Eksperti

Latvieša kūtrums: vai tas kavē mūsu rīcību klimata pārmaiņu ierobežošanai?

Kārlis Mendziņš, “Eleport Latvija” vadītājs, 24.05.2023

Jaunākais izdevums

Kaut gan arvien vairāk uzņēmumu sāk pārdomāt vides jautājumus un parādās arvien vairāk videi draudzīgu produktu alternatīvu veikalos, Latvijas sabiedrībai vēl ir tāls ceļš ejams līdz reālai rīcībai un klimata pārmaiņu nozīmīguma apzināšanai.

Arī Eiropas Investīciju bankas ikgadējais pētījums norāda skaudru realitāti – Latvijas iedzīvotājiem klimata pārmaiņas nav primārā problēma, kā rezultātā arī trūkst klimatrīcības.

Kāpēc tāds kūtrums?

Viena no manis izvirzītajām teorijām, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem ilgtspējīga dzīvesveida piekopšana nāk tik grūti, ir meklējama mūsu vēsturiskajā mantojumā jeb – tā sekās. Pēc PSRS deficīta un krīzes gadiem mēs beidzot esam zināmā pārticības posmā, kad lielai daļai iedzīvotāju ir pieejami daudzi iepriekš nesasniedzami labumi. Veikalu plaukti ir pārpildīti ar ļoti plašu preču sortimentu un vilinošām atlaidēm pirkt vairāk, savukārt klimata pārmaiņu tendences mudina atiet no šāda domāšanas un dzīvošanas veida.

Otrs faktors ir nepareizā motivācija. Tautā ir labi pazīstams apzīmējums “praktiskais latvietis”, kas bieži tiek izmantots dažādās ikdienas situācijās. Taču šajā teicienā slēpjas būtiska vērtība – mūsu sabiedrība ir ļoti praktiska, tāpēc ekonomiskie ieguvumi vienmēr ņem virsroku. Ar to vēlos teikt, ka, cenšoties izglītot sabiedrību par nepieciešamību piekopt ilgtspējīgāku dzīvesveidu, mēs izmantojam nepareizos motivatorus. Tā vietā, lai teiktu sabiedrībai, ka mums ir jārūpējas par dabu, vidi, klimatu vai saviem bērnu bērniem, mums būtu jākoncentrējas uz saprotamāku virzienu – ekonomiskais izdevīgums, jo, mainot ikdienas paradumus par labu ilgtspējīgam dzīvesveidam, iegūst ne tikai vide, bet arī mūsu maciņš.

Piemēram, tik vienkārša lieta, kā ikdienas pirkumu plānošana var palīdzēt izvairīties no situācijām, kad iegādātais produkts netiek izlietots līdz derīguma termiņa beigām vai atlaižu iespaidā tiek nopirkta pilnībā nevajadzīga lieta, kā rezultātā šī “iztērētā nauda” tiek izmesta miskastē – nevis produkts, bet nauda. Svaigākie dati liecina, ka Latvijā viens iedzīvotājs 2021. gada laikā saražoja vidēji 461 kg sadzīves atkritumu, kas ir pieaugums par 70 % salīdzinājumā ar 2000. gadu. Ja pieņemam, ka par vienu kilogramu no šiem atkritumiem esam samaksājuši sākotnēji piecus eiro, tad rezultātā gada laikā izmetam miskastē 2305 eiro. Savukārt transports sastāda aptuveni trešdaļu no kopējo emisiju daudzuma , lielāko lomu ieņemot tieši privātajām automašīnām, kuru ekspluatācijas izmaksas gada laikā var pārsniegt pat vairākas vidējās mēnešalgas, kamēr nereti ar auto veiktie maršruti var tikt aizstāti ar citām, videi draudzīgākām alternatīvām.

