Lai gan ir pozitīvi, ka Latvija pakāpusies Doing Business indeksā, tomēr svarīgāk ir uzlabot tās pozīcijas globālās konkurētspējas indeksā un nav pieļaujams, ka Krievija ir konkurētspējīgāka par Latviju, uzskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Komentējot Latvijas pakāpšanos Doing Business indeksā līdz 14.vietai, Vējonis žurnālistiem uzsvēra, ka reitingi ir dažādi un Latvijai vēl ir daudz darāmā, lai uzlabotu savus konkurētspējas rādītājus. Taču viņa ieskatā valdība ir uz pareizā ceļa.

Tomēr būtiskāk esot uzlabot pozīcijas globālās konkurētspējas indeksā. «Nav pieļaujams, ka globālajā konkurētspējā krītamies,» pauda Vējonis.

Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka valdība analizē katru šādu gadījumu, tomēr arī pakāpšanos uz 14.vietu Doing Business indeksā var saukt par zināmiem panākumiem. Tuvākajā laikā tikšot arī sniegtas atbildes uz to, kāpēc ir bijusi krišanās citos reitingos, solīja premjers.

Saskaņā ar Pasaules Bankas nule kā publicēto biznesam labvēlīgāko pasaules valstu reitingu Doing Business 2019, Latvija šogad, tāpat kā pērn, ieņem 19. vietu 190 valstu konkurencē, aiz sevis atstājot 171 ekonomiku. ES dalībvalstu vidū Latvija ieņem 7. vietu, kas ir par vienu vietu augstāk nekā pērn.

Šogad Latvijai gandrīz visās Doing Business 2019 pozīcijās izdevies sasniegt augstāku procentpunktu skaitu nekā iepriekš vai tas saglabāts nemainīgs.

Uzņēmējdarbības vides izvērtēšanai izstrādāti dažādi starptautiski rādītāji, starp kuriem populārākais ir Pasaules bankas veidotais ikgadējais Doing Business indekss. Doing Business reitings kalpo ne tikai kā pasaules valstu salīdzinošs vērtējums noteiktās uzņēmējdarbības jomās, bet arī tiek izmantots globālu norišu atspoguļošanai pasaules tirgos. Starptautiskie indeksi ļauj gan esošajiem, gan topošajiem uzņēmējiem saprast, kādas ir uzņēmējdarbības perspektīvas attiecīgajā valstī un līdz ar to atspoguļo valsts konkurētspēju globālajā līmenī, kā arī parāda jomas, kurās nepieciešama valsts iesaistīšanās birokrātisko un citu uzņēmējdarbības šķēršļu mazināšanai.

Saskaņā ar Pasaules Bankas nule kā publicēto biznesam labvēlīgāko pasaules valstu reitingu Doing Business 2018, Latvija šogad ieņem 19. vietu (pērn - 14.) 190 valstu konkurencē, aiz sevis atstājot 171 ekonomiku. ES dalībvalstu vidū Latvija ieņem 8. vietu, piekāpjoties Īrijai, Lietuvai, Somijai, Igaunijai, Zviedrijai, Apvienotajai Karalistei un Dānijai, informē Ekonomikas minsitrija.

«Izmaiņas reitinga valstu izkārtojumā šogad galvenokārt skaidrojamas ar reformām, kas pētījuma veikšanas periodā stājušās spēkā citās reitingā iekļautajās valstīs. Savukārt Latvijā šobrīd aktīvi tiek īstenotas Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānā ietvertās reformas un to rezultāti atspoguļosies Doing Business 2019 un 2020 reitingos,» skaidro ministrijā.

Valstu pozīciju reitingā nosaka, iegūtos punktus salīdzinot ar labāko rezultātu (distance to frontier - DTF). Latvijai attiecība pret labāko reitinga rezultātu kopumā mainījusies tikai par 0.79 procentpunktiem. Turpretī, piemēram, kaimiņvalsts Lietuva attiecībā pret labāko rezultātu ieguvusi par 1.05 procentpunktiem vairāk nekā iepriekš. Lietuvā ieviesti mehānismi, kas Latvijā jau pastāv - veiktas būtiskas reformas tādās jomās kā būvniecība, elektrības pieslēgumi, mazākuma investoru aizsardzība un nodokļu nomaksa. Līdz ar to Lietuva reitingā no 21. vietas iepriekš pakāpusies uz 16. vietu, savukārt Latvija no 14. vietas noslīdējusi uz 19. vietu. Igaunijas attiecība pret labāko rezultātu pasliktinājusies par 0,25 procentpunktiem un 12. vieta reitingā nav mainījusies.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva ceturtdien noliedza neatkarīgā izmeklēšanā pausto informāciju, ka savā iepriekšējā darbavietā Pasaules Bankā (PB) viņa likusi darbiniekiem mainīt reitingu "Doing Business", lai izpatiktu Ķīnai.

Balstoties uz šo informāciju, PB paziņoja, ka nekavējoties aptur "Doing Business" veidošanu, jo izmeklēšanā atklātas neprecizitātes 2018. un 2020.gada izdevumos.

Georgijeva, kura 2019.gada oktobrī stājās SVF vadītājas amatā, noliedz savu līdzdalību šajā jautājumā.

"Es pilnībā nepiekrītu šiem atklājumiem un interpretācijai par datu neprecizitātēm saistībā ar manu lomu PB veidotajā 2018.gada "Doing Business" reitingā," norāda Georgijeva.

Tikmēr ASV Finanšu ministrija pavēstījusi, ka šie ir nopietni atklājumi un tā veic sīkāku informācijas izvērtēšanu.

Pasaules Bankas "Doing Business" reitings kvantitatīvi mēra un salīdzina 190 pasaules valstu regulējošos nosacījumus un procedūras, kas attiecas uz vidējo un mazo uzņēmumu desmit dzīves cikla posmiem, izmatojot standartizētus scenārijus. Reitingā tiek vērtētas formālās procedūras, kas veicina vai ierobežo uzņēmējdarbības aktivitāti lielākajā pilsētā - valsts uzņēmējdarbības centrā. "Doing Business" paļaujas uz respondentu viedokļiem.

«Lielākie izaicinājumi, kas ir bijuši aktuāli pēdējos gados, parādās arī jaunajā Doing Business reitingā. Elektrības dārdzība, maksātnespējas process, būvatļauju izsniegšana – tās ir pozīcijas, kurās mēs atpaliekam no saviem kaimiņiem un kam vēl aizvien uzņēmēji tērē daudz laika un naudas. Identificētie trūkumi ir jāiekļauj Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānā,» LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Jau vēstīts, ka jaunākajā Pasaules Bankas biznesam labvēlīgāko valstu reitingā Doing Business 2018 Latvija ieņem 19.vietu starp 190 valstīm.

Doing Business sniedz investoriem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem informāciju par konkrētu, ar uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu saistītu procedūru sarežģītību vai vienkāršību. Šie rādītāji ir vieni no svarīgākajiem instrumentiem gadījumos, kad investori izvērtē, kurā valstī ieguldīt līdzekļus, veidot jaunas ražotnes, uzņēmumus, darbavietas.

Zemāko vērtējumu Latvija saņēma kritērijā par elektrības pieslēgšanas ilgumu un izmaksām. Tas ir būtisks infrastruktūras posms, kas īpaši svarīgs ražojošajiem uzņēmumiem un investoriem, kuri gatavi tādus veidot. Šobrīd elektrības pieslēgumam Latvijā nepieciešamas 107 dienas, kamēr Igaunijā 91 diena un Lietuvā 85 dienas. Nozīmīga atšķirība ir elektrības pieslēguma dārdzībā – Latvijā tie ir 275% no vidējiem ienākumiem uz iedzīvotāju, kamēr Igaunijā tie ir 169%, bet Lietuvā – 42%.

Saskaņā ar Pasaules Bankas publicēto biznesam labvēlīgāko pasaules valstu reitingu «Doing Business 2020» Latvija šogad, tāpat kā pērn, ieņem 19. vietu 190 valstu konkurencē.

Pirmo vietu reitingā ieņem Jaunzēlande, tai seko Singapūra, Honkonga, Dānija, Dienvidkoreja, Amerikas Savienotās Valstis, Gruzija, Lielbritānija, Norvēģija un Zviedrija.

11. vietu ieņem Lietuva, savukārt Igaunija ierindojas 18.vietā.

«Doing Business» reitings kalpo ne tikai kā pasaules valstu salīdzinošs vērtējums noteiktās uzņēmējdarbības jomās, bet arī tiek izmantots globālu norišu atspoguļošanai pasaules tirgos.

Šā gada novērtējumā Latvija pozīcijā «Investoru (mazākuma) tiesību aizsardzība» no 51. vietas pērn ir pakāpusies uz 45. vietu, kā arī pozīcijā «Līgumsaistību izpilde», no 20. vietas pērn Latvija šogad ir pakāpusies uz 15. vietu.

Pasaules Bankas «Doing Business» reitings kvantitatīvi mēra un salīdzina 190 pasaules valstu regulējošos nosacījumus un procedūras, kas attiecas uz vidējo un mazo uzņēmumu dzīves cikla posmiem, izmatojot standartizētus scenārijus, informē Ekonomikas ministrija.

Pasaules Banka publicējusi biznesam labvēlīgāko pasaules valstu reitingu Doing Business 2019.

