«Uzlabotais» Big Mac indekss liecina par to, ka Latvijas lats pret ASV dolāru ir nenovērtēts par 6,1%, blogā interneta vietnē makroekonomika.lv raksta Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Ekonomiste norāda, ka izdevums The Economist 1986. gadā izveidoja Big Mac indeksu, kas ir domāts, kā viegli «sagremojams» rādītājs tam, vai valūtas kurss ir «pareizajā» līmenī. Indekss ir balstīts uz pirktspējas paritātes teoriju: ilgtermiņā identiska preču un pakalpojumu groza cenai, izteiktai vienā valūtā, būtu jāmainās tā, lai tā būtu vienādā līmenī jebkurās divās valstīs. Big Mac indeksa gadījumā gan šis grozs ir viena vienīga prece – lielais burgeris.

«Priekšrocība indeksam, protams, ir tāda, ka tas ir ļoti ātri un viegli aprēķināms un visiem saprotams. Ja pirktspējas paritātes aprēķiniem ir nepieciešams savākt tūkstošiem dažādu preču un pakalpojumu cenu, tad Big Mac indeksam pietiek ar viena vienīga produkta cenu katrā valstī. Turklāt preču grozi dažādās valstīs, piemēram, Ķīnā un ASV, ir ļoti atšķirīgi, bet Big Mac visās valstīs ir aptuveni vienādi – tātad vieglāk salīdzināmi,» raksta L. Zorgenfreija.

Visdārgākais Big Mac ir Norvēģijā, kur tas maksā 5.79 ASV dolārus, liecina jaunākais Big Mac indekss, ko aprēķinājis ASV žurnāls The Economist. Norvēģijas krona attiecībā pret dolāru ir pārvērtēta par 63 %.

Krievijas rublis attiecībā pret dolāru ir nenovērtēts par 51 % un Krievijā Big Mac maksā 1.73 dolārus. Zviedrijā Big Mac maksā 4.58 dolāru.

Šoreiz pētījumā Baltijas valstis nav iekļautas, bet pagājušā gada vasarā saskaņā ar The Economist datiem Latvijā, pārrēķinot dolāros, Big Mac maksāja 3.5 ASV dolārus, Igaunijā – 3.22 ASV dolārus, bet Lietuvā – 3.17 ASV dolārus.

Big Mac – visu hamburgeru hamburgeram – šogad aprit 50 gadi

Šī ikoniskā kotlešmaize tika radīta 1967.gadā Pensilvānijas (ASV) pilsētiņā Jūnjentaunā (Uniontown). McDonald’s ātrās ēdināšanas restorānu franšīzes ņēmējam Džimam Deligati bija jāatrod kaut kas, ar ko pārspēt konkurentus. Tolaik hamburgers bija liellopu gaļas plakankotlete, iestūķēta divās baltmaizīšu puslodēs, bet gaisā bija jūtams, ka cilvēki grib ko vairāk. Deligati daudz nemocījās un vienkārši salika divus šādus hamburgerus kopā. Un voila! – ikoniskais Big Mac bija dzimis.

Tikai tad, kad kāda 21 gadu veca sekretāre McDonald’s galvenajā kantorī nāca klajā ar nosaukumu Big Mac, lietas aizgāja rūkdamas. Pēc gada šī dubultā kotlešmaize jau tika pārdota visos Amerikas McDonald’s restorānos, un pēc diviem gadiem tā jau ienesa piektdaļu no visiem ienākumiem.

Visdārgākais Big Mac ir Norvēģijā, kur tas maksā 7.02 ASV dolārus, liecina jaunākais Big Mac indekss, ko aprēķinājis ASV žurnāls The Economist. Norvēģijas krona attiecībā pret dolāru ir pārvērtēta par 96 %.

Šoreiz pētījumā Baltijas valstis nav iekļautas, bet pagājušā gada vasarā saskaņā ar The Economist datiem Latvijā, pārrēķinot dolāros, Big Mac maksāja 3.09 ASV dolārus, Igaunijā – 2.85 ASV dolārus, bet Lietuvā – 2.87 ASV dolārus. Salīdzinot ar dolāru lats pret dolāru bija par 13 % nenovērtēts, savukārt lits un krona – par 20 %.

Otrajā vietā ierindojusies Šveice, kurā Big Mac maksā 6.30 dolārus, un šīs valsts valūta pret dolāru ir par 75 % pārvērtēta. Eiro atrodas trešajā vietā un pret dolāru tas esot pārvērtēts par 35 %. Big Mac vidējā cena eirozonā ir 4.84 dolāri.

Vislētāk no apskatītajām valstīm Big Mac maksā Ķīnā – 1.83 dolārus. Attiecībā pret dolāru Ķīnas juaņa ir nenovērtēta par 49 %.

Šveicei ir visvairāk pārvērtētā valūta pasaulē, liecina The Economist Big Mac Index 2017, kurā Šveice atkal ieņēmusi pirmo vietu.

1986. gadā radītais Big Mac indekss salīdzina McDonalds Big Mac burgera izmaksas dažādās valstīs.

Izmantojot ASV dolāru kā bāzi, 2017. gada indekss rāda, ka Big Mac Šveicē maksā 6,35 ASV dolārus, salīdzinot ar 5,06 ASV dolāriem ASV, kas nozīmē, ka Šveices franks ir pārvērtēts par 25,5 procentiem, ziņo thelocal.ch.

Latvijā Big Mac maksā visdārgāk no pārējām Baltijas valstīm, liecina jaunākais Big Mac indekss, ko aprēķinājis ASV žurnāls The Economist.

Saskaņā ar The Economist datiem Latvijā, pārrēķinot dolāros, Big Mac maksā 3.09 ASV dolārus, Igaunijā – 2.85 ASV dolārus, bet Lietuvā – 2.87 ASV dolārus. Salīdzinot ar dolāru lats pret dolāru, ir par 13 % nenovērtēts, savukārt lits un krona – par 20 %.

Joprojām tradicionāli visdārgākais Big Mac ir Norvēģijā, kur tas maksā 6.15 dolārus un šīs valsts valūta pret dolāru ir pārvērtēta par 72 %.

Big Mac indekss tiek veidots kopš 1986.gada, un tas pamatojas uz pieņēmumu, ka viena un tā paša produkta cena, pārrēķinot ASV dolāros pēc attiecīgās valūtas kursa, dažādās valstīs būs vienāda. Kā produkts izvēlēts Big Mac, kas ASV maksā 3.57 dolārus.

Šonedēļ aprit 40 gadi, kopš uzsākta šobrīd pasaulē pazīstamākās maizītes tirdzniecība, ziņo Associated Press.

Big Mac tirdzniecībā ieviesa Džims Delligatti (Jim Delligatti), kuram bija viena no pirmajām McDonald's franšīzēm. 1967. gadā viņš no centrālā ofisa saņēma atļauju starp maizes šķēlītēm ielikt divas gaļas šķēles.

"Pirmajā dienā mēs izmantojam parasto bulciņu, bet jau otrajā dienā mēs sapratām, ka vajag ievietot vēl vienu maizes šķēlīti pa vidu gaļas šķēlēm, un šodien Big Mac izskatās tieši tā," norāda Delligatti.

1967. gadā Big Mac tika pārdots par 45 centiem un pasaulē bija tikai tūkstotis McDonalds ātrās ēdināšanas restorānu. Šobrīd Big Mac Delligatti franšīzē tiek pārdots par 2,69 USD un pasaulē ir vairāk nekā 31 tūkstotis McDonald's ēstuvju.

Pensijā devies cietuma apsargs no ASV apēdis 25 000. Big Mac, vēsta guardian.co.uk.

McDonald's lojālākais klients, 57 gadus vecais Dons Gorske nemaz neplānojot apstāties.

«Es plānoju ēst Big Mac, kamēr nomiršu,» viņš sacījis, piebilstot: «Man nav nodoma kaut ko mainīt. Tā joprojām ir mana mīļākā pārtika. Nekas 39 gados nav mainījies. Es to gribu katru dienu.»

Mediji secinājuši, ka Gorske nemaz neizskatās pēc ātrās ēdināšanas restorāna fana. Viņš esot labā fiziskajā kondīcijā, ar zemu holeterīna līmeni un pats sevi raksturo kā hiperaktīvu.

Gorskes apsēstība ar burgeriem sākusies 1972.gada 17.maijā, kad viņš iegādājies trīs Big Mac, lai nosvinētu jaunas automašīnas iegādi.

Tāpat kā iepriekš, Latvijā ir joprojām dārgākais Big Mac starp Baltijas valstīm, liecina The Economist veiktais pētījums.

Latvijā, pārrēķinot dolāros, Big Mac maksā 2,8 ASV dolārus, Igaunijā – 2,62 ASV dolārus, bet Lietuvā – 2,71 ASV dolāru.

Dati liecina, ka vislētāk burgeri var nopirkt Āzijas valstīs – Honkongā par 1,9 dolāriem, Ķīnā – par 1,95 dolāriem, bet Taizemē – par 2,17 dolāriem. Savukārt dārgākais Big Mac joprojām ir Norvēģijā – 7,2 dolāri.

The Economist veido Big Mac indeksu, lai apskatītu, cik lielā mērā dažādas pasaules valūtas ir pārvērtētas vai nenovērtētas attiecībā pret dolāru. Pamatā tiek ņemta Big Mac cena ASV un ar to salīdzinātas citu valstu cenas, pārvēršot dolāros.

Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

Latvijā Big Mac maksā visdārgāk no pārējām Baltijas valstīm, liecina jaunākais Big Mac indekss, ko aprēķinājis ASV žurnāls The Economist.

Kā liecina indekss, Latvijas lats attiecībā pret ASV dolāru ir nenovērtēts tikai par 2%, Igaunijas krona nenovērtēta par 10% un Lietuvas lits – par 11%, Krievijas rublis pret dolāru ir nenovērtēts par 29%. Savukārt eiro attiecībā pret dolāru ir pārvērtēta par 50%.

Visdārgāk Big Mac maksā Norvēģijā – 7.88 ASV dolāri, kur arī ir pārvērtētākā valūta pret dolāru – par 121%. Visnenovērtētākā valūta ir Malaizijas ringits un Honkongas dolārs – par 52%.

Vairāk lasiet laikraksta Dienas bizness 28. jūlija numurā.

Aizmirstiet par nodarbinātības un rūpnieciskās ražošanas statsitiku. Tiek apgalvots, ka hamburgera cena parāda, kur Eiropas ekonomikas reformas strādā un kur - nē, raksta Reuters.

Pētot McDonald's Big Mac burgera cenas eirozonā laika posmā no 2011. gada jūlija līdz 2013. gada janvārim, ekonomists

Guntrams Volfs radis pierādījumus, ka tādas grūtībās nonākušās valstis kā Īrija ir «savilkušas jostas», bet citas - nē.

Jāatgādina, ka izdevums The Economist veido Big Mac indeksu, kas, pamatojoties uz pirktspējas paritātes teoriju, novērtē pasaules valūtu vērtību.

Volfs pētījis datus un konstatējis, ka cenu kāpums Grieķijā, Portugālē un Spānijā ir bijis mazāks nekā eirozonā vidēji, bet Īrijā cena ir samazinājusies. Šīs ir galvenās valstis, kurās notiek dziļas ekonomiskās reformas, kas saistītas ar parādu krīzi.

Baltijas izaugsmes grupa (BIG), kas piedāvā kredītus ar īpaši augstām procentu likmēm, Igaunijā nonākusi smagā situācijā, jo aizvien vairāk kredītņēmēju nespēj atmaksāt savu kredītu, raksta BBN.

Sešu mēnešu laikā BIG izsniegto kredītu, kuru ņēmēji kavējas ar tā atmaksu, apjoms palielinājies no 400 miljoniem līdz 680 miljoniem kronu līdz 31% no kopējā kredītu portfeļa.

