AS LATEKO BANKA šā gada pirmā pusgada peļņa bija 3,530 milj. latu, kas ir 1.99 reizes vairāk kā aizvadītā gada pirmā pusgada laikā. Bankas aktīvi jūnija beigās bija 247,225 milj.latu, aktīvi pārvaldīšanā – 94,205 milj.latu. Noguldījumu apjoms bija 165,833 milj. latu, kredītu – 106,125 milj. latu. Bankas kapitāls un rezerves sasniedza 19,047 milj. latu.

LATEKO BANKA piedāvā norēķinu un finanšu pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem visā Latvijā 60 norēķinu grupās un 6 filiālēs, kā arī attālināti, izmantojot interneta un mūsdienu tehnoloģiju iespējas. Tuvāka informācija par LATEKO BANKU pieejama: http://www.lateko.lv .

Nozīmīgāko 2005.gada 1.pusgada notikumu apskats

"LATEKO BANKAS" valdes priekšsēdētājs Oskars Guļāns atstājis amatu bankā, liecina bankas paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis. LATEKO BANKAS Mārketinga un darba ar klientiem pārvaldes speciālists Ramils Db atzina, ka O. Guļāns no bankas valdes priekšsēdētāja amata aizgājis pēc paša vēlēšanās un bankā vairs nestrādā kopš 1.marta. Patlaban par "LATEKO BANKAS" valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāju iecelta valdes locekle Irēna Skobeļeva. R. Kadirov atzina, ka LATEKO BANKA jau iesniegusi jaunā bankas valdes priekšsēdētāja kandidātu apstiprināšanai Finanšu un kapitāa tirgus komisijā. Viņš vēl neatklāja potenciālā bankas vadītāja vārdu — tas būs zināms pēctā apstiprināšanas FKTK. O. Guļāns "LATEKO BANKAS" valdes priekšsēdētājs bija vairāk nekā piecus gadus. Amatu mainījis arī "LATEKO BANKAS" līdzšinējais valdes loceklis Jurijs Šapurovs, kurš turpmāk būs bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks, šajā amatā aizstājot Ēriku Rusbergu, kurš savukārt turpmāk būs bankas padomes loceklis. "LATEKO BANKA" ir dibināta 1992.gada aprīlī. Tās akcionāri ir Latvijas kompānijas un uzņēmēji.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

LATEKO BANKA ir papildinājusi valūtas tirdzniecības jomā piedāvājamo pakalpojumu klāstu. Profesionālajiem tirgus dalībnieki, kuri ikdienā īpaši aktīvi un lielos apjomos pērk un pārdod visdažādākā veida valūtas, banka ir sākusi piedāvāt jaunu īpaši viņu vajadzībām piemērotu tirdzniecības platformu valūtu konvertācijai starpbanku valūtas tirgū - LATEKO PRIME FOREX. Ar šīs platformas palīdzību var veikt valūtu tirdzniecības operācijas no pirmdienas līdz piektdienai visu diennakti. Valūtu tirdzniecība notiek uz Today, Tomorrow, Spot, Forward noteikumiem, bez tam var tikt slēgtas valūtu mijmaiņas (Swap) operācijas. Platforma darbojas tiešsaistes (reālā laika) režīmā. LATEKO BANKAS Dīlinga produktu attīstības nodaļas vadītājs Aleksandrs Fedosejevs atzīmē, ka: “Pagājušajā gadā banka sāka piedāvāt elektronisko valūtu maiņas un tirdzniecības sistēmu LATEKO Trade, kas tika izstrādāta balstoties uz to uzņēmumu un privātpersonu darbu, kas ikdienas biznesa darījumos bieži izmanto valūtu konvertācijas pakalpojumus. Savukārt jaunā LATEKO PRIME FOREX platforma tapa vadoties no banku un lielo finanšu darījumu kompāniju darba specifikas. Tādējādi uz šo brīdi LATEKO BANKA nodrošina valūtu maiņas iespējas atbilstoši ikvienas klientu grupas individuālajām vajadzībām, vai tā būtu privātpersonu, uzņēmums vai arī banka”

http://www.db.lv/images/article/2009/08/10/9a6d52f3-c7e2-4e79-9440-de470b41246a.jpg

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu, 2009.gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu, ir samazinājies par 19.6%.

«IKP kritums arī otrajā ceturksnī ir dramatisks, taču pašas pesimistiskākās prognozes, kas lielā mērā bija balstītas uz dramatisko mazumtirdzniecības apjomu kritumu, nav piepildījušās. Acīmredzot nelielais eksporta pieaugums šī gada otrajā ceturksnī savienojumā ar būtisku importa kritumu ir pozitīvi ietekmējis IKP apjomu. IKP kritumu nedaudz bremzē arī cenu kritums, jo cenu krituma rezultātā mājsaimniecības un uzņēmumi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, salīdzinot ar situāciju, ja cenas saglabātos nemainīgas vai turpinātu augt.»

LATEKO BANKA 2005.gada provizoriskā peļņa bija 5,795 milj. latu, Db informēja bankā. Tādējādi provizoriski, pērnā gada peļņa ir nedaudz lielāka kā gadu iepriekš. Bankas auditētā 2004.gada peļņa bija 5,203 milj.latu. Bankas aktīvi decembra beigās bija 264,991 milj.latu, aktīvi pārvaldīšanā – 58,378 milj.latu. Noguldījumu apjoms bija 172,855 milj. latu, kredītu – 109,336 milj. latu. Bankas kapitāls un rezerves sasniedza 21,068 milj. latu. Pērn bankas nozīmīgākie notikumu vidū bija pamatkapitāla palielināšana no 12 249 928 Ls līdz 15 499 928 Ls. LATEKO BANKA uzsāka piedāvāt automātisko rēķinu apmaksu (tiešo debetu) dažādu regulāru maksājumu veikšanai, banka atvēra jaunas norēķinu grupas un filiāles Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, Liepājā, Ogrē, kā arī pārstāvniecību Baltkrievijā. Kopumā LATEKO BANKA piedāvā norēķinu un finanšu pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem visā Latvijā 67 norēķinu grupās un 9 filiālēs. LATEKO BANKA sāka piedāvāt privātpersonām VIVA karti – maksājumu karti ar kredītu preču un pakalpojumu iegādei, uzsāka norēķinu karšu - debetkaršu Maestro un kredītkaršu MasterCard Standard, Gold un Bussiness – izsniegšanu Lielbritānijas sterliņu mārciņās. LATEKO BANKA pērn novembra beigās bija 11. vietā 23 banku vidū.

“LATEKO BANKA” kopā ar divām investīciju bankām Dresdner Kleinwort Wasserstein un UBS ir piedalījusies Ukrainas Nadra bankas obligāciju emisijas organizēšanā un izplatīšanā kā emisijas līdzorganizators, Db informēja LATEKO BANKĀ. Emisijas līdzorganizatoru vidū bija arī Latvijas "Parex Banka" un Grieķijas Alpha Bank. Emisijas apjoms ir 100 miljoni ASV dolāri, termiņš līdz obligāciju dzēšanai – 3 gadi, ienesīgums 9.5%. „Mēs šo piedāvājumu pieņēmām, tā kā mūsu starptautiskajos tirgos strādājošie klienti ir ieinteresēti augsta ienākuma finanšu instrumentu iegādē. Saņemot šai darījumā līdzorganizatora (co-manager) statusu, LATEKO BANKA nostiprina savas pozīcijas starptautiskajā jaunemitēto vērtspapīru tirgū," saka Sergejs Gusarovs, LATEKO BANKAS Valdes priekšsēdētājs. „Ukraina pēdējā gada laikā ir piesaistījusi lielu starptautisku interesi finanšu aprindās. Nesen sekmīgi notika Krivorozstal privatizācija. To Indijas investori nopirka par 4.79 miljardiem USD, kā rezultātā valsts budžeta ieņēmumi palielinājās 1.5 reizes. Ukrainas lielākās kompānijas, tai skaitā komercbankas, ir guvušas iespēju piesaistīt finansējumu starptautiskajos kapitāla tirgos. Nadra bankas emisija ir viens no sekmīgajiem piemēriem, kurš apliecina ārzemju investoru ieinteresētību ieguldīt Ukrainas ekonomikā,” atzīmē LATEKO BANKAS Investīciju pārvaldes vadītājs Pēteris Antropovs.

