Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Baltijas valstīs krāpniecība ar iekšzemē izdotām maksājumu kartēm 2016. gadā bijusi viena no zemākajām Eiropā, informē Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperte Kristīne Grīviņa.

Latvijā uz 100 000 maksājumiem bija vidēji četri krāpnieciski maksājumi, Igaunijā un Lietuvā – vidēji trīs. Vidējais rādītājs eiro zonas valstīs - 22 krāpnieciski karšu maksājumi uz 100 000 maksājumiem, liecina Eiropas Centrālās bankas publicētais 5. karšu krāpniecības ziņojums par krāpšanas tendencēm vienotajā eiro maksājumu telpā SEPA. Statistiskie dati ir apkopoti no aktīvajām eiro zonas karšu maksājumu shēmām par 2016.gadu.

Kopējais ar SEPA telpā izdotām kartēm visā pasaulē veikto krāpniecisko maksājumu apjoms 2016. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro (salīdzinājumā ar 2015. gadu tas samazinājies par 0,4%), tomēr šo darījumu skaits 2016. gadā pieaudzis būtiski - par 27,2% un sasniedza 17,3 miljonus.

2004.gadā Baltijas maksājumu karšu tirgus turpinājis pieaugt, visstraujāk palielinoties Lietuvā izsniegtajam norēķinu karšu skaitam, bet Igaunijas un Latvijas rādītājiem saglabājot iepriekšējo gadu pieauguma tendenci ar nelielu stagnācijas iezīmi.

Vienlaikus jāuzsver, ka tik strauju karšu skaita pieaugumu Lietuvā, kāds tas bija 2003.gadā (+46.79%), aizvadītajā – 2004.gadā Lietuva tomēr neuzrāda (+20.06%). Savukārt, Latvija ir vienīgā valsts, kurā karšu skaita pieauguma tempi, pēdējo piecu gadu retrospektīvā raugoties (no 2001.g.), aizvadītajā gadā bijuši viszemākie (+10.88%), 2003.gadā (+15.07%), bet 2001.gads Latvijā bija visstraujākais karšu skaita pieauguma ziņā (+ 40.63%).

Arī Igaunijai karšu skaita pieauguma rādītājos 2004.gads bijis nedaudz pieticīgāks (+6.59%) par 2003.gadu (+6.96%), tomēr attiecībā pret iedzīvotāju skaitu Igaunija no trijām Baltijas valstīm norēķinu karšu skaita ziņā joprojām saglabā nemainīgas līderpozīcijas. 2004.gadā Igaunijas rādītāji sasnieguši 0,97 kartes, kas liecina, ka faktiski katram šīs valsts iedzīvotājam makā ir kāda bankas norēķinu karte. Latvijā šis rādītājs 2004.gadā ir tikai 0,57 kartes uz iedzīvotāju, bet Llietuvā 0,70 kartes. Līdz 2002.gadam Latvija karšu skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju stabili saglabāja otro vietu aiz Igaunijas, bet pēc 2002.gada Lietuva ir apsteigusi Latviju un turpina uzrādīt augošu tendenci.

No Baltijas valstīm Latvijā karšu skaits uz iedzīvotāju pagājušā gadā saglabājās vismazākais - 0.57 kartes, Db informēja Bankservisā. Turpretim Igaunija no trijām Baltijas valstīm norēķinu karšu skaita ziņā joprojām saglabā nemainīgas līderpozīcijas - 2004.gadā Igaunijas rādītāji sasnieguši 0,97 kartes, kas liecina, ka faktiski katram šīs valsts iedzīvotājam makā ir kāda bankas norēķinu karte. Lietuvā šis rādītājs pērn bija 0,70 kartes. Līdz 2002.gadam Latvija karšu skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju stabili saglabāja otro vietu aiz Igaunijas, bet pēc 2002.gada Lietuva ir apsteigusi Latviju un turpina uzrādīt augošu tendenci. Kopumā 2004.gadā Baltijas maksājumu karšu tirgus turpinājis pieaugt, visstraujāk palielinoties Lietuvā izsniegtajam norēķinu karšu skaitam, bet Igaunijas un Latvijas rādītājiem saglabājot iepriekšējo gadu pieauguma tendenci ar nelielu stagnācijas iezīmi. Tomēr tik strauju karšu skaita pieaugumu Lietuvā, kāds tas bija 2003.gadā (+46.79%),2004.gadā Lietuva tomēr neuzrāda (+20.06%). Savukārt, Latvija ir vienīgā valsts, kurā karšu skaita pieauguma tempi pēdējo piecu gadulaikā kopš no 2001.gada, pērn bijuši viszemākie (+10.88%).(2003.gadā bija +15.07%, bet 2001.gads Latvijā bija visstraujākais karšu skaita pieauguma ziņā + 40.63%). Arī Igaunijai karšu skaita pieauguma rādītājos 2004.gads bijis nedaudz pieticīgāks (+6.59%) par 2003.gadu (+6.96%), bet Bankas automātu skaits Baltijas valstīs kopumā 2004.gadā turpinājis pieaugt, tomēr Latvija ir vienīgā no valstīm, kurā noticis skaita samazinājums (par vienu vienību). Lai gan kopumā bankas automātu skaita ziņā Latvija (867) ieņem otro vietu aiz Lietuvas (1012), bet Igaunija ir trešajā vietā (779), Igaunijā, līdzīgi norēķinu karšu skaita tendencēm, arī bankas automātu skaits pret iedzīvotāju skaitu ir vislielākais. Statistika liecina, ka 2000. un 2001.gadā Latvija absolūtajos skaitļos Baltijas valstu vidū bija līderis bankas automātu skaita ziņā, bet kopš 2002.gada visstraujāko pieaugumu uzrāda Lietuva (līdz pat + 200 bankas automātiem 2002.gadā). Arī norēķinu karšu pieņemšanas vietu skaita ziņā Baltijas valstu vidū situācija ir līdzīga. Proti, visās trijās valstīs pēdējo piecu gadu laikā ir stabila pieaugoša tendence, bet absolūtajos skaitļos līderis ir Lietuva (15 594), lai gan karšu pieņemšanas vietu skaits pret iedzīvotāju skaitu visaugstākais ir Igaunijā (11 113). Latvija ieņem otro vietu gan absolūtajos rādītājos (11 829), gan rādītājos pret iedzīvotāju skaitu. Savukārt ar norēķinu kartēm veikto transakciju skaita ziņā Igaunija ievērojami apsteigusi abas pārējās Baltijas valstis, kas apliecina arī Igaunijas iedzīvotāju ievērojami plašākās zināšanas par norēķinu karšu lietošanas priekšrocībām un nozīmi norēķinu drošībā un izdevumu kontrolēšanā. Turklāt šāda situācija vērojama, kopš 2001.gada (67,31 milj.) līdz pat 2004.gadam (114,25 milj.). Latvija atpaliek no abām kaimiņvalstīm absolūtajos rādītājos, kopš 2002.gada nemainīgi ieņemot trešo vietu. 2004.gadā Lietuvā tika veikti 85 milj. transakcijas ar norēķinu kartēm, bet Latvijā 65 milj. transakciju, lai gan uz tūkstots iedzīvotājiem veikto transakciju skaita ziņā Latvija tomēr ir otrajā vietā starp Baltijas valstīm (28,5), Lietuva trešajā (23,5), bet Igaunijas rādītāji ir vairāk kā trīs reizes augstāki (85,3).