Tas nozīmē, ka kredītņēmēji, kas kopā aizņēmušies aptuveni trešdaļu no BIG kopējā kredītu portfeļa, kavējas ar maksājumiem par vismaz diviem mēnešiem.

Swedbank un SEB bankas slikto kredītu apjoms veido aptuveni 1 līdz 2 % no kopējā kredītu portfeļa.

Kompānija Google beidzot paziņojusi, ka tās interneta pārlūks Chrome ir pieejams arī Mac un Linux lietotājiem.

Jāatzīmē, ka kompānija uzreiz norāda, ka tā būs beta versija, jo tā joprojām ir izstrādes stadijā.

«Mēs gribējām, ka Google Chrome Mac datoros jūtās kā mājās, tāpēc nācās esošo pārlūka programmu uzlabot,» norāda kompānijas Google produktu menedžeris Brains Rakovskis (Brian Rakowski).

Google Chrome Mac lietotājiem.

Google Chrome Linux lietotājiem.

Ar vīna raudzēšanu cilvēki nodarbojas jau gadsimtiem ilgi, un senas vīnu kolekcijas var būt miljoniem dolāru vērtas. Neatkarīgās izsolēs vīna pudele ir pārdota pat par 160 000 USD, savukārt labdarības izsolēs par - 500 000 USD. Db.lv piedāvā pēc kategorijām apskatīt pašus dārgās vīnus pasaulē, kas publicēti mājaslapā Giftbasketslot.com.

Dārgākais vīns standarta pudelē:

Chateau Lafie 1787 - 1985. gadā Christies London izsoļu namā pārdots par 160 000 USD. Vīna pudeli iegādājās kāds privātais kolekcionārs.

Dārgākais portvīns:

Jareboam Chateau Mouton-Rothchild 1945 - 1997. gadā Christies London izsoļu namā pārdots par 114 614 USD. Šo piecu litru pudelē pildīto vīnu uzskata par vienu vislabākajiem vīniem 20. gadsimtā. Šī vīna pircējs ir anonīms.

Dārgākais vīna daudzums, kas pārdots izsolē:

50 kastes ar Chateau Mouton-Rothchild 1982 - 1997. gadā Ņujorkā tika pārdotas 50 kastes jeb 600 pudeles ar šo vīnu par 420 000 USD.

Saldējuma ražotājs SIA "Rūjienas saldējums" īstenojis ilgi lolotu projektu un uzsācis lielo saldējuma bumbiņu jeb "Minimelts BIG" ražošanu.

Produkta ražošana uzsākta sadarbībā ar uzņēmuma partneriem ASV un Dienvidkorejā.

Kā Dienas Biznesam pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Igors Miezis, tad saldējuma bumbiņu jeb "Minimelts BIG" ražošanas iekārtu iegādē investēti aptuveni 200 000 eiro, kā arī nenovērtējams uzņēmuma tehnologu, tehnisko darbinieku un citu iesaistīto darbs.

Šobrīd "Minimelts BIG" sorberta saldējums pieejams ar trīs garšām - mango, ķiršu un kivi. Šie saldējumi ir vegāniski, bez laktozes un glutēna.

VIDEO: Saldējums nav politiska prece 

SIA "Rūjienas saldējums" šogad piedzīvojusi divus sitienus – pandēmijas dēļ bija apstādināts...

Pašlaik saražotas saldējuma pirmās partijas un tas pagaidām tiek piedāvāts 2,4 kilogramu lielā iepakojumā, taču uzņēmums izstrādā iepakojumu, lai "Minimelts BIG" varētu piedāvāt arī mazumtirdzniecībā.

Vaicāts, kā "Minimelts BIG" atšķiras no "Rūjienas saldējuma" ražotā "Mini Melts" bumbiņsaldējuma, I.Miezis norādīja, ka šo produktu var uzglabāt tādās pašās saldētavās, -18 grādu temperatūrā kā standarta saldējumu un tam nav nepieciešamas speciālas iekārtas kā ierastajam "Mini Melts".