LATEKO BANKA 3.oktobrī atver pirmo norēķinu grupu Ogrē, (t.c.”ELVI”). LATEKO BANKAS Mārketinga un darba ar klientu pārvaldes vadītājs teic: “Uzsākot darbu Ogrē, ceram gūt tikpat lielu popularitāti ogrēniešu un pilsētas viesu vidū, kā tas ir citviet Latvijā, kur piedāvāto pakalpojumu klāstu un demokrātiskos tarifus ir augstu novērtējuši gan esošie bankas klienti, gan apmeklētāji, kuri LATEKO BANKĀ iegriežas regulāri, kārtojot nepieciešamās finanšu un darījumu operācijas.” Ogres norēķinu grupā apmeklētāji varēs norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, mainīt valūtu, kārtot muitas, nodokļu un LATEKO Līzinga maksājumus, veikt pārskaitījumus, norēķinu karšu lietotāji varēs izņemt skaidru naudu. Tuvākā mēneša laikā piedāvājamo pakalpojumu klāsts tiks paplašināts – uzsākta norēķinu kontu atvēršana un apkalpošana, depozītnoguldījumu pieņemšana. u.c. uzņēmēju un iedzīvotāju pieprasīti pakalpojumi. Ogres iedzīvotājiem LATEKO BANKA ir sarūpējusi īpašu dāvanu un informē, ka pirmo mēnesi Ogres norēķinu grupā Lattelekom, TELE2, LMT, Latvenergo un Latvijas Gāzes rēķinus varēs apmaksāt bez bankas komisijas maksas.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

«Nedaudz labāks rādītājs, salīdzinot ar ātro novērtējumu, nepārsteidz, jo ātrais novērtējums parasti ir balstīts uz ierobežotu informāciju par ražošanas un tirdzniecības apjomiem, un patēriņa cenu izmaiņām. Ņemot vērā, ka, piemēram, mazumtirdzniecības apjomu kritums otrajā ceturksnī joprojām bija dramatisks, arī IKP ātrais novērtējums uzrādīja kritumu gandrīz 20% apjomā. Taču situācija citās nozarēs, piemēram, telekomunikāciju pakalpojumu vai tranzīta jomā ir labāka nekā ražošanā un tirdzniecībā, kas tagad atspoguļojas pārskatītajos IKP datos, kuri uzrāda kritumu 18,7% apmērā. Līdzīga situācija nesen bija vērojama arī Lietuvā, kur IKP ātrais novērtējums uzrādīja kritumu, kas bija par vairāk nekā diviem procentpunktiem lielāks nekā pārskatītie dati.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007.gada 1.ceturksnī Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir nedaudz palielinājies. 2007.gada janvārī-martā kravu apgrozība ostās bija 14,9 milj. t kravu, kas ir par 3,1% vairāk nekā 2006.gada 1.ceturksnī.

No ostām 2007.gada 1.ceturksnī nosūtīja 13,3 milj. t kravu, kas ir par 2,9% mazāk nekā 2006.gada 1.ceturksnī. No ostām nosūtīja 1,5 milj. t minerālmēslu - par 28,7% vairāk nekā 2006.gada 3 mēnešos. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1.ceturksni, ir palielinājies 7,5 reizes un veidoja 0,3 milj. t. Savukārt no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms 2007.gada 3 mēnešos ir samazinājies līdz 5,1 milj. t, kas ir par 7,9% mazāk nekā 2006.gada janvārī-martā. No ostām nosūtīja 1 milj. t kokmateriālu, kas ir par 8,6% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms veidoja 3,3 milj. t, kas ir par 11,1% mazāk nekā 2006.gada attiecīgajā periodā.

2016. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 10,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis palielinājies par 0,5 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,1 procentpunktu. 2016. gada 1. ceturksnī 101,6 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1 tūkstoti vairāk nekā pirms gada (2015. gada 1. ceturksnī – 100,6 tūkstoši) un par 3,5 tūkstošiem vairāk nekā 2015. gada 4. ceturksnī.

2015. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija vienāds ar Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo rādītāju (10,2 %), bet 2015. gada 4. ceturksnī tas par 0,7 procentpunktiem pārsniedza ES valstu vidējo rādītāju (9,1 %). Kopš 2014. gada 3. ceturkšņa Latvijā ir augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs. 2016. gada 1. ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,5 %, bet Lietuvā – 8,4 %.

AS Grindeks koncerna apgrozījums 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 34,8 miljoni eiro, kas ir par 2,9 miljoniem eiro vai par 9% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 3,2 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, ir samazinājusies par 1,3 milj. eiro vai par 29%. Bruto peļņas rentabilitāte 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 55%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2018. gada pirmajā ceturksnī Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 58 pasaules valstīm kopumā par 32,3 milj. eiro, kas ir par 2,6 milj. eiro vai par 9% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī.

AS «Grindeks» padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans: «Inovācijas un pastāvīga produktu portfeļa attīstība, kā arī nepārtraukti ieguldījumi mārketingā un pārdošanā ir sekmējuši »Grindeks« padomes izvirzīto mērķu sasniegšanu šī gada pirmajā ceturksnī.»