Pasaules Bankas Doing Business reitings kvantitatīvi mēra un salīdzina 190 pasaules valstu regulējošos nosacījumus un procedūras, kas attiecas uz vidējo un mazo uzņēmumu 10 dzīves cikla posmiem, izmatojot standartizētus scenārijus. Reitingā tiek vērtētas formālās procedūras, kas veicina vai ierobežo uzņēmējdarbības aktivitāti lielākajā pilsētā – valsts uzņēmējdarbības centrā. Doing Business paļaujas uz respondentu viedokļiem.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuras valstis ierindojušās augstākajās vietās!

#1/10

1. Jaunzēlande

Foto: pixabay

#2/10

2. Singapūra

Foto: pixabay

#3/10

3. Dānija

Foto: pixabay

#4/10

4. Honkonga

Foto: pixabay

#5/10

5. Koreja

Foto: pixabay

#6/10

6. Gruzija

Foto: pixabay

#7/10

7. Norvēģija

Foto: pixabay

#8/10

8. ASV

Foto: pixabay

#9/10

9. Lielbritānija

Foto: pixabay

#10/10

10. Maķedonija

Foto: pixabay

Skatīties pārējos attēlus

Būtiski saīsināt būvniecības procesa saskaņošanas laiku, mazāku administratīvo slogu īpašumu reģistrācijā, 0% birokrātijas nodokļu nomaksā un grāmatvedības uzskaitē mazajiem uzņēmumiem.

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna projekts. Gan uzņēmēji, gan politiķi atzīst, ka uzņēmējdarbības vide nemitīgi mainās un līdz ar to faktiski visu laiku ir nepieciešams veikt visāda veida uzlabojumus, tādējādi ne tikai nodrošinot Latvijas valsts konkurētspējas uzlabošanu, bet vairākās pozīcijās arī pielīdzinoties konkurentvalstu labākajiem sasniegumiem. Pašlaik gan nav skaidrs, kad Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāna projektu varētu skatīt Ministru kabinetā, un līdz ar to varētu būt jautājums par vairāku šajā plāna projektā ietverto pasākumu izpildes termiņiem, jo ir skaidrs, ka vairāku pasākumu izpildes termiņš 2019. gada 1. janvāris vairs īsti reāls nešķiet. Vienlaikus gan tiek norādīts, ka pasākuma izpildes termiņa precizēšana (nobīde) kādu pasākumu īstenošanai ir loģiska, ņemot vērā, ka pasākumu plāna projekts tapis vairāku mēnešu laikā un tā veidotāji bijuši ļoti optimistiski par tā virzības gaitu.

13. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā atkārtoti pārskatījām partiju programmas, atsaucām atmiņā politiķu solījumus, atskatījāmies uz padarīto un apdomājam, kādas pārmaiņas valstī vēlētos. Kā uzņēmējs uz nākotni raugos no savas prizmas, proti, no uzņēmējdarbības attīstības dzimtajā valstī viedokļa.

Neizbēgams ir Latvijas salīdzinājums ar kaimiņvalstīm – kāds varbūt teiktu, ka jāpārstāj šī salīdzināšana, – taču es uzskatu, ka tas ir veselīgi – paraudzīties, kā kaimiņvalstis attīstās līdzvērtīgos ģeopolitiskajos apstākļos un apdomāt, ko mēs varam mācīties no kaimiņu pieredzes.

Pievērsu uzmanību vienkāršam, bet patiesībā ļoti nozīmīgam rādītājam ikvienas valsts ekonomiskās izaugsmes kontekstā – ārvalstu investīciju apjoms un tendences Baltijā. Un aina ir šāda: kamēr abās kaimiņvalstīs šīs investīcijas vidēji pārsniedz simtus miljonu eiro, Latvijā te ir daži desmiti miljonu eiro*. Pavērtēt šos rādītājus mudināja nesenā saruna ar igauņu un lietuviešu kolēģiem, kad pārrunājām katras valsts ekonomisko izaugsmi un nākotnes prognozes. Nācās atzīt, ka šajā ziņā Latvija visā trio pagaidām izskatās visbēdīgāk. Ir vairāki indikatori, kas norāda uz nepieciešamību pilnveidot uzņēmējdarbības vidi valstī. Viens no rādītājiem – izmaiņas jaunu komerctransportu reģistrācijas apjoma dinamikā. Jaunākie rādītāji liecina, ka Latvijā šā gada pirmajos astoņos mēnešos, salīdzinot ar analoģisku laika periodu pērn, tas pieaudzis par 6%, kamēr Lietuvā – par 19 % un Igaunijā – par 10%**.

Latvijas kritums par piecām vietām Globālajā konkurētspējas indeksā ir tikai ārējā pazīme iekšķīgām tautsaimniecības kaitēm. Kā izsitušās pumpas. Ik gadu veidotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālā konkurētspējas indeksā Latvija šogad ieņem 54. vietu 137 valstu lokā. Var diskutēt par to, cik precīzs un objektīvs ir konkrētais mērījums, jo, kā izskanējis, Latvijas kritumu drīzāk izraisījusi metodoloģijas maiņa nevis reālās svārstības valsts konkurētspējā. Un līdzīgs iemesls radīja Latvijas kāpumu citā nozīmīgā un investorus saistošā pētījumā – Pasaules Bankas indeksā Doing Business 2017, kur 190 valstu konkurencē Latvija tika ierindota 14. vietā, kas bija kāpums par trim vietām un ir mūsu valsts vēsturiski augstākais sniegums. Tomēr, kā pēc Globālās konkurētspējas indeksa medaļu sadalīšanas sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka, ļoti piesardzīgi jāattiecas uz valstu salīdzinājumu, izdarot pāragrus secinājumus par reālo valsts konkurētspēju, balstoties tikai uz pētījumiem.

Iespējams, lielākā ūdens šalts, ko indekss uzlējis Latvijai uz sejas agri no rīta, ir inovāciju zemais novērtējums, kas sakrīt ar tirgus lieluma novērtējumu. Mūsu iekšējais tirgus sarūk, taču tam nav nekāda sakara ar nespēju radīt inovācijas. Indekss noniecina Latvijas spēju inovēt, tajā pašā laikā Microsoft Inovāciju centrs sadarbībā ar Latvijas Universitāti atvērts tieši mūsu zemē. Kā intervijā DB (27.09.) atzina Microsoft Centrālās un Austrumeiropas publiskā sektora vadītājs Kostass Lūkass, izvēlei par labu ir vairāku apstākļu kopums, tostarp valdības digitālā programma, piemēroti vietējie partneri un šeit jau esošās IT prasmes.

Galvenais secinājums – inovācijā Latvijai ir iespēja sevi pierādīt. Ņemot vērā pašreizējos notikumus, nākamajā gadā, visticamāk, sagaidāms labāks novērtējums šajā Latvijai tomēr daudzsološajā jomā. Citējot L. Lūkasu, tagad ir pārbaudes brīdis – vai tas viss aizies un vai tas īstenosies inovācijā, savedot kopā idejas, studentus, kompānijas un citus spēlētājus.

Eiropas Kamera (European Chamber, EuCham) publicējusi ikgadējo ziņojumu "Labākās Eiropas valstis uzņēmējdarbībai", kura ietvaros izvērtētas 46 valstis. Top 10 un Baltijas valstu pozīcijas skatāmas raksta galerijā!

"EuCham" pētījums balstīts uz divām visā pasaulē atzītām klasifikācijām - Pasaules bankas ziņojumu "Doing Business" un "Transparency International" korupcijas uztveres indeksu (CPI).

"EuCham" ir neatkarīga, nevalstiska, privāti organizēta institūcija, kas pārstāv uzņēmumu intereses.

Pētījums liecina, ka Ziemeļvalstis joprojām ir saraksta augšgalā: Dānija, Zviedrija, Norvēģija un Somija, kam seko Šveice, Lielbritānija un Vācija.

Igaunija, Lietuva un Gruzija ir izcili izņēmumi starp postpadomju valstīm, norāda organizācija. Ziņojums arī atklāj, ka visvairāk savu sniegumu šajā jomā uzlabojusi Armēnija.

Latvijai ir potenciāls kļūt par starptautisku finanšu centru, taču būtiski ir veicināt tās atpazīstamību, jo nereti, kad Anglijas finanšu sektora profesionāļiem vaicā par Baltijas valstīm, viņi galvenokārt min Tallinu, intervijā norāda Global Financial Centres Index (GFCI) līdzdibinātājs, domnīcas Z/Yen Group asociētais direktors Marks Jindls (Mark Yeandle).

Rīga indeksā jūnijā tika iekļauta pirmoreiz, iekļūstot 71.vietā, un jaunākajā pētījumā pakāpās par 19 vietām. Kādi faktori tiek ņemti vērā indeksa veidošanā, un kas noteica to, ka Rīga sarakstā pakāpusies?

Indekss veidots, apkopojot vairākus finanšu pakalpojumu elementus, kā arī atpazīstamību citu valstu baņķieru, grāmatvežu, apdrošinātāju, aktīvu pārvaldes speciālistu vidū. Tāpat indeksā tiek ņemti vērā tādi biznesa vides faktori, kā Pasaules Bankas veiktais Doing Business indekss, piemēram, konkurence, finanšu pakalpojumu atrašanās vieta, nodokļu likme, sektora attīstība, akciju tirgus apgrozījums un citi. Indekss veidots no vairāk nekā 100 dažādiem rādītājiem. Pirmkārt, iemesls, kādēļ Rīga ir pakāpusies indeksā ir tas, ka pilsēta iepriekš nebija ļoti pazīstama un tas pamazām mainās, tā kļūst atpazīstamāka finanšu speciālistu vidū un konkurētspējīgāka, tādēļ pēdējā sarakstā tā pakāpusies. Fakts, ka Rīga ir iekļauta indeksā, nozīmē to, ka to vairāk atpazīst Rietumeiropā un Ziemeļamerikā. To daļēji var skaidrot, ka daudzi eksperti un investori patlaban aiziet no Maskavas un Sanktpēterburgas, un pārvietojas uz Baltijas valstīm.

Lai padarītu saprotamāku maksātnespējas procesu un tā iespējamos risinājumus, kā arī palielinātu atgūto kreditoru līdzekļu apjomu, pašreizējo maksātnespējas likumu piedāvā sadalīt trijos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viens regulētu fizisko personu maksātnespēju, otrs – juridisko personu sanāciju un trešais – juridisko personu likvidāciju. Šādu ideju izvērtēšanai Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Maksātnespējas tiesību advokātu sekcijas konferencē izteica tās vadītājs, bijušais Latvijas Sertificēto administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs, zvērināts advokāts Olavs Cers.

Visus trīs ievērojami atšķirīgos virzienus likumdevējs pašlaik cenšas regulēt ar vienu universālu likumu, kas nesasniedz gaidītos rezultātus. Vai šāds risinājums tiks iedzīvināts Latvijā, pašlaik skaidrības nav. Atsevišķi likumi par parādnieka reorganizāciju un sanāciju ir vismaz deviņās ES dalībvalstīs; vairākās valstīs ir viens maksātnespējas likums fiziskajām un cits – juridiskajām personām. Idejai par vienotā maksātnespējas likuma sadalīšanu trijos ir gan savi ieguvumi, gan arī riski. Par tuvāko iespējamo soli šajā virzienā tiek pieminēts grūtībās nokļuvušu uzņēmumu sanācijas regulējums, kas pašreizējā Maksātnespējas likumā atbilst tiesiskās aizsardzības un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesam. Šāds viedoklis ir saistīts ar faktu, ka ES augstākajās iestādēs jau ilgāku laiku «klejo» tā dēvētās restrukturizācijas direktīvas projekts, pret kuru, maigi izsakoties, ļoti «rezervēti» izturas lielās un bagātākās valstis, jo tādējādi faktiski var sākties parādu «piedošanas» vilnis, kas var radīt neprognozējamas sekas – kāpēc jāmaksā parāds, ja var izmantot parāda norakstīšanu un atbrīvošanos no tā maksāšanas? Ir vēl kāda nianse, kas signalizē par to, ka pašreizējais regulējums (tā piemērošana) sevi ir diskreditējusi, jo Doing Business reitingā Latvija gada laikā no 43. vietas ir noslīdējusi uz 53. vietu. Ieskatam: 2017.gada pirmajā pusgadā nodrošināto kreditoru prasījumu atgūšanas rādītājs ir 26%, tas ir, 26 centi no katra eiro, bet nenodrošinātu kreditoru prasījumu atgūšanas rādītājs ir katastrofāli zems – vien 3%, tas ir, trīs centi no katra eiro. Taču ko gan varētu sagaidīt, ja 64% no visiem uzņēmumiem, kuriem tiek pasludināts maksātnespējas process, ir tukšie uzņēmumi?

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

Ja agrāk potenciālie investori būtisku vērību pievērsa valstu "Doing Business" un Globālās konkurētspējas indeksiem, tad tagad, iespējams, nozīme varētu būt arī Covid-19 ierobežošanas un apkarošanas konkurētspējas indeksam, kurā Latvija pašlaik ierindota 39. vietā

To intervijā žurnālam "Dienas Bizness" stāsta uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns, kurš šobrīd konsultē un apmāca Aberdīnas un Grampiānas reģiona tirdzniecības palātas uzņēmumus Skotijā (Lielbritānijā), kā arī ir Lielbritānijas–Latvijas Tirdzniecības kameras pārstāvis Ziemeļaustrumu Skotijā.

Ģ. Greiškalns pieļauj, ka tieši šāds vai līdzīgs no vairākiem kritērijiem veidotais indekss varētu būt viens no faktoriem, lai tieši tajās valstīs, kuras veiksmīgāk apkaro un cīnās ar vīrusa ierobežošanu, arī ātrāk atjaunotos ekonomika.