I.Miezis cer, ka tuvāko mēnešu laikā "Minimelts BIG" būs pieejams mazumtirdzniecībā Latvijā, kā arī šo produktu plānots arī eksportēt.

"Rūjienas saldējums" mazās saldējuma bumbiņas pēc ASV kompānijas "Minimelts Co" pasūtījuma ražo kopš 2016. gada. Saldējuma ražošanā tiek izmantotas dabiskās izejvielas un iekārtās un ar speciālu tehnoloģiju, izmantojot slāpekli.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka "Rūjienas saldējums" apgrozījums trīs gadu laikā dubultojies. Liela loma tajā ir bumbiņsaldējumam "Mini Melts", kas tiek eksportēts uz 22 valstīm pasaulē – visu Eiropu, kā arī Ukrainu –, Latvijā atstājot vien aptuveni 5% šī garduma.

Ekonomikas ministrija ir atstājusi negrozītu Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu, ar kuru PTAC uzdeva a/s Baltijas Izaugsmes Grupa (BIG) pārtraukt piemērot netaisnīgos līguma noteikumus, piedzenot neproporcionāli augstus līgumsodus.

Par to liecina PTAC publicētā informācija. Tāpat BIG būs jāveic grozījumi patērētājiem piedāvātajos līgumu projektos. Pēc Ekonomikas ministrijas lēmuma paziņošanas BIG šis lēmums ir spēkā esošs un izpildāms neatkarīgi no tā pārsūdzēšanas tiesā. PTAC lēmumu pieņēma, ņemot vērā saņemtās apmēram 40 patērētāju sūdzībās par BIG piemērotiem nesamērīgi lieliem līgumsodiem, kas bieži pārsniedza parāda apmēru.

"PTAC ir gandarīts, ka lēmums ir stājies spēkā, jo tas aizliedz BIG pieprasīt nesamērīgus līgumsodus, savukārt daudziem patērētājiem ļaus nezaudēt savu naudu, maksājot nesamērīgus līgumsodus, sevišķi šajos ekonomiski grūtajos laikos,” atzīst PTAC direktore Baiba Vītoliņa.

Igaunijas bankas meitas uzņēmums Latvijā Baltijas Izaugsmes Grupa (BIG) no 6. novembra uzsāk darbību Latvijas Pastā, izsniedzot iedzīvotājiem līdz Ls 1000 lielus aizdevumus, db.lv informēja uzņēmums. Šis pakalpojums būs pieejams 221 Latvijas Pasta nodaļās.

BIG piedāvātā aizdevuma summa ir divreiz lielāka par pašreiz pastā pieejamā ātrā kredīta apmēru. Līdz šim Latvijas Pasta nodaļās bija iespējams saņemt ātro kredītu līdz 500 latiem. Līdzīgi citiem ātrajiem kredītiem, kas ir saņemami dažu stundu laikā, arī BIG kredīta saņemšanai Latvijas Pastā būs nepieciešama tikai pase un aizpildīts iesniegums.

Pieņemot lēmumu Latvijas Pastā piedāvāt divas reizes lielāku kredītu nekā konkurenti, BIG speciālisti analizēja gan uzņēmuma bijušo klientu aizņēmumu apmērus, gan Latvijas iedzīvotāju ienākumu līmeni. Vidējā viena BIG izsniegtā patēriņa kredīta summa ir aptuveni 1270 lati, savukārt Latvijas iedzīvotāju vidējā alga ir gandrīz Ls 300.

FIB, turot aizdomās Lehman Brothers, Fannie Mae, Freddie Mac un AIG, veic izmeklēšanu.

Par to raksta Lenta.ru. Izmeklēšana tikko sākusies un tiks pārbaudīta gan uzņēmumu darbība kopumā, gan atsevišķi vadītāji.

FIB būs jānoskaidro, vai finanšu kompāniju vadība nav nodarbojusies ar melīgas informācijas izplatīšanu par situāciju kompānijās. Lehman Brothers, Fannie Mae, Freddie Mac un AIG preses dienesti komentārus vēl nav snieguši.

