AS LATEKO BANKA šā gada pirmā pusgada peļņa bija 3,530 milj. latu, kas ir 1.99 reizes vairāk kā aizvadītā gada pirmā pusgada laikā. Bankas aktīvi jūnija beigās bija 247,225 milj.latu, aktīvi pārvaldīšanā – 94,205 milj.latu. Noguldījumu apjoms bija 165,833 milj. latu, kredītu – 106,125 milj. latu. Bankas kapitāls un rezerves sasniedza 19,047 milj. latu.

LATEKO BANKA piedāvā norēķinu un finanšu pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem visā Latvijā 60 norēķinu grupās un 6 filiālēs, kā arī attālināti, izmantojot interneta un mūsdienu tehnoloģiju iespējas. Tuvāka informācija par LATEKO BANKU pieejama: http://www.lateko.lv .

Nozīmīgāko 2005.gada 1.pusgada notikumu apskats

"LATEKO BANKAS" valdes priekšsēdētājs Oskars Guļāns atstājis amatu bankā, liecina bankas paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis. LATEKO BANKAS Mārketinga un darba ar klientiem pārvaldes speciālists Ramils Db atzina, ka O. Guļāns no bankas valdes priekšsēdētāja amata aizgājis pēc paša vēlēšanās un bankā vairs nestrādā kopš 1.marta. Patlaban par "LATEKO BANKAS" valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāju iecelta valdes locekle Irēna Skobeļeva. R. Kadirov atzina, ka LATEKO BANKA jau iesniegusi jaunā bankas valdes priekšsēdētāja kandidātu apstiprināšanai Finanšu un kapitāa tirgus komisijā. Viņš vēl neatklāja potenciālā bankas vadītāja vārdu — tas būs zināms pēctā apstiprināšanas FKTK. O. Guļāns "LATEKO BANKAS" valdes priekšsēdētājs bija vairāk nekā piecus gadus. Amatu mainījis arī "LATEKO BANKAS" līdzšinējais valdes loceklis Jurijs Šapurovs, kurš turpmāk būs bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks, šajā amatā aizstājot Ēriku Rusbergu, kurš savukārt turpmāk būs bankas padomes loceklis. "LATEKO BANKA" ir dibināta 1992.gada aprīlī. Tās akcionāri ir Latvijas kompānijas un uzņēmēji.

LATEKO BANKA ir papildinājusi valūtas tirdzniecības jomā piedāvājamo pakalpojumu klāstu. Profesionālajiem tirgus dalībnieki, kuri ikdienā īpaši aktīvi un lielos apjomos pērk un pārdod visdažādākā veida valūtas, banka ir sākusi piedāvāt jaunu īpaši viņu vajadzībām piemērotu tirdzniecības platformu valūtu konvertācijai starpbanku valūtas tirgū - LATEKO PRIME FOREX. Ar šīs platformas palīdzību var veikt valūtu tirdzniecības operācijas no pirmdienas līdz piektdienai visu diennakti. Valūtu tirdzniecība notiek uz Today, Tomorrow, Spot, Forward noteikumiem, bez tam var tikt slēgtas valūtu mijmaiņas (Swap) operācijas. Platforma darbojas tiešsaistes (reālā laika) režīmā. LATEKO BANKAS Dīlinga produktu attīstības nodaļas vadītājs Aleksandrs Fedosejevs atzīmē, ka: “Pagājušajā gadā banka sāka piedāvāt elektronisko valūtu maiņas un tirdzniecības sistēmu LATEKO Trade, kas tika izstrādāta balstoties uz to uzņēmumu un privātpersonu darbu, kas ikdienas biznesa darījumos bieži izmanto valūtu konvertācijas pakalpojumus. Savukārt jaunā LATEKO PRIME FOREX platforma tapa vadoties no banku un lielo finanšu darījumu kompāniju darba specifikas. Tādējādi uz šo brīdi LATEKO BANKA nodrošina valūtu maiņas iespējas atbilstoši ikvienas klientu grupas individuālajām vajadzībām, vai tā būtu privātpersonu, uzņēmums vai arī banka”