Lielākā sāpe – mobilitāte

Garās stundas sastrēgumos, smacīgais gaiss valsts galvaspilsētā un nemitīgais troksnis ir tikai pāris no lietām, kuras ir iespējams mainīt uz labu, ja ikdienā tiktu mainīti mobilitātes paradumi. Jau šobrīd Rīgā un daudzās citās Latvijas lielākajās pilsētās ir pieejamas alternatīvas, lai ērti nokļūtu no punkta A līdz punktam B.

Nereti, braucot uz darbu, vedot bērnus uz skolu vai veicot citus ikdienas pienākumus, mēs izmantojam savu privāto automašīnu. Šāds scenārijs atkārtojas neskaitāmās mājsaimniecībās, kurām ne tikai viena automašīna, bet reizēm pat divas vai vairāk tiek izmantotas katru dienu, lai ātrāk veiktu dažādus pārbraucienus. Tā ir ērtība no kuras daudzi nevēlas šķirties – un dažos scenārijos tas arī nav iespējams. Taču vairums Latvijas iedzīvotāju ikdienā mērojamos attālumus var veikt arī ar videi draudzīgākām alternatīvām – kājām vai velosipēdu, kas būs arī ķermenim un prātam veselīgāk, dažādiem mikromobilitātes pakalpojumiem, kā, piemēram, elektriskajiem skrejriteņiem, sabiedrisko transportu un neregulāriem braucieniem noderēs arī koplietošanas auto noma.

Savukārt, ja personīgā automašīna ir neaizstājams risinājums, elektroauto, kaut gan sākotnēji var šķist ļoti dārga investīcija, nepārsniedz citu jaunu vidējās klases automašīnu cenu. Atšķirība ir tikai veidā, kā tā tiek uzpildīta – jeb uzlādēta. Arī ekspluatācijas izmaksas ir salīdzinoši mazākas, jo izpaliek dažādu detaļu maiņa, kas ikdienā sagādā raizes un papildus tēriņus, kā arī elektrība vienmēr būs lētāka nekā jebkurš cits naftas produkts.

Mums šķiet, ka klimata pārmaiņas neskar vidējo Latvijas iedzīvotāju, jo neizjūtam tādas dabas katastrofas kā tas ir citās pasaules malās, bet, jo ilgāk vilksim garumā, jo pastāv lielāks risks nākamajām paaudzēm piedzīvot dzīves kvalitātei un veselībai bīstamu klimata krīzi. Latvija nav izņēmums pasaules kartē tikai tāpēc vien, ka atrodamies aukstākā klimata zonā – vērienīgas vētras, gaisa temperatūras izmaiņas, ūdens līmeņa celšanās un citi vides faktori var kritiski ietekmēt iedzīvotāju līdzšinējo dzīvošanas un – atgriežoties pie ekonomiska izdevīguma – arī naudas pelnīšanas veidu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz gada vidum elektroauto uzlādes tīklā Eleport gaidāms ievērojams paplašinājums – desmit jaunas uzlādes stacijas ar kopumā 20 pieslēgvietām būs Rīgā, Ķegumā, Siguldā un Salacgrīvā.

“Aizvadītajā gadā uzstādījām 11 jaunas uzlādes stacijas Rīgā un Jūrmalā, tostarp arī līdz šim lielāko uzlādes laukumu Eleport tīklā Baltijā un Polijā tirdzniecības centra Domina Shopping daudzstāvu stāvvietā. Tas bija lielisks atspēriens Eleport darbībai Latvijā, bet šogad mēs plānojam ievērojami palielināt uzstādīto staciju skaitu un paplašināt Eleport tīklu arī citviet Latvijā, lai elektroauto infrastruktūra būtu ērta un pieejama autobraucējiem un gatava transporta nozares elektrifikācijai,” norāda Kārlis Mendziņš, Eleport vadītājs Latvijā.