Latvija ir sasniegusi Eiropas līmeni debetkaršu skaita ziņā, tomēr joprojām apgrozībā ir liels apjoms skaidras naudas, raksta laikraksts Dienas bizness.

Latvijā karšu tirgus vairākās jomās ir sasniedzis Eiropas līmeni, dažās pat ir pārāks, bet dažās atpaliek. Sīkāk par to intervijā Db pastāstīja karšu tirgū lielākās bankas Swedbank Ikdienas pakalpojumu daļas vadītāja Ināra Tiltiņa.

Pirms diviem trīs gadiem par karšu tirgu runāja nepārtraukti, bet tagad šī tēma iegājusi tādās mierīgās sliedēs ...

Priekrītu. Vienkārši kartes kļuvušas par ikdienas sastāvdaļu, visi zina, ko ar karti var darīt. Tomēr mēs turpinām runāt par to, ka karti labāk izmantot pirkumiem. Maksāt ar karti veikalā, nevis nest naudu no bankomāta (ATM) ir spilgts piemērs, kā vajag visiem rīkoties. Izmaksas ir 5 reizes mazākas, ja klients pats sevi apkalpo ATM, iemaksājot vai izņemot naudu, nekā iet filiālē pie darbinieka. Arī no laika viedokļa tas ir nenovērtējami. Pirms gadiem astoņiem valsts izdomāja, ka vajag taupīt, algas pārskaitīt uz kartēm – tas bija pareizs lēmums. Varam mierīgi ieteikt uzņēmumiem meklēt ekonomiju tieši šajā jomā, piedāvāt attālinātos pakalpojumus. Pieņemu, ka ir vēl grāmatveži, kas pazūd uz pusdienu ar aizbildinājumu iet uz banku. Kāpēc iet uz banku, ja to pašu var izdarīt internetbankā? Šobrīd elektronisko maksājumu īpatsvars Swedbank ir 95 %, vēl 5 % ir papīra veidā.

Starptautiskā maksājumu karšu kompānja VISA attīsta zīmolu, piešķirot tam jaunu identitāti un struktūru. Šīs izmaiņas attiecas uz zili, balti zeltīto VISA logo, kā arī kartes dizainu. Kartes ar jauno zīmola identitāti būs pieejamas jau šā gada beigās. “Pēdējo gadu laikā mūsu biznesa pakalpojumu sfēra ir strauji paplašinājusies. Līdz šim mūsu zīmols lietotājiem ir asociējies tikai ar klientu kredītkartēm. Šodien debeta un priekšapmaksas produkti, biznesa maksājumu risinājumi, to apstrāde un autentifikācijas sistēmas ir svarīga mūsu biznesa sastāvdaļa,“ norāda Kristofers Rodrigess (Christopher Rodrigues), VISA International prezidents un galvenā amatpersona (Chief Executive Officer). “Mums jāattīsta zīmola izmantošanas veids, lai ļautu patērētājiem un tirgotājiem atšķirt dažādus VISA produktus un pakalpojumus, vienlaikus turpinot uzticēties VISA veikt ērtus un drošus maksājumus visā pasaulē. Mēs izmantojam šo iespēju atsvaidzināt zīmolu, lai nodrošinātu tā mūsdienīgumu un atbilstību klienta prasībām.” Uzlabotais zīmols ļaus efektīvāk lietot jaunākās tehnoloģijas un tādus maksājumu kanālus kā Internets, mobilie telefoni un plaukstas tehnoloģijas. Plaši pazīstamā VISA dūjas hologramma kartes priekšpusē tiks pārvietota uz kartes aizmuguri un integrēta magnētiskajā līnijā, ļaujot lielāku kartes priekšpuses daļu izmantot izdevēja jauniem dizainiem vai citai informācijai. Šis jauninājums apvienojumā ar mikroshēmu (chip) un PIN tehnoloģiju sniegs papildu drošību Eiropas karšu īpašniekiem, kas dodas uz valstīm, kuras vēl nav pārņēmušas šīs tehnoloģijas. Ar vairāk nekā 1 miljardu kartēm visā pasaulē, kuras pieņem vairāk nekā 22 miljonu vietās, VISA plāno pakāpenisku pāreju uz jauno izskatu. Jaunās zīmola vadlīnijas jūnijā būs pieejamas VISA biedru bankām un karšu ražotājiem, tomēr faktiskās izmaiņas kartē notiks nākamo trīs gadu laikā. 2005. gada beigās bankas varēs sākt izdot jaunās kartes ar uzlaboto dizainu un formātu. Lai skaidrotu izmaiņas, VISA strādās ar biedru bankām, tirgotājiem, piegādātājiem un likumu uzraudzības iestādēm. Zīmola izmaiņas tiek veiktas pēc 18 mēnešu darba un balstās uz pētījumu, kurā tika aptaujāti vairāk nekā 7000 klientu, tirgotāju un banku izpēti 16 pasaules valstīs. Pēdējo 30 gadu laikā VISA ir kļuvusi par vienu no pasaules uzticamākajiem zīmoliem. Papildus kartēm VISA logo atrodams arī veikalu skatlogos, Internetā, pasta brošūrās, mobilajos telefonos, TV reklāmās un lielākajos sponsorētajos notikumos visā pasaulē. Logo struktūra uzskatāmi atspoguļo kā organizācijas dažādie zīmoli viens otru papildina. Jaunais, mūzdienīgais VISA zīmols apvieno visus VISA piedāvātos pakalpojumus un produkus ar atjaunināto zīmolu (VISA Gold, VISA Business, Verified by VISA, utt). Jaunajā dizainā tiks izmantoti tādi atpazīstamie elementi kā VISA vārds, baltā, zilā un zelta krāsas, kā arī slīpais raksts. Plānotās izmaiņas: - Burts V vārdā VISA tiks izgaismots ar zelta nokrāsu; - Logo būs lielāks un labāk saskatāms, jo pētījums norāda, ka klienti vēlas redzēt VISA vārdu, nevis tikai zīmi; - Karodziņi, kuri lietoti kā robežlīnijas, netiks lietoti. - VISA Electron tiks piemērota jaunā VISA logo izmaiņas gan uz kartes, gan POS; - Eiropā “V” tiks lietots atsevišķi savienojumā ar citu zīmolu, piemēram, kā VPAY (biznesa maksājumi), kas norādīs atšķirīgās maksāšanas iespējas. VISA ir pasaulē vadošā norēķinu preču zīme, ar vairāk nekā 1,1 miljardu karšu. Karšu tirdzniecības apjoms gadā sasniedz 2,6 triljonus Eiro. VISA kartes tiek pieņemtas vairāk nekā 150 valstīs. VISA ir līderis globālajā maksājumu industrijā, kas piedāvā mūsdienīgus norēķinu produktus un tehnoloģijas saviem 21 000 biedriem – finansu institūcijām un karšu īpašniekem. Eiropā pašlaik tiek lietotas vairāk nekā 268 miljons VISA karšu, ar kurām no 2003.gada septembra līdz 2004. gada septembrim veiktie norēķini sasniedz 920 miljardi Eiro. Plašāka informācija www.visaeurope.com