«LATEKO BANKA» 2004.gada provizoriskā peļņa pirms nodokļu nomaksas bija 6.295 milj. latu, bet provizoriskā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 5.498 milj. latu, kas ir 2.37 reizes vairāk nekā 2003.gada peļņa (2.319 milj. LVL). Ievērojamāko daļu no peļņas ir paredzēts novirzīt LATEKO BANKAS pamatkapitāla palielināšanai. LATEKO BANKAS aktīvi (bez aktīviem pārvaldīšanā) decembra beigās bija 314.152 milj. latu, kas ir par 17% vairāk nekā 2003.gada beigās (267.461 milj. LVL). Bankas aktīvi kopā ar aktīviem pārvaldīšanā decembra beigās sasniedza 395.736 milj. latu, kas ir par 24% vairāk nekā 2003. gada decembrī (319.707 milj. LVL). Noguldījumu apjoms decembra beigās bija 219.658 milj. latu, kas ir par 2% mazāk nekā 2003.gada decembrī (223.455 milj. LVL). Savukārt kredītportfeļa apjoms decembra beigās bija 75.268 milj. latu, kas ir par 84% vairāk nekā 2003. gada decembrī (40.948 milj. LVL). «Pateicoties piedāvātajām nestandarta kreditēšanas shēmām starptautisko tirdzniecības operāciju un kravu pārvadāšanas jomā, būtiski audzis klientiem izsniegto kredītu apjoms. Bez tam. banka ir ieņēmusi kuģu iegādes finansēšanas nišu. Banka ir izvērti piegājusi kredītportfelim kopumā, tādējādi tas ir diversificēts gan kredītņēmēju, gan tautsaimniecības nozaru, gan kredītu produktu aspektā,» teic LATEKO BANKAS valdes priekšsēdētāja vietniece Irēna Skobeļeva. Bankas kapitāls un rezerves decembrī sasniedza 17.756 milj. latu, kas ir par 45% vairāk nekā 2003.gada decembrī (12.257 milj. LVL).

Sākot no 1. jūlija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pabalstus un atlīdzības pārskaitīs uz bankas vai pasta norēķinu sistēmas kontu. Atgādinām ka, lai neaizkavētos pabalsta vai atlīdzības izmaksa, neatlieciet norēķinu konta atvēršanu. Tā numurs VSAA ir jāpaziņo līdz 2005.gada 15.jūnijam. Lai atvērtu norēķinu kontu LATEKO BANKĀ līdzi jāņem ir pase. Norēķinu konts “LATEKO BANKA” tiek atvērts bez maksas; norēķinu konta apkalpošana ir bez maksas; skaidras naudas iemaksa un izmaksa latos ir bez maksas. Bez tam bez maksas tiek izsniegta debetkarte Maestro un pieslēgta internetbanka. LATEKO BANKĀ iedzīvotāji var apmaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus pēc izdevīgiem tarifiem. LATEKO BANKA konta numuru VSAA paziņos pati.

2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Savukārt salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,0 procentpunktu.

CSP dati atklāj, ka 2017. gada 3. ceturksnī valstī bija 84,1 tūkstotis bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 10,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 2,5 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds). 2017. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,9 %) par 1,3 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,6 %). 2017. gada 3. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,2 %, bet Lietuvā – 6,6 %.

2017. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,5 procentpunktu, bet gada laikā – par 0,6 procentpunktiem.

2017. gada 2. ceturksnī 86,6 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 7,9 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 4,7 tūkstošiem mazāk nekā ceturksni iepriekš.

Bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds). 2017. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (9,4 %) par 1,1 procentpunktu pārsniedza vidējo rādītāju ES (8,3 %). 2017. gada 2. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā – 7,0 %).

CSP dati atklāj, ka 2017. gada 2. ceturksnī par 0,7 procentpunktiem samazinājies ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Tas samazinājies no 40,3 % 2016. gada 2. ceturksnī līdz 39,6 % 2017. gada 2. ceturksnī. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 4,0 tūkstošiem un 2017. gada 2. ceturksnī tas bija 34,0 tūkstoši.