"Pieļauju, ka tās valstis, kuras ir un būs šī saraksta augšgalā, savu ekonomiku varēs atjaunot straujāk nekā tās, kuras ir augsta riska zonā (otrs saraksts) [abi saraksti lasāmi 5.maija žurnālā "Dienas Bizness"], iespējams, pat veidosies ekonomiski ātrāk atjaunojošos valstu salas. Viena no tādām valstu grupām varētu būt Baltija," viņš saka.

Katrs otrais no lielākajiem ārvalstu investoriem plāno turpināt ieguldīt Latvijā. Var jau tiekties saskatīt pozitīvo, tomēr tā ir vairāk mobilizējoša, nekā mierinoša ziņa Latvijai

Salīdzinot investīciju vides stāvokli pirms gada un tagad (kontekstā ar valdībai uzdotajiem mājasdarbiem tās uzlabošanai), diemžēl jāsecina, ka sajūtamu uzlabojumu faktiski nav. Arvien mīcāmies pa to pašu mīklu. Protams, demogrāfijas jautājumus vai kvalificēta darbaspēka nodrošinājumu, arī izglītība sistēmu nevar mainīt gada laikā. Tāpat nošļukušo tiesiskuma līmeni nevar ņemt un uz ātru roku uzpumpēt. Tomēr, lai stiprinātu pamatus investīciju mājai Latvijā, to nostiprināšanai betona vietā vajadzīgs skaidrs plāns un nepārprotams valsts varas atbalsts investīciju vides uzlabošanai. Skaidri definēts risinājums. Taču lielās reformas valstī virzās sevišķi gausi, sākot ar veselību un beidzot ar tiesiskumu. Gadi iet, bet tās uz priekšu netiek. Šis nepietiekamais temps un vispārēja neprognozējamība, tostarp par nodokļu politikas izmaiņām, investorus burtiski atgrūž. Investori daudz nedomā, bet klausa savam degunam, dodoties turp, no kurienes vilina lielākas peļņas smarža.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), vērtējot nākamā gada budžetu, uzsver – svarīgi, lai valsts budžets 2018.gadam palīdzētu sasniegt kopīgi izvirzītos Nacionālajā attīstības plānā ietvertos mērķus, nevis meklēt attaisnojumus, kāpēc kaut kas nav izdevies.

«Visu iesaistīto pušu sociāla partnerība, politiskā un ekonomiskā stabilitāte, kā arī pārdomāts valsts budžets ir nozīmīgi priekšnosacījumi uzņēmējdarbības videi, investīciju piesaistīšanai un jaunu, efektīvu darba vietu veidošanai, kas ir Latvijas ekonomiskās izaugsmes pamatā,» norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs. Viņš uzsver, ka 2017.gads kopumā bija nopietns pārbaudījumu gads sociālo partneru un valdības sadarbībai.

Jāatzīmē, ka 2017.gada laikā notika 16 Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdes un 7 paplašinātas NTSP sēdes, kuru laikā valdība ar sadarbības un sociālajiem partneriem – LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību – diskutēja par priekšlikumiem nodokļu sistēmas uzlabošanai un efektīviem risinājumiem valsts budžeta plānošanā.

Covid-19 izraisītā krīze smagi skārusi visas pasaules ekonomikas, un neviena no tām šādai krīzei nebija gatava. Labāk veicas valstīm, kas spēja laicīgi rīkoties, kuru veselības aprūpes sistēma ir augstā līmenī, ekonomiskā attīstība bijusi sabalansēta, valdības var atļauties balstīt privāto sektoru, un kuru uzņēmumi un iedzīvotāji ir ar augstām digitālajām prasmēm, teikts jaunakajā "Swedbank" Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā.

Krīzes laikā reformas uzsākt ir vienkāršāk nekā "miera" laikos, kad nav steidzamības sajūtas un jācīnās ar politiskās gribas trūkumu. Tāpēc gan Latvijai, gan pārējām Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona ekonomikām krīze rada iespēju uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts nākotnes attīstības iespējas, norāda eksperti.

Ziemeļvalstu un Baltijas pozīcija cīņā ar Covid-19 drīzāk vērtējama kā laba, tomēr krīze izceļ arī trūkumus. Piemēram, Latvijas veselības nozare nav sakārtota, un tās finansējums jau gadiem bijis nepietiekams. Latvija arī ievērojami atpaliek no reģiona kaimiņiem digitalizācijas ziņā. Krīze rada iespēju šos un citus trūkumus risināt. Latvijas trumpis ir spēja ātri reaģēt gan valdības, gan uzņēmumu un iedzīvotāju līmenī, lai veiktu nepieciešamās reformas, pārorientētos, un atrastu jaunas iespējas arī grūtos laikos.

