā ir Sampo Franklin Templeton fondi 01.06.2005 Templeton Eastern Europe Fund 19.94 EUR +7.38% -2.68% +16.68% +36.95% 01.06.2005 Templeton Global Smaller Companies Fund 28.07 USD +1.34% -4.88% +2.15% +14.29% 01.06.2005 Templeton Growth (Euro) Fund 10.34 EUR +5.40% +2.99% +9.53% +11.06% 01.06.2005 Templeton Global Fund 24.58 USD +0.74%

Latvijas Banka publiskos lata un eiro piesaistes kursu, kurš būs spēkā no 2005. gada 1. janvāra, 2004. gada 30. decembrī ap plkst. 16:00. Šai laikā Latvijas Banka izsūtīs ziņu par piesaistes kursu plašsaziņas līdzekļiem, kā arī ierastajos veidos - interneta lapā, pa e-pastu u.c. - publiskos pilno valūtu kursu sarakstu 1.-3. janvārim. Latvijas Bankas Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs Roberts L. Grava: "Pārsaiste notiks pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) fiksētajiem pasaules valūtu tirgus kursiem, lata un eiro attiecību izrēķinot pēc SDR kursu formulas - līdzīgi, kā tas notiek ik dienas. Lata pārsaistes brīdī no SDR uz eiro Latvijas Banka neveiks nedz lata revalvāciju, nedz devalvāciju. Ņemot vērā pasaules valūtas tirgus kotācijas, ECB pasaules valūtu tirgus kursus fiksē ik dienas ap 14:15 pēc Centrāleiropas laika jeb 15:15 pēc Latvijas laika." "Turpmāk ASV dolāra un citu pasaules valūtu kursus noteiksim pēc lata piesaistes kursa eiro un eiro un attiecīgo valūtu savstarpējiem kursiem. Tas nozīmē, ka turpmāk redzēsim faktiski nemainīgu lata centrālo (grāmatvedības) kursu pret eiro piesaistītām valūtām, piemēram, Igaunijas kronu vai Lietuvas litu, toties lielākas svārstības pret citām valūtām, piemēram, ASV dolāru." Latvijas Banka nodrošinās lata un eiro maiņas kursa svārstības 1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa. Tā, pirmkārt, saglabāsies līdzšinējais lata svārstību koridora platums pret piesaistes valūtu, kas ir saprotams un ierasts finanšu tirgum. Otrkārt, tādējādi nemainīsies faktiski fiksēta valūtas kursa režīms, kas Latvijai - nelielai un atvērtai tautsaimniecībai - ir izdevīgs un labi kalpojis. Kārtība, kādā tiek publicēta informācija par Latvijas Bankas noteiktajiem oficiālajiem jeb grāmatvedības kursiem, pēc lata piesaistes maiņas paliks iepriekšējā. Proti, nemainīsies ne valūtu saraksts, ne kursu publiskošanas laiks, ne informācijas kanāli.

Tatjana Verjē, Eiropas Komisijas (EK) Iekšējā tirgus direktorāta padomniece un konsultante banku un finanšu tirgu regulēšanas jomā Briselē, analizējot ieguvējus un zaudētājus no iepējamās lata devalvācijas, atzīst: ieguvēju no šāda soļa nebūtu.

Db.lv jau ziņoja, ka pagājušās nedēļas nogalē no vairākiem avotiem nācās dzirdēt kārtējās baumas par iespējamo lata devalvāciju, kas varētu notikt Latvijas valsts svētku laikā. Bijusi versija, ka lats tikšot devalvēts, mainot pieļaujamās svārstības no lata piesaistes kursa eiro no pašreizējiem +/- 1 līdz +/-15 %. Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs Db kategoriski noliedza, ka Centrālā banka plānotu pieņemt šādu lēmumu. Arī Ministru prezidents šādu iespēju kategoriski noliedza.

Turklāt, kā šorīt raksta laikraksts Telegraf, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, aizdomās par baumošanu par lata devalvāciju Drošības policija ir aizturējusi Ventspils augstskolas Finanšu un grāmatvedības katedras lektoru Dmitriju Smirnovu.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Neizmantoto lata nominālvērtības pastmarku bezmaksas maiņa pret tādas pašas vērtības pastmarkām eiro notiks no 2015.gada 5.janvāra līdz 30.jūnijam, informē Latvijas Pasts.