Banka 1 mēnesis 3 mēneši 6 mēneši 1 gads 2 gadi Depozīta apjoms: 100 – 9999 LVL Aizkraukles banka 3.38 % 3.56 % 4.33 % 4.65 % 5.21 % Baltic Trust Bank 3.20 % 3.40 % 3.90 % 4.15 % 4.20 % Hansabanka 2.00 % 2.75 % 2.80 % 2.90 % 3.10 % Hipotēku banka 3.65 % 3.85 % 3.90 % 4.05 % 4.25 % Komercbanka Baltikums*** – 2.70 % 2.95 % 4.35 % 4.65 % LATEKO banka 3.10 % 3.85 % 4.10 % 4.40 % 4.50 % Latvijas Biznesa banka** – 3.80 % 4.10 % 4.90 % 5.00 % Latvijas Krājbanka – 3.81 % 3.93 % 4.18 % 4.42 % Multibanka 3.00 % 3.50 % 4.00 % 4.50 % 5.00 % Nordea banka* – 2.80 % 2.90 % 3.00 % – DnB NORD banka 3.85 % 3.95 % 4.05 % 4.15 % 4.20 % Parex banka 3.00 % 3.40 % 3.60 % 4.00 % 4.00 % Paritāte banka 3.00 % 3.30 % 3.70 % 4.30 % 4.60 % Reģionālā investīciju banka 3.80 % 4.00 % 4.25 % 4.75 % 5.00 % Rietumu banka*** – 3.35 % 3.50 % 3.70 % 4.00 % Sampo Banka – 3.30 % 3.40 % 3.60 % – SEB Unibanka – 3.75 % 3.80 % 3.92 % 4.10 % Trasta komercbanka 3.75 % 3.95 % 4.15 % 4.50 % 4.75 % VEF banka – 3.20 % 3.50 % 4.25 % 4.75 % Depozīta apjoms: 100 – 9999 USD Aizkraukles banka 4.45 % 4.70 % 5.42 % 5.63 % 5.87 % Baltic Trust Bank 5.00 % 5.20 % 5.30 % 5.50 % 5.65 % Hansabanka 3.40 % 3.65 % 3.80 % 4.00 % 4.10 % Hipotēku banka 5.00 % 5.15 % 5.25 % 5.45 % 5.55 % Komercbanka Baltikums*** – 5.10 % 5.35 % 5.45 % 5.75 % LATEKO banka 4.25 % 4.60 % 5.10 % 5.35 % 5.45 % Latvijas Biznesa banka** – 4.90 % 5.25 % 5.70 % 5.80 % Latvijas Krājbanka – 4.82 % 5.20 % 5.53 % 5.91 % Multibanka 0.70 % 1.25 % 2.00 % 2.70 % 3.10 % Nordea banka* – 3.90 % 4.10 % 4.30 % – DnB NORD banka 4.80 % 5.00 % 5.10 % 5.20 % 5.25 % Parex banka 4.80 % 4.90 % 5.00 %

Banka 1 mēnesis 3 mēneši 6 mēneši 1 gads 2 gadi Depozīta apjoms: 100 – 9999 LVL Aizkraukles banka 2.57 % 3.07 % 3.28 % 3.41 % 3.45 % Baltic Trust Bank 3.20 % 3.30 % 3.70 % 4.10 % 4.15 % Hansabanka 2.00 % 2.75 % 2.80 % 2.90 % 3.10 % Hipotēku banka 3.10 % 3.30 % 3.50 % 3.85 % 4.05 % Komercbanka Baltikums**** – 2.70 % 2.95 % 4.35 % 4.65 % LATEKO banka 3.10 % 3.85 % 4.10 % 4.40 % 4.50 % Latvijas Biznesa banka** 2.30 % 3.50 % 4.00 % 4.20 % 4.50 % Latvijas Krājbanka – 3.81 % 3.93 % 4.18 % 4.42 % Multibanka*** 3.00 % 3.50 % 4.00 % 4.80 % 5.00 % Nordea banka* – 2.80 % 2.90 % 3.00 % – DnB NORD banka 3.50 % 3.75 % 3.80 % 3.90 % 4.00 % Parex banka 2.80 % 3.30 % 3.40 % 3.50 % 3.60 % Paritāte banka 3.00 % 3.30 % 3.70 % 4.30 % 4.60 % Reģionālā investīciju banka 3.80 % 4.00 % 4.25 % 4.75 % 5.00 % Rietumu banka 3.00 % 3.25 % 3.35 % 3.50 % 4.00 % Sampo Banka – 3.30 % 3.40 % 3.60 % – SEB Unibanka – 3.15 % 3.20 % 3.30 % 3.51 % Trasta komercbanka 3.50 % 3.75 % 4.05 % 4.40 % 4.75 % VEF banka – 3.20 % 3.50 % 4.25 % 4.75 % Depozīta apjoms: 100 – 9999 USD Aizkraukles banka 3.17 % 3.45 % 4.24 % 4.58 % 4.98 % Baltic Trust Bank 4.30 % 4.70 % 4.95 % 5.15 % 5.20 % Hansabanka 3.40 % 3.65 % 3.80 % 4.00 % 4.10 % Hipotēku banka 4.75 % 4.95 % 5.10 % 5.25 % 5.25 % Komercbanka Baltikums**** – 5.10 % 5.35 % 5.45 % 5.75 % LATEKO banka 4.15 % 4.50 % 5.00 % 5.25 % 5.35 % Latvijas Biznesa banka** 2.00 % 2.50 % 3.00 % 4.00 % 4.50 % Latvijas Krājbanka – 4.82 % 5.20 % 5.53 % 5.91 % Multibanka 0.70 % 1.25 % 2.00 % 2.70 % 3.10 % Nordea banka* – 3.90 % 4.10 % 4.30 % – DnB NORD banka 4.75 % 4.90 % 5.00 % 5.10 % 5.15 % Parex banka 4.30 % 4.50

Banka 1 mēnesis 3 mēneši 6 mēneši 1 gads 2 gadi Depozīta apjoms: 100 – 9999 LVL Aizkraukles banka 2.57 % 3.07 % 3.28 % 3.41 % 3.45 % Baltic Trust Bank 3.20 % 3.40 % 3.90 % 4.15 % 4.20 % Hansabanka 2.00 % 2.75 % 2.80 % 2.90 % 3.10 % Hipotēku banka 3.65 % 3.85 % 3.90 % 4.05 % 4.25 % Komercbanka Baltikums*** – 2.70 % 2.95 % 4.35 % 4.65 % LATEKO banka 3.10 % 3.85 % 4.10 % 4.40 % 4.50 % Latvijas Biznesa banka** – 3.80 % 4.10 % 4.90 % 5.00 % Latvijas Krājbanka – 3.81 % 3.93 % 4.18 % 4.42 % Multibanka 3.00 % 3.50 % 4.00 % 4.50 % 5.00 % Nordea banka* – 2.80 % 2.90 % 3.00 % – DnB NORD banka 3.85 % 3.95 % 4.05 % 4.15 % 4.20 % Parex banka 3.00 % 3.40 % 3.60 % 4.00 % 4.00 % Paritāte banka 3.00 % 3.30 % 3.70 % 4.30 % 4.60 % Reģionālā investīciju banka 3.80 % 4.00 % 4.25 % 4.75 % 5.00 % Rietumu banka*** – 3.35 % 3.50 % 3.70 % 4.00 % Sampo Banka – 3.30 % 3.40 % 3.60 % – SEB Unibanka – 3.75 % 3.80 % 3.92 % 4.10 % Trasta komercbanka 3.75 % 3.95 % 4.15 % 4.50 % 4.75 % VEF banka – 3.20 % 3.50 % 4.25 % 4.75 % Depozīta apjoms: 100 – 9999 USD Aizkraukles banka 3.17 % 3.45 % 4.24 % 4.58 % 4.98 % Baltic Trust Bank 5.00 % 5.20 % 5.30 % 5.50 % 5.65 % Hansabanka 3.40 % 3.65 % 3.80 % 4.00 % 4.10 % Hipotēku banka 5.00 % 5.15 % 5.25 % 5.45 % 5.55 % Komercbanka Baltikums*** – 5.10 % 5.35 % 5.45 % 5.75 % LATEKO banka 4.25 % 4.60 % 5.10 % 5.35 % 5.45 % Latvijas Biznesa banka** – 4.90 % 5.25 % 5.70 % 5.80 % Latvijas Krājbanka – 4.82 % 5.20 % 5.53 % 5.91 % Multibanka 0.70 % 1.25 % 2.00 % 2.70 % 3.10 % Nordea banka* – 3.90 % 4.10 % 4.30 % – DnB NORD banka 4.80 % 5.00 % 5.10 % 5.20 % 5.25 % Parex banka 4.80 % 4.90 % 5.00 %