Rīgā, Vienības gatvē, veikala “Rimi” teritorijā tiks uzstādīta 200 kW ultra ātrā uzlādes stacija ar 1250 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km piecu minūšu laikā un 120 kW ātrā uzlādes stacija ar 750 km/h lielu uzlādes ātrumu, savukārt Tilta ielā, Sarkandaugavas veikala “Rimi” stāvvietā tiks uzstādīta 150 kW ultra ātrā uzlādes stacija. Tirdzniecības centra “Spice Home” stāvlaukumā pie Lielirbes ielas būs jauna 22 kW maiņstrāvas jeb lēnā uzlādes stacija, kas ir piemērotāka uzlādei iepirkšanās laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot elektroauto uzlādes infrastruktūras attīstību, “Eleport” atklāj lielāko uzlādes parku Baltijā, informē uzņēmums.

Lietuvā pie iepirkšanās un izklaides centra “Akropole” uzstādītas 20 uzlādes stacijas, kas vienlaikus ļauj uzlādēt līdz pat 40 elektromobiļiem. Kā arī, attīstot elektromobilitāti Latvijā, “Eleport” savu tīklu ir papildinājis ar 5 jaunām uzlādes stacijām dažādās vietās Rīgā.

Elektroauto uzlādes infrastruktūras attīstītājs “Eleport” jau gada sākumā ziņoja par vērienīgiem plāniem Lietuvā atklāt lielāko uzlādes parku Baltijā. Noslēdzoties projekta pirmajam posmam, uzņēmums saviem klientiem piedāvā pirmās 20 uzlādes stacijas no kurām lielākā daļa nodrošina ultra ātrās uzlādes iespējas. Maksimālā jauda uz vienu uzlādes iekārtas savienotāju ir 150 kW, un ekspluatācijā esošo staciju kopējā jauda ir 1 500 kW. Neskatoties uz to, līdz 2027.gadam “Eleport” plāno uzstādīt vēl 20 uzlādes stacijas, tādējādi dubultojot uzlādes jaudu un paplašinot kopējo ieguldījumu apjomu līdz pat 1 miljonam eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroauto uzlādes tīkls "Eleport" turpina attīstību un ir atvēris 6 jaunas uzlādes stacijas. Rīgā ir uzstādītas trīs jaunas uzlādes stacijas tirdzniecības centra "Augusts" un veikala "Gemoss" stāvlaukumā, kā arī uzlādes tīklam ir pievienota jauna "SimpleCharge" stacija.

Savukārt vēl divas stacijas ir uzstādītas Salacgrīvā pie atpūtas kompleksa "Kapteiņu osta", kopumā nodrošinot 11 jaunas pieslēgvietas Latvijā.

"Katru jaunu staciju mēs pielāgojam tās gala lietotājam, tāpēc rūpīgi pārdomājam nepieciešamo jaudu, lietošanas paradumus, kā arī lūkojam pēc labākajiem tirgus risinājumiem. Jaunās stacijas ir uzstādītas rūpīgi pārdomātās vietās, kas ir papildinājums dinamiskai "Eleport" attīstībai Baltijas valstīs," norāda Kārlis Mendziņš, "Eleport Latvija" vadītājs.

Rīgā, t/c "Augusts" jeb "Pļavnieku tirgus" pazemes stāvvietā, ir uzstādītas divas 200 kW* ultra ātrās uzlādes stacijas, kas spēj lādēt ar 1250 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km piecu minūšu laikā, savukārt veikala "Gemoss" stāvlaukumā Ropažu ielā 63 ir uzstādīta pirmā Latvijā publiski pieejamā ražotāja "Autel" 50 kW uzlādes stacija ar 330 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 110 km 20 minūšu laikā. "Eleport" tīklā ir pievienojusies arī jauna "SimpleCharge" 11 kW uzlādes stacija Tērbatas ielā blakus Sporta pils dārziem, kas nodrošina elektrību no ielas laternu staba.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroauto uzlādes tīkls “Eleport” turpina attīstību un ir atvēris septiņas jaunas uzlādes stacijas ar kopumā 14 jaunām pieslēgvietām.

Dreiliņos ir uzstādītas trīs jaunas uzlādes stacijas tirdzniecības centra “Sāga” stāvlaukumā, Berģos uzstādītas divas lielveikala “Sky” stāvlaukumā, savukārt vēl divas Siguldā, tirdzniecības centra “Šokolāde” stāvlaukumā.

“Jaunajās uzlādes vietās mēs turpinām sadarboties ar Somijas uzlādes staciju izstrādātāju “Kempower”,” informē “Eleport Latvija” vadītājs Kārlis Mendziņš.

Dreiliņos, t/c “Sāga” stāvlaukumā starp “Puķu” un “Meža” vārtiem, ir uzstādītas trīs jaunas uzlādes stacijas: 200 kW* ultra ātrā uzlādes stacija, kas spēj lādēt ar 1250 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km piecu minūšu laikā, 120 kW* ātrā uzlādes stacija ar 750 km/h lielu uzlādes ātrumu un 22 kW maiņstrāvas jeb lēnā uzlādes stacija, kas nodrošina 145 km/h uzlādes ātrumu un ir piemērota nesteidzīgai uzlādei un atpūtai tirdzniecības centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot elektroauto uzlādes tīklu, Eleport nodrošina uzlādes iespējas 7 jaunās vietās Latvijā, kā arī paziņo par Baltijas valstīs lielākā uzlādes parka izveidi Lietuvā pie iepirkšanās un izklaides centra “Akropole”.

Kopumā Eleport tīkls Latvijā papildināts ar 13 jaunām uzlādes stacijām gan Rīgā, gan ārpus tās.

“Elektroauto lietotāju skaitam augot, mūsu uzdevums ir nodrošināt pēc iespējas pieejamāku auto uzlādes infrastruktūru ikvienam. Mūsu mērķis ir veidot uzlādes stacijas, kas pielāgotas gala lietotāju ikdienas lietošanas paradumiem un nodrošināt to pieejamību arvien plašākā Rīgas, Latvijas un Baltijas reģionā,” uzsver Kārlis Mendziņš, “Eleport Latvija” vadītājs.

Elektroauto uzlādes infrastruktūras attīstītājs Eleport ir veicis nozīmīgus ieguldījumus uzlādes tīkla attīstībā ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā, paziņojot par jaunu uzlādes parka izveidi pie iepirkšanās un izklaides centra “Akropole”, kas atrodas pašā Kauņas centrā. Projekta ietvaros paredzēts uzstādīt 40 uzlādes stacijas, kopumā ieguldot teju 1 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Eleport investēs vairāk nekā 20 miljonus eiro uzlādes tīkla attīstībai Baltijā un Polijā

Db.lv, 20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gada pirmajos trīs mēnešos “Eleport” ir uzstādījis jaunas uzlādes stacijas 7 vietās Latvijā, tādējādi attīstot uzlādes infrastruktūru un nodrošinot 24 jaunas pieslēgvietas.

Rīgā uzstādītas jaunas uzlādes stacijas pie tirdzniecības centriem “RIMI”, pie ātrās ēdināšanas restorāna “Burger King” un tirdzniecības centra “Damme”, kā arī Čiekurkalna kvartālā. Savukārt ārpus Rīgas uzstādīta uzlādes stacija Ķekavā pie būvmateriālu veikala “Ferro”.

Lai nostiprinātu savas tirgus pozīcijas, kā arī veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi, uzņēmums šajā gadā plāno investēt vairāk nekā 20 miljonus eiro un vairāk nekā 100 miljonus eiro turpmākajos gados, ievērojami paplašinot uzlādes tīklu Polijā, Lietuvā, Igaunijā un Latvijā.

