2004.gadā Baltijas maksājumu karšu tirgus turpinājis pieaugt, visstraujāk palielinoties Lietuvā izsniegtajam norēķinu karšu skaitam, bet Igaunijas un Latvijas rādītājiem saglabājot iepriekšējo gadu pieauguma tendenci ar nelielu stagnācijas iezīmi.

Vienlaikus jāuzsver, ka tik strauju karšu skaita pieaugumu Lietuvā, kāds tas bija 2003.gadā (+46.79%), aizvadītajā – 2004.gadā Lietuva tomēr neuzrāda (+20.06%). Savukārt, Latvija ir vienīgā valsts, kurā karšu skaita pieauguma tempi, pēdējo piecu gadu retrospektīvā raugoties (no 2001.g.), aizvadītajā gadā bijuši viszemākie (+10.88%), 2003.gadā (+15.07%), bet 2001.gads Latvijā bija visstraujākais karšu skaita pieauguma ziņā (+ 40.63%).

Arī Igaunijai karšu skaita pieauguma rādītājos 2004.gads bijis nedaudz pieticīgāks (+6.59%) par 2003.gadu (+6.96%), tomēr attiecībā pret iedzīvotāju skaitu Igaunija no trijām Baltijas valstīm norēķinu karšu skaita ziņā joprojām saglabā nemainīgas līderpozīcijas. 2004.gadā Igaunijas rādītāji sasnieguši 0,97 kartes, kas liecina, ka faktiski katram šīs valsts iedzīvotājam makā ir kāda bankas norēķinu karte. Latvijā šis rādītājs 2004.gadā ir tikai 0,57 kartes uz iedzīvotāju, bet Llietuvā 0,70 kartes. Līdz 2002.gadam Latvija karšu skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju stabili saglabāja otro vietu aiz Igaunijas, bet pēc 2002.gada Lietuva ir apsteigusi Latviju un turpina uzrādīt augošu tendenci.

Ekonomikas policijas pārvaldes (EPP) darbinieki sadarbībā ar norēķinu karšu monitoringa kompānijas un Latvijas komercbanku drošības dienestu darbiniekiem, aizturējuši četrus Rumānijas pilsoņus, aizdomās par norēķinu karšu viltošanu un šādu viltojumu izmantošanu, Db.lv informēja Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību birojs.

Šā gada 12.jūlijā, Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes (GKrPP) EPP darbinieki sadarbībā ar norēķinu karšu monitoringa kompānijas un Latvijas komercbanku drošības dienestu darbiniekiem operatīvo meklēšanas pasākumu laikā, aizdomās par norēķinu karšu viltošanu un šādu viltojumu izmantošanu aizturējuši 1978.,1975., 1976.,1980.gadā dzimušus Rumānijas pilsoņus un Latvijas pilsoni, kura dzimusi 1987.gadā.

VP GKrPP EPP darbinieki izmeklēšanas laikā noskaidrojuši, ka minētās personas laika posmā no 2007.gada jūnija sākuma uz Latvijas komercbanku bankomātiem nesankcionēti uzstādīja ierīces ar mērķi iegūt banku klientu norēķinu karšu informāciju. Uzstādīti tika karšu magnētiskā celiņa nolasīšanas un saglabāšanas ierīces (skimer) un, vai nu viltus tastatūra, vai videokamera, kas ļauj nesankcionēti iegūt klienta PIN kodu. Apkopojot nelikumīgi iegūtos datus (kartes magnētiskā celiņa informācija un PIN kods), ar datoru un speciālu tehniku tika izgatavoti norēķinu karšu dublikāti, ar kuriem minētās personas veica skaidras naudas izņemšanu bankomātos.

Baltijas valstīs krāpniecība ar iekšzemē izdotām maksājumu kartēm 2016. gadā bijusi viena no zemākajām Eiropā, informē Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperte Kristīne Grīviņa.

Latvijā uz 100 000 maksājumiem bija vidēji četri krāpnieciski maksājumi, Igaunijā un Lietuvā – vidēji trīs. Vidējais rādītājs eiro zonas valstīs - 22 krāpnieciski karšu maksājumi uz 100 000 maksājumiem, liecina Eiropas Centrālās bankas publicētais 5. karšu krāpniecības ziņojums par krāpšanas tendencēm vienotajā eiro maksājumu telpā SEPA. Statistiskie dati ir apkopoti no aktīvajām eiro zonas karšu maksājumu shēmām par 2016.gadu.

Kopējais ar SEPA telpā izdotām kartēm visā pasaulē veikto krāpniecisko maksājumu apjoms 2016. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro (salīdzinājumā ar 2015. gadu tas samazinājies par 0,4%), tomēr šo darījumu skaits 2016. gadā pieaudzis būtiski - par 27,2% un sasniedza 17,3 miljonus.

2002., 2003. un 2004.gada BankServisa apkopotā statistika par maksājumiem ar norēķinu kartēm Latvijā liecina, ka maksājumiem ar norēķinu kartēm vispopulārākā vieta joprojām ir lielveikali, kur laika posmā no 2002.gada līdz 2004.gadam darījumu skaits divkāršojies, 2004.gadā pārsniedzot 10 miljonu robežu. Arī naudas izteiksmē lielveikalu tīklā Latvijas pircēji norēķinos ar kartēm izdevuši visvairāk naudas – 16,68% no visiem šī norēķinu veida izdevumiem valstī.

Otrajā vietā ir degvielas uzpildes stacijās veikto darījumu skaits – vairāk kā 3 miljoni darījumu 2004.gadā, kas izdotā naudas apjoma ziņā gan ievērojami samazinājušies iepretī 2002.gadam, kad par degvielu tika izdoti 20,23% no visas norēķinos ar kartēm tērētās naudas. 2004.gadā par degvielu samaksātā naudas daļa ir tikai 11,06%.