Norēķinu karšu lietotāji turpmāk varēs skatīt sava konta bilances rādītājus ne tikai tās bankas automātos, kura konkrēto karti izdevusi, bet arī visu citu Latvijā pieejamo banku automātos, kuras sertificētas karšu (VISA, MasterCard, Visa Electron, Maestro) izdošanai.

Šo jauno pakalpojumu banku automātu tīklā karšu lietotājiem nodrošina Latvijas komercbanku un SIA Banku Servisa Centrs (BankServiss) parakstītie grozījumi 2002.gadā noslēgtajos Starpbanku līgumos par noteikumiem VISA un VISAElectron, Eurocard/MasterCard un Maestro maksājuma karšu vietējo darījumu apstrādē. Līdz ar to bankas ir vienojušās, ka tās rada iespēju visu banku izdoto maksājumu karšu lietotājiem veikt bilances pieprasījuma operāciju visos banku uzstādītajos bankas automātos.

BankServiss kā komercbanku līgumpartneris šobrīd ir izpildījis visus tehniskos nosacījumus un prasības, lai nodrošinātu šī pakalpojuma ieviešanu un funkcionēšanu starpbanku banku automātu tīklos Latvijā. Līdz ar to jaunās funkcionalitātes pilnīgu ieviešanu katrā konkrētā bankas automātu tīklā nodrošina bankas individuāli.

Straujā tehnoloģiju attīstība elektronisko norēķinu jomā ikvienam mobilo telefonu priekšapmaksas karšu tirgotājam kopš 2004.gada septembra piedāvā jaunas un neierobežotas iespējas karšu papildināšanas kodu pieejamībai, ko nodrošina BankServisa elektronisko datu noliktava. Realitātē šāds jaunums dod iespēju pārdot priekšapmaksas kartes, fiziski tās neglabājot tirdzniecības vietā, bet gan tikai ar POS termināla starpniecību sazinoties ar BankServisa priekšapmaksas karšu datu bāzi un pirkuma veikšanas brīdī pretī saņemot atjaunošanas kodu, kas tiek izdrukāts uz termināla čeka. Līdz ar to pircējs, kas par mobilā telefonu priekšapmaksas kartes Zelta Zivtiņa, O-karte vai Amigo papildināšanu samaksā ar bankas karti vai skaidrā naudā, no pārdevēja pretī saņem tikai POS termināla čeka izdruku ar atjaunošanas kodu uz tā, kas izmantojams kartes kredīta papildināšanai. Kopš BankServiss sadarbībā ar Karsten Latvian tirgotājiem piedāvā šo pakalpojumu, interese par to ik mēnesi pieaug. Ja februārī šādu priekšapmaksas karšu pārdošanas veidu piedāvāja 548 POS terminālos, tad maijā to skaits tuvojās dubultam pieaugumam, pārsniedzot 900 POS terminālus. Arī pārdoto priekšapmaksas karšu skaits ik mēnesi palielinās vidēji par 40% un jau šobrīd ieņem nozīmīgu vietu priekšapmaksas karšu mazumtirdzniecībā. Šāda izaugsme dod iespēju prognozēt potenciālos apjomus elektroniskai priekšapmaksas karšu tirdzniecībai, jo no Latvijā pieejamajiem POS termināliem šādam pakalpojumam pagaidām piemērota tikai 1/12 daļa POS terminālu. Lai tirgotājs varētu uzsākt priekšapmaksas karšu kodu elektronisko pārdošanu, tam nepieciešama speciālas programmatūras instalācija POS terminālā, ko uzstāda POS termināla apkalpotājs. Pretī tirgotājs saņem virkni priekšrocību, ko sniedz elektronisko preču pārdošana, jo tirgotājam nav jāveido lieli preču (priekšapmaksas karšu) uzkrājumi, nav jāveic inventarizācija un uzskaite, nav jāplāno pasūtījumi un jārūpējas par to, lai viss pasūtītais tiktu iztirgots. Vienlaikus šādi aprīkotā tirdzniecības vietā priekšapmaksas kartes nekad nevar beigties, jo vienmēr ir pieejamas to sistēmu un to nominālu kartes, kādas nepieciešamas klientam. Visbeidzot, elektroniski tirgojamas kartes nav iespējams nozagt no veikala plaukta vai noliktavas, gluži tāpat kā no maka, kurā ir tikai bankas karte, nav iespējams nozagt skaidru naudu. “Modernās tehnoloģijas maina mūsu ikdienu vēl straujāk nekā dažkārt pat spējam prognozēt. Elektroniskie norēķini ir viena no tām jomām, kas šobrīd pasaulē attīstās visveiksmīgāk un ātrāk, ieņemot augstākās vietas starpnozaru reitingos. Tādēļ arī mūsu darbība Latvijā ir saistīta ar nepārtrauktu jaunumu ieviešanu un piedāvāšanu mūsu klientiem – bankām, tirgotājiem un norēķinu karšu lietotājiem. Mēs varam droši prognozēt, ka tuvāko 10 gadu laikā elektronisko norēķinu pakalpojumu klāsts un to piedāvātās iespējas paplašināsies, ieņemot vienu no galvenajām vietām cilvēka ikdienas dzīvē un piedāvājot daudz vienkāršākus risinājumus procesiem, kas šobrīd vēl šķiet laikietilpīgi un nepamatoti sarežģīti,” tā BankServisa izpilddirektore Zanda Brīvule.

Tehnoloģiju straujā attīstība un lietotāju paradumu maiņa veicina dažādu modernu maksājumu pakalpojumu ieviešanu, norāda Latvijas Bankas maksājumu sistēmas eksperti Edīte Gailiša un Deniss Fiļipovs.

Piemēram, arvien plašāku izplatību gūst bezkontakta maksājumi, kurus var veikt ar viedtālruņu palīdzību un kas tiek izpildīti ātri un jebkurā laikā. Lietotāju pozitīvā pieredze, modernajiem maksājumu risinājumiem atvieglojot to ikdienu, kļūst teju tikpat nozīmīga kā šo risinājumu drošības aspekti.

Latvijas Banka 2017. gada augustā ieviesa zibmaksājumu infrastruktūru – uz jaunākajām informācijas tehnoloģijām balstītu inovatīvu maksājumu sistēmu. Nacionālā banka nodrošina infrastruktūru, bet ikdienas pakalpojumu izstrāde ir komercbanku un citu maksājumu iestāžu atbildības joma. Klienti arvien vairāk novērtē zibmaksājumu nodrošināto iespēju pārskaitīt naudu 1–3 sekunžu laikā no vienas bankas kontu uz citu, turklāt to var izdarīt jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.

Ekonomikas policijas pārvaldes (EPP) darbinieki sadarbībā ar norēķinu karšu monitoringa kompānijas un Latvijas komercbanku drošības dienestu darbiniekiem, aizturējuši četrus Rumānijas pilsoņus, aizdomās par norēķinu karšu viltošanu un šādu viltojumu izmantošanu, Db.lv informēja Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību birojs.

Šā gada 12.jūlijā, Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes (GKrPP) EPP darbinieki sadarbībā ar norēķinu karšu monitoringa kompānijas un Latvijas komercbanku drošības dienestu darbiniekiem operatīvo meklēšanas pasākumu laikā, aizdomās par norēķinu karšu viltošanu un šādu viltojumu izmantošanu aizturējuši 1978.,1975., 1976.,1980.gadā dzimušus Rumānijas pilsoņus un Latvijas pilsoni, kura dzimusi 1987.gadā.

VP GKrPP EPP darbinieki izmeklēšanas laikā noskaidrojuši, ka minētās personas laika posmā no 2007.gada jūnija sākuma uz Latvijas komercbanku bankomātiem nesankcionēti uzstādīja ierīces ar mērķi iegūt banku klientu norēķinu karšu informāciju. Uzstādīti tika karšu magnētiskā celiņa nolasīšanas un saglabāšanas ierīces (skimer) un, vai nu viltus tastatūra, vai videokamera, kas ļauj nesankcionēti iegūt klienta PIN kodu. Apkopojot nelikumīgi iegūtos datus (kartes magnētiskā celiņa informācija un PIN kods), ar datoru un speciālu tehniku tika izgatavoti norēķinu karšu dublikāti, ar kuriem minētās personas veica skaidras naudas izņemšanu bankomātos.

Jaunākie starptautiskās maksājumu karšu kompānijas Visa Europe apkopotie statistikas dati liecina, ka Visa maksājumu karšu skaits 2004.gadā Latvijā pieaudzis par 46,5%, sasniedzot 1,1 miljonu. Eiropā Visa karšu skaits 2004.gadā audzis par 20.4 %, sasniedzot 276,3 miljonus. Līdz ar karšu skaita pieaugumu pērn Latvijā strauji pieauguši arī tēriņi ar Visa kartēm - kopējais naudas apjoms, kas iztērēts, lietojot Visa kartes divkāršojies (pieaugums par 102,4%) un sasniedzis 1,6 miljardus latu. Statistikas dati uzrāda arvien pieaugošu norēķinu skaitu tirdzniecības vietās ar Visa kartēm. Iepērkoties veikalos, restorānos, degvielas uzpildes stacijās un citās tirdzniecības vietās 2004.gadā Visa karšu lietojums pieaudzis par 80,9%. Kopumā dažādas tirdzniecības vietās Visa kartes lietotas 18,3 miljons reižu. 2004.gada laikā bezskaidras naudas norēķinos tirdzniecības vietās ar Visa kartēm iztērēti 219, 9 miljoni latu, kas salīdzinot ar 2003.gadu ir par 64,4% vairāk. Tommi Lassila, Visa Europe pārstāvis Baltijā prognozē, ka Visa maksājumu karšu lietojums Baltijas valstīs pieaugs gadu no gada arvien straujāk. Eiropā statistikas dati par 2004.gadu uzrāda 15,8% pieaugumu tēriņos ar Visa kartēm. Kopējā naudas summa, kas iztērēta, lietojot Visa kartes ir 962,9 miljardi eiro. Eiropā ar Visa kartēm 2004.gadā veiktas 14,1 miljardi transakcijas, kas ir par 14,8% vairāk kā 2003.gadā. Iepērkoties, ar Visa kartēm iztērēti 617,3 miljardi eiro un kopumā norēķinoties tirdzniecības vietās veiktas 10,5 miljardi transakciju. Salīdzinot ar 2003.gada rādītājiem, transakciju skaits tirdzniecības vietās pieaudzis par 14,7%. Visa prognozē, ka 2005.gada vidū tēriņi ar Visa kartēm sasniegs 1 triljonu eiro.

Karšu izdevniecība Jāņa sēta laidusi klajā Lielo pasaules atlantu. Lielais pasaules atlants ir apjomīgākais karšu krājums, kāds jebkad izdots Baltijas valstīs. Vairāk nekā pustūkstoti lappušu biezā un turpat 4 kg smagā atlanta kartēs atrodami 90 tūkstoši ģeogrāfisko nosaukumu. Pirmo reizi latviešu valodā tik detalizētā mērogā pieejamas kartes par visu pasauli.

Atlantu veido karšu un uzziņu sadaļa, kā arī nosaukumu rādītājs. Karšu sadaļu ievada pasaules kartes. Nākamās ir nodaļas par Latviju un katru pasaules daļu. Karšu sadaļas nobeigumā ievietotas okeānu kartes. Uzziņu sadaļā sniegta vispārīga informācija par visām pasaules valstīm un teritorijām ar to ģerboņu un karogu ilustrācijām. Tai seko statistika par dažādiem ģeogrāfiskajiem ekstrēmiem un iedzīvotāju skaitu pasaules zemju lielākajās pilsētās. Atlantu noslēdz vārdnīcas veida latvisko ģeogrāfisko nosaukumu un oriģinālnosaukumu rādītājs.

Atlanta priekšvārdā Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš norāda: "Šis Lielais Pasaules atlants nav tikai Karšu izdevniecības Jāņa sēta sasniegums, tas ir arī latviešu tautas sasniegums. Šī projekta ietvaros pirmo reizi radītas sistēmas vietvārdu atveidošanai no 129 pasaules valodām. Tas ir neatsverams ieguldījums mūsu valodas attīstībā, jo latviešu valoda ir viena no senākajām Eiropas valodām. Šis atlants ir unikāls salīdzinājumā ar lielvalstu izdevumiem, jo tā kartēs jaušams mazas nācijas skatījums uz pasaules politiku."

3D kartes, sākot ar magnētiņu pie ledusskapja līdz A0 formāta Alpu kalnu ainavai, kas precīzi līdz milimetram atbilst realitātei, ir pašmāju uzņēmuma veikums, kas iespējams, pateicoties «Uzlex» vakuumformēšanas tehnoloģijai un radošam komandas darbam.

Vizuālo tehnoloģiju centrs SIA «WMT Baltic» jau vairāk nekā divdesmit gadu garumā nodarbojas ar industriālās drukas, lāzergriešanas un citu tehnoloģiju izmantošanu, kā arī dažādu drukas materiālu, celtniecības plastikātu, instrumentu un citu ar reklāmu saistītu produktu izgatavošanu un tirdzniecību.

Viens no tiem ir produktu zīmols «Uzlex», kurā ietilpst profesionālo instrumentu ražošana darbam ar pašlīmējošām plēvēm, vakuumiekārtu un polimēru ražošana, kā arī gatavo produktu izstrāde izmantojot šo tehnoloģiju. Zīmols «Uzlex 3D Map Publisher» tika izstrādāts ar mērķi piešķirt formu apdrukātajiem materiāliem, padarot izstrādājumus, kas bieži kalpo kā reklāmas, suvenīri vai vides objekti, aizraujošākus.

Neraugoties uz tehnoloģiju uzvaras gājienu, papīra kartes, tāpat kā grāmatas, nepazudīs, uzskata Karšu izdevniecība Jāņa sēta galvenais redaktors un līdzīpašnieks Jānis Turlajs.

Līdz ar tehnoloģiju attīstību arī Jāņa sēta no klasiskas karšu izdevniecības pārtapusi informācijas tehnoloģiju uzņēmumā, kurš, spītējot globālo kompāniju (Google, Waze u.c.) dominancei, spējis atrast savu nišu tādos IT pakalpojumos, kas saistīti ar ģeotelpisko komponentu.

«Ar karšu zīmēšanu aizrāvos jau skolas laikos. Padomijā vienkāršajam pilsonim precīzas kartes iegādāties nebija iespējams, tāpēc centos veikalā pirktās «uzlabot», papildinot to saturu ar dažādām detaļām, vai zīmēt pats. Likumsakarīga bija arī izvēle studēt ģeogrāfiju,» atminas J. Turlajs.

90.gadu sākumā J. Turlajs saņēma piedāvājumu veidot pirmo atjaunotās Latvijas autoceļu atlantu. Tā sākās viņa profesionālā karjera kartogrāfijā. Jāņa sētā viņš izveidoja aizrautīgu profesionāļu komandu, kam darbs bija kas vairāk par iztikas avotu. «Šīs pamatvērtības Jāņa sētā saglabājušās joprojām, par ko esmu ļoti pateicīgs kolēģiem un lepojos ar viņiem,» atzīst J. Turlajs. Lai arī 90.gadus mēdz dēvēt par «mežonīgā kapitālisma periodu», atskatoties pagātnē, J. Turlajs to drīzāk varētu saukt par «romantiskā kapitālisma periodu,» jo, lai arī bija jāstrādā garas stundas pieticīgos apstākļos, tika radītas jaunas lietas, kas līdz tam nebija iespējamas.

Apzinoties maksājumu karšu sniegtās ērtības, aizvien straujāk aug iedzīvotāju veiktie norēķini ar maksājumu kartēm. Uz 2006. gada beigām SEB Unibanka saviem klientiem bija izsniegusi vairāk kā 483 000 dažāda veida maksājumu kartes. Pērnā gada kredītkaršu lietotāju skaita pieaugums liecina par to, ka Latvijas iedzīvotājiem ir nozīmīgas kredītkaršu plašās izmantošanas iespējas un papildu piešķirtais finansējums. Tāpat gada ietvaros pieaudzis kopējais pirkumu skaits veikalos un ar SEB Unibankas maksājumu kartēm veiktie darījumi bankomātos - kopumā par 17% salīdzinājumā ar darījumu skaitu, kas veikts 2005. gadā.