"Ievērojams kapitāla ieguldījums šajos nedrošajos laikos ne tikai apliecina mūsu lielāko akcionāru uzticību, bet arī kalpo kā dzinējspēks vēl spēcīgāku tirgus pozīciju nodrošināšanai un ilgtermiņa sadarbību veicināšanai ar mūsu galvenajiem biznesa partneriem. Mūsu mērķis ir iegūt jaunus individuālus klientus, kā arī nostiprināt savu pozīciju sadarbībā ar citiem uzņēmumiem," norādā “Eleport” līdzdibinātājs un izpilddirektors Rauls Potiseps (Raul Potisepp).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Eleport īstenos 13,8 miljonus eiro vērtu infrastruktūras projektu Baltijas valstīs un Polijā

Db.lv, 25.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eleport, elektroauto uzlādes tīkla attīstītājs, ir saņēmis 13,8 miljonus eiro lielu finansējumu, lai izstrādātu uzlādes infrastruktūru publiskajam Eiropas transporta tīklam (TEN-T).

Eleport Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansētā projekta ietvaros uzstādīs 138 jaunas uzlādes stacijas gar galvenajām transporta maģistrālēm Baltijas valstīs un Polijā.

Lai attīstītu ilgtspējīga transporta tīkla infrastruktūru Eiropas Savienībā (ES), kopumā tiks piešķirts finansiāls atbalsts vairāk nekā 352 miljonu eiro apmērā. Saskaņā ar CEF instrumentu, kas atbalsta Eiropas transporta infrastruktūras attīstību, ir atlasīti 26 projekti, kas atbilst Zaļā kursa principiem.

Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) jau ir sākusi dotāciju līgumu sagatavošanu ar izvēlētajiem projekta saņēmējiem. Eleport piešķirtais finansējums tiks izmantots īpaši ātrās uzlādes staciju uzstādīšanai Eiropas TEN-T ceļu tīklā Polijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz pavasara izskaņai Eleport paplašinās savu elektroauto uzlādes tīklu par piecām jaunām stacijām Rīgā, Berģos un Ogrē, kopumā nodrošinot deviņas pieslēgvietas.

“Šobrīd elektroauto “piesātinājums” ir vērojams tieši Rīgā un tās apkaimē, taču paturot prātā, ka 2035. gadā iekšdedzes dzinēju automašīnas vairs nebūs iespējams iegādāties, šī ainava strauji mainīsies. Lai arī Latvija būtu savlaicīgi gatava Eiropas transporta nozares elektrifikācijai, mēs ejam uz priekšu, jau tagad nodrošinot elektroauto braucējiem ērtu un pieejamu infrastruktūru,” norāda Kārlis Mendziņš, Eleport vadītājs Latvijā.

Rīgā, Biznesa centra “Verde” teritorijā tiks uzstādītas divas 200 kW* ultra ātrās uzlādes stacijas ar 1250 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km piecu minūšu laikā, vienlaicīgi nodrošinot uzlādi četriem elektroauto.

Paplašinot Eleport tīklu ārpus Rīgas robežām, tiks uzstādītas divas jaunas stacijas Berģos, lielveikala “Sky” stāvlaukumā, nodrošinot uzlādi četriem elektroauto vienlaicīgi. Savukārt Eleport tīklam tiks pievienota arī 50 kW ātrā uzlādes stacija, kas atrodas pie Ogres Kultūras nama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroauto uzlādes tīkls “Eleport” ir uzstādījis trīs jaunas elektroauto uzlādes stacijas tirdzniecības centra “Galleria Riga” pazemes autostāvvietā, nodrošinot kopumā sešas uzlādes pieslēgvietas.

“Ērta infrastruktūra ir viens no veidiem, kā veicināt ātrāku pāreju uz elektroauto, tādējādi veicinot arī motivētāku klimata mērķu sasniegšanu. Rīgas centrā šobrīd ievērojami trūkst uzlādes vietu, tādēļ jaunā lokācija būs ērta un piemērota gan vietējiem iedzīvotājiem, gan arī pilsētas viesiem, kuri biežāk ceļo ar elektroauto,” norāda “Eleport Latvija” vadītājs Kārlis Mendziņš.