Salīdzinoši maz norēķinu ar kartēm ir veselības aprūpes pakalpojumu jomā – tikai 71 tūkstotis darījumu 2004.gadā, lai gan triju gadu laikā maksājumi ar kartēm par šiem pakalpojumiem gandrīz trīskāršojies, bet vismazāk norēķinu ar kartēm ir apdrošināšanas pakalpojumu apmaksā – tikai 9,5 tūkstoši darījumu 2004.gadā, kas liecina, ka šo pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos vēl ir visai maz karšu pieņemšanas vietu un tam ir lielas izaugsmes iespējas jau tuvākajā nākotnē.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir saņēmis informāciju par to, ka... Lietuvas tirgū atklātas sekojošas bīstamas preces: – bērnu lampa cūkas izskatā “Dapi lamp”, modelis LNC – M/020 “Pig”, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Polija, ražotājuzņēmums DAPI LAMP S.R. – bērnu lampa papagaiļa izskatā “Dapi lamp”, modelis LNC – M/009 “Parrot”, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Polija, ražotājuzņēmums DAPI LAMP S.R. – bērnu lampa gliemeža izskatā “Dapi lamp”, modelis LNC – M/014 “Snail”, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Polija, ražotājuzņēmums DAPI LAMP S.R. – bērnu lampa kāpura izskatā “Dapi lamp”, modelis LNC – M/010 “Caterpillar”, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Polija, ražotājuzņēmums DAPI LAMP S.R. – bērnu lampa vardes izskatā “Dapi lamp”, modelis LNC – M/011 “Frog”, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Polija, ražotājuzņēmums DAPI LAMP S.R. – bērnu lampa zemestārpa izskatā “Dapi lamp”, modelis LNC – M/001 “Earthworm”, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Polija, ražotājuzņēmums DAPI LAMP S.R. – bērnu lampa sēdoša ziloņa izskatā “Dapi lamp”, modelis LNC – M/018 “ELEPHANT SITTING”, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Polija, ražotājuzņēmums DAPI LAMP S.R. – ventilators uz statīva SILVER CROWN, modelis SC-7830A, kura lietošana var būt bīstama, jo tā konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama un radīt savainošanās risku. Izcelsmes valsts un ražotājs nav zināms. – rotaļlieta pistole “Colt shunda”, modelis NO.225, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt savainošanās risku. Izcelsmes valsts un ražotājuzņēmums nav zināms. – rotaļlieta – telefons “New Telefon Piesek”, modelis No.5247, b.k. 5900747002471, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt aizrīšanās risku. Izcelsmes valsts un ražotājuzņēmums nav zināms. Ungārijas tirgū atklātas sekojošas bīstamas preces: – dekoratīvs akvārijs – lampa, modelis NO. 3038 un NO.3038A, kuras lietošana var būt bīstama, jo tās konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama un ugunsbīstama. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājs nav zināms. – dekoratīvs akvārijs – lampa, modelis ZL 02312503 9, kuras lietošana var būt bīstama, jo tās konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama un ugunsbīstama. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājs nav zināms. – galda lampa ar iebūvētu pulksteni, modelis GUO TAI NO. GT2076-A un NO.GT2076-B, kuras lietošana var būt bīstama, jo tās konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājs nav zināms. – galda lampa ar iebūvētu pulksteni, modelis NO.GT2039-A un NO.GT2039-B, kuras lietošana var būt bīstama, jo tās konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājs nav zināms. Igaunijas tirgū atklātas sekojošas bīstamas preces: – četru rotaļlietu komplekts “VINYL TOY”, kura lietošana var būt bīstama, jo rotaļlietu konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt dzirdes bojājumus. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājs nav zināms. – rotaļlieta ar auklu Lovely Dragonfly, modelis No.668, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt aizrīšanās un nožņaugšanās risku. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājuzņēmums n

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saņēmis informāciju par to, ka Ungārijas tirgū atklātas sekojošas bīstamas preces: – dekoratīva galda lampa ar iebūvētu pulksteni, modelis No 3696, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājuzņēmums nav zināms. – dekoratīva galda lampa ar iebūvētu pulksteni, modelis NO.FS0032D (atkarībā no krāsas arī NO.FS0032A, NO.FS0032B, NO.FS0032C), kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājuzņēmums nav zināms. – dekoratīva galda lampa ar iebūvētu pulksteni, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājuzņēmums nav zināms. – elektrisko spuldzīšu virtene “100 RICE LIGHTS” (ar nenomaināmām miniatūrām spuldzītēm), kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama un ugunsnedroša. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājuzņēmums nav zināms. – elektrisko spuldzīšu virtene “140 RICE LIGHTS” (ar nenomaināmām miniatūrām spuldzītēm), kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama un ugunsnedroša. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājuzņēmums nav zināms. – dekoratīva galda lampa “XinQiang” ar iebūvētu pulksteni, modelis NO.20941, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Ķīna. – matu žāvētājs “NEW RAINBOW”, kura lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama un ugunsnedroša. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājuzņēmums nav zināms. – dažādu formu saspiežamās rotaļlietas (cūkas, vardes, un delfīna formā), kuru lietošana var būt bīstama, jo tās neatbilst drošuma standartiem. Preces var radīt aizrīšanās risku un nodarīt kaitējumus veselībai, jo tām ir neatbilstošs ķīmiskais sastāvs. Izcelsmes valsts un ražotājuzņēmums nav zināms. Vācijas tirgū atklātas sekojošas bīstamas preces: – elektriskais motorzāģis “Matrix”, preces Nr.320.400.032, modelis Matrix ECS 2000-400, sērijas numurs 03000119, izgatavots 2004. gadā, preces lietošana var būt bīstama, jo tā neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt savainošanās risku, jo zāģa ķēdes bremze nav droša. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājuzņēmums Ningbo Zhongqiang Electric Tools Co., Ltd. – gaisa atsvaidzinātājs lācīša formā “Sweet Teddy”, modelis EAN 4008153744808, kura lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Institūcija pauž viedokli, ka lācīša formas atsvaidzinātājs ir uzskatāms par rotaļlietu. Atsvaidzinātājs sastāv no sīkām detaļām, kuras var tikt norītas, pastāv saindēšanās risks ar sastāvā esošajām ķīmiskajām vielām. Izcelsmes valsts Ķīna/Polija, ražotājuzņēmums Intertec Polska Sp.zo. o. Lietuvas tirgū atklātas sekojošas bīstamas preces: – rotaļlieta “Hapy Snail”– gliemezis uz riteņiem līdzi vilkšanai, modelis NO.1689, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Pastāv aizrīšanās risks. Izcelsmes valsts un ražotājuzņēmums nav zināms, eksportētājs P. H. Pisarek Sp. J. – rotaļlieta – grubuļaina gumijas bumba ar auklu YoYo, modelis KBY38020, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt nožņaugšanās risku. Izcelsmes valsts un ražotājuzņēmums nav zināms. – atklāta rotaļlieta – grubuļaina gumijas bumba ar auklu YoYo, modelis KBY38017, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt nožņaugšanās risku. Izcelsmes valsts un ražotājuzņēmums nav zināms. – rotaļlieta – gliemezis uz riteņiem ar auklu vilkšanai “Funny Snail”, modelis NO.6060, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt aizrīšanās un savainošanās risku. Izcelsmes valsts un ražotājuzņēmums nav zināms, eksportētājs A.H.U. ADAR. UL. Aust

Tehnoloģiju straujā attīstība un lietotāju paradumu maiņa veicina dažādu modernu maksājumu pakalpojumu ieviešanu, norāda Latvijas Bankas maksājumu sistēmas eksperti Edīte Gailiša un Deniss Fiļipovs.