LATEKO BANKA 2005.gada provizoriskā peļņa bija 5,795 milj. latu, Db informēja bankā. Tādējādi provizoriski, pērnā gada peļņa ir nedaudz lielāka kā gadu iepriekš. Bankas auditētā 2004.gada peļņa bija 5,203 milj.latu. Bankas aktīvi decembra beigās bija 264,991 milj.latu, aktīvi pārvaldīšanā – 58,378 milj.latu. Noguldījumu apjoms bija 172,855 milj. latu, kredītu – 109,336 milj. latu. Bankas kapitāls un rezerves sasniedza 21,068 milj. latu. Pērn bankas nozīmīgākie notikumu vidū bija pamatkapitāla palielināšana no 12 249 928 Ls līdz 15 499 928 Ls. LATEKO BANKA uzsāka piedāvāt automātisko rēķinu apmaksu (tiešo debetu) dažādu regulāru maksājumu veikšanai, banka atvēra jaunas norēķinu grupas un filiāles Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, Liepājā, Ogrē, kā arī pārstāvniecību Baltkrievijā. Kopumā LATEKO BANKA piedāvā norēķinu un finanšu pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem visā Latvijā 67 norēķinu grupās un 9 filiālēs. LATEKO BANKA sāka piedāvāt privātpersonām VIVA karti – maksājumu karti ar kredītu preču un pakalpojumu iegādei, uzsāka norēķinu karšu - debetkaršu Maestro un kredītkaršu MasterCard Standard, Gold un Bussiness – izsniegšanu Lielbritānijas sterliņu mārciņās. LATEKO BANKA pērn novembra beigās bija 11. vietā 23 banku vidū.

Latvijā ar peļņu strādājuši 48 % no visiem gada pārskatus par 2005. gadu iesniegušajiem uzņēmumiem un to kopējā peļņa pieaugusi par 23.3 %. Peļņa pieaugusi par 23,3 % jeb 0.27 milj. Ls un sasniegusi 1.43 miljardus Ls. To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem 2005. gada pārskatiem.

Veikts pētījums

"Līdz šim publicētajos Lursoft pētījumos, rēķinot Latvijas uzņēmumu kopējo peļņu, tika rādīta bilance, kurā no uzņēmumu kopējās peļņas tika atskaitīti uzņēmumu zaudējumi," skaidro SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš uzsver, ka šajā pētījumā mēģināts aprēķināt Latvijas uzņēmumu kopējo peļņu, kuri finanšu gadu beiguši bez zaudējumiem. A. Brūvelis arī atgādina, ka uzņēmēji gada pārskatus pērn iesnieguši vēlāk nekā iepriekšējos gados, jo daudzi pārskatu sūtīšanai izmantoja pastu un daudzi iesnieguši pārskatus ne tikai par 2005. gadu, bet arī par iepriekšējiem gadiem, kā rezultātā arī iepriekšējo gadu ciparos ir nācies izdarīt korekcijas. Viņš norāda, ka gada pārskatus arī par iepriekšējiem gadiem Uzņēmumu reģistrā "spiež" iesniegt ne tikai normatīvo aktu bardzība (ļaunākajā gadījumā draud likvidācija), bet arī pārskatu neesamība Uzņēmumu reģistrā var būt šķērslis, lai tiktu pie ES struktūrfondu līdzekļiem.