Banka 1 mēnesis 3 mēneši 6 mēneši 1 gads 2 gadi Depozīta apjoms: 100 – 9999 LVL Aizkraukles banka 3.38 % 3.56 % 4.33 % 4.65 % 5.21 % Baltic Trust Bank 3.20 % 3.40 % 3.90 % 4.15 % 4.20 % Hansabanka 2.00 % 2.75 % 2.80 % 2.90 % 3.10 % Hipotēku banka 3.65 % 3.85 % 3.90 % 4.05 % 4.25 % Komercbanka Baltikums*** – 2.70 % 2.95 % 4.35 % 4.65 % LATEKO banka 3.10 % 3.85 % 4.10 % 4.40 % 4.50 % Latvijas Biznesa banka** – 3.80 % 4.10 % 4.90 % 5.00 % Latvijas Krājbanka – 3.81 % 3.93 % 4.18 % 4.42 % Multibanka 3.00 % 3.50 % 4.00 % 4.50 % 5.00 % Nordea banka* – 2.80 % 2.90 % 3.00 % – DnB NORD banka 3.85 % 3.95 % 4.05 % 4.15 % 4.20 % Parex banka 3.00 % 3.40 % 3.60 % 4.00 % 4.00 % Paritāte banka 3.00 % 3.30 % 3.70 % 4.30 % 4.60 % Reģionālā investīciju banka 3.80 % 4.00 % 4.25 % 4.75 % 5.00 % Rietumu banka*** – 3.35 % 3.50 % 3.70 % 4.00 % Sampo Banka – 3.30 % 3.40 % 3.60 % – SEB Unibanka – 3.75 % 3.80 % 3.92 % 4.10 % Trasta komercbanka 3.75 % 3.95 % 4.15 % 4.50 % 4.75 % VEF banka – 3.20 % 3.50 % 4.25 % 4.75 % Depozīta apjoms: 100 – 9999 USD Aizkraukles banka 4.45 % 4.70 % 5.42 % 5.63 % 5.87 % Baltic Trust Bank 5.00 % 5.20 % 5.30 % 5.50 % 5.65 % Hansabanka 3.40 % 3.65 % 3.80 % 4.00 % 4.10 % Hipotēku banka 5.00 % 5.15 % 5.25 % 5.45 % 5.55 % Komercbanka Baltikums*** – 5.10 % 5.35 % 5.45 % 5.75 % LATEKO banka 4.25 % 4.60 % 5.10 % 5.35 % 5.45 % Latvijas Biznesa banka** – 4.90 % 5.25 % 5.70 % 5.80 % Latvijas Krājbanka – 4.82 % 5.20 % 5.53 % 5.91 % Multibanka 0.70 % 1.25 % 2.00 % 2.70 % 3.10 % Nordea banka* – 3.90 % 4.10 % 4.30 % – DnB NORD banka 4.80 % 5.00 % 5.10 % 5.20 % 5.25 % Parex banka 4.80 %

Šā gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis samazinājies par 0,8 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,3 procentpunktiem.

2. ceturksnī 94,5 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 2,6 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada (2015. gada 2. ceturksnī – 97,1 tūkstotis) un par 7,1 tūkstoti mazāk nekā ceturksni iepriekš (2016. gada 1. ceturksnī – 101,6 tūkstoši).

Pērnā gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija vienāds ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (10,2 %), bet šā gada 1. ceturksnī Latvijas bezdarba rādītājs 10,3 % par 1,1 procentpunktu pārsniedza ES dalībvalstu vidējo rādītāju (9,2 %). Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs. 2016. gada 2. ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,5 %, bet Lietuvā – 8,0 %.