Piemēram, arvien plašāku izplatību gūst bezkontakta maksājumi, kurus var veikt ar viedtālruņu palīdzību un kas tiek izpildīti ātri un jebkurā laikā. Lietotāju pozitīvā pieredze, modernajiem maksājumu risinājumiem atvieglojot to ikdienu, kļūst teju tikpat nozīmīga kā šo risinājumu drošības aspekti.

Latvijas Banka 2017. gada augustā ieviesa zibmaksājumu infrastruktūru – uz jaunākajām informācijas tehnoloģijām balstītu inovatīvu maksājumu sistēmu. Nacionālā banka nodrošina infrastruktūru, bet ikdienas pakalpojumu izstrāde ir komercbanku un citu maksājumu iestāžu atbildības joma. Klienti arvien vairāk novērtē zibmaksājumu nodrošināto iespēju pārskaitīt naudu 1–3 sekunžu laikā no vienas bankas kontu uz citu, turklāt to var izdarīt jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.

Norēķinu karšu lietotāji turpmāk varēs skatīt sava konta bilances rādītājus ne tikai tās bankas automātos, kura konkrēto karti izdevusi, bet arī visu citu Latvijā pieejamo banku automātos, kuras sertificētas karšu (VISA, MasterCard, Visa Electron, Maestro) izdošanai.

Šo jauno pakalpojumu banku automātu tīklā karšu lietotājiem nodrošina Latvijas komercbanku un SIA Banku Servisa Centrs (BankServiss) parakstītie grozījumi 2002.gadā noslēgtajos Starpbanku līgumos par noteikumiem VISA un VISAElectron, Eurocard/MasterCard un Maestro maksājuma karšu vietējo darījumu apstrādē. Līdz ar to bankas ir vienojušās, ka tās rada iespēju visu banku izdoto maksājumu karšu lietotājiem veikt bilances pieprasījuma operāciju visos banku uzstādītajos bankas automātos.

BankServiss kā komercbanku līgumpartneris šobrīd ir izpildījis visus tehniskos nosacījumus un prasības, lai nodrošinātu šī pakalpojuma ieviešanu un funkcionēšanu starpbanku banku automātu tīklos Latvijā. Līdz ar to jaunās funkcionalitātes pilnīgu ieviešanu katrā konkrētā bankas automātu tīklā nodrošina bankas individuāli.

Straujā tehnoloģiju attīstība elektronisko norēķinu jomā ikvienam mobilo telefonu priekšapmaksas karšu tirgotājam kopš 2004.gada septembra piedāvā jaunas un neierobežotas iespējas karšu papildināšanas kodu pieejamībai, ko nodrošina BankServisa elektronisko datu noliktava. Realitātē šāds jaunums dod iespēju pārdot priekšapmaksas kartes, fiziski tās neglabājot tirdzniecības vietā, bet gan tikai ar POS termināla starpniecību sazinoties ar BankServisa priekšapmaksas karšu datu bāzi un pirkuma veikšanas brīdī pretī saņemot atjaunošanas kodu, kas tiek izdrukāts uz termināla čeka. Līdz ar to pircējs, kas par mobilā telefonu priekšapmaksas kartes Zelta Zivtiņa, O-karte vai Amigo papildināšanu samaksā ar bankas karti vai skaidrā naudā, no pārdevēja pretī saņem tikai POS termināla čeka izdruku ar atjaunošanas kodu uz tā, kas izmantojams kartes kredīta papildināšanai. Kopš BankServiss sadarbībā ar Karsten Latvian tirgotājiem piedāvā šo pakalpojumu, interese par to ik mēnesi pieaug. Ja februārī šādu priekšapmaksas karšu pārdošanas veidu piedāvāja 548 POS terminālos, tad maijā to skaits tuvojās dubultam pieaugumam, pārsniedzot 900 POS terminālus. Arī pārdoto priekšapmaksas karšu skaits ik mēnesi palielinās vidēji par 40% un jau šobrīd ieņem nozīmīgu vietu priekšapmaksas karšu mazumtirdzniecībā. Šāda izaugsme dod iespēju prognozēt potenciālos apjomus elektroniskai priekšapmaksas karšu tirdzniecībai, jo no Latvijā pieejamajiem POS termināliem šādam pakalpojumam pagaidām piemērota tikai 1/12 daļa POS terminālu. Lai tirgotājs varētu uzsākt priekšapmaksas karšu kodu elektronisko pārdošanu, tam nepieciešama speciālas programmatūras instalācija POS terminālā, ko uzstāda POS termināla apkalpotājs. Pretī tirgotājs saņem virkni priekšrocību, ko sniedz elektronisko preču pārdošana, jo tirgotājam nav jāveido lieli preču (priekšapmaksas karšu) uzkrājumi, nav jāveic inventarizācija un uzskaite, nav jāplāno pasūtījumi un jārūpējas par to, lai viss pasūtītais tiktu iztirgots. Vienlaikus šādi aprīkotā tirdzniecības vietā priekšapmaksas kartes nekad nevar beigties, jo vienmēr ir pieejamas to sistēmu un to nominālu kartes, kādas nepieciešamas klientam. Visbeidzot, elektroniski tirgojamas kartes nav iespējams nozagt no veikala plaukta vai noliktavas, gluži tāpat kā no maka, kurā ir tikai bankas karte, nav iespējams nozagt skaidru naudu. “Modernās tehnoloģijas maina mūsu ikdienu vēl straujāk nekā dažkārt pat spējam prognozēt. Elektroniskie norēķini ir viena no tām jomām, kas šobrīd pasaulē attīstās visveiksmīgāk un ātrāk, ieņemot augstākās vietas starpnozaru reitingos. Tādēļ arī mūsu darbība Latvijā ir saistīta ar nepārtrauktu jaunumu ieviešanu un piedāvāšanu mūsu klientiem – bankām, tirgotājiem un norēķinu karšu lietotājiem. Mēs varam droši prognozēt, ka tuvāko 10 gadu laikā elektronisko norēķinu pakalpojumu klāsts un to piedāvātās iespējas paplašināsies, ieņemot vienu no galvenajām vietām cilvēka ikdienas dzīvē un piedāvājot daudz vienkāršākus risinājumus procesiem, kas šobrīd vēl šķiet laikietilpīgi un nepamatoti sarežģīti,” tā BankServisa izpilddirektore Zanda Brīvule.

Latvija ir sasniegusi Eiropas līmeni debetkaršu skaita ziņā, tomēr joprojām apgrozībā ir liels apjoms skaidras naudas, raksta laikraksts Dienas bizness.

Latvijā karšu tirgus vairākās jomās ir sasniedzis Eiropas līmeni, dažās pat ir pārāks, bet dažās atpaliek. Sīkāk par to intervijā Db pastāstīja karšu tirgū lielākās bankas Swedbank Ikdienas pakalpojumu daļas vadītāja Ināra Tiltiņa.

Pirms diviem trīs gadiem par karšu tirgu runāja nepārtraukti, bet tagad šī tēma iegājusi tādās mierīgās sliedēs ...

Priekrītu. Vienkārši kartes kļuvušas par ikdienas sastāvdaļu, visi zina, ko ar karti var darīt. Tomēr mēs turpinām runāt par to, ka karti labāk izmantot pirkumiem. Maksāt ar karti veikalā, nevis nest naudu no bankomāta (ATM) ir spilgts piemērs, kā vajag visiem rīkoties. Izmaksas ir 5 reizes mazākas, ja klients pats sevi apkalpo ATM, iemaksājot vai izņemot naudu, nekā iet filiālē pie darbinieka. Arī no laika viedokļa tas ir nenovērtējami. Pirms gadiem astoņiem valsts izdomāja, ka vajag taupīt, algas pārskaitīt uz kartēm – tas bija pareizs lēmums. Varam mierīgi ieteikt uzņēmumiem meklēt ekonomiju tieši šajā jomā, piedāvāt attālinātos pakalpojumus. Pieņemu, ka ir vēl grāmatveži, kas pazūd uz pusdienu ar aizbildinājumu iet uz banku. Kāpēc iet uz banku, ja to pašu var izdarīt internetbankā? Šobrīd elektronisko maksājumu īpatsvars Swedbank ir 95 %, vēl 5 % ir papīra veidā.

Nordea banka ir sākusi piedāvāt karšu pieņemšanas pakalpojumus, kas ļaus mazumtirdzniecības uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem palielināt transakciju skaitu, apkalpojot karšu lietotājus. Maksājumu karšu pieņemšanas pakalpojums nodrošinās uzņēmumiem iespēju palielināt maksājumu proporciju, kas ir veikti ar norēķinu kartēm. Maksājumi ar norēķinu kartēm ir otrs galvenais ienākošo maksājumu kanāls jebkuram mazumtirgotājam un veido aptuveni 30-40% no kopējām transakcijām. Līdz ar to, šīs pakalpojums ļaus uzņēmumiem samazināt izmaksas un riskus, kas ir saistītas ar skaidras naudas pieņemšanu norēķinu vietās. “Maksājumu karšu kā norēķinu līdzekļa popularitāte pieaug arvien straujāk. Par to liecina arī statistika: aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju ikdienā izmanto norēķinu kartes kā maksāšanas veidu. Savukārt, ar maksājumu kartēm veikto transakciju skaits pēdējā gada laikā pieaudzis par 37%. Karšu pieņemšanas pakalpojums ir loģisks solis bankas elektronisko pakalpojumu saimes attīstībā. Jau patreiz Nordea elektronisko norēķinu apjoms veido ap 90% no kopējā transakciju skaita. Ar jaunā pakalpojuma ieviešanu, mērķis ir vēl pārliecinošāk pieteikt sevi kā vadošo banku elektronisko norēķinu pakalpojumu sniegšanas jomā”, komentē Valdis Siksnis, Nordea Latvija vadītājs. Plānots, ka 2006. gadā tiks uzstādīti ap 200 Nordea bankas karšu pieņemšanas termināli tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, ar mērķi sasniegt vidēji ap Ls 0,5 miljonu apgrozījumu ik mēnesi.

Bankās neeksistē tirgotāju dalījums - mazie veikaliņi un lielie veikali, bet samaksa par maksājumu karšu pieņemšanas pakalpojumu aprēķināta katram uzņēmumam individuāli.

«Samaksa par maksājumu karšu pieņemšanas pakalpojumu, kas sedz saistītās izmaksas, tiek aprēķināta katram komersantam individuāli, ņemot vērā tā darbības nozari, apgrozījumu, darījuma summu, iekārtu skaitu un veidu,» tā SEB bankas Maksājumu karšu pieņemšanas tīkla nodaļas vadītāja Aiva Dubrovska. Proti, samaksas apjoma noteikšanai par karšu pieņemšanas pakalpojumu banka ņem vērā pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas, kā arī potenciālajiem riskiem karšu pieņemšanas jomā.

«Negodīga konkurence maksājumu karšu pieņemšanas jomā nav iespējama, jo daudzas bankas Latvijā tirgotājiem piedāvā šo pakalpojumu,» tā A. Dubrovska. Viņa atzina, ka šobrīd banka nenovēro savu klientu atteikšanos no bankas piedāvātā servisa - norēķināšanās iespējas POS terminālos. «Pieaug karšu norēķinu skaits, līdz ar to lēmums atteikties no maksājumu karšu pieņemšanas būtu pretrunā ar dzīves realitāti un loģiku. Maksājumu kartes ir kļuvušas par vairuma Latvijas iedzīvotāju ikdienas norēķinu sastāvdaļu, un atņemt klientam izvēles iespēju nozīmētu samazināt paša tirgotāja konkurētspēju. Zaudējot iespēju ikdienā maksāt ar karti, pircēji vienkārši var izvēlēties tirgotāju, kas turpinās piedāvāt karšu norēķinus,» domā A. Dubrovska

Portālā Latviesi.com apkopota informācija par 104 pasākumiem 18 pasaules valstīs, kur latvieši atzīmē Ziemassvētkus un Jauno gadu. Visplašākās svinības šogad notiek ASV, kam seko Lielbritānija, Vācija un Brazīlija. Daudzviet svētku ieskandināšana notiek jau no decembra sākuma.

Latvieši Adventes laikā organizē tradicionālos Ziemassvētku tirdziņus, daudzviet notiek īpaši pasākumi tieši bērniem, bet pieaugušajiem tiek rīkotas svinīgas balles.

Plaša svētku pasākumu programma šogad sarīkota Brazīlijas latviešiem, kur lielākajos latviešu centros notiks jauniešu koru un latviešu ansambļa koncerti. Savukārt Nova Odessas pilsētā sarīkota pat īpaša svētku apsveikumu izstāde, kurā tiks izstādīti Jelgavas bērnu sūtītie Ziemassvētku apsveikumi vietējiem Brazīlijas latviešu bērniem, kuri savukārt zīmēja un sūtīja apsveikumus uz Jelgavu.

Lielbritānijā latvieši tiek aicināti uz kopīgiem Ziemassvētku dievkalpojumiem visos lielākajos latviešu centros – Derbijā, Notinghamā, Korbijā, Līdsā, Bradfordā, Londonā un Rovfantā.

«Tas ir labi, ka nepiepildījās pesimistiskākās prognozes,» vēlētāju aktivitāti laikrakstam Diena komentē Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdis Arnis Cimdars.

Lai gan iepriekš tika pieļautas, ka Saeimas vēlēšanas varētu ignorēt vēl vairāk vēlētāju nekā pirms četriem gadiem, kad savu balsi pie sevis paturēja teju 40% balsstiesīgo iedzīvotāju, šogad balsotāju aktivitāte bijusi teju tāda pati.

Kad parādījušās ziņas par rindām pie vēlēšanu iecirkņiem, radās iespaids, ka kopumā aktivitāte pat pārsteidzoši liela. Tomēr CVK informācijas par balsotāju skaitu Latvijā liecina, ka vēlēšanās piedalījušies 62,63% balsstiesīgo iedzīvotāju, kas ir tikai nedaudz vairāk nekā 2006.gadā.

A.Cimdars gan norāda, ka nelielas korekcijas vēl ieviesīs ārvalstīs un ārpus iecirkņiem balsojušo aktivitāte, kas šogad varētu būt lielāka. Kopumā visaktīvākie bijuši vēlētāji Rīgas vēlēšanu apgabalā, kūtrākie – Latgalē. Analizējot datus pašvaldības griezumā, redzams, ka vislielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Saulkrastu novadā, kur nobalsoja pat krietni vairāk vēlētāju, nekā šajā novadā reģistrēti. Savukārt Daugavpils novadā nobalsoja tika 43%.

Vairs tikai nepilnu mēnesi lauku zemes pastāvīgie lietotāji var pieteikties tiem lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanai, informēja Valsts zemes dienests.

Zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas līdz likumdošanā noteiktajam termiņam - 30.novembrim - nebūs iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu, vairs nebūs tiesību pretendēt uz zemes izpirkšanu par kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos. Ja līdz 30.novembrim zemes pastāvīgais lietotājs nebūs iesniedzis zemes izpirkšanas pieprasījumu un nebūs arī noslēdzis zemes nomas līgumu ar pašvaldību, šī zeme tiks ieskaitīta zemes reformas pabeigšanai paredzētajās zemēs un bijušajam zemes lietotājam vairs nebūs tiesību to apsaimniekot.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (turpmāk – VZD) saņemti 2 678 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 3 160 zemes vienību izpirkšanu 6 822 hektāru platībā. Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts VZD Dienvidlatgales reģionālajā nodaļā – 600 pieprasījumi par 757 zemes vienību izpirkšanu 1 272 hektāru platībā.

Vairs tikai divas nedēļas lauku zemes pastāvīgie lietotāji var pieteikties tiem lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanai. Zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas līdz normatīvajos aktos noteiktajam termiņam - 30.novembrim - nebūs iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu, vairs nebūs tiesību pretendēt uz zemes izpirkšanu par kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos, Db.lv infromēja Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Goba.

Ja līdz 30.novembrim zemes pastāvīgais lietotājs nebūs iesniedzis zemes izpirkšanas pieprasījumu un nebūs arī noslēdzis zemes nomas līgumu ar pašvaldību, šī zeme tiks ieskaitīta zemes reformas pabeigšanai paredzētajās zemēs un bijušajam zemes lietotājam vairs nebūs tiesību to apsaimniekot.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (turpmāk – VZD) saņemti 3 540 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 4 182 zemes vienību izpirkšanu 8 570 hektāru platībā.

VZD aicina zemes pastāvīgos lietotājus aktīvāk izmantot normatīvajos aktos dotās tiesības pieteikties lauku zemes izpirkšanai, neatliekot izpirkšanas pieprasījuma iesniegšanu uz pēdējo brīdi. Šobrīd iespēju no jauna pieteikties lauku zemes izpirkšanai izmantojuši aptuveni 18% no pastāvīgajiem zemes lietotājiem, kam normatīvajos aktos dotas tādas tiesības.

Valsts zemes dienestā (VZD) atbilstoši 2007.gada jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (Privatizācijas pabeigšanas likumā) noteiktajam 30.novembrī noslēdzās pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu pieņemšana, liecina sniegtā informācija medijiem.

Laikā no šī gada 1.augusta līdz 30.novembrim, kad vairākām personu kategorijām bija dota papildus iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā saņemti 6 956 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 7 880 zemes vienību izpirkšanu 25 000 ha platībā, kas sastāda 28% no zemes vienībām, kas vēl bija palikušas pastāvīgā lietošanā. Saņemto pieprasījumu skaits vēl pieaugs, tā kā zemes izpirkšanas pieprasījumus varēja nosūtīt arī pa pastu ierakstītā vēstulē.

Liela zemes pastāvīgo lietotāju un bijušo zemes īpašnieku aktivitāte šajā papildus pieteikšanās periodā, piesakoties zemes izpirkšanai, netika sagaidīta, tā kā absolūtais vairākums zemes pastāvīgo lietotāju, kas bija ieinteresēti izpirkt pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi, izmantoja iespēju pieteikties iepriekšējā pieprasījumu iesniegšanas periodā, t.i., līdz 2006.gada 31.augustam.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir saņēmis informāciju par to, ka: Vācijas tirgū atklātas sekojošas bīstamas preces: – elektrisks rīsu pagatavošanas katls, modelis SR-810HN EAN 8853337000609, kura lietošana var būt bīstama, jo tā konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Izcelsmes valsts Taizeme, ražotājs Matsushita Home Appliance Co Ltd. Importētājs vai autorizētājs pārstāvis Vācijā Kaitak. Mazumtirgotājs vai autorizētais pārstāvis Vācijā Asia Supermarkt – skrejritenis Scooter Juststart, modelis Juststart kuru lietošana var būt bīstama, jo to konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt savainošanās risku. Izcelsmes valsts un ražotājs nav zināms. Importētājs vai autorizētais pārstāvis Vācijā Suntec Handels GmbH. Mazumtirgotājs vai autorizētais pārstāvis Vācijā MAWA Sportswear GmbH. – dzēšgumijas “Goma con Aroma”, “Fresa”, “Jugo de Frutas”, “Uva” un “Chocolate”, kuru lietošana var būt bīstama, jo to izskats atgādina pārtikas produktus. Dzēšgumijas sastāvā ir PVC mīkstinātājs, kas nokļūstot zarnu traktā to var savainot radot dzīvības briesmas. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājuzņēmums Shangai Import & Export. Importētājs vai autorizētais pārstāvis Vācijā Valoro Peter Werkstetter Schreibwaren-Schulbedarf. Mazumtirgotājs vai autorizētais pārstāvis Vācijā Andreas – elektrisks zāles pļāvējs, zīmols Gardol, modelis 4618 ER, sērijas numurs C 300271, izgatavots 2003.g., EAN 3345970841268, kura lietošana var būt bīstama, jo tā konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Izcelsmes valsts Francija, ražotājuzņēmums Granja s.a. Mazumtirgotājs vai autorizētais pārstāvis Vācijā Bauhaus GmbH & Co. Čehijas tirgū atklātas sekojošas preces: – strāvas noplūdes aparāts LEGRAND, modelis 50 367, kura lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Izcelsmes valsts Francija, ražotājuzņēmums Legrand snc. Importētājs vai autorizētais pārstāvis Čehijā LEGRAND, LTD. Mazumtirgotājs vai autorizētais pārstāvis Čehijā ELKAS, Ltd. – atslēgas piekariņš ar vīnogu ķekaru, kura lietošana var būt bīstama, jo piekārtais vīnogas ķekars atgādina reālu augli. Izcelsmes valsts un ražotājs nav zināms. Importētājs vai autorizētais pārstāvis Čehijā DOVA. – Consulting, a.s. Mazumtirgotājs vai autorizētais pārstāvis Čehijā Hong Chien Nguyen Thi. Ungārijas tirgū atklātas sekojošas preces: – elektrisko spuldzīšu virtene “50 PEARL LIGHTS”, kuras lietošana var būt bīstama, jo tās konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama un ugunsbīstama. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājs nav zināms. Mazumtirgotājs vai autorizētais pārstāvis Ungārijā GOTOP International Trading Ltd (GOTOP KFT). – elektrisko spuldzīšu virtene “35 PEARL LIGHTS”, kuras lietošana var būt bīstama, jo tās konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama un ugunsbīstama. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājs nav zināms. Mazumtirgotājs vai autorizētais pārstāvis Ungārijā GOTOP International Trading Ltd (GOTOP KFT). – pārnēsājams lukturis ar uzlādi, modelis LK-158, kura lietošana var būt bīstama, jo tā konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama un ugunsbīstama. Izcelsmes valsts un ražotājs nav zināms. Mazumtirgotājs vai autorizētais pārstāvis Ungārijā HONG TAM Bt. Slovākijas tirgū atklātas sekojošas preces: – alumīnija kāpnes ALPOS 3+1, modelis 30-04-83-01, kuras lietošana var būt bīstama, jo to konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt savainošanās risku. Izcelsmes valsts Slovēnija, ražotājuzņēmums Products Leona Dobrotinška 2. Mazumtirgotājs vai autorizētais pārstāvis Slovākijā TESCO STORES SR. – metāla kāpnes HOBBY, modelis METAL MERDIVIDEN MODEL TYP 4 10 kods 104, kuru lietošana var būt bīstama, jo to konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt savainošanās risku. Izcelsmes valsts un ražotājs nav zināms. Mazumtirgotājs vai autorizētais pārstāvis Slovākijā POLO TRADE s.r.o. Apvienotās Karalistes tirgū atklāta rotaļlieta “Baby Play Center”,

Apzinoties maksājumu karšu sniegtās ērtības, aizvien straujāk aug iedzīvotāju veiktie norēķini ar maksājumu kartēm. Uz 2006. gada beigām SEB Unibanka saviem klientiem bija izsniegusi vairāk kā 483 000 dažāda veida maksājumu kartes. Pērnā gada kredītkaršu lietotāju skaita pieaugums liecina par to, ka Latvijas iedzīvotājiem ir nozīmīgas kredītkaršu plašās izmantošanas iespējas un papildu piešķirtais finansējums. Tāpat gada ietvaros pieaudzis kopējais pirkumu skaits veikalos un ar SEB Unibankas maksājumu kartēm veiktie darījumi bankomātos - kopumā par 17% salīdzinājumā ar darījumu skaitu, kas veikts 2005. gadā.

Aizvadītā gada 12 mēnešos SEB Unibankas maksājumu karšu lietotāji bankomātus skaidras naudas izņemšanai lietojuši vairāk kā 8 miljonus reižu. Kredītkaršu īpašniekiem vidējā naudas summa, kas no kartes tiek izņemta bankomātos, bijusi lielāka kā norēķinu karšu īpašniekiem, attiecīgi 92 lati un 55 lati. Savukārt, izmantojot maksājumu kartes, bankomātos apmaksāto rēķinu skaits pārsniedza 180 000, latu izteiksmē sastādot gandrīz 2 miljonus latu.

SEB Unibankas Maksājumu karšu attīstības pārvaldes vadītāja Gundega Martinsone: "2006. gadu varam izcelt kā lielisku rezultātu gadu ne tikai SEB Unibankai, bet arī visam maksājumu karšu tirgum kopumā. Tirgus pieaugums ne tikai izdoto karšu skaita, bet arī darījumu apjomu ziņā ir rekordliels. Ar gandarījumu varam uzskaitīt jauninājumus, kas pagājušajā gadā tika ieviesti SEB Unibankas maksājumu karšu lietotājiem: skaidras naudas iemaksas/izmaksas bankomāti, kas ir vienīgie Latvijā, jauna starptautiska interneta pirkumu aizsardzības sistēma - 3D, SEB Unibankas elitārāko klientu vajadzībām atbilstošas kartes izveide. Lai arī pagājušajā gadā par gandrīz 70 000 pieaudzis SEB Unibankas kredītkaršu lietotāju skaits, 2006. gadā vispieprasītākā karte SEB Unibankā bijusi VISA Electron norēķinu karte."

