Joprojām visnegatīvākais ar iestāšanos ES saistītais faktors Latvijas sabiedrībai ir cenu celšanās, un iedzīvotāju prognozes attiecībā uz cenu paaugstināšanos nākotnē ir vienas no pesimistiskākajām.

Latvijas iedzīvotāji arvien pozitīvāk raugās savas valsts kā Eiropas Savienības dalībvalsts nākotnē - gada laikā divreiz ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka viņu dzīves līmenis uzlabosies arī turpmāk. Turklāt Latvija krasi izceļas ar savu optimismu visu jauno ES dalībvalstu vidū tādā jautājumā kā iedzīvotāju iespējas atrast darbu gan ES, gan pašu valstī.

Šādi secinājumus ir ieguvusi starptautiskā pētījumu kompānija GfK Custom Research, aptaujājot kopā 7320 respondentus deviņās valstīs, kuras pievienojās ES 2004.gada 1.maijā. Jau trešo gadu rīkotās aptaujas mērķis ir noskaidrot, kā jauno dalībvalstu iedzīvotāji vērtē situāciju valstī pēc pievienošanās ES un kā prognozē savas valsts attīstību turpmākajos piecos gados.

"Pētījuma rezultāti nav pārsteigums un apstiprina dažas būtiskas Latvijas ekonomikas tendences," komentē kompānijas GfK CR Baltic direktore Iluta Skrūzkalne. "Viena no tām - pietiekami lielas iedzīvotāju daļas dzīves labklājības pieauguma novērtējums gan šodienas, gan nākotnes aspektā liecina par iedzīvotāju ekonomisko optimismu, ko lielā mērā vairo arī darba ņēmēja iespēju uzlabošanās darba tirgū. Optimismu un paļāvību uz nākotni vislabāk atspoguļo iedzīvotāju vēlme iegādāties preces un pakalpojumus. Otra - Latvijas iedzīvotājiem ir augstas inflācijas gaidas arī attiecībā uz turpmākajiem gadiem. Abas šīs tendences iet roku rokā, pieprasījums un inflācijas gaidas turpinās uzturēt augstu inflāciju. Pie tam inflācijas gaidas jau pašas par sevi var uzturēt pietiekami augstu inflāciju."

Dzīves līmeņa pieaugums pēc pievienošanās ES bija viena no nozīmīgākajām jauno dalībvalstu iedzīvotāju cerībām. Latvijas iedzīvotāji dzīves līmeņa izmaiņas kopš 2004.gada 1.maija vērtē līdzīgi kā lielākā daļa pārējo valstu iedzīvotāju, viedoklim sadaloties vienmērīgi - trešdaļa domā, ka dzīves līmenis ir uzlabojies, trešdaļa - pazeminājies, vēl trešdaļa - saglabājies iepriekšējā līmenī. Taču, salīdzinot ar pagājušā gada aptaujas rādītājiem, Latvijas iedzīvotāju optimisms ir ievērojami pieaudzis. To Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka dzīve pēc iestāšanās ES ir uzlabojusies, ir pieaudzis vairāk kā divreiz (gada laikā no 12% uz 34%). Šāda tendence saglabājas, arī domājot par nākotni - dzīves līmeņa turpmāko pieaugumu sagaida 50% mūsu valsts iedzīvotāju. Šajā ziņā pesimistiski ir tikai 11% aptaujāto.

9 no 10 Latvijas iedzīvotājiem uzskata, ka kopš iestāšanās ES cenas ir augstākas nekā pirms tam - daudz augstākas (atbildēja 76%) vai nedaudz augstākas (22%).

44% Latvijas iedzīvotāju domā, ka cenas turpmākajos piecos gados turpinās pieaugt, taču to iedzīvotāju skaits, kuri tic, ka cenas turpinās palielināties ievērojami, tomēr samazinās, turklāt visās vecuma grupās. Tikmēr tikai 3% iedzīvotāju domā, ka cenām vajadzētu samazināties un 16% domā, ka cenas paliks tagadējā līmenī.
Daudzi jauno ES dalībvalstu iedzīvotāji ir norādījuši, ka ir apstiprinājies viņu satraukums par cenu pieaugumu pēc pievienošanās ES - katrs septītais no desmit jauno Eiropas Savienības iedzīvotājiem uzskata, ka cenas šajā periodā ir augušas.

Latvija izceļas pārējo jauno ES dalībvalstu iedzīvotāju vidū ar optimistisku vērtējumu attiecībā uz darba iespējām savā valstī. Ja jaunajā Eiropā tikai vidēji 21% iedzīvotāju šajā ziņā jūtas droši, tad Latvijā tādu ir 35%. Igaunijā gan šis rādītājs ir vēl augstāks - 57%. Domājot par darba atrašanas iespējām nākamajos piecos gados, optimistiski noskaņoto cilvēku skaits pieaug. Šajā jautājumā Latvijā pesimistiskāk noskaņotas ir sievietes, iedzīvotāji vecumā virs 50 gadiem un iedzīvotāji ar vidējo izglītību.
Visu jauno valstu, tostarp arī Latvijas iedzīvotāji augstāk vērtē darba nodrošinājumu vecajās Eiropas Savienības valstīs. Turklāt Latvijā palielinās to cilvēku skaits, kuri veco Eiropu uzskata par labāku darba tirgu (87% Latvijas iedzīvotāju), turklāt 60% latviešu tic, ka arī pēc pieciem gadiem vecajā Eiropā tomēr joprojām būs labāk, nekā jaunajās dalībvalstīs.

Vērtējot izglītības kvalitāti pēc iestāšanās ES, Latvija viskritiskāk no visām aptaujātajām valstīm vērtē izglītības kvalitāti mūsu pašu valstī - 82% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka citās ES valstīs izglītība ir labāka (salīdzinot - vidējais rādītājs aptaujāto valstu vidū ir 71%). Pārsvarā tā domā 18-29 gadus jauni cilvēki (3/4 respondentu).

Domājot par nākamajiem pieciem gadiem, pieaug to Latvijas iedzīvotāju skaits (no 7% uz 24%), kuri tic, ka izglītības kvalitāte nemainīsies. Taču pesimisms rūk - samazinās to cilvēku skaits, kuri domā, ka arī pēc pieciem gadiem citās valstīs joprojām būs labākas izglītības iespējas.

Vērtējot veselības aprūpes situāciju Latvijā, 35% aptaujāto uzskata, ka tā kļuvusi sliktāka, vēl trešdaļa uzskata, ka nekas nav mainījies, un tikai 20% apgalvo, ka sistēma ir kaut nedaudz, bet uzlabojusies. Kopumā līdzīgi šajā jautājumā domā arī pārējā jaunā Eiropa. Domājot par nākotni, ievērojami pieaug to Latvijas iedzīvotāju skaits - 46%, kuri sagaida, ka veselības aprūpe uzlabosies.

Korupcijas novērtējumā aptaujāto jauno ES dalībvalstu iedzīvotāji ir diezgan pesimistiski. Uz jautājumu, vai situācija korupcijas mazināšanās ziņā ir uzlabojusies pēc valsts pievienošanās ES, puse Latvijas iedzīvotāju (51%) atbildējuši, ka korupcija šajā laikā ir pieaugusi (aptaujāto Eiropas valstu vidējais rādītājs - 49%). Domājot par nākamajiem pieciem gadiem, nedaudz pieaug to Latvijas iedzīvotāju skaits (tādu ir 16%), kuri uzskata, ka korupcijai vajadzētu mazināties. Latvijā optimisti attiecībā uz korupcijas mazināšanos biežāk ir vīrieši, cilvēki vecumā līdz 49 gadiem ar universitātes izglītību un augstākiem ģimenes ienākumiem.
Pievienošanās ES nav atstājusi ietekmi uz nacionālo kultūru un identitāti - uzskata vairums Latvijas iedzīvotāju (57%). Latvijas iedzīvotāji ir diezgan optimistiski un nesaskata apdraudējumu savai nacionālajai identitātei un vērtībām. Arī nākotnē Latvijas respondenti skatās pozitīvi un nesaskata draudus. Savukārt vidēji 18% jauno eiropiešu ES ir pat vairojusi nacionālās piederības apziņu. Kopējā ainā pozitīvi izceļas Igaunija, kuras iedzīvotāji ir devuši daudz augstāku nacionālās identitātes un tradīciju saglabāšanas iespēju novērtējumu 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu (24% 2006./14% 2005.).

Kopumā visu jauno ES dalībvalstu atbildēs tendences piecu gadu periodā visos aspektos ir novērtētas daudz pozitīvāk. Vairums jauno ES valstu iedzīvotāju uzskata, ka darba nodrošinājuma, veselības aprūpes, dzīves līmeņa un korupcijas līmeņa izmaiņas varētu būt pozitīvākas vidējā termiņā, salīdzinot ar šodienu. Daudzi norāda uz veselības aprūpes uzlabojuma trūkumu. 19% respondentu uzskata, ka situācija viņu valstī ir uzlabojusies, un 38% sagaida, ka tas varētu notikt nākamajos piecos gados. Pesimistiskāks visā jaunajā Eiropā ir viedoklis par cenu pieaugumu - ¾ respondentu uzskata, ka cenas nākamajos piecos gados pieaugs.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra