Ekonomikā šobrīd ir tikai situācijas pasliktināšanās un nav nekādu pazīmju, ka kaut kas varētu uzlaboties, intervijā laikarsktam Neatkarīgā Rīta Avīze (NRA) saka ekonomists Uldis Osis.

"Būs liela veiksme, ja līdz gada beigām būs jūtama stabilizācija. Valdībai ir ticība, ka starptautisko finanšu institūciju nauda uzlabos stāvokli un stabilizēs to. Manuprāt, tik vienkārši tas nebūs. Ja runājam terminos, ko lietojām pērn, par to, vai būs cietā vai mīkstā piezemēšanās, tad šodien ir skaidrs, ka ir cietā piezemēšanās, un daudz cietāka nekā domāts, turklāt piezemēšanās vēl ir tikai sākuma stadijā. Tā ies dziļumā, plašumā un turpināsies visu šo gadu," saka ekonomists.

Situācija gan Latvijas iekšējā tirgū, gan starptautiskajos tirgos neko labu nesola, uzskata Osis. Eiropā ir brīva preču kustība, un pēc Polijas zlota devalvācijas citu valstu preces nevar konkurēt cenas jomā ar Polijas ražojumiem. Vissmagāk tas skar Lietuvu, bet lēnām sasniedzot arī Latviju. Zviedrijas, Krievijas Lielbritānijas valūtu devalvācija radot pilnīgu bezcerību eksportam.

Laikā no 2008. gada 1.janvāra līdz 27.oktobrim Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 30 darbinieki un smagas traumas guvuši 207 cilvēki, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 50 darbinieki, bet smagas traumas guvuši 224 cilvēki, liecina Valsts darba inspekcijas rīcībā esošā informācija.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 12 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros smagi cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2008.10.07. Rīgā SIA Tapeks preču komplektētājs tika saspiests starp saplākšņiem, kā rezultātā viņš guva smagas traumas.

2. 2008.10.08. Rīgā SIA Intra-J atslēdzniekam ceļu remonta objektā Carnikavā uzkrita asfalta gabals.

3. 2008.10.09. Rīgā SIA BM Color būvelektriķis guva smagas traumas, nokrītot no kāpnēm.

4. 2008.10.10. Rīgā SIA Lyngson pulverkrāsošanas līnijas operators guva smagas traumas, veicot darba pienākumus.

5. 2008.10.10. Rīgā SIA ZRS Rumba gāzes metinātājs guva smagas traumas, veicot darba pienākumus.

Laikā no 2008. gada 1. janvāra līdz 19. novembrim Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 32 darbinieki un smagas traumas guvuši 223 cilvēki, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 52 darbinieki, bet smagas traumas guvuši 247 cilvēki, liecina Valsts darba inspekcijas rīcībā esošā informācija.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 12 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros smagi cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2008.09.30. Rīgā SIA Maxima pārdevēja guva smagas traumas, nokrītot no pieliekamām metāla kāpnēm.

2. 2008.10.03. Rīgā SIA Baltkom TV tehniķis guva smagas traumas pēc tam, kad viņu notrieca automašīna.

3. 2008.10.16. VAS Latvijas pasts Madonas rajona Jaunkalsnavas pasta nodaļas pastniece gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā Aizkraukles rajonā.

4. 2008.10.23. Rīgā SIA RERE 04 namdaris guva smagas traumas, nokrītot no sastatnēm.

5. 2008.10.30. Rīgā SIA Capital Building celtnieks guva smagas traumas, nokrītot no augstuma.

Laikā no 2008.gada 1.janvāra līdz 25.augustam Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 29 darbinieki un smagas traumas guvuši 155 cilvēki, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 35 darbinieki, bet smagas traumas guvuši 189 cilvēki, liecina Valsts darba inspekcijas rīcībā esošā informācija.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 9 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros smagi cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2008.07.04. Ludzas rajonā SIA Kuusakos Ki kravas automašīnas vadītājs guva smagas traumas, veicot darba pienākumus.

2. 2008.08.05. Rīgā SIA Vilattrans strādnieks guva smagas traumas, veicot darba pienākumus.

3. 2008.08.06. Rīgā SIA Atsaucība trauku mazgātāja guva smagas traumas, paklūpot darba vietā.

4. 2008.08.06. Ogres rajonā SIA Tilbe Agro traktorists guva smagas traumas, veicot darba pienākumus.

5. 2008.08.08. Rīgā SIA Enerģija Shems automobiļa vadītājam uz kājas uzkrita dzelzsbetona vāks.

Pēc šobrīd Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2008. gada 1.janvāra līdz 1.decembrim Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 38 darbinieki un smagas traumas guvuši 229 cilvēki, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 54 darbinieki, bet smagas traumas guvuši 260 cilvēki.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 11 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros smagi cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2005.02.13. Talsu rajona Strazdes pagastā ārsta palīdze-feldšere guva smagas traumas ceļu satiksmes negadījumā.

2. 2008.10.09. Rīgā PSIA Slokas slimnīca medicīnas māsa guva smagas traumas, veicot darba pienākumus.

3. 2008.11.13. Valkas rajona Jērcēnu pagastā SIA Almona celtnieks guva smagas traumas, nokrītot no augstuma.

4. 2008.11.16. Rēzeknes rajona Verēmu pagasta padomes santehniķis, veicot ūdensvada remontu, guva smagas kāju traumas.

5. 2008.11.19. Rīgā SIA Rīgas būvdarbi celtnieks, paslīdot darba vietā, guva smagu muguras traumu.

Laikā no 2008. gada 1. janvāra līdz 15. decembrim Latvijas Republikā darba vietās gājis bojā 41 darbinieks un smagas traumas guvuši 246 cilvēki, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 57 darbinieki, bet smagas traumas guvuši 264 cilvēki, liecina Valsts darba inspekcijas rīcībā esošā informācija.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 10 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros smagi cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2008.11.08. Liepājas uzņēmuma AS UPB būvkonstrukciju montētājs guva smagas galvas traumas, veicot darba pienākumus Zviedrijā.

2. 2008.11.10. Tukuma rajonā Kandavas novada domes juriskonsulte guva smagas traumas ceļu satiksmes negadījumā.

3. 2008.11.25. Alūksnes rajonā SIA Sorma darbu vadītāja palīgs, paslīdot guva smagu kājas traumu.

4. 2008.11.26. Rīgā Rīgas 84.vidusskolas apkopēja paslīdēja darba vietā un guva smagas traumas.

Baltijas valstu perspektīvas joprojām saglabājas negatīvas, jo saglabājāss risks, ka šīs valstis nevarēs izvairīties no smagās piezemēšanās, norādījusi Standard&Poor kredītu analītiķe Eilena Zanga (Eileen Zhang), ziņo Baltic Business News.

Jāpiemin, ka E. Zanga atzinīgi novērtē eksporta pieaugumu Baltijas valstīs, norādot, ka tas ir pietiekami spēcīgs. "Jautājums paliek atvērts

Standard&Poor reitingi Baltijas valstīm: Lietuva (A-/Negatīvs/A-2), Igaunijai (A/Negatīvs/A-1) un Latvijai (BBB+/Negatīvs/A-2).

Visu tekstu varat lasīt, klikšķinot šeit.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch Ratings publicējusi Latvijai piešķirto līdzšinējo kredītreitingu, atstājot negatīvu to attīstības prognozi. Arī aģentūras Standart&Poors Baltijas valstu perspektīvas joprojām saglabājusi negatīvas.

Kredītreitings nosaka šīs reitingu aģentūras viedokli salīdzinošā skalā par to, kāds ir risks, ka attiecīgais aizņēmējs varētu nepildīt savas saistības. Šajā konkrētajā gadījumā tas attiecas uz Latviju. Abu aģentūru kredītreitingi atbilst relatīvi drošu ieguldījumu sadaļai.