“LATEKO BANKA” šogad pirmajā ceturksnī nopelnījusi 2,435 milj.latu, kas ir 1.78 reizes vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn, Db informēja bankā. Bankas aktīvi marta beigās bija 258,265 milj. latu, aktīvi pārvaldīšanā – 87,918 milj.latu. Noguldījumu apjoms bija 214,671 milj. latu, kredītu – 97,042 milj. latu. Bankas kapitāls un rezerves sasniedza 17,919 milj. latu. “Pirmajā ceturksnī sasniegtie rezultāti ir pārspējuši pat cerēto gan uzrādītās peļņas, gan ieviesto pakalpojumu ziņā. Bankas izvēlētā politika, piedāvājot jaunus un mūsdienīgus pakalpojumus, kā arī demokrātiskus tarifus, ļāvusi piesaistīt jaunus lietotājus un klientus gan biznesa vidē, gan arī starp privātpersonām,” atzīmēja LATEKO BANKAS valdes priekšsēdētājs Sergejs Gusarovs. Šogad pirmo trīs mēnešu laikā “LATEKO BANKA” audzējusi pamatkapitālu no 12 249 928 LVL līdz 15 452 723 LVL. LATEKO BANKA uzsāka piedāvāt automātisko rēķinu apmaksu (tiešo debetu) dažādu regulāru maksājumu veikšanai, banka atvērusi jaunas norēķinu grupas Rīgā un Liepājā. Tāpat uzsāka norēķinu karšu - debetkaršu Maestro un kredītkaršu MasterCard Standard, Gold un Bussiness – izsniegšanu Lielbritānijas sterliņu mārciņās. Vēl LATEKO BANKA sāka piedāvāt privātpersonām VIVA karti – maksājumu karti ar kredītu preču un pakalpojumu iegādei.

LATEKO BANKA 3.oktobrī atver pirmo norēķinu grupu Ogrē, (t.c.”ELVI”). LATEKO BANKAS Mārketinga un darba ar klientu pārvaldes vadītājs teic: “Uzsākot darbu Ogrē, ceram gūt tikpat lielu popularitāti ogrēniešu un pilsētas viesu vidū, kā tas ir citviet Latvijā, kur piedāvāto pakalpojumu klāstu un demokrātiskos tarifus ir augstu novērtējuši gan esošie bankas klienti, gan apmeklētāji, kuri LATEKO BANKĀ iegriežas regulāri, kārtojot nepieciešamās finanšu un darījumu operācijas.” Ogres norēķinu grupā apmeklētāji varēs norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, mainīt valūtu, kārtot muitas, nodokļu un LATEKO Līzinga maksājumus, veikt pārskaitījumus, norēķinu karšu lietotāji varēs izņemt skaidru naudu. Tuvākā mēneša laikā piedāvājamo pakalpojumu klāsts tiks paplašināts – uzsākta norēķinu kontu atvēršana un apkalpošana, depozītnoguldījumu pieņemšana. u.c. uzņēmēju un iedzīvotāju pieprasīti pakalpojumi. Ogres iedzīvotājiem LATEKO BANKA ir sarūpējusi īpašu dāvanu un informē, ka pirmo mēnesi Ogres norēķinu grupā Lattelekom, TELE2, LMT, Latvenergo un Latvijas Gāzes rēķinus varēs apmaksāt bez bankas komisijas maksas.

“LATEKO BANKA” kopā ar divām investīciju bankām Dresdner Kleinwort Wasserstein un UBS ir piedalījusies Ukrainas Nadra bankas obligāciju emisijas organizēšanā un izplatīšanā kā emisijas līdzorganizators, Db informēja LATEKO BANKĀ. Emisijas līdzorganizatoru vidū bija arī Latvijas "Parex Banka" un Grieķijas Alpha Bank. Emisijas apjoms ir 100 miljoni ASV dolāri, termiņš līdz obligāciju dzēšanai – 3 gadi, ienesīgums 9.5%. „Mēs šo piedāvājumu pieņēmām, tā kā mūsu starptautiskajos tirgos strādājošie klienti ir ieinteresēti augsta ienākuma finanšu instrumentu iegādē. Saņemot šai darījumā līdzorganizatora (co-manager) statusu, LATEKO BANKA nostiprina savas pozīcijas starptautiskajā jaunemitēto vērtspapīru tirgū," saka Sergejs Gusarovs, LATEKO BANKAS Valdes priekšsēdētājs. „Ukraina pēdējā gada laikā ir piesaistījusi lielu starptautisku interesi finanšu aprindās. Nesen sekmīgi notika Krivorozstal privatizācija. To Indijas investori nopirka par 4.79 miljardiem USD, kā rezultātā valsts budžeta ieņēmumi palielinājās 1.5 reizes. Ukrainas lielākās kompānijas, tai skaitā komercbankas, ir guvušas iespēju piesaistīt finansējumu starptautiskajos kapitāla tirgos. Nadra bankas emisija ir viens no sekmīgajiem piemēriem, kurš apliecina ārzemju investoru ieinteresētību ieguldīt Ukrainas ekonomikā,” atzīmē LATEKO BANKAS Investīciju pārvaldes vadītājs Pēteris Antropovs.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien uzdeva Finanšu ministrijai (FM) līdz nākamā gada vidum izvērtēt iespēju Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) pievienot Latvijas Bankai.