Banka LVL USD EUR Atmaksas termiņš: 3 gadi Aizkraukles banka* 6.18 – 7.98 4.90 – 6.70 4.16 – 5.96 Hansabanka** 5.70 – 7.70 4.70 –6.70 4.60 – 6.60 Hipotēku banka 7.00 5.50 5.50 LATEKO banka* 7.00 – 8.40 6.50 – 7.50 6.00 – 7.50 Latvijas Krājbanka 6.85 – 8.05 7.35 – 8.55 6.72 –7.92 Latvijas Unibanka* 7.40 – 9.40 4.50 – 6.80 5.30 – 7.60 Multibanka 6.00 – 8.00 3.00 6.00 – 8.00 Nordea banka 5.81 – 7.56 4.77 – 6.52 4.57 – 6.32 Parekss banka 6.50 – 8.50 4.50 – 6.50 4.60 – 6.60 NORD/LB Latvija 7.70 – 8.10 6.91 – 7.61 6.02 – 6.63 Rietumu banka 6.60 4.80 4.50 Baltijas–Amerikas Hipotēku sabiedrība*** – – 6.50 Atmaksas termiņš: 10 gadi Hansabanka** 6.10 – 8.10 5.40 – 7.40 5.10 – 7.10 Hipotēku banka 7.00 5.50 5.50 Māras banka 8.50 – 10.00 7.50 – 9.50 7.25–9.25 Multibanka – 3.00 6.00 – 8.00 Nordea banka – 6.20 – 7.95 5.76 – 7.51 Parekss banka – 6.00 – 8.00 6.00 – 8.00 Rietumu banka – 4.80 4.50 Mainīgās kredītprocentu likmes, % gadā Aizkraukles banka 6R+(1.90 – 3.70) 6LU+(1.90 – 3.70) 6LE+(1.90 – 3.70) BTB 6R+(3.00–3.50) 6LU +(3.50–4.00) 6LE+(3.50–4.00) Hansabanka** 3R+(1.50–3.50) 6LU+(1.50–3.50) 6Ebor+(1.50–3.50) Hipotēku banka 6R+2.50 6LU+(2.80) 6LE +(2.80) LATEKO banka 6R+(2.74–4.14) 6LU+(4.58–5.58) 6LE+(3.84–5.34) Latvijas Krājbanka 3R+(2.38–3.58) 3LU+(2.88–4.08) 3LE+(2.88–4.08) Latvijas Unibanka 6.75 – 8.75 4.28 – 6.58 5.29 – 7.59 Māras banka 6.75 – 8.25 5.25–6.75 5.50–7.00 Multibanka 5.50 – 7.50 3.00 5.50–7.50 Nordea banka 3R+(1.35–2.80) 3LU+(1.35–2.80) 3Ebor+(1.35+2.80) Parekss banka 6R+(1.50–4.00) 6LU+(1.50 – 4.00) 6LE+(1.50 – 4.00) NORD/LB Latvija 3R+(1.50–3.50) 3LU+(1.50–3.50) 3Ebor+(1.50–3.50) Rietumu banka 3R+(2.25) 3LU+(2.25) 3LE+(2.25) Baltijas–Amerikas Hipotēku sabiedrība 6R + 3.00 12LU +3.00 6Ebor+3.00 * kredīta termiņš ir 2 gadi, ** vidējā likme, *** k

A/s Lateko banka mainījusi nosaukumu un turpmāk tas būs - a/s Norvik banka, Db.lv informeja a/s Norvik banka Padomes priekšsēdētājs Andrejs Svirčenkovs. Bankas nosaukuma maiņa saistīta ar stratēģiskā investora piesaisti.

Decembrī LR Uzņēmumu reģistrā banka piereģistrējusi jauno nosaukumu – a/s Norvik banka.

"Bankas nosaukuma maiņa – sekojošs loģisks solis procesā, kas tika uzsākts 2006.gada janvārī, kad banka piesaistīja stratēģiskos investorus no Islandes un par bankas akciju kontrolpaketes turētāju kļuva Jons Helgi Gudmundssons, vienas no lielākajām Islandes korporācijām – Norvik hf īpašnieks", liecina bankas paziņojums.

Sākot ar 2006.gada decembri, dažu mēnešu laikā, tiks mainīti bankas ārējie un iekšējie rekvizīti visā filiāļu tīklā. Bankas klientiem nosaukuma maiņa neradīs neērtības - visi līgumi, kas noslēgti uz iepriekšējo nosaukumu a/s Lateko banka, būs spēkā esoši, visi maksājumi pārejas posmā tiks pieņemti ar a/s Lateko banka rekvizītiem," informeja A. Svirčenkovs.

LATEKO BANKA ir paplašinājusi elektroniskās valūtas maiņas un tirdzniecības sistēmas LATEKO Trade iespējas. Tagad sistēmā var noslēgt valūtas maiņas darījumus maržinālajos kontos – FOREX. Saskaņā ar maržinālās tirdzniecības (marginal trading) nosacījumiem, ir iespējams pirkt un pārdot ievērojamas valūtas summas, iemaksājot salīdzinošu nelielu depozītu (1%-3%). Galvenais uzdevums ir pareizi prognozēt valūtas kursa izmaiņu virzienu. Darījumus var veikt ar sekojošam valūtām: USD, EUR, GBP, CHF, RUR, JPY, LVL. LATEKO BANKAS Dīlinga produktu attīstības nodaļas vadītājs Aleksandrs Fedosejevs atzīmē, ka: “Jaunā LATEKO Trade sistēmas opcija lielāko interesi var izraisīt uzņēmēju un kompāniju vidū, kuras vēlas hedžēt (apdrošināt) valūtas riskus, vaidot īstermiņa un ilgtermiņa valūtu portfeļus”.