Kredītreitingus ieguldījumu veikšanai ņem vērā investori – pensiju fondi, apdrošināšanas sabiedrības, bankas. Daudziem ieguldītājiem dažādos fondu noteikumos pat ir paredzēts, ka viņi nedrīkst ieguldīt vērtspapīros, kuru kredītreitings ir zemāks par kādu noteiktu vērtību. Reitingam šajā ziņā ir liela nozīme, jo, ja reitings ir pārāk zems, tad Latvijas valsts vērtspapīrus vairs nedrīkst pirkt vesela virkne potenciālo investoru. Tas, savukārt, nozīmē, ka, valstij aizņemoties, ir jāmaksā augstāka procentu likme, lai piesaistītu investorus. Kredītreitings tiešā veidā ietekmē valsts spēju aizņemties.

Laikā no 2009. gada 1.janvāra līdz 16.februārim Latvijas Republikā darba vietās bojā gājuši 7 darbinieki, bet smagas traumas guvuši 33 cilvēki, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 5 darbinieki, bet smagas traumas guvuši 30 cilvēki.

Valsts darba inspekcijas rīcībā esošā informācija liecina, ka aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 8 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros smagi cietuši šādi darbinieki:

1. 2009.01.16. Liepājā SIA Inerto materiālu serviss traktorists, veicot remontdarbus, smagi traumēja aci.

2. 2009.31.01. Ogres rajonā SIA Tezei-S kurinātājs, nokrītot no pieslienamajām kāpnēm, salauza kāju.

3. 2009.02.03. Kuldīgas rajona Raņķu pagasta padomes palīgstrādniekam, veicot malkas sagatavošanas darbus, uzkrita lūstošs koks un viņš guva smagas galvas un rokas traumas.

4. 2009.02.04. Talsu rajonā SIA Līcis 93 metinātāja palīgs, paslīdot darba vietā, smagi traumēja muguru.

Laikā no 2009. gada 1. janvāra līdz 19. janvārim Latvijas Republikā darba vietās bojā gājuši 2 darbinieki, bet smagas traumas guvuši 5 cilvēki, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 3 darbinieki, bet smagas traumas guvuši 15 cilvēki, liecina Valsts darba inspekcijas rīcībā esošā informācija.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 9 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros smagi cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2008.12.02. Ventspils uzņēmuma SIA Balticfich kapteinis un kuģa mehāniķis gāja bojā, apgāžoties un nogrimstot kuģim Beverīna.

2. 2008.12.31. Alūksnes rajonā SIA Alta S autovadītājs guva smagas kājas traumas, veicot darba pienākumus.

3. 2009.01.02. Daugavpilī SIA Daugavpils autobusu parks autovadītājs, izkāpjot no automašīnas vadītāja kabīnes, nokrita no kāpšļa un smagi traumēja krūškurvi.

4. 2009.01.05. Jelgavā SIA SC koks kokapstrādes mašīnstrādniekam vēderā iedūrās dēlis, kas zāģējot tika izmests no darbagalda.

No gada sākuma līdz 13.jūlijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājušas 18 personas un 18 mirušas darba vietās.

Par to liecina Valsts darba inspekcijas rīcībā esošā informācija. Smagas traumas šogad guvuši 98 cilvēki, salīdzinoši pērn šajā pašā laika periodā darbā bija gājuši bojā 19 darbinieki un 22 miruši dabīgā nāvē, bet smagas traumas bija guvuši 139 cilvēki.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi sešu nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros smagi cietuši un gājuši bojā darbinieki. Maija sākumā Rīgā SIA CSSL grāmatvede, paklūpot uz kāpnēm, guva smagas traumas. Pēc Jāņiem Kuldīgas rajonā SIA Vārmes rapsis strādnieks, tīrot kaltes torņus, nokrita no augstuma un guva smagas traumas. Jūnija beigās Talsu rajonā AS Stendes SIS darbu vadītājs guva smagas traumas ceļu satiksmes negadījumā.

Zolitūdes traģēdijas tiesas sēdē apsūdzētais sagruvušās «Maxima» ēkas būvprojekta eksperts Andris Gulbis savās liecībā noliedza savu vainu, skaidrojot, ka ēkas sagrūšanu izraisīja divdaļīgā kopne, kas nebija iekļauta projektā, kuram viņš veica ekspertīzi.

Gulbis tiesai skaidroja, ka viņš savu ekspertīzi Būvvaldei nodeva 2009.gada 4.novembrī, savukārt pirmie rasējumi, kuros parādās divdaļīgā kopne ir datēti ar 2010.gada 30.decembri, tādējādi viņš nevar būt atbildīgs par ēkas sagrūšanu, jo viņa veiktajā ekspertīzē nemaz nebija šādu divdaļīgo kopņu mezglu.

Viņš norādīja, ka viņam bija pamats sniegt pozitīvu atzinumu par Būvvaldē iesniegto projektu, jo ekspertīzes laikā viņš pamata līmenī analizējis un pārbaudījis slodžu aprēķinu korektumu. Gulbis piebilda, ka arī šajā gadījumā divdaļu kopnē varētu izturēt slodzi, ja konstrukcijas laikā būtu ievēroti visi būvnormatīvi. Taču viņš vēlreiz uzsvēra, ka brīdī, kad viņš veica būvekspertīzi, kopne bija viengabalaina.

Zolitūdes lielveikala «Maxima» jumta sagrūšanu varēja izraisīt iepriekš būvniecības laikā notikušais ugunsgrēks un vēl citi iemesli, savās pirmstiesas izmeklēšanas sniegtajās liecībās paudis Zolitūdes traģēdijā apsūdzētais sagruvušā lielveikala būvinženieris Ivars Sergets.

Šodien Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolasīja Sergeta pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kurās viņš paudis viedokli par jumta sagrūšanas iemesliem.

«Mans viedoklis par jumta iegruvuma iemesliem ir tāds, ka to varēja ietekmēt celtniecības laikā notikušais ugunsgrēks, jo tā rezultātā kopne varēja sasilt līdz 600 grādiem pēc Celsija un tad tā kļūst trausla, līdz ar to arī jānomaina,» teikts Sergeta iepriekš sniegtajā liecībā. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ugunsgrēks uz lielveikala jumta izcēlās 2011.gadā.

Vēl jumta sagrūšanu varēja izraisīt ūdens uzkrāšanās uz jumta, kas savukārt varēja radīt pārslodzi. Sergets pirmstiesas liecībās pieļāvis, ka jumta iebrukumu varēja izveidot materiālu krājumi uz tā.

Jumiķim un mūziķim Valdim Vucānam pēc Doma baznīcas jumta rekonstrukcijas darbu vadīšanas šķita, ka viņš ir sasniedzis karjeras augstāko punktu. Piezemēšanās realitātē no šī emocionālā tramplīna lika sasparoties un pieņemt lēmumu atgriezties dzimtajā Latgalē, lai šeit nestu vēsti par ilgmūžīgiem jumtiem.

Valdis Latgalē ir dzimis un audzis – Preiļos. Viņš smejas – kā jau īsts Latgaļu džeks pēc vidusskolas braucis uz Rīgu. «Dzīve ir kā klavieres – ir balts taustiņš, melns, atkal balts un melns, pa vidu uzraksts «Rīga», tad atkal – balts, melns... Beigās tikai vāks,» Latgales jauniešu raušanos uz galvaspilsētu kariķē Valdis. Arī naudas bijis tik, cik īstam latgaļu džekam varētu būt, tāpēc bija vienlaikus jāstudē un jāpelna iztika. Valdis ieguva nodokļu inspektora diplomu Rīgas Tehniskajā universitātē, kā tagad pats atzīst – vairāk mācoties mācīšanās pēc, nevis meklējot studijās jēgu un pamatu nākotnei. Taču tagad, izveidojot savu uzņēmumu, orientēšanās nodokļu jomā izrādījusies visai noderīga.

Cenas jau tagad pa priekšu agrākajām gada beigu prognozēm.

Guvumi no akciju cenu palielināšanās bijuši dāsni un aizsteigušies pa priekšu daudzu investīciju banku gada beigu paredzējumiem. Piemēram, marta sākumā Reuters finanšu iestāžu aptaujā tika lēsts, ka ASV Standard & Poor’s 500 indekss šo gadu noslēgs pie 2,9 tūkst. punktu atzīmes, bet jau tagad šī indikatora vērtība braši pārsoļojusi pāri šim līmenim.

Pagājušā gada decembra sākumā gan tirgus dalībnieki vidēji bija optimistiskāki. Bloomberg līdz 1. decembrim tad bija apkopojis 14 lielo Volstrītas prognozētāju aplēses par ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 2019. gada potenciālo sniegumu. Vidēji tad tika lēsts, ka šo gadu šis akciju indikators noslēgs pie 3056 punktu atzīmes, kas no tā brīža būtu pieaugums gandrīz par 10%.Ja vērtē iepriekšējos 20 gadus, tad vidēji tiek paredzēts, ka katrā nākamajā gadā S&P 500 indeksa vērtība pieaugs par 9%. Jau ziņots: ja runā par kādām prognozēm, tad būtu jāņem vērā, ka cilvēki ir visai slikti īstermiņa tendenču paredzētāji – arī profesionāļi, kuriem ir pieeja vislabākajai informācijai. Tiek ironizēts, ka vēl sliktāki cilvēki ir tikai paši savas rīcības prognozēšanā. Var jokot, ka, runājot, piemēram, par nākamā gada akciju veikumu, prognozētāji par pamatu ņem vidējo tirgus pieaugumu ilgākā termiņā un tad tam pēc izjūtām piepluso vai atņem kādu procentpunktu. Jau ziņots: formula ir visai vienkārša – tiek aplūkoti līmeņi, kur kāda akciju tirgus indeksa vērtība ir tagad, un šai vērtībai, ja tiek prognozēti līmeņi, piemēram, pēc tiem pašiem 12 mēnešiem, tiek pievienota aptuveni desmitā daļa.

Jāņu brīvdienās Katastrofu medicīnas centra (KMC) speciālistu palīdzība bija nepieciešama daudzās ārstniecības iestādēs Latvijā. KMC mediķi steigušies palīgā uz Liepājas, Ventspils, Saldus, Vidzemes, Aizkraukles, Rēzeknes un citām slimnīcām. Kopumā no piektdienas līdz otrdienai KMC saņēma vairāk kā 70 ārstniecības iestāžu izsaukumus pie pacientiem dažādu smagu traumu un apdegumu gadījumos.

Piektdien, 20. jūnijā izsaukumu uz Rēzeknes slimnīcu KMC speciālisti saņēma pie 58 gadus vecas sievietes un 49 gadus veca vīrieša, kas, degot dzīvojamajai mājai, guvuši smagus kāju, sejas, plaukstu un elpošanas ceļu apdegumus ar liesmu. Abi cietušie tika pārvesti uz Valsts apdeguma centru. KMC reanimācijas brigāde devās uz Vidzemes slimnīcu pie 16 gadus veca jaunieša, kas ļoti smagas traumas guvis ceļu satiksmes negadījumā. Cietušais tika pārvests uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu. KMC speciālists kopā ar kolēģiem Liepājas slimnīcā operēja 38 gadus vecu sievieti, kas tikusi smagi piekauta. Nedēļas nogalē KMC mediķu palīdzība bija nepieciešama arī pēc krimināla rakstura traumām, Db.lv informē KMC sabiedrisko attiecību speciāliste Astrīda Podziņa.

No 2009. gada 1.janvāra līdz 24.augustam nelaimes gadījumos darbā bojā gājušas 22 personas, no tām 21 mirusi darba vietā.

Pēc Valsts darba inspekcijas (VDI) rīcībā esošās informācijas, smagas traumas šogad guvuši 110 cilvēki, informēja VDI Sabiedrisko attiecību speciāliste Sarmīte Bunka - Brilijonka. Salīdzinoši pērn šajā pašā laika periodā darbā bija gājuši bojā 23 darbinieki un 30 miruši dabīgā nāvē, bet smagas traumas bija guvuši 163 cilvēki.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi piecu nelaimes gadījumu izmeklēšanu. Jelgavas rajona Jaunsvirlaukas pagasta z/s Santas laukstrādnieks tika atrasts miris darba vietā. Valmierā a/s Valmieras piens veļas mazgātāja, veicot darba pienākumus, ar karstu ūdeni applaucēja rokas un kājas. Cēsu rajonā AS Cata šoferis guva smagas traumas ceļu satiksmes negadījumā. Daugavpilī SIA Intergaz gāzes pārsūknēšanas operatoram kļuva slikti darba vietā, un viņš nomira. Savukārt Rīgā SIA Biolars reaktora operators guva smagas traumas, nokrītot no aptuveni 3 metrus augstas platformas.

Somu būvniecības grupa YIT otrajā ceturksnī strādāja ar zemāku peļņu nekā plānots, jo Krievijā aizkavējusies nekustamo īpašumu projektu attīstīšana, kā arī Baltijas tirgus atslābšanas dēļ, atsaucoties uz Reuters, vēsta BBN.

YIT otrā ceturkšņa peļņa samazinājusies no 78.5 miljoniem EUR pērn līdz 70.5 miljoniem EUR. Analītiķi iepriekš prognozēja, ka YIT peļņa ceturknī varētu palielināties no 83 līdz 96 miljoniem EUR.

Pēc vairāk kā divciparu iekšzemes kopprodukta izaugsmes un bailēm no ekonomikas pārkaršanas, Igaunija, Latvija un Lietuva, šogad saskārušās ar jaunu izaicinājumu - tikt galā ar ekonomikas lejpulsīdi un izvairīties no smagās piezemēšanās.

Jūnija beigās YIT kopējie dzīvojamo ēku būvniecības apjomi samazinājušies gandrīz par pusi, kā arī daļa no tiem palikuši neizpārdoti. Pērn visas YIT uzbūvētās ēkas tika izpārdotas.

Pandēmijas apstākļos gan pasaulē, gan Latvijā pieaudzis vīna patēriņš.

To atzīst Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins, kurš ieguvis prestižo WSET augstāko "Diploma" kvalifikācijas līmeni Burgundijā, Francijā un Austrijā.

Kā šajā laikā kopumā mainījusies industrija?

JV: Vīna tirdzniecības industrija turpina cīnīties par izdzīvošanu. Online servisi piedzīvo uzplaukumu - krīzes fons mums ar "WineTeach" komandu bija ļoti motivējošs fons, lai steigšus strādātu ar mūsu izglītības platformas attīstību. No vairākiem importētājiem esmu dzirdējis, ka virkne arogantu ražotāju esot stipri mainījuši attieksmi un mīkstinājuši stingros importa noteikumus. Visi mācās pielāgoties - tā ir patiesība. Nekas vēl ne tuvu nav beidzies. Par to, kā šis laiks veidos jaunu komunikācijas ētiku, tirdzniecības modeļus un tiešsaistes vidi vīna tirdzniecībā, varēs veikt aizraujošus pētījumus 2029. gadā, svinot Covid-19 10 gadu jubileju.

Darba vides drošība tiek reglamentēta virknē normatīvo aktu, un darbinieku drošība darba vietās valstī tiek pakāpeniski paaugstināta - tiek izmeklēti nelaimes gadījumi, reģistrētas arodslimības un veikti citi pasākumi, lai novērstu turpmāku nelaimes gadījumu atkārtošanos.

Nelaimes gadījumu izmeklēšana ir būtisks darba vides drošības uzlabošanas nosacījums. Jāņem gan vērā tas, ka uzsvars šādā veidā tiek likts uz jau notikušu nelaimes gadījumu radīto seku novēršanu. Tai skaitā var būt smagas traumas, invaliditāte, bojātas iekārtas, uzņēmuma dīkstāve un virkne citu faktoru, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma darbību un cilvēku turpmākās darba spējas.

Veicot risku novērtējumu un plānojot darba aizsardzības pasākumus, iespējamo nelaimes gadījumu skaits tiek ievērojami samazināts, tomēr jāņem vērā tas, ka risku novērtējums ir jāveic vienu reizi gadā un bieži vien to veic uz līguma pamata pieaicinātas kompetentas institūcijas vai kompetenti speciālisti, kas ikdienā neatradīsies uzņēmumā, kura darba vidi vērtē.

Lai gan vietējie tilta pārbaudēm piesaistītie eksperti apgalvo, ka izliece slogošanas laikā ir normas robežās, ārvalstu eksperti ir citās domās, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tilta slogošanā pieaicināts Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Ceļu un tiltu katedras vadītājs, kura vadībā notika tilta slogošana. Ainārs Paeglītis norādīja: «Dienvidu tilta slodzes pārbaudes laikā vizuāli varēja konstatēt, ka tilts slodzes ietekmē ieliecas. Šāda parādība slogošanas laikā tēraudbetona tiltiem ir pavisam normāla, jo tilts tiek pārbaudīts ar maksimālo slodzi - līdzīgi kā cilvēkam ejot pa laipu - laipa ieliecas. Slogojot tiltu ar maksimālo slodzi, tas reaģē tāpat. Tilta pārbaudes ar noslogojumu mērījumi rāda, ka ielieces atbilst projektā noteiktajām. Ielieces pēc slodzes noņemšanas nesaglabājas, kā tas bija paredzēts, tādējādi apliecinot, ka tilts ir drošs un drīzumā gatavs nodošanai ekspluatācijā.» Savukārt Zviedrijas Karaliskā tehnoloģiju institūta profesors Hokans Sundkvists (Håkan Sundquist) Db komentēja: vizuāli slogošanas laikā deformācijas izskatās lielākas, nekā tām normāli būtu jābūt šāda tipa tiltam.

Prokuratūra par cietušajiem vērienīgajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā atzina 263 personas.

Pastāvēja vismaz 30 gadījumi, kad varēja novērst lielveikala jumta sabrukšanu - preses brīfingā pauda prokurors Agris Skradailis, norādot, ka var uzdot retorisku jautājumu, cik tad gadījumiem bija jāpastāv, lai šie trūkumi tiktu novērsti, nevis «notiktu rotaļāšanās ar cilvēku dzīvībām».

Tāpat kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro. Preses brīfingā tika atgādināts, ka vairākiem apsūdzētajiem un arī juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti - apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi.

Tāpat lietas materiāli ir apkopoti 80 sējumos.

Patlaban lietā ir pieteikti 144 liecinieki, kā arī piesaistīti desmit eksperti.

Pandēmijas tracis atnesis lielu neskaidrību, uz kuras fona saprotams, ka grūtāki ir visi tie lēmumi, kas saistās ar naudas pārvaldīšanu.