Saskaņā ar Eiro ieviešanas kārtības likumu 2014.gada decembris ir pēdējais mēnesis, kad lietošanai derīgas ir no 1991. līdz 2012.gadam izdotās pastmarkas ar lata nominālvērtību. Lai nodrošinātu iedzīvotāju iegādāto vērtszīmju – lata nominālvērtības pastmarku – vērtības saglabāšanu, Latvijas Pasts no 2015.gada 5.janvāra līdz 30.jūnijam nodrošinās lata nominālvērtības pastmarku bezmaksas maiņu pret analogas nominālvērtības pastmarkām eiro. Personalizētās pasmarkas maiņai netiks pieņemtas.

Neizmantotās lata nominālvērtības pastmarkas varēs apmainīt 44.pasta nodaļā, kas atrodas Latvijas Pasta centrālajā birojā, Ziemeļu ielā 10, lidostā Rīga, Mārupes novadā. Pastmarku maiņai būs nepieciešams iesniegums, ko varēs gan saņemt uz vietas 44.pasta nodaļā, gan arī jau iepriekš izdrukāt un aizpildīt no Latvijas Pasta interneta vietnes www.pasts.lv: iesnieguma paraugs aplūkojams te. Iesniegumā būs jānorāda tā iesniedzēja vārds, uzvārds, adrese, pievienoto pastmarku skaits un summa latos.

Latvijas nacionālā valūta lats pēdējo mēnešu laikā ir stipri «tracināta», tomēr to izdevies noturēt, kā rezultātā daudzi investori, kas spekulēja uz lata devalvāciju, zaudējuši naudu, raksta rus.db.lv.

«Visticamāk, lielākoties šie spekulanti bija privātie investori, kas operēja ar nelieliem vai vidēji lieliem naudas līdzekļiem. Situācijas līdzība Latvijā ar to, kāda tā bija Argentīnā, viņiem šķita pietiekami, lai riskētu. Gaidot drīzu lata devalvāciju, šie investori bija gatavi riskēt un atvērt īsās lata pozīcijas (pārdod valūtu, gaidot tās kritumu),» viņš uzsver. Starptautisko banku brokeru nodaļas, visticamāk, esot radušas iespējas atvērt pozīcijas ar kredītlīdzekļu palīdzību (spekulanti iemaksāja tikai drošības depozītu). Ļoti augstās latu procentu likmes kredītlīdzekļu izmantošanu ļoti sadārdzināja. Ap 8. jūniju latu tirgū vairs nebija palicis, bet devalvācija tā arī nebija pienākusi. Tā rezultātā liela daļa investoru, kas bija uzradušies pēdējā momentā, sāka slēgt savas pozīcijas, kas noveda pie lata kursa augšanas attiecībā pret eiro un eiro apmaiņu pret latu par zemāko intervences kursu ar zaudējumu fiksēšanu.

Laikraksts Bizness & Baltija (B&B)raksta, ka atteikšanās no Latvijas Bankas saistībām, kas nosaka eiro un lata kursa svārstības 1% robežās, var novest pie lata vērtības samazināšanās par 15%, jo atteikšanās nozīmētu atgriešanos pie valūtas kursa mehānisma, kas paredz eiro un lata kursa svārstību 15% robežās.

Pēc laikraksta Bizness & Baltija rīcībā esošās informācijas uz Latvijas Banku tiek izdarīts spiediens, kā rezultātā varētu mainīties lata piesaistes eiro mehānisms no BP (mehānisms, kas paredz lata svārstības 1% robežās) uz ERM 2 (mehānisms, kas paredz lata svārstības 15% robežās).

Šādā gadījumā lata vērt��ba tirgus spiediena ietekmē varētu nokristies par 15%, un tad par vienu eiro nāktos maksā 0,809 Ls.

Tas ir labs risinājums valstīm ar pārkarsušu ekonomiku. No makroekonomikas viedokļa tas ir rūgts, bet dziedējošs solis, apgalvo ekonomists Alfs Vanags.

