2004.gadā Baltijas maksājumu karšu tirgus turpinājis pieaugt, visstraujāk palielinoties Lietuvā izsniegtajam norēķinu karšu skaitam, bet Igaunijas un Latvijas rādītājiem saglabājot iepriekšējo gadu pieauguma tendenci ar nelielu stagnācijas iezīmi.
Vienlaikus jāuzsver, ka tik strauju karšu skaita pieaugumu Lietuvā, kāds tas bija 2003.gadā (+46.79%), aizvadītajā – 2004.gadā Lietuva tomēr neuzrāda (+20.06%). Savukārt, Latvija ir vienīgā valsts, kurā karšu skaita pieauguma tempi, pēdējo piecu gadu retrospektīvā raugoties (no 2001.g.), aizvadītajā gadā bijuši viszemākie (+10.88%), 2003.gadā (+15.07%), bet 2001.gads Latvijā bija visstraujākais karšu skaita pieauguma ziņā (+ 40.63%).
Arī Igaunijai karšu skaita pieauguma rādītājos 2004.gads bijis nedaudz pieticīgāks (+6.59%) par 2003.gadu (+6.96%), tomēr attiecībā pret iedzīvotāju skaitu Igaunija no trijām Baltijas valstīm norēķinu karšu skaita ziņā joprojām saglabā nemainīgas līderpozīcijas. 2004.gadā Igaunijas rādītāji sasnieguši 0,97 kartes, kas liecina, ka faktiski katram šīs valsts iedzīvotājam makā ir kāda bankas norēķinu karte. Latvijā šis rādītājs 2004.gadā ir tikai 0,57 kartes uz iedzīvotāju, bet Llietuvā 0,70 kartes. Līdz 2002.gadam Latvija karšu skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju stabili saglabāja otro vietu aiz Igaunijas, bet pēc 2002.gada Lietuva ir apsteigusi Latviju un turpina uzrādīt augošu tendenci.