Skatot grozījumus likumā par Latvijas Banku un centrālās bankas prezidenta pilnvaru termiņu, deputāti nonāca līdz diskusijai par iespējamu FKTK pievienošanu Latvijas Bankai. No komisijas vadītāja Mārtiņa Bondara (AP) paustā, šis priekšlikums tika formulēts kā komisijas viedoklis.

Bondars skaidroja, ka Eiropas Savienībā (ES) ir dažādi finanšu sektora pārvaldīšanas modeļi, piemēram, dažviet centrālā banka veic banku uzraudzību, dažviet šīs funkcijas ir nodalītas. Bondars aicināja vērtēt, vai tik mazā valstī kā Latvija ar ierobežotiem cilvēkresursiem vēlamies saglabāt līdzšinējo banku uzraudzības modeli, vai tomēr būtu lietderīgāk banku uzraugošo iestādi pievienot centrālajai bankai, kā tas bijis līdz 2001.gadam, kad FKTK tika atdalīta no Latvijas Bankas.

Laikā, kad valsts iepludina naudu Parex bankā, tā kreditē uzņēmumu, kas teju tūlīt pēc kredītķīlas reģistrēšanas atzīts par maksātnespējīgu. Pērnā gada 18. decembrī Komercķīlu reģistrā reģistrēta ķīla, ko Parex bankai devusi SIA Global Fashion Group, kas plašāk pazīstams kā pērnpavasar lidostas Rīga teritorijā atklātā modes preču tirdzniecības centra City Fashion Outlet un veikalu Palazzo Italia un Ermenegildo Zegna īpašnieks. Dažas dienas vēlāk - 23. decembrī - tiesa šo uzņēmumu atzinusi par maksātnespējīgu.

Krievijas uzņēmēja Grigorija Rabinoviča (attēlā) pārstāvētais luksus preču veikalu īpašnieks Global Fashion Group, pirms tika atzīts par maksātnespējīgu, devis komercķīlu Parex bankai."Nē" jauniem kredītiem

Kopš novembrī atklātībā nonāca ziņas par Parex bankas nopietnajām finansiālajām problēmām, kuru dēļ valdība spēra precedenta soli, pārņemot banku valsts īpašumā, reģistrēts ļoti mazs skaits ķīlu, kur kā ņēmējs vai devējs figurē šīs bankas nosaukums, Db secināja, pētot Komercķīlu reģistra datus. Finansiāli ietilpīgākās ir ķīlas, kuras Parex banka devusi depozītam no Valsts kases - kā Db jau ziņoja (5.01.2009.), līdz šim finanšu iestādes darbības stabilizēšanai valsts jau ir ieguldījusi 674 milj. Ls.

LATEKO BANKA ir paplašinājusi elektroniskās valūtas maiņas un tirdzniecības sistēmas LATEKO Trade iespējas. Tagad sistēmā var noslēgt valūtas maiņas darījumus maržinālajos kontos – FOREX. Saskaņā ar maržinālās tirdzniecības (marginal trading) nosacījumiem, ir iespējams pirkt un pārdot ievērojamas valūtas summas, iemaksājot salīdzinošu nelielu depozītu (1%-3%). Galvenais uzdevums ir pareizi prognozēt valūtas kursa izmaiņu virzienu. Darījumus var veikt ar sekojošam valūtām: USD, EUR, GBP, CHF, RUR, JPY, LVL. LATEKO BANKAS Dīlinga produktu attīstības nodaļas vadītājs Aleksandrs Fedosejevs atzīmē, ka: “Jaunā LATEKO Trade sistēmas opcija lielāko interesi var izraisīt uzņēmēju un kompāniju vidū, kuras vēlas hedžēt (apdrošināt) valūtas riskus, vaidot īstermiņa un ilgtermiņa valūtu portfeļus”.

Sākot no 1. jūlija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pabalstus un atlīdzības pārskaitīs uz bankas vai pasta norēķinu sistēmas kontu. Atgādinām ka, lai neaizkavētos pabalsta vai atlīdzības izmaksa, neatlieciet norēķinu konta atvēršanu. Tā numurs VSAA ir jāpaziņo līdz 2005.gada 15.jūnijam. Lai atvērtu norēķinu kontu LATEKO BANKĀ līdzi jāņem ir pase. Norēķinu konts “LATEKO BANKA” tiek atvērts bez maksas; norēķinu konta apkalpošana ir bez maksas; skaidras naudas iemaksa un izmaksa latos ir bez maksas. Bez tam bez maksas tiek izsniegta debetkarte Maestro un pieslēgta internetbanka. LATEKO BANKĀ iedzīvotāji var apmaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus pēc izdevīgiem tarifiem. LATEKO BANKA konta numuru VSAA paziņos pati.

Turpinot paplašināt klientu apkalpošanas centru tīklu, Lateko banka Rīgā, 27.decembrī tirdzniecības centrā «Debesmanna» atver norēķinu grupu. Jaunajā norēķinu grupā Rīgas «Debesmannā» klienti varēs norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, mainīt valūtu, kārtot muitas, nodokļu un Lateko Līzinga maksājumus, veikt pārskaitījumus bez konta atvēršanas, norēķinu karšu lietotāji varēs izņemt skaidru naudu. Lateko bankas «Debesmannas» norēķinu grupa atvērta visu nedēļu. Lateko banka piedāvā norēķinu un finanšu pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem visā Latvijā 58 norēķinu grupās un 6 filiālēs, kā arī attālināti, izmantojot interneta un mūsdienu tehnoloģiju iespējas.

Paaugstinoties vairākiem riskiem, bankas palielinājušas kredītlikmes nekustamo īpašumu spekulantiem un projektu attīstītājiem. Latvijas Bankas (LB) dati liecina, ka vidējās procentu likmes banku izsniegtiem kredītiem privātpersonām un uzņēmumiem gan latos, gan ārvalstu valūtā oktobrī turpināja kāpt.

Pēc baņķieru atzītā, lai arī šie dati ir kā "vidējā temperatūra slimnīcā", tomēr par zināmām tendencēm liecina. "Lai arī LB publicētā procentu likmju statistika nesniedz priekšstatu par to, kuri kredīti ir kļuvuši dārgāki, acīmredzami, ka vispārējā tendence virzās uz kredītu procentu likmju pieaugumu un kredītu segmentāciju," domā Parex bankas Resursu nodaļas vadītājs Normunds Vigulis.

Spekulantiem dārgāk

Baņķieri atzina, ka pieaugošo risku dēļ vairums banku kļuvušas konservatīvākas nekustamā īpašuma projektu finansēšanā. "Lai arī zema riska hipotekārie kredīti un veiksmīga, bet liela biznesa kredīti joprojām tiek izsniegti ar ļoti zemām pievienotajām riska prēmijām, virkne t.s spekulatīvo vai īstermiņa biznesa (pamatā spekulācijas ar nekustamiem īpašumiem, domāts: nopirka, uzcēla, pārdeva; kā arī citi uz atsevišķiem projektiem virzītie) kredītu ņēmēji ir spiesti maksāt augstāku procentu likmi nekā iepriekš. Pēdējo mēnešu laikā bāzes likmes būtiski nav mainījušās, bet riska prēmijas pieaugums parāda banku bažas par to, ka kredīti kļūst riskantāki," tā viņš.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

No Latvijas banku tirgū pelnošajām bankām lielāko peļņu šogad pirmajā pusgadā spējusi uzrādīt Rietumu banka – 7. 03 miljonus latu.