SEB Unibankas galvenais ekonomists Andris Vilks uzskata, ka nedrīkst aiztikt lata piesaisti eiro. Tas izraisītu paniku iedzīvotāju vidū, un eksportētājiem no tā vispār nebūšot nekāda labuma.

Latvijā nacionālās valūtas devalvācija nav nepieciešama, jo no tās zaudējumu būtu vairāk nekā ieguvumu, turklāt īslaicīgu, 6. martā analizē Dienas bizness.

Par lata devalvāciju kā līdzekli ekonomikas veselības uzlabošanai eksperti runāja gan laikā, kad Latvijas ekonomika strauji auga, kas sev līdzi nesa augstu inflāciju un milzīgu tekošā konta deficītu, gan tagad, kad ekonomika krīt, cenu tendencēm iebraucot mīnusos un tekošā konta deficītam tuvojoties pieņemamām robežām. Šobrīd šīs runas īpaši pastiprina fakts, ka valūtu devalvāciju realizējušas citas valstis, piem., Krievija, Polija. Lata devalvācijas tēma Latvijā pēdējos pāris gados ir apspriesta līdz mielēm, tostarp pāris reizes uz baumu pamata par iespējamu devalvāciju cilvēki pat nolēma reāli rīkoties, mainot savus latus pret eiro, domājot tādējādi nezaudēt naudu. Jāatzīst, ka šo procesu iespaidu jūt vēl tagad. Db analizē, kāda būtu lata devalvācijas ietekme uz iedzīvotājiem, eksportētājiem un importu.

Ir pagājis zināms laika sprīdis kopš baumām par iespējamo lata devalvāciju un dažu starptautisku kredītreitingu kompāniju paziņojumiem par Latvijas kredītreitingu samazināšanu no stabila pret negatīvu. Kā zināms, šādi notikumu pavērsieni izraisīja nelielu paniku cilvēku vidū, kas steigšus metās iegādāties eiro, protams, paaugstinot tā kursu. Ir pagājis pusotrs mēnesis, tomēr eiro un lata savstarpējā attiecība neatgriežas iepriekšējā pozīcijā.

Lai arī par eiro nākas maksāt dārgāk, no vienas puses, nav ļaunuma bez labuma. Domājams, ka pašreizējās, relatīvi vājās lata pozīcijas ir izdevīgas tiem uzņēmējiem, kas eksportē savu produkciju uz eiro zonas valstīm, jo par vienu preces vienību uzņēmēji uz lata un eiro attiecību izmaiņām saņem vairāk latu. Tādējādi kaut kādā mērā pašreizējā situācija stimulē eksporta attīstību.

No otras puses, dārgāks eiro ir daudz neizdevīgāks tiem uzņēmējiem, kas importē preces no eirozonas. Šajā situācijā būtu iespējami divi attīstības scenāriji: ņemot vērā importa sadārdzināšanos, teorētiski iespējams, ka varētu samazināties imports, kas, protams, nav slikti, jo tā tiktu samazināts tekošā konta deficīts, kad imports pēc pēdējiem datiem par 20% pārsniedz eksporta apjomus.

Latvijas lata piesaistes kurss paliks fiksēts - 0.70284 lati par vienu eiro, bet lata - eiro svārstības nevarēs pārsniegt 1 %. Par to pēc pamatsarunu noslēgšanās ar potenciālo aizdevēju - Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas (EK) un Zviedrijas valdības pārstāvjiem, informēja Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš).

Precīza summa, kuru Latvija aizņemsies ekonomikas stabilizēšanai, būs zināma šodien - līdz šim nosauktās iespējamā aizdevuma summas svārstās no 3 mljrd. līdz pat 13 mljrd. eiro. Ekonomikas stabilizācijas programma, kura precīzāk noteiks, kā aizdevums tiks izlietots, Saeimā nonāks šonedēļ. Jau vēstīts, ka I. Godmanis pagājšnedēļ paziņoja, ka gadījumā, ja Saeima ekonomikas stabilizācijas programmu, kuras pieņemšana ir priekšnoteikums aizdevuma saņemšanai, noraidīs, valdība atkāpsies.

Vienojas par principiem

Pirmdien, tiekoties ar SVF, EK un Zviedrijas valdības pārstāvjiem, I. Godmanis un finanšu ministrs Atis Slakteris (Tautas partija) ar viņiem vienojušies par dažiem pamatprincipiem, kas tiks ievēroti, proti, lata piesaistes kursa eiro nemainīšanu, pensiju nesamazināšanu, kā arī to, ka, samazinot 2009. gada valsts budžeta izdevumus, netiks samazināti ES fondu līdzfinansēšanai paredzētie līdzekļi. Tas nozīmē, ka izdevumu samazināšana par aptuveni 600 milj. Ls galvenokārt skars citas izdevumu pozīcijas, proti, sabiedriskajā sektorā nodarbināto algas un valsts pārvaldes iestāžu iepirkumus. Kopumā valsts budžeta izdevumi būtu jāsamazina par 700 milj. Ls, tomēr Finanšu ministrija aplēsusi, ka, palielinot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi no pašreizējiem 5 % līdz 9 % un palielinot akcīzes nodokli naftas produktiem, valsts budžeta ieņēmumi no tā dēvētajiem netiešajiem nodokļiem varētu pieaugt par aptuveni 100 milj. Ls, tādēļ izdevumu samazinājums varēs būt nedaudz pieticīgāks.

Latvijas Bankas (LB) vēl 2005. gadā fiksētais lata kurss attiecībā pret eiro – 0,702804 – apstiprināts kā neatsaucami fiksēts pārejas kurss uz eiro.

Tādējādi pāreja uz eiro no nākamā gada 1. janvāra notiks pēc līdzšinējā LB noteiktā lata piesaistes kursa eiro, par katru latu saņemot 1,42 eiro.

«Lata vairāk nekā astoņus gadus ilgā piesaiste eiro spējusi demonstrēt gan tās piemērotību tautsaimniecībai, gan noturību: lats bijis nemainīgi piesaistīts eiro kopš 2005. gada janvāra atbilstoši valdības eiro ieviešanas stratēģijai. Stabils lata kurss kopā ar ātru budžeta sakārtošanu un strukturālajām reformām kalpoja arī kā drošs enkurs straujākai Latvijas tautsaimniecības atlabšanai pēc nesenās krīzes,» pauda Latvijas centrālās bankas pārstāvji.

Pagaidām vēl nav 100% zināms, vai 2014.gadā pāreja uz eiro notiks pēc pašreizējā pierastā kursa 0,702804 lati par eiro, tomēr jārēķinās, ka kurss var pazemināt iedzīvotāju pirktspēju.

Speciālistiem gan atšķiras viedokļi par to, vai iedzīvotāju pirktspēja var tikt ietekmēta ļoti minimali, vai tomēr būtiski. Piemēram, Vācijā dzīvojošais Latvijas izcelsmes ekonomikas doktors profesors Jānis Ofmanis brīdina, ka spēcīgi paaugstinātā lata valūtas kursa apmaiņa pret eiro novedīs pie nacionalās valūtas devalvācijas, no kā stipri cietīs iedzīvotāji. Proti, viņaprāt, lata kurss pret eiro jau sākotneji noteikts augstā līmenī.

Jautāts, kāds būtu lata pārsaistes kurss no SDR groza uz eiro, ja tas notiktu tagad, SEB bankas eksperts Andris Lāriņš minēja, ka tas noteikti būtu savādāks, tomēr akcentēja, ka valūtu tirgū nav tāda jēdziena, kā vislabākais brīdis valūtas cenas fiksēšanai, jo vienmēr vai nu pagātnē bijis, vai arī nākotnē iespējams labāks brīdis. «Lata un eiro attiecības jau vairākus gadus ir samērā stabilas, kas ļauj prognozēt mūsu finansiālās attiecības ar eiro zonu. Mūsu maksātspēja latos eiro zonā 2004. gada pēdējā darba dienā tika nofiksēta koridorā, kura robežas ir 1% attālumā no 0,702804 latu atzīmes par vienu eiro un veicot jebkuras izmaiņas, radīsies vinnētāji un zaudētāji pret šodienas atskaites punktu. Rezumējot - nekas ārkārtējs valūtu tirgū sakarā ar eiro ieviešanu Latvijā netiek gaidīts,» tā viņš.

Dažas bankas lieliem klientiem Latvijā pēdējā mēneša laikā piedāvājušas noguldīt latus ar likmi pat līdz 25 % gadā, kādu citi baņķieri uzskata par nepamatoti augstu. Šādas likmes piedāvātas, iespējams, slēgtam lokam lielo klientu, kuri var noguldīt vairākus simtus tūkstošu latu, bet noguldījumu termiņi ir dažādi - sākot ar mēnesi līdz trijiem.

Tirgū latu noguldījumiem publiskos piedāvājumos likmes vidēji nepārsniedz 10 %, atsevišķos piedāvājumos figurē 12.5 % gadā, bet neviena banka publiski nepiedāvā 20-25 %. Bankas, kas piedāvā šādas likmes depozītiem, to skaidro ar akūtu latu trūkumu, kā arī Latvijas Bankas (LB) lēmumu palielināt aizdevuma likmes uz nakti. Tikmēr citiem baņķieriem tik augstas likmes izskatās pārspīlētas, finansisti uzsver, ka latu trūkumu veicina masveida latu maiņa uz eiro, kā dēļ LB nākas atpirkt no bankām milzum daudz latu.

Latvijas Bankas dēļ

20-25 % likmes noguldījumam uz termiņu līdz 3 mēnešiem bija Danske Bankas piedāvājumā pirms mēneša, bet, tiesa, šāds piedāvājums bija tikai vienu dienu un "ļoti selektētai klientu daļai", institucionāliem klientiem, Db atzina Danske Bankas Komunikāciju pārvaldes vadītāja Ieva Zauere. Pēc viņas teiktā, šāds piedāvājums bija saistīts ar situāciju naudas tirgū. Proti, ar LB lēmumu 5. decembrī līdz 15 % un 30 % palielināt likmes aizdevumiem uz nakti, ja bankas iepriekšējā mēnesī aizdevumu izmantoja ilgāk par 5 un 10 dienām pēc kārtas.

Baumotāju dēļ "debesīs uzdzītais" RIGIBOR šogad vēl varētu nekristies, līdz ar to jārēķinās ar dārgiem latu kredītiem.

Kas vainīgs?

No pieprasījuma un piedāvājuma atkarīgā RIGIBOR kāpums atspoguļoja likviditātes trūkumu latu naudas tirgū, kas ir sekas lata devalvācijas baumu izplatībai, uzskata eksperti. Baumu dēļ sākās ne vien masveidīga latu pārdošana, pērkot eiro, kā rezultātā pieauga latu daudzums tirgū un lata kurss attiecībā pret eiro. Bija arī tādi, kas centās pārkreditēties no eiro uz latiem. Investoru vēlme hedžēt lata pozīcijas (apdrošināt, proti, investors, piem., baidoties par nākotnē saņemtā lata vērtību, negaida nākotnes ieņēmumus latos, bet aizņemas no bankas latus, tos samainot un turot eiro) pastiprināja pieprasījumu pēc lata resursiem, raujot augšā RIGIBOR likmes, lēsa Parex Asset Management speciālists Zigurds Vaikulis. "Tā rezultātā lats pret eiro pavājinājās tiktāl, ka LB savās pasīvajās intervencēs bija spiesta atpirkt no tirgus vairākus simtus miljonu latu, tādējādi pastiprinot likviditātes problēmas starpbanku tirgū," tā viņš. No tirgus tādējādi "izņemtie" ap 236 milj. Ls šobrīd varētu būt vieni no galvenajiem iemesliem augstajā RIGIBOR. To saasināja arī februārī pienākušais obligāto rezervju normas izpildes termiņš bankām, kurām noguldījumi LB jāveic latos.

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

Pēdējā laika paziņojumi no Skandināvijas valstīm, galvenokārt Zviedrijas, atgādina gangsteru filmu, kur Sliktais kādam pasūta nogalināt kādu par to, ka tas ilgstoši nemaksā parādus. Ja vēl iepriekš ilgu laiku Skandināvijas banku analītiķi vai baņķieri runāja/pierunāja avīžu lapas ar saviem spriedelējumiem par to, cik ļoti Latvijai nepieciešama nacionālās valūtas – lata devalvācija, tad nesenais paziņojums par to, ka zviedri, kuru ietekme caur bankām un lieliem uzņēmumiem Latvijā neapšaubāmi ir liela, jau gatavojas lata devalvācijai izraisa daudzus jautājumus.

Kā zināms, lēmumu par lata devalvāciju var pieņemt tikai un vienīgi Latvijas Banka, kuras galva – Ilmārs Rimšēvičs jau gadiem apgalvo, ka aiztikt lata vērtību pret eiro Latvijas Banka negrasās. Turklāt, gan I. Rimšēvičs, gan Latvijas baņķieri pauž pārliecību, ka Latvijai lata devalvācija ir nevis zāles ekonomikas atveseļošanai, bet inde. Vai zviedri zina, «kas notiek Rimšēviča galvā» vai arī... ar saviem paziņojumiem, no sērijas, gatavojas dzīrēm, kurās plāno pasniegt ūdens glāzi, kur kaut ko sapilinājuši. Turklāt atcerēsimies, ka skandināvi par lata devalvāciju runāja gan tad, kad Latvijas ekonomika bija pārkarsusi un «šausmināja» ar milzīgu caurumu tekošajā kontā, augsto inflāciju, gan tagad, kad inflāciju nomaina deflācija, tekošajā kontā ir pārpalikums, ekonomika gan arī vairs neaug, bet krīt. Var piekrist arī ekspertiem, ka šodien Latvijā notikusi slēptā devalvācija, proti, krītot ekonomikai, uzņēmumi spiesti samazināt izmaksas, tostarp algas darbiniekiem.

Notikumi eiro zonā, finanšu krīze vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kā arī publiskotā informācija par plānotajiem Latvijas privātā un valsts sektora ieguldījumiem eiro ieviešanai, ir aktualizējusi sabiedrības diskusiju par to, kāpēc mums pievienoties eiro zonai un vai tas neradīs mums tikai zaudējumus. Tāpēc ir būtiski apskatīt, kāda ir eiro ieviešanas bilance – ieguvumi un izdevumi, kā arī parunāt par tiem jautājumiem, kas cilvēkiem rada satraukumu.

Iedzīvotāju galvenās bažas saistītas ar lata un eiro valūtas kursa maiņu un bailēm, ka uzkrājumi zaudēs savu vērtību, ar cenu celšanos patēriņa precēm un pakalpojumiem, kā arī ar Latvijas simbola lata zaudēšanu. Tāpēc ir vērts noskaidrot, cik daudz vai maz šajās bažās ir patiesības.

Par eiro un ietaupījumu vērtību

Sabiedrība ir piedzīvojusi, ka, mainoties maksāšanas valūtai, pazeminās naudas vērtība, un cilvēki zaudē lielu daļu savu uzkrājumu. Jāuzsver, ka visas iepriekšējās reizes tā bija naudas reforma. Eiro ieviešana ir vienas valūtas aizstāšana ar citu – lata vietā būs eiro, bet valūtas maiņas kurss būs stingri noteikts, līdz ar to uzkrājumu vērtība nemazināsies. Oficiālais lata un eiro maiņas kurss kopš 2005. gada ir 1 EUR = 0,702804 Ls, un tautsaimniecībai tas ir labi kalpojis. Tāpat kā citās eiro zemēs, arī Latvijā apmainīs visus uzkrātos latus pret eiro. Ja kāds to nepaspēs uzreiz vai atradīs kādu latu vēlāk – Latvijas Bankā latu pret eiro mainīs neierobežotu laiku un šinī ziņā var teikt - lats būs mūžīgs. Bet ar ieviestu eiro savukārt atkritīs valūtas krīžu un devalvācijas bažas un to radītie zaudējumi, kā arī pazudīs mazo valūtu pavadonis - valūtas risks, kas tiek iecenots un sadārdzina uzņēmumu izmaksas.