Pēc krīzes laikā īstenotā taupības politika Baltijas valstīs novedusi viena no zemākajiem valsts budžeta deficīta un parādu līmeņa Eiropas Savienībā. Interesanti, ka Baltijas valstis ir to sešu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, tostarp Luksemburgu, Dāniju un Slovākiju, kas spēj izpildīt visus Māstrihtas kritērijus, jaunākajā apskatā norāda Nordea eksperti.

«Baltijas valsts spējušas uzrādīt ievērojamus uzlabojumus konkurētspējā, par ko liecina augstās pozīcijas Global Competitiveness, Ease of Doing Business un Economic Freedom indeksos. Kopumā Baltijas valstis ir labi sagatavotas, lai spētu pārdzīvot jebkādus iekšējus vai ārējus satricinājumus pretstatā situācijai pirmskrīzes periodā – 2005. līdz 2008.gadam, skaidro Žīgimants Mauricas, Nordea Galvenais ekonomikas eksperts Baltijas valstīs.

Neraugoties uz to, IKP prognozes ir zemākas nekā potenciālā izaugsme, kas skaidrojams ar vispārēju nenoteiktību, tādējādi Baltijas valstu ekonomikām turpmāk nesolot vieglu pastaigu parkā.

Ekonomikas ministrijas vērtējums par Latvijas ekonomikas izaugsmi 2017. gadā un prognozēm 2018. gadam

Latvijas ekonomikas izaugsme 2017. gadā bija ievērojami straujāka nekā iepriekšējos gados.2017. gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts ( IKP) bija par 4,7% lielāks nekā pirms gada attiecīgajā periodā. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2017. gadā kopumā IKP varētu pieaugt par vismaz 4,5%. Salīdzinājumam iepriekšējos četros gados vidējais IKP pieauguma temps bija 2-3%.

Izaugsmes paātrināšanos 2017. gadā sekmēja situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvāka ES struktūrfondu investīciju veikšana un darba samaksas pieaugums.

Pēdējos gados stabili aug eksports, privātais un valsts patēriņš. Eksporta apjomi ir sasnieguši līdz šim augstāko līmeni. Eksportu pozitīvi ietekmē ārējā pieprasījuma pieaugums. 2017. gada trīs ceturkšņos, salīdzinot ar 2016. gada trīs ceturkšņiem, eksports pieauga par 4,1%. Savukārt, jūtami uzlabojumi darba tirgū un iedzīvotāju ienākumu pieaugums sekmē privātā patēriņa izaugsmi. 2017. gada trīs ceturkšņos privātais patēriņš pieauga par 4,9%. Arī valsts patēriņš šajā periodā būtiski palielinājās – par 4,5%.

Starptautisku investoru vērtējumā, teritorijas plānošanas un būvniecības process Rīgā aizņem aptuveni divreiz vairāk laika nekā Viļņā.

Latvijas zemās vietas Pasaules Bankas veidotajā 2020. gada Doing Business reitingā nekustamā īpašuma un būvniecības rādītājos to apliecina. Reitinga rādītājā, kurā vērtēta būvatļauju saņemšana, Latvijai 190 valstu konkurencē saglabāta zemā 56. vieta. Tikmēr Lietuva šajā sadaļā atrodas desmitajā pozīcijā, bet Igaunija – 19. vietā. Arī Latvijas sniegums nekustamā īpašuma reģistrēšanas jomā saglabājies nemainīgs, un mūsu valsts ieņem 25. vietu, kamēr Lietuva ir 4., bet Igaunija – 6. pozīcijā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 1. septembra numurā:

Aizvadīto gadu no uzņēmējdarbības vides attīstības viedokļa raksturo virkne notikumu, kuru ietekmi uz tautsaimniecību un uzņēmējiem varēs novērtēt tikai ilgākā laika periodā. 2016.gada pozitīvās tendences vērtē Latvijas Darba devēju konfederācija.

Šī gada sākumā darbu sāka Māra Kučinska vadītais Ministru Kabinets, un jau pirms apstiprināšanas amatā M. Kučinskis un sociālie partneri vienojās par kopīgām prioritātēm. LDDK aicināja valdību strādāt, lai jau nākamajā gadā sasniegtu izaugsmi apliecinošus rādītājus, kas veicinātu IKP pieauguma straujāku palielināšanos, lai sasniegtu uz vienu iedzīvotāju 70% apmērā no Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Šajā ziņā gan nav veicies tik labi kā cerēts un, jāatzīst, ka Lietuva un Igaunija šo rādītāju uzlabo daudz straujāk.