Daudziem arī Latvijā pandēmijas tracis droši vien nozīmējis (un diemžēl vien vēl var nozīmēt) dažādus sāpīgus brīžus, piemēram, algu samazināšanu, iespējams, pat atlaišanu, augošu stresu un agrāk iecerēto mērķu atlikšanu.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Jorunal" (WSJ) raksta par to, ka pandēmijas neskaidrība, kas bieži sev līdzi nes dažas neierastas situācijas un tādējādi emociju uzplūdus, apgrūtinājusi jebkādu finanšu lēmumu pieņemšanu. Rezultātā šobrīd gluži kā par spīti palielinoties iespēja, ka tie galu galā ir pārlieku emocionāli, sasteigti un kļūdaini. Un, ja tā, tad tas uz personīgo vai pat, piemēram, visas ģimenes bagātību var atstāt graujošu ietekmi. Tāpat iespējams tas, ka šādos brīžos iestājas jebkādu – arī vajadzīgu - lēmumu paralīze, kas arī var izrādīties kļūda. Skaidrību šajā ziņā lielāku nepadara vēl arī tas, ka nav zināms, kā tieši un cik ilgi turpināsies šāda "Covidrealitāte".

Lai nenodarītu ļaunumu savai un tuvinieku veselībai, Veselības ministrija (VM) svētku laikā aicina iedzīvotājus izvairīties no pārmērīgas alkohola lietošanas. Tā vietā ministrija iesaka lietot kvasu, minerālūdeni, zāļu tējas, svaigi spiestas augļu un dārzeņu sulas.

Tāpat VM aicina izvēlēties drošus eglīšu rotājumus savam mājoklim un novietot tos pietiekamā attālumā no atklātas liesmas. Svecītes novietojiet drošā attālumā no degošiem rotājumiem, aizkariem utml. Raugieties, lai svecītēm nevarētu piekļūt bērni vai mājdzīvnieki un vienmēr nodzēsiet svecītes pirms gulētiešanas vai atstājot māju, norāda VM.

Savukārt pie svētku galda īpašu uzmanību ir jāvelta bērniem, lai viņi nevarētu applaucēties ar karstiem ēdieniem un dzērieniem, atzīmē VM.

Turklāt nepieļaujiet, ka pašu pagatavotie ēdieni ilgi atrastos istabas temperatūrā, un uzglabājiet tos ledusskapī nelielos traukos. Pārtikas produkti, kuru lietošanai un uzglabāšanai būtu jāpievērš īpaša uzmanība ir piena, gaļas un zivju produkti, kā arī olas un dažādi jau sagatavoti produkti vai pusfabrikāti. Pārtiku ir jāuzglabā ledusskapī vai aukstuma kastēs, pagrabos, lai tā nebojātos. Neiegādājieties un nelietojiet pārtikas produktus, kam ir slikta smarža, garša un kam ir beidzies derīguma termiņš, atgādina VM.

Latvijā jaunāko laiku vēsturē droši vien iezīmēsies divi jēdzieni, no kuriem diemžēl neviens nesola neko labu — «pilnmēness laiks» un «vienas nakts laikā». Par pilnmēness naktīm jau daudzi var šo to pastāstīt, jo tās ir aktuālas aptuveni pēdējos 10 gadus.

Savukārt par lēmumu pieņemšanu vienas nakts laikā… Šķiet, daudzi atceras, ar kādām nodokļu izmaiņām šāda nakts beidzās vēl Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības laikā, taču tā vien izskatās, ka pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis (JL) cieši iet sava priekšteča pēdās. Proti, Finanšu ministrijai vienas nakts laikā šonedēļ jau ir bijis uzdevums sagatavot izmaiņas nodokļu politikā, kas ļautu palielināt budžeta ieņēmumus.

Tiesa, varētu padomāt, ka attiecīgā ministrija ar uzdevumu nav tikusi galā, jo nākamās dienas valdības sēdē nekāda vienošanās netika panākta, jo Tautas partija (TP) pateikusi skaidri un gaiši — nodokļu palielināšana šobrīd atbalstīta netiks. Tāpēc priekšā mums ir sestdiena, kad acīmredzot ir paredzēts sēdēt Ministru kabinetā līdz «laimīgām» beigām, kamēr kāds kompromiss tiks atrasts. Dzirdēts gan, ka JL ir uzsācis savdabīgu tirgošanos ar TP — vai nu jūs piekritīsiet mājokļa nodokļa ieviešanai, vai arī mēs ķersimies klāt teju visiem nodokļiem pēc kārtas.