Aizvadītā gada 12 mēnešos SEB Unibankas maksājumu karšu lietotāji bankomātus skaidras naudas izņemšanai lietojuši vairāk kā 8 miljonus reižu. Kredītkaršu īpašniekiem vidējā naudas summa, kas no kartes tiek izņemta bankomātos, bijusi lielāka kā norēķinu karšu īpašniekiem, attiecīgi 92 lati un 55 lati. Savukārt, izmantojot maksājumu kartes, bankomātos apmaksāto rēķinu skaits pārsniedza 180 000, latu izteiksmē sastādot gandrīz 2 miljonus latu.

SEB Unibankas Maksājumu karšu attīstības pārvaldes vadītāja Gundega Martinsone: "2006. gadu varam izcelt kā lielisku rezultātu gadu ne tikai SEB Unibankai, bet arī visam maksājumu karšu tirgum kopumā. Tirgus pieaugums ne tikai izdoto karšu skaita, bet arī darījumu apjomu ziņā ir rekordliels. Ar gandarījumu varam uzskaitīt jauninājumus, kas pagājušajā gadā tika ieviesti SEB Unibankas maksājumu karšu lietotājiem: skaidras naudas iemaksas/izmaksas bankomāti, kas ir vienīgie Latvijā, jauna starptautiska interneta pirkumu aizsardzības sistēma - 3D, SEB Unibankas elitārāko klientu vajadzībām atbilstošas kartes izveide. Lai arī pagājušajā gadā par gandrīz 70 000 pieaudzis SEB Unibankas kredītkaršu lietotāju skaits, 2006. gadā vispieprasītākā karte SEB Unibankā bijusi VISA Electron norēķinu karte."

Baltijas valstu vadošajam karšu apstrādes centram BankServiss, civilprasībā pārstāvot vienu no lielākajām ASV komercbankām - Bank of America, ir izdevies atgūt ap LVL 6200 no tiesas ceļā prasītajiem LVL 17 289.50, Db informēja Bankservisā. Zaudējumi ASV bankai radās 2004.gadā, kad, interneta tīklā izkrāpjot klientu kredītkaršu datus (fishing), no to kontiem ar viltotu kredītkaršu starpniecību Latvijā tika izņemta nauda, kuras kopsumma pārsniedza 17 tūkstošus latu. Šis ir vēl nebijis gadījums Latvijā veikto maksājumu karšu noziegumu atklāšanas vēsturē, kad no konkrētās personas, kas noziegumu izpildījusi, izdodas atgūt tik nozīmīgu naudas summu un ievērojamā apjomā atlīdzināt bankai nodarītos zaudējumus. Noziegumā apsūdzētais – vairākkārt iepriekš sodītais A.Briedis, kurš atzīts par vainīgu pēc krimināllikuma, tika aizturēts nozieguma izdarīšanas brīdī pie bankas bankomāta, kad viņš ar viltotu kredītkarti izņēma kārtējo naudas summu. Izmantojot BankServisa rīcībā esošās programmatūras, ar kuru palīdzību iespējams identificēt krāpnieciskas darbības ar maksājumu kartēm, 2004.gada jūnijā tika fiksēti regulāri naudas izņemšanas gadījumi ar konkrētās ASV bankas klientu kartēm, un tika noskaidrots, ka šo karšu dati ir izkrāpti, lai tos izmantotu viltotu karšu izgatavošanai. Šis ir visai tipisks paraugs tam, kā notiek krāpnieciskas darbības ar maksājumu kartēm. Karšu dati tiek iegūti internetā, uzzinot tos no personas ar viltu vai izmantojot neuzmanīgu rīcību interneta vides veikalos. A.Briedis savu vainu noziegumu izdarīšanā atzina, vienlaikus neatklājot nevienu no tām personām, kas veica karšu datu zagšanu, viltošanu un jaunu karšu ģenerēšanu, kas šādos noziegumos ir visai loģiska ķēde, jo pie banku automātiem pēc naudas nekad nedodas tie, kas veic programmēšanu un citus analītiskos darbus. Kopumā A.Briedis, izmantojot 40 viltotas norēķinu kartes, kuras bija izdevusi minētā ASV banka, laika posmā no 2004.gada 4.jūnija līdz aizturēšanas brīdim 21.jūnijā bija paspējis veikt 233 transakcijas un mēģinājis iegūt 28 500 Ls. “Maksājumu karšu noziegumu un risku monitorings ir viena no mūsu darba nozīmīgākajām jomām, kas tieši aizsargā karšu lietotājus no krāpniecības un vienlaikus sūta ziņu noziedzīgajai pasaulei, ka mūsu valstī, lietojot zagtas vai viltotas kartes, ir pavisam reālas iespējas nonākt cietumā un saņemt bargu sodu – no 5 līdz pat 15 gadiem brīvības atņemšanas vietā,” piebilst BankServisa izpilddirektore Zanda Brīvule.

Norēķinu karšu lietotāji turpmāk varēs skatīt sava konta bilances rādītājus ne tikai tās bankas automātos, kura konkrēto karti izdevusi, bet arī visu citu Latvijā pieejamo banku automātos, kuras sertificētas karšu (VISA, MasterCard, Visa Electron, Maestro) izdošanai. Šo jauno pakalpojumu banku automātu tīklā karšu lietotājiem nodrošina Latvijas komercbanku un SIA “Banku Servisa Centrs” (BankServiss) parakstītie grozījumi 2002.gadā noslēgtajos Starpbanku līgumos par noteikumiem VISA un VISA Electron, Eurocard/MasterCard un Maestro maksājuma karšu vietējo darījumu apstrādē. Līdz ar to bankas ir vienojušās, ka tās rada iespēju visu banku izdoto maksājumu karšu lietotājiem veikt bilances pieprasījuma operāciju visos banku uzstādītajos bankas automātos. BankServiss kā komercbanku līgumpartneris šobrīd ir izpildījis visus tehniskos nosacījumus un prasības, lai nodrošinātu šī pakalpojuma ieviešanu un funkcionēšanu starpbanku banku automātu tīklos Latvijā. Līdz ar to jaunās funkcionalitātes pilnīgu ieviešanu katrā konkrētā bankas automātu tīklā nodrošina bankas individuāli. Prasība par bilances pieprasījuma operāciju nodrošināšanu bankas automātu tīklā izriet no starptautiskās karšu organizācijas VISA nosacījumiem, līdz ar to VISA karšu lietotāji bilances pieprasījuma operācijas varēs veikt arī ārzemēs. Savukārt, Eurocard/MasterCard norēķinu kartēm šis pakalpojums būs pieejams lokāli – Latvijas banku automātos, tā kā šī karšu organizācija nenosaka obligātu prasību starptautiskajā līmenī. Līgumus parakstījušas “Aizkraukles banka”, Akciju komercbanka “Baltikums”, “Baltic International Bank”, “Baltic Trust Bank”, “Hansabanka”, “HVB bank Latvia”, “Lateko banka”, “Latvijas Biznesa banka”, “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, “Latvijas Krājbanka”, “Multibanka”, Nordea Bank Finland PLC Latvijas filiāle, “Nord/LB Latvija”, “Ogres komercbanka”, “Parex banka”, “Rietumu banka”, “Sampo banka”, “SEB Latvijas Unibanka”, “Trasta komercbanka” un “VEF banka”. Šobrīd Latvijā bankas automātus uzstādījušas 10 bankas, kas kopā ir 867 vienības.