Par to liecina Latvijas komercbanku asociācijas apkopotie dati. Tiesa, par divu banku – UnitCredit Bank un Latvijas Krājbanku dati būs zināmi vēlā, bet aptuvenās aplēses liecina, ka vismaz viena no šīm bankām cietusi zaudējumus.

Otra lielākā peļņa pēc pašreiz pieejamiem datiem ir NORVK Bankai – 5.3 miljoni latu, kurai ar 2.1 miljonu latu seko Trasta komercbanka. Salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, pirmajām trīs bankām peļņa vismazāk samazinājusies NORVIK Bankai – par 8.8 %, visvairāk Trasta komercbankai – par 69 %, bet Rietumu bankai – par 42 %. Ar peļņu virs miljona latiem strādājušas LTB Bank un Komercbanka Baltikums. Šogad lielāko peļņas pieaugumu tikmēr piedzīvojusi Privat Bank – par 647 %, šogad sasniedzot 278.2 tūkstošus latu, bet 220 % kāpums, līdz 230.2 tūkstošiem latu bijis SMP Bank. Zem 200 tūkstošiem latu peļņa bijusi Reģionālajai investīciju bankai, Baltic International Bank un Latvijas pasta bankai.

Rietumu banka pagājušā gada laikā divkāršojusi gan procentu, gan komisijas naudas ieņēmumus, bet peļņu izdevies pieckāršot.

Bankas peļņa pērn sasniedza 19,77 miljonus latu iepretim 3,92 miljoniem latu pirms gada, liecina bankas publicētais neauditētais finanšu pārskats. Rietumu bankas tīrie procentu ienākumi pērn sasniedza 29,66 miljonus latu, kas ir divkārt lielāki nekā pirms gada. Uzrādot tādu pašu pieaugumu, bankas tīrie komisijas naudas ieņēmumi pērn sasnieguši 21,13 miljonus latu. Bankas administratīvie izdevumi pērn pieauguši par 66%, sasniedzot 29,58 miljonus latu, bet izdevumu apjoms uzkrājumiem šaubīgiem kredītiem pieaudzis divkārt – līdz 13,33 miljoniem latu. Pērn līdz 12,8 miljoniem latu (iepretim 8,15 milj. Ls pirms gada) pieaugusi arī tirdzniecības peļņa ar ārvalstu valūtu.

Kopumā 14 bankas vērsušās Administratīvajā apgabaltiesā, pārsūdzot Konkurences padomes (KP) lēmumu par soda naudas noteikšanu saistībā ar aizliegtu vienošanos, informēja tiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Trubiņa.

Par KP šā gada 3. marta lēmumu tiesa saņēmusi pieteikumus no Swedbank, Latvijas Krājbankas, Baltikuma, bankas Citadele, Latvijas Hipotēku un zemes bankas, Rietumu Bankas, Trasta komercbankas, PrivatBank, Nordea bankas, Baltic International Bank, DnB NORD Bankas, LTB Bank, SEB bankas un Norvik bankas, aģentūrai BNS norāda L. Trubiņa.

Pagaidām tiesa nav lēmusi, vai šos pieteikumus pieņemt izskatīšanai un ierosināt administratīvās lietas.

Latvijas Komercbanku asociācijā aģentūrai BNS iepriekš pavēstīja, ka lielākā daļa banku pieņēmušas lēmumu pārsūdzēt KP lēmumu par uzliktajiem sodiem saistībā ar starpbanku karšu komisijas maksām. Lēmumu nolēmušas pārsūdzēt 14 no 22 bankām, bet kopējā apstrīdētā summa veido 98% no uzliktās soda naudas.