“Galleria Riga” pazemes autostāvvietas zemākajā stāvā ir uzstādītas divas jaunas 200 kW* ultra ātrās uzlādes stacijas, kas spēj lādēt ar 1250 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km piecu minūšu laikā, un viena 22 kW maiņstrāvas jeb lēnā uzlādes stacija, kas nodrošina 145 km/h uzlādes ātrumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #24

DB, 13.06.2023

Dalies ar šo rakstu

Darba devējiem Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvā un Igaunijā strādājošu tādu pašu uzņēmumu ir visgarākais darbinieku slimības lapu apmaksas termiņš un arī vislielākās nodokļu izmaksas, kas negatīvi ietekmē mūsu tautsaimniecības konkurētspēju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors, bijušais Latvijas Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.jūnija numurā lasi:

Statistika

Jūtami krities ES, tostarp Latvijas, imports no Krievijas

Tēma

Latvijas izglītības kvalitāti sagrauj reformas un pusaudžu atkarība no datorspēlēm

Aktuāli

Pabalsti kļūst par pieradumu un nastu

Intervija

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atļāvusi enerģētikas uzņēmumam SIA "Gren Latvija" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi SIA "Rīgas enerģija", teikts KP publiskotajā paziņojumā.

KP norāda, ka "Gren Latvija" pārvalda biomasas koģenerācijas staciju Jelgavā, kā arī ražo un piegādā siltumenerģiju kompānijai "Gren Jelgava". Uzņēmums arī ražo un pārdod elektroenerģiju. "Gren Latvija" ir arī saistītās kompānijas "Gren Gulbene", "Gren Rīga", "Gren Jelgava", "Gren Daugavpils" un "Eleport".

Vienlaikus "Rīgas enerģija" nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu un vairumtirdzniecību, kā arī centralizētās siltumapgādes ražošanu un piegādi.

Tādējādi apvienošanās dalībnieku un to saistīto sabiedrību pamatdarbība pārklājas siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā un piegādē. Ņemot vērā, ka ražošanas procesā tiek izmantota kurināmā šķelda, apvienošanās dalībnieki piedalās arī kurināmās šķeldas iepirkumu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas mobilitātes nedēļas ēnas puse: ķeksītis izpildīts, bet turpinām veco kursu

Kārlis Mendziņš, “Eleport Latvija” vadītājs, 21.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatoties no klimata pārmaiņu puses, Latvijai un tās iedzīvotājiem ir paveicies, jo mūsu platuma grādos pasauli satricinošas dabas parādības notiek reti vai pat nemaz. Taču šis “ģeogrāfiskais izdevīgums” mazina mūsu atbildības sajūtu pret vidi kopumā, līdz ar ko Eiropas klimata mērķi veidojas kā “ķeksītis” sabiedrības apziņā – bez rīcības un savu paradumu maiņas.

Ierasti, septembrī norisinās kārtējā Eiropas mobilitātes nedēļa, kas tiek rīkota ar mērķi popularizēt videi draudzīgākus pārvietošanās veidus, bet pagaidām vērienīgas un rezultatīvas iniciatīvas sabiedrības paradumu maiņai netiek īstenotas. Vai mums ir pārāk ērti?

Kaut ko darām, bet rezultātu trūkst

Kad runājam par mobilitātes trūkumiem Latvijā, ir jāsaprot, ka lielākā problēma ir vieglās automašīnas. Jau šobrīd transporta sektors kopumā ir atbildīgs par trešdaļu no visām SEG emisijām , bet vieglās automašīnas – par piektdaļu. Izaugsmes prognozes liecina, ka automašīnu skaits turpinās augt, kam sekos radīto emisiju pieaugums. Diemžēl visi līdz šim piedāvātie politiskie risinājumi, kas varētu strauji mainīt situāciju, ir noraidīti. Jau kopš brīža, kad Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030 (NEKP) tika publicēts, tas saņēma kritiku par pārāk maigiem mērķiem bez konkrēta rīcības plāna apakšā. Jau vairāki gadi ir pagājuši, bet nekas neliecina, ka pat tas, kas tur ir uzstādīts, tiktu izpildīts.

Komentāri

Pievienot komentāru