Pateicoties darbaspēka nodokļu sloga samazinājumam, 2015. gada pirmajā pusē vidējā neto darba samaksa (alga pēc nodokļiem) Latvijā un Igaunijā augusi straujāk nekā bruto darba samaksa. Lietuvā vidējā neto alga palielinājusies nedaudz lēnāk nekā bruto alga, turklāt Lietuvā arī bruto darba samaksas pieaugums bijis vismazākais starp Baltijas valstīm, liecina jaunākais SEB Mājsaimniecības finanšu apskats.

Straujākais neto algu pieaugums gada laikā bijis Latvijā. Gada otrajā ceturksnī vidējā neto alga sasniedza 600 eiro, kas ir par 7.5% vairāk nekā iepriekšējā gada 2. ceturksnī. Igaunijā vidējā neto darba alga 12 mēnešu laikā pieaugusi par 7.3%, sasniedzot 871 eiro, kas ir līdz šim augstākais sasniegtais līmenis. Lietuvā vidējā neto alga palielinājusies par 4.4% līdz 554 eiro, atpaliekot no Igaunijas un Latvijas. Vidējās bruto darba samaksas gada pieauguma temps 2. ceturksnī bija 6.6% Latvijā, 5.8% Igaunijā un 4.6% Lietuvā.

Neto darba samaksas pieaugums un zema inflācija pozitīvi ietekmē mājsaimniecību