Bankās neeksistē tirgotāju dalījums - mazie veikaliņi un lielie veikali, bet samaksa par maksājumu karšu pieņemšanas pakalpojumu aprēķināta katram uzņēmumam individuāli.

«Samaksa par maksājumu karšu pieņemšanas pakalpojumu, kas sedz saistītās izmaksas, tiek aprēķināta katram komersantam individuāli, ņemot vērā tā darbības nozari, apgrozījumu, darījuma summu, iekārtu skaitu un veidu,» tā SEB bankas Maksājumu karšu pieņemšanas tīkla nodaļas vadītāja Aiva Dubrovska. Proti, samaksas apjoma noteikšanai par karšu pieņemšanas pakalpojumu banka ņem vērā pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas, kā arī potenciālajiem riskiem karšu pieņemšanas jomā.

«Negodīga konkurence maksājumu karšu pieņemšanas jomā nav iespējama, jo daudzas bankas Latvijā tirgotājiem piedāvā šo pakalpojumu,» tā A. Dubrovska. Viņa atzina, ka šobrīd banka nenovēro savu klientu atteikšanos no bankas piedāvātā servisa - norēķināšanās iespējas POS terminālos. «Pieaug karšu norēķinu skaits, līdz ar to lēmums atteikties no maksājumu karšu pieņemšanas būtu pretrunā ar dzīves realitāti un loģiku. Maksājumu kartes ir kļuvušas par vairuma Latvijas iedzīvotāju ikdienas norēķinu sastāvdaļu, un atņemt klientam izvēles iespēju nozīmētu samazināt paša tirgotāja konkurētspēju. Zaudējot iespēju ikdienā maksāt ar karti, pircēji vienkārši var izvēlēties tirgotāju, kas turpinās piedāvāt karšu norēķinus,» domā A. Dubrovska

Pirms Ziemassvētkiem pieaugs dāvanu karšu pārdošanas apjoms, prognozē vairāku tirdzniecības centru apsaimniekotājs SIA Linstow Center Management. Savukārt uzdāvinātās dāvanu kartes nākamgad vairāk izmantošot izklaidei.

«Dāvanu karte ir lietderīga dāvana šajā ekonomikas situācijā Latvijā, tādēļ prognozējam dāvanu karšu pārdošanas kāpumu. Dāvanu karte ir viena no kārotākajām Ziemassvētku dāvanām, ko vēlas saņemt Latvijas iedzīvotāji,» pauda Linstow Center Management tirdzniecības centru komercdirektore Evija Majevska. To apliecinot t/c Mols pasūtītais pētījums. Aptauja liecina, ka viskārotākā dāvana, ko vēlas saņemt 26% sieviešu ir dāvanu karte no kādā veikala vai tirdzniecības centra, dāvanu kartes izvēlas arī 19% no aptaujātajiem vīriešiem.

Saistībā ar kinoteātra atvēršanu tirdzniecības centrā Alfa, pieaugs izklaidei izmantoto dāvanu kāršu apjoms. Varētu arī pieaugt par ikdienas un pārtikas precēm tērēto līdzekļu apjoms, — pieļāva Evija Majevska.

Globālo maksājumu karšu kompāniju "Visa", "MasterCard" un "American Express" darbības pārtraukšana Krievijā un Baltkrievijā pamatā ietekmēs šo valstu iedzīvotājus, kuri ceļo, pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.

No praktiskā viedokļa tas nozīmē, ka Krievijā un Baltkrievijā izdotās "Visa", "MasterCard" un "American Express" maksājumu kartes nedarbosies ārpus šīm valstīm, bet citās valstīs izdotās kartes - nedarbosies Krievijā un Baltkrievijā. Tāpat nedarbosies starptautiskie maksājumi, piemēram, norēķini Rietumvalstu internetveikalos.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Krievijas iedzīvotājiem Krievijas iekšzemes maksājumos un naudas izņemšanā no bankomātiem šīs kartes darbosies, izmantojot Krievijas Centrālās bankas uzturēto maksājumu sistēmu "Mir". Tāpat Krievijas bankas pašlaik aktīvi rīkojas, lai aktīvāk izmantotu Ķīnas maksājumu karšu tīklu "Union Pay", kuru Eiropas Savienībā (ES) pamatā izmanto tirgotāji, lai pieņemtu karšu maksājumus no Ķīnas iedzīvotājiem.

E-komercija ir viena no tendencēm, kas pandēmijas dēļ attīstījās straujāk nekā tas būtu noticis normālos apstākļos.

Daudzi uzņēmumi ir pārorientējuši pārdošanu uz interneta vidi, un pircēji ir apguvuši digitālās iepirkšanās prasmes, taču – jo plašāk e-komercija tiek izmantota, jo drošākiem jābūt maksājumu veidiem internetā. Šobrīd populārākie un drošākie ir maksājumi ar karti vai pārskaitījumu, izmantojot BankLink vai maksājumu ierosināšanas pakalpojumu.