Kā ziņo CNN, šī izmeklēšana ir tikai daļa no apjomīgas FIB izmeklēšanas, kas skar 26 uzņēmumus. Jau ziņots, ka investīciju bankas Lehman Brothers bankrota iestāšanās 2008. gada septembrī, hipotekāro aģentūru Fannie Mae un Freddie Mac pāreja ASV valdības kontrolē, kā arī apdrošināšanas uzņēmuma AIG nacionalizācija tiek uzskatīta par ASV finanšu krīzes galvenajiem iemesliem, kura atbalsis izskanēja pa visu pasauli.

ASV bankas Freddie Mac augstākā līmeņa vadītāji jau pirms vairākiem gadiem tikuši brīdināti, ka banka piedāvā hipotēku kredītus, kas varētu radīt draudus pašai bankai un kredīta ņēmējiem, kā arī radīt lielākus riskus aizdevumiem visā nozarē. Tā liecina Freddie Mac iekšējie dokumenti, ziņo Washington Post.

ASV uzraudzības un reformu komiteja, kuras rīcībā ir minētie dokumenti, 9. decembrī rīko sēdi, kurā tiks apspriesta Fannie Mae un Freddie Mac "bojāeja".

Db.lv jau ziņoja, ka abas kompānijas nonāca valdības īpašumā pirms trim mēnešiem pēc tam, kad miljardiem ASV dolāru lielo zaudējumu dēļ gandrīz izputēja.

2007.gadā AS Balti Investeeringute Grupi Pank (BIG), kas ir Latvijas patēriņa kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja AS Baltijas Izaugsmes Grupa mātes uzņēmums, kreditēšanas apgrozījums ārpus Igaunijas robežām pirmo reizi pārsniedzis kreditēšanas apgrozījumu Igaunijā. Gada laikā grupas kredītportfelis pieaudzis vairāk nekā divas reizes, liecina sniegtā informācija medijiem.

Kā liecina AS Balti Investeeringute Grupi Pank finansiālās darbības audita rezultāti par 2007.gadu, grupas kreditēšanas portfelis gada laikā pieaudzis par 115% un līdz atskaites perioda beigām sasniedzis 2,2 miljardus igauņu kronu (98,8 miljonus latu). Grupas kreditēšanas apgrozījums sasniedzis 1,8 miljardus kronu (80,8 miljonus latu), no kuriem 53% veidoja aizdevumi, kas izsniegti ārpus Igaunijas, lielākoties Latvijā.

Kopējais BIG grupas klientu skaits 2007.gadā pārsniedza 98 000, kas, salīdzinot ar rādītājiem gadu iepriekš, ir divas reizes vairāk. Kopējais bilances apjoms gada laikā palielinājās par 2,2 reizēm un 2007.gada beigās sasniedza 2,6 miljardus kronu (116,7 miljonus latu). BIG grupas konsolidētā peļņa 2007.gadā sasniedza 177,3 miljardus kronu (8 miljonus latu).

Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) no 12. līdz 15.septembrim notika viens no EXPO 2020 satelītnotikumiem - būvniecības nozares izstāde THE BIG 5, kurā Latviju tajā pārstāvēja astoņi uzņēmumi, kuriem iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits svārstās no 20 līdz 50, savukārt dažiem jau noslēgti sadarbības līgumi.

Izstādē piedalījās "Controlit Factory", "AM Energy", "WWL HOUSES", "Tetralia", "Groglass", "TENAX PANEL", "Wood ART.LV" un "Silk Plaster Group".

"Mēs protam piesaistīt uzmanību: izstādes apmeklētājiem patika stenda dizains, kas ievērojami atšķīrās no citu valstu piedāvājuma. Kamēr citas valstis izmantoja salīdzinoši vienkāršas konstrukcijas, Latvijas stendā varēja apbrīnot gan neparastus materiālus, gan 3D hologrammas. Iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits dažādiem uzņēmumiem svārstās diapazonā no 20 līdz 50, un dažiem ir jau noslēgti līgumi. Visi uzņēmēji teic, ka izstāde bijusi interesanta un vērtīga, jo palīdzējusi labāk izprast konkrēto tirgu, to, kādi produkti konkrētajā tirgū ir "ejošāki" un ko potenciāli varētu piedāvāt papildus. Savukārt tie, kas THE BIG 5 apmeklējuši iepriekš, norāda, ka šogad par spīti Covid-19 ierobežojumiem izstāde bija sevišķi labi apmeklēta, kas, iespējams, saistīts ar EXPO tuvošanos. Un vēl viena atziņa, pie kuras nonācām, - izstādes apmeklētājiem ir ļoti svarīgi, lai produkts būtu ražots Eiropā, nevis Ķīnā, kas mums sniedz savas priekšrocības," iespaidos dalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas projektu vadītājs Toms Sudrabs.

Esmu dzimis Bruklinā, Ņujorkā, pilsētā, kur tika radīts amerikāņu beigelis. Kad pirms aptuveni gada ierados Latvijā, man stāstīja par kafejnīcu Rīgā, kas gatavo svaigus amerikāņu beigeļus. Tā kā esmu amerikānis un esmu kārs uz beigeļiem, tāpat kā puse no 300 milj. ASV iedzīvotāju, man tie bija jāpamēģina. Brīdī, kad noprovēju, sapratu, ka tas ir labāks nekā jebkurš cits, ko savas dzīves laikā biju baudījis, dzīvojot ASV.

Es biju tik lielā sajūsmā par to garšu, tekstūru, smaržu un zeltaini brūno izskatu, ka attapos, ēdot beigeļus katru mīļu dienu. Tikai viens kumoss, un biju uz āķa.

Nesen man bija saruna ar Zani Nuķi (35), kura pirms beigeļu gatavošanas bija IT projektu vadītāja, un ar Aigaru Krūmiņu (34), kurš pirms tam strādāja dažādus darbus, no kuriem neviens viņam nebija šķitis pietiekami aizraujošs. Viņi abi ir kafejnīcas Big Bad Bagels īpašnieki.

Zane un Aigars sākotnēji pirka saldētus beigeļus no Lielbritānijas. Kvalitāte esot bijusi laba, taču viņu vēlme bija radīt mājās gatavotus beigeļus tepat uz vietas Rīgā. Aigars sajuta sevī izaicinājumu tos pagatavot savām rokām, tāpēc viņš izpētīja visu internetā atrodamo informāciju par to gatavošanu un sāka eksperimentēt – tik ilgi, līdz ieguva perfektu rezultātu.

Aizņēmējam neapdomīgi parakstot līgumu, 150 Ls kredīts nedaudz vairāk kā gada laikā pārtapis par vairāku tūkstošu latu saistībām.

Tiesāsies

Vairums kompāniju mainījušas lielu daļu līgumu nosacījumu, t.sk., krietni samazinot soda procentus, tomēr par daļu no jautājumiem finansētāji nolēmuši tiesāties. "Mūsu lēmumi attiecībā uz bankām visi tiek pārsūdzēti. Nepārsūdz dažas nebanku iestādes. Ir 1.instances tiesas spriedums par 1 lietu, bet tas nav stājies spēkā, jo pārsūdzēts," atzina PTAC direktore Baiba Vītoliņa, norādot, ka PTAC lēmumi ir jāizpilda pat tad, ja ir pārsūdzēti, līdz ar to, ja ir situācija, ka aizdevējs mūsu lēmumu nepilda, par to vajag informēt PTAC.

Šobrīd PTAC nodarbojas ar izpildes kontroli vairākām bankām. "Bankas pēc mūsu aicinājuma līguma noteikumus īsti mainīt negrib. Vienīgais, ko piekrita izņemt - bija noteikums par kompensāciju kredīta ātrākas atmaksas gadījumā, bet tas nav īpašs sasniegums, jo tā vietā bankas piemēro komisijas maksu, ko Patērētāju tiesību aizsardzības likums (PTAL) neaizliedz," tā B. Vītoliņa.