Viens no gada svarīgākajiem notikumiem ir kļūšana par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsti, kas noslēdza vairākus gadus ilgo pievienošanās procesu. Pievienošanās process OECD ir devis konkrētus ieguvumus un uzlabojumus – tas ir bijis dzinējspēks valsts kapitālsabiedrību pārvaldes reformai un kalpojis kā papildu stimuls, lai celtu valsts iestāžu kapacitāti cīņā ar kukuļošanu starptautiskajos biznesa darījumos.

Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Par Latviju kā ārvalstu uzņēmējiem pievilcīgu valsti liecina ik gadu augošās uzkrātās investīcijas, kas šogad sasniegušas 16,35 miljardus eiro.

Izmērā un ekonomikas apjoma ziņā nelielām valstīm – tādām kā Latvija – investīciju piesaiste ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu izaugsmi. Mums nav spēcīga vietējā patēriņa vai citu faktoru, kas varētu stimulēt attīstību neatkarīgi no piesaistīto investīciju apjoma.

Arvien vairāk valstu, tostarp arī Lietuva, ir pārskatījusi savu investīciju piesaistes stratēģiju, veidojot tā sauktos "zaļos koridorus" augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem. Lietuva jau ir pieņēmusi lēmumu ar 2021.gada janvāri būtiski uzlabot savu piedāvājumu stratēģiskajiem investīciju projektiem, paredzot virkni priekšrocību. Šādu lēmumu Lietuva pieņēma pēc tam, kad Latvija bija izstrādājusi ātrās relokācijas piedāvājumu Baltkrievijas uzņēmējiem. Latvija šo investīciju piesaistes aktivitāšu kopumu balstīja uz "zaļā koridora" principu imigrācijas jautājumos. Salīdzinoši īsā laikā mums izdevās piesaistīt 17 IT vai augsto tehnoloģiju jomā strādājošus uzņēmumus, kuri pārskatāmā nākotnē mūsu valstī izveidos aptuveni 1000 labi apmaksātas darba vietas. Šis piemērs apliecina, ka Latvijai ir jāpārskata investīciju piesaistes stratēģija arī ikdienas režīmā, mobilizējot visus spēkus stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijai.

Valsts grib apturēt aizejošu vilcienu ar vārdiem «Konsultē vispirms!»

Ekonomikas ministrijas jaunizceptais «rausis» jeb Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns izskatās gana apetītelīgs, un arī pildījums rosina ēstgribu. Lai gan ierosmes, ko sevī nes jaunais plāns, nav sliktas, gaisā virmo neizpratne par to, kāpēc tās tiek celtas galdā tikai tagad. Saskaņā ar šo plānu, piemēram, tiek solīts, ka beidzot kardināli mainīsies valsts pārvaldes aparāta attieksme pret mums, saviem klientiem. Plašā mērogā no Valsts ieņēmumu dienesta līdz Pārtikas un veterinārajam dienestam tikšot ieviests princips «konsultē vispirms». Dokumentā precīzi secināts, ka «sabiedrībā arvien vairāk rodas neizpratne par kontrolējošo valsts pārvaldes institūciju darbu un pieeju normu skaidrošanā, kas nereti noslēdzas ar soda piemērošanu».

Eiropā šobrīd ir parādījusies mode uzreiz pēc vēlēšanām palikt bez valdības. Pēdējā, kas šo tendenci ir turpinājusi, ir Itālija. Vēlēšanas notika jau šī gada 4. martā, tomēr šobrīd joprojām nav miņas par koalīciju, kam tad varētu uzticēt valdības veidošanu.

Kaut arī globālā un pēc tam Eiropas parādu krīze būtiski ietekmējušas iedzīvotāju noskaņojumu un radījusi populistu partiju popularitātes vilni daudzviet Eiropā, Itālijas iedzīvotāju protesta balsojumam 4. marta vēlēšanās nebija jābūt īpašam pārsteigumam.

Itālija ir trešā lielākā eiro zonas valsts, un straujas izaugsmes periodu tā nav pieredzējusi jau aptuveni divdesmit gadu. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā bija zem 2000. gada līmeņa un tā pieaugums ir būtiski lēnāk nekā citās eiro zonas valstīs.

Šī vājā izaugsme, protams, atspoguļojas arī iedzīvotāju maciņos. Iedzīvotāju reālais ienākumu līmenis (rīcībā esošie ienākumi) kopš 2000. gada ir sarukuši par aptuveni 10%. Bezdarba līmenis – kaut arī samazinājies no 13% krīzes augstākajā punktā – turpina būt augsts jeb 11%. Bezdarbs jauniešu vidū ir viens no augstākajiem eiro zonā (34% 2017. gadā). Pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas dzīvo uz nabadzības robežas. Vienlaikus palielinājies arī valsts parāda līmenis, valdības parāds pieaudzis līdz 132%, kas ir otrs augstākais eiro zonā aiz Grieķijas