Starptautiskais banku nozares žurnāls “The Banker” otro gadu pēc kārtas LATEKO BANKU ir ietvēris starp 50 straujāk augošo banku Centrāleiropas reģionā, kurā banka ieņem visaugstāko rādītāju no Latvijas bankām, ierindojoties 25 vietā. Šī ir jau otrā “The Banker” šāda veida analīze par straujāk augošajām bankām Eiropā. LATEKO BANKAS prezidents Oskars Guļāns uzsver: “Esam patīkami iepriecināti, jau otro gadu ierindojoties starp dinamiskā augošajām bankām Centrāleiropā. Šis vērtējums sniedz gandarījumu un papildu motivāciju darboties tikpat aktīvi. Vēlētos atzīmēt, ka aizvadītais gads LATEKO BANKAI ir bijis arī veiksmīgākais, kopš bankas dibināšanas, pieauguši bankas galvenie rādītāji, pakalpojumu lietotāju skaits un tirgū tikuši piedāvāti jauni un aktuāli pakalpojumi”.

AS “LATEKO BANKA” nule noslēgusi līgumu par 21 miljona eiro sindicētā kredīta saņemšanu. Sindikāta pilnvarotie organizatori – Austrijas RAIFFEISEN ZENTRALBANK ÖSTERREICH AG un KAUPTHING BANK LUXEMBOURG, lielākas Islandes bankas KAUPTHING BANK HF meitas uzņēmums. Sindicētā kredīta termiņš ir 18 mēneši, kuru būs iespējams pagarināt vēl uz 18 mēnešiem, kredīta likme - Euribor+0.75%. Banku sindikātā kopumā ir pārstāvētas 11 bankas no 8 valstīm – Austrijas, Dānijas, Itālijas, Ķīnas, Latvijas, Lielbritānijas, Luksemburgas un Vācijas. “Šis gads bankai ir būtisku un pozitīvu pārmaiņu gads. Gada sākumā LATEKO BANKA ir piesaistījusi stratēģisko investoru, nesen iegādājusies veiksmīgu pensiju fondu pārvaldītāju un tagad saņem pirmo sindicēto kredītu. Esam apmierināti ar noslēgto darījumu jo izdevās piesaistīt vairāk līdzekļu nekā bija plānots. Aizdevuma izdevīgie noteikumi dos jaunas iespējas bankas pozīciju stiprināšanai vietēja tirgū. Saņemtie līdzekļi tiks izmantoti Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanai,” atzīmē AS “LATEKO BANKA” valdes priekšsēdētājs Andrejs Svirčenkovs.

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka 22 Latvijas komercbankas nespēj sniegt ekonomisku pamatojumu to noteiktajām komisijas maksām, kas nereti bijušas augstākas nekā starptautisko maksājumu karšu organizāciju noteiktās.

Tāpēc KP par aizliegtu vienošanos starp komercbankām par komisijas maksām par karšu norēķiniem un bankomātu pakalpojumiem uzlikusi naudas sodu.

Swedbank uzlikts sods 2,83 milj. Ls apmērā, Citadele bankai – 1,22 milj. Ls, SEB bankai – 558,7 tūkst. Ls, Latvijas Krājbankai – 259 tūkst. Ls, DnB NORD Bankai – 167,5 tūkst. Ls, Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiālei – 158,4 tūkst. Ls, Rietumu Bankai – 103,9 tūkst. Ls, GE Money Bank – 79,4 tūkst. Ls, Latvijas Hipotēku un zemes bankai – 55,6 tūskt. Ls, Norvik bankai – 25,2 tūkst. Ls, Aizkraukles bankai – 15,5 tūkst. Ls, PrivatBank - 5,5 tūkst. Ls, UniCredit Bank – 5,4 tūkst. Ls, Danske Bank filiālei Latvijā – 2,7 tūkst. Ls, Baltic International Bank – 2,7 tūkst. Ls, Trasta komercbankai – 2,6 tūkst. Ls, SMP Bank – 2 tūkst. Ls, Akciju komercbankai Baltikums – 1,4 tūkst. Ls, Reģionālā investīciju bankai – 1,3 tūkst. Ls, a/s Latvijas Biznesa bankai – 728 Ls, LTB Bank - 500 Ls un VEF bankai – 500 Ls.