Nereti cilvēki atsakās no pirkuma, ja par to nav iespējams norēķināties ar maksājumu karti, taču joprojām liela daļa darījumu notiek skaidrā naudā

66% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka elektronisko norēķinu trūkums tiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma, liecina Swedbank veiktais pētījums. Savukārt vairāk nekā 70% analizēto uzņēmumu pēc karšu norēķinu ieviešanas uzlabojušies peļņas rādītāji un pieaudzis apgrozījums.

Maksājumi pieaug

2015. gadā Latvijā par 8% pieauga bezskaidras naudas darījumu skaits, liecina Bigbank un Banku augstskolas pētījums. Tas saskan ar kopējo tendenci pasaulē, kur katru gadu vērojams pieaugums vidēji par 5%. Pētījums parāda, ka patērētāji, izvēloties savas finanses pārvaldīt elektroniski, meklē ērtākus risinājumus, kā to īstenot, kas ne vienmēr ir tradicionālo banku piedāvātās maksājumu kartes vai internetbanku pārskaitījumi – alternatīvi bezskaidras naudas norēķini kopumā veido jau ap 10% no visa bezskaidras naudas operāciju apjoma. «Tagad, kad digitalizācijas procesi un tehnoloģiju ieplūšana finanšu jomā ir straujāka nekā jebkad iepriekš, mazām, specializētām finanšu institūcijām ir vienkāršāk pielāgoties mainīgajam klientu pieprasījumam. Par to liecina arī mobilo maksājumu risinājumu augstais pieprasījums,» uzsver Artis Bērziņš, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs.

Baltijas valstu vadošajam karšu apstrādes centram BankServiss, civilprasībā pārstāvot vienu no lielākajām ASV komercbankām - Bank of America, ir izdevies atgūt ap LVL 6200 no tiesas ceļā prasītajiem LVL 17 289.50, Db informēja Bankservisā. Zaudējumi ASV bankai radās 2004.gadā, kad, interneta tīklā izkrāpjot klientu kredītkaršu datus (fishing), no to kontiem ar viltotu kredītkaršu starpniecību Latvijā tika izņemta nauda, kuras kopsumma pārsniedza 17 tūkstošus latu. Šis ir vēl nebijis gadījums Latvijā veikto maksājumu karšu noziegumu atklāšanas vēsturē, kad no konkrētās personas, kas noziegumu izpildījusi, izdodas atgūt tik nozīmīgu naudas summu un ievērojamā apjomā atlīdzināt bankai nodarītos zaudējumus. Noziegumā apsūdzētais – vairākkārt iepriekš sodītais A.Briedis, kurš atzīts par vainīgu pēc krimināllikuma, tika aizturēts nozieguma izdarīšanas brīdī pie bankas bankomāta, kad viņš ar viltotu kredītkarti izņēma kārtējo naudas summu. Izmantojot BankServisa rīcībā esošās programmatūras, ar kuru palīdzību iespējams identificēt krāpnieciskas darbības ar maksājumu kartēm, 2004.gada jūnijā tika fiksēti regulāri naudas izņemšanas gadījumi ar konkrētās ASV bankas klientu kartēm, un tika noskaidrots, ka šo karšu dati ir izkrāpti, lai tos izmantotu viltotu karšu izgatavošanai. Šis ir visai tipisks paraugs tam, kā notiek krāpnieciskas darbības ar maksājumu kartēm. Karšu dati tiek iegūti internetā, uzzinot tos no personas ar viltu vai izmantojot neuzmanīgu rīcību interneta vides veikalos. A.Briedis savu vainu noziegumu izdarīšanā atzina, vienlaikus neatklājot nevienu no tām personām, kas veica karšu datu zagšanu, viltošanu un jaunu karšu ģenerēšanu, kas šādos noziegumos ir visai loģiska ķēde, jo pie banku automātiem pēc naudas nekad nedodas tie, kas veic programmēšanu un citus analītiskos darbus. Kopumā A.Briedis, izmantojot 40 viltotas norēķinu kartes, kuras bija izdevusi minētā ASV banka, laika posmā no 2004.gada 4.jūnija līdz aizturēšanas brīdim 21.jūnijā bija paspējis veikt 233 transakcijas un mēģinājis iegūt 28 500 Ls. “Maksājumu karšu noziegumu un risku monitorings ir viena no mūsu darba nozīmīgākajām jomām, kas tieši aizsargā karšu lietotājus no krāpniecības un vienlaikus sūta ziņu noziedzīgajai pasaulei, ka mūsu valstī, lietojot zagtas vai viltotas kartes, ir pavisam reālas iespējas nonākt cietumā un saņemt bargu sodu – no 5 līdz pat 15 gadiem brīvības atņemšanas vietā,” piebilst BankServisa izpilddirektore Zanda Brīvule.

Viedtālruņu lietotājiem veikalos, restorānos un citās karšu pieņemšanas vietās būs iespēja maksāt ar mobilo telefonu, pieliekot to pie karšu nolasīšanas termināļa. Šādu pakalpojumu sadarbībā ar Mastercard ir izstrādājusi banka Citadele. Plašākai sabiedrībai tas būs pieejams šovasar visām Mastercard kartēm.

Maksāt ar telefonu varēs Citadeles klienti.

Maksājumiem ar mobilo telefonu tiks nodrošināta augsta drošība, tāpēc ar tiem varēs veikt arī maksājumus par summām virs 10 eiro, kas šobrīd ir limits, norēķinoties ar bezkontakta kartēm.

Citadeles mobilo maksājumu pakalpojums šobrīd darbojas t.s. beta testa programmas ietvaros, kur to izmēģina Citadeles darbinieki un atsevišķas klientu grupas, lai dažādās ikdienas maksājumu situācijās pārliecinātos, ka izstrādātais mobilo norēķinu risinājums ir ērti lietojams, drošs un pieejams pie dažādu modeļu maksājumu termināļiem Latvijā un ārzemēs. Beta testa programma ir pēdējais solis, pirms mobilo norēķinu risinājums tiek padarīts pieejams plašākai sabiedrībai, kas iecerēts šā gada vasarā. Lietuvā un Igaunijā Citadele mobilos norēķinus plāno ieviest vēlāk - gada otrajā pusē.

Norēķinu karšu tirgus pieauguma nodrošināšanai Baltijas reģionā Latvijas informācijas tehnoloģiju kompānija SIA D8 Datu Risinājumi (D8) ir parakstījusi stratēģisko partnerattiecību līgumu ar Lielbritānijas kompāniju NOMAD Software LTD, kas ir viens no pasaulē vadošajiem maksājumu karšu risinājumu izstrādātājiem, Db informēja kompānijā. Parakstītais līgums sekmēs NOMAD Software plašāku piekļuvi Baltijas valstu un citu bijušo PSRS republiku informācijas tehnoloģiju tirgum laikā, kad pieprasījums pēc maksājumu karšu apstrādes sistēmām arvien pieaug. D8 nodrošina ar banku darbību saistītos programmatūras pakalpojumus Latvijā un Baltijas reģionā. Kompānijas produktu klāsts ietver maksājumu karšu darījumu pretkrāpšanas sistēmu Stronghold, IT resursu uzraudzības un pakalpojumu līmeņa vienošanās (SLA) vadības sistēmu ZABBIX, kā arī citus risinājumus. Kompānija NOMAD Software Latvijā ir piegādājusi maksājumu karšu informācijas sistēmas Parex bankai un Latvijas Krājbankai. Ar D8 uzsāktā sadarbība ļaus NOMAD Software piesaistīt D8 profesionālo konsultantu komandu, kas labi pārzina Latvijas norēķinu karšu tirgu, kā arī palīdzēs nodibināt attiecības ar nozīmīgu skaitu finanšu institūciju visā reģionā. D8 izpilddirektors Juris Ščerbickis komentē: „Sadarbība ar NOMAD Software mums ļaus sniegt būtiskus tehnoloģiskos jauninājumus un radīt papildu vērtību, apvienojot abu uzņēmumu zināšanas un produktus.” NOMAD Software vecākais izpilddirektors Džons Jeomans (John Yeomans) saka: „D8 ir mūsu galvenais sadarbības partneris Baltijas reģionā, kas palīdzēs mums vēl dziļāk apgūt šo tirgu.” „Norēķinu karšu tirgus visā Baltijā piedzīvo strauju izaugsmi. Patērētāji arvien vairāk dod priekšroku maksājumu kartēm. Viņu izvēli veicina bankas pakalpojumu pieaugošais klāsts, kā arī POS termināļu skaita ievērojams pieaugums mazumtirdzniecības tīklā. Baltijas banku tirgus piedzīvo interesantu laiku, un mēs šobrīd cenšamies nostiprināt savas pozīcijas tajā,” piebilst Džons Jeomans.

Norēķinu karšu lietotāji turpmāk varēs skatīt sava konta bilances rādītājus ne tikai tās bankas automātos, kura konkrēto karti izdevusi, bet arī visu citu Latvijā pieejamo banku automātos, kuras sertificētas karšu (VISA, MasterCard, Visa Electron, Maestro) izdošanai. Šo jauno pakalpojumu banku automātu tīklā karšu lietotājiem nodrošina Latvijas komercbanku un SIA “Banku Servisa Centrs” (BankServiss) parakstītie grozījumi 2002.gadā noslēgtajos Starpbanku līgumos par noteikumiem VISA un VISA Electron, Eurocard/MasterCard un Maestro maksājuma karšu vietējo darījumu apstrādē. Līdz ar to bankas ir vienojušās, ka tās rada iespēju visu banku izdoto maksājumu karšu lietotājiem veikt bilances pieprasījuma operāciju visos banku uzstādītajos bankas automātos. BankServiss kā komercbanku līgumpartneris šobrīd ir izpildījis visus tehniskos nosacījumus un prasības, lai nodrošinātu šī pakalpojuma ieviešanu un funkcionēšanu starpbanku banku automātu tīklos Latvijā. Līdz ar to jaunās funkcionalitātes pilnīgu ieviešanu katrā konkrētā bankas automātu tīklā nodrošina bankas individuāli. Prasība par bilances pieprasījuma operāciju nodrošināšanu bankas automātu tīklā izriet no starptautiskās karšu organizācijas VISA nosacījumiem, līdz ar to VISA karšu lietotāji bilances pieprasījuma operācijas varēs veikt arī ārzemēs. Savukārt, Eurocard/MasterCard norēķinu kartēm šis pakalpojums būs pieejams lokāli – Latvijas banku automātos, tā kā šī karšu organizācija nenosaka obligātu prasību starptautiskajā līmenī. Līgumus parakstījušas “Aizkraukles banka”, Akciju komercbanka “Baltikums”, “Baltic International Bank”, “Baltic Trust Bank”, “Hansabanka”, “HVB bank Latvia”, “Lateko banka”, “Latvijas Biznesa banka”, “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, “Latvijas Krājbanka”, “Multibanka”, Nordea Bank Finland PLC Latvijas filiāle, “Nord/LB Latvija”, “Ogres komercbanka”, “Parex banka”, “Rietumu banka”, “Sampo banka”, “SEB Latvijas Unibanka”, “Trasta komercbanka” un “VEF banka”. Šobrīd Latvijā bankas automātus uzstādījušas 10 bankas, kas kopā ir 867 vienības.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (VZD) saņemti 475 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 566 zemes vienību izpirkšanu 793 hektāru platībā, Db.lv informēja Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Goba.

Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts VZD Dienvidlatgales reģionālajā nodaļā – 166 pieprasījumi par 213 zemes vienību izpirkšanu 264 hektāru platībā.

VZD aicina zemes pastāvīgos lietotājus aktīvāk izmantot normatīvajos aktos dotās tiesības pieteikties lauku zemes izpirkšanai.

Kā ziņots, atbilstoši jūnija mēnesī pieņemtajiem grozījumiem zemes reformu reglamentējošajos normatīvajos aktos no šā gada 1.augusta līdz 30.novembrim vairākām zemes pastāvīgo lietotāju un bijušo īpašnieku kategorijām no jauna tiek dota iespēja pieteikties lauku zemes izpirkšanai par tās kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos.

Iepriekš Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā bija noteikts, ka pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu iesniegšana noslēdzas 2006.gada 31.augustā. Taču zemes izpirkšanas pieprasījumu izvērtēšanas gaitā tika identificēti vairāki jautājumi, kas nebija precīzi noregulēti zemes reformu reglamentējošajos normatīvajos aktos un kas varēja kavēt sekmīgu privatizācijas procesa pabeigšanu. 2006.gada decembrī ministru prezidents Aigars Kalvītis izveidoja īpašu darba grupu, kas izstrādāja nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai risinātu privatizācijas, zemes reformas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas noslēguma procesā konstatētās problēmas.