Pirkumi ar karti

Šobrīd tirdzniecībai internetā ir diezgan stingi regulējumi, īpaši tad, ja tirgotājs piedāvā norēķinus ar karti vai internetbanku. Fakts, ka e-veikalā ir pieejami norēķini ar karti, jau parāda tirgotāja uzticamību. Lai ieviestu karšu norēķinus, sākotnēji uzņēmumam ir jāatrod pakalpojumu sniedzējs, piemēram, banka, kura šim klientam uzticēsies, jāizpilda prasības attiecībā uz mājaslapas saturu un dizainu – preču, pakalpojumu aprakstiem, tirgotāja politikām, un tikai tad karšu pieņemšana var tikt uzsākta. Latvijā strādājošās bankas ir diezgan prasīgas šo noteikumu ievērošanā, tādējādi pircēji lielākoties var justies droši, iepērkoties pie tirgotājiem, kuru karšu pieņemšanu nodrošina tirgū esošās bankas.

Norēķinu karšu tirgus pieauguma nodrošināšanai Baltijas reģionā Latvijas informācijas tehnoloģiju kompānija SIA D8 Datu Risinājumi (D8) ir parakstījusi stratēģisko partnerattiecību līgumu ar Lielbritānijas kompāniju NOMAD Software LTD, kas ir viens no pasaulē vadošajiem maksājumu karšu risinājumu izstrādātājiem, Db informēja kompānijā. Parakstītais līgums sekmēs NOMAD Software plašāku piekļuvi Baltijas valstu un citu bijušo PSRS republiku informācijas tehnoloģiju tirgum laikā, kad pieprasījums pēc maksājumu karšu apstrādes sistēmām arvien pieaug. D8 nodrošina ar banku darbību saistītos programmatūras pakalpojumus Latvijā un Baltijas reģionā. Kompānijas produktu klāsts ietver maksājumu karšu darījumu pretkrāpšanas sistēmu Stronghold, IT resursu uzraudzības un pakalpojumu līmeņa vienošanās (SLA) vadības sistēmu ZABBIX, kā arī citus risinājumus. Kompānija NOMAD Software Latvijā ir piegādājusi maksājumu karšu informācijas sistēmas Parex bankai un Latvijas Krājbankai. Ar D8 uzsāktā sadarbība ļaus NOMAD Software piesaistīt D8 profesionālo konsultantu komandu, kas labi pārzina Latvijas norēķinu karšu tirgu, kā arī palīdzēs nodibināt attiecības ar nozīmīgu skaitu finanšu institūciju visā reģionā. D8 izpilddirektors Juris Ščerbickis komentē: „Sadarbība ar NOMAD Software mums ļaus sniegt būtiskus tehnoloģiskos jauninājumus un radīt papildu vērtību, apvienojot abu uzņēmumu zināšanas un produktus.” NOMAD Software vecākais izpilddirektors Džons Jeomans (John Yeomans) saka: „D8 ir mūsu galvenais sadarbības partneris Baltijas reģionā, kas palīdzēs mums vēl dziļāk apgūt šo tirgu.” „Norēķinu karšu tirgus visā Baltijā piedzīvo strauju izaugsmi. Patērētāji arvien vairāk dod priekšroku maksājumu kartēm. Viņu izvēli veicina bankas pakalpojumu pieaugošais klāsts, kā arī POS termināļu skaita ievērojams pieaugums mazumtirdzniecības tīklā. Baltijas banku tirgus piedzīvo interesantu laiku, un mēs šobrīd cenšamies nostiprināt savas pozīcijas tajā,” piebilst Džons Jeomans.

Pērnā gada beigās Latvijā bija izsniegti 2,128 miljoni maksājumu karšu, kas ir nedaudz mazāk nekā 2018.gada beigās, kad bija izsniegti 2,167 miljoni maksājumu karšu, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.

No kopējā maksājumu karšu skaita 1,736 miljoni bija debetkartes, bet 264,9 tūkstoši - kredītkartes. Biznesa karšu skaits sasniedza 126,6 tūkstošus. 1,522 miljoni maksājumu karšu bija jau bezkontakta tehnoloģija.

No izsniegtā maksājumu karšu skaita 1,695 miljoni bija “MasterCard”, bet 433 tūkstoši - “Visa”.

Pieaugot bezskaidras naudas norēķinu popularitātei, aug arī tirgotāju skaits, kas pieņem maksājumu kartes, pērnā gada beigās sasniedzot 14,69 tūkstošus. Kopumā kartes pieņem vairāk nekā 30 tūkstošos tirdzniecības vietu, bet izsniegto karšu pieņemšanas iekārtu skaits sasniedz 41,46 tūkstošus. No tiem 34 tūkstoši ir ar bezkontakta tehnoloģiju. Jāatzīmē, ka, lai padarītu pieejamākus bezontakta maksājumus, no šī gada janvāra visiem maksājumu termināļiem jeb POS Eiropas Savienībā ir jābūt ar bezkontakta tehnoloģijas funkciju.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

2002., 2003. un 2004.gada BankServisa apkopotā statistika par maksājumiem ar norēķinu kartēm Latvijā liecina, ka maksājumiem ar norēķinu kartēm vispopulārākā vieta joprojām ir lielveikali, kur laika posmā no 2002.gada līdz 2004.gadam darījumu skaits divkāršojies, 2004.gadā pārsniedzot 10 miljonu robežu. Arī naudas izteiksmē lielveikalu tīklā Latvijas pircēji norēķinos ar kartēm izdevuši visvairāk naudas – 16,68% no visiem šī norēķinu veida izdevumiem valstī.

Otrajā vietā ir degvielas uzpildes stacijās veikto darījumu skaits – vairāk kā 3 miljoni darījumu 2004.gadā, kas izdotā naudas apjoma ziņā gan ievērojami samazinājušies iepretī 2002.gadam, kad par degvielu tika izdoti 20,23% no visas norēķinos ar kartēm tērētās naudas. 2004.gadā par degvielu samaksātā naudas daļa ir tikai 11,06%.

Salīdzinoši maz norēķinu ar kartēm ir veselības aprūpes pakalpojumu jomā – tikai 71 tūkstotis darījumu 2004.gadā, lai gan triju gadu laikā maksājumi ar kartēm par šiem pakalpojumiem gandrīz trīskāršojies, bet vismazāk norēķinu ar kartēm ir apdrošināšanas pakalpojumu apmaksā – tikai 9,5 tūkstoši darījumu 2004.gadā, kas liecina, ka šo pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos vēl ir visai maz karšu pieņemšanas vietu un tam ir lielas izaugsmes iespējas jau tuvākajā nākotnē.