Aizkraukles banka šogad janvārī strādājusi ar peļņu 0.9 miljonu latu apjomā, kas ir 2.4 reizes mazāka nekā pērn janvārī, kad bija nopelnīti 2.21 miljons latu.

Bankas kapitāla pietiekamība janvāra beigās bija 16.07 % (prasība 8%), bet likviditāte – 43,05 % (prasība 30 %).

Janvārī Aizkraukles banka izvietoja depozītā pie sindicētā aizdevuma organizētāja – DZ Bank AG (Vācija) visu februārī atmaksājamā sindicētā aizdevuma summu 70 miljoni EUR apmērā. Noguldītā summa tiks izmantota kredīta dzēšanai 10.februārī – saskaņā ar līgumā paredzēto termiņu.

Aizkraukles bankas lielākie akcionāri ir Oļegs Fiļs — 47.04 % akciju, Ernests Bernis un Nika Berne — 47.04 % akciju. Aizkraukles bankas mērķis ir kļūt par vadošo neatkarīgo privāto banku Austrumeiropā, kura piedāvā saviem klientiem individuālā pakalpojumā apvienotu uzņēmumu apkalpošanu, turīgu privātpersonu apkalpošanu, aktīvu pārvaldi un konsultācijas.

Aizkraukles bankas (AB) neauditētā peļņa šogad deviņos mēnešos bija 15 miljoni latu, kas ir par 34.5 % mazāka nekā pērn šajā laikā. Bankas neauditētā peļņa pērn 9 mēnešos bija 22.9 miljoni latu.

Bankā Db informēja, ka tās kredītportfelis šogad septembra beigās bijis 684 miljoni latu, kas ir par 1.3 % mazāks nekā gada sākumā. Bankas ilgtermiņa mērķis ir pakāpeniski samazināt kredītportfeļa apjomu, galveno uzmanību pievēršot tā kvalitātei, ko raksturo līdzsvarota un pārdomāta riska un ienesīguma attiecība. Tomēr vienlaikus bankai kopš gada sākuma par 7% audzis noguldījumu apjoms, līdz 873 miljoniem latu septembra beigās. Banka norāda, ka ievērojams pieaugums bijis tieši 3.ceturkšņa laikā – par 77 miljoniem latu. Bankas aktīvi kopš gada sākuma auguši par 2.1 %, septembra beigās sasniedzot 1.135 miljardus latu.

LATEKO BANKAS 2005.gada auditētā peļņa bija 5,952 milj.latu, kuru akcionāri nolēmuši atstāt nesadalītu, Db informēja bankā. Akcionāri vienlaikus nolēma palielināt pamatkapitālu, tajā papildu ieguldot 2 milj. Ls. Pēc pamatkapitāla palielināšanas tas sasniegs 17 499 928 Ls. Bankas kapitāls un rezerves pērnā gada beigās bija 21,225 milj. latu. LATEKO BANKAS aktīvi 31.decembrī bija 264,962 milj. latu, kredītportfelis - 109,553 milj. latu, bet noguldījumu apjoms – 180,288 milj. latu. Akcionāru sapulcē tika pārvēlēta bankas padome. 1. aprīlī darbu jaunajā padomē sāk padomes priekšsēdētājs Jon Helgi Gudmundsson, padomes priekšsēdētāja vietnieks Thorsteinn Olafsson un padomes locekļi – Hjalti Baldursson, Sandijs Āboliņš-Ābols, Jeļena Svirčenkova un Valentīna Keiša. Atbilstoši LATEKO BANKAS padomes sapulcē nolemtajam, bankas valdē no 1.aprīļa darbosies priekšsēdētājs Andrejs Svirčenkovs, priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Šapurovs un valdes locekļi – Sergejs Gusarovs, Irēna Skobeļev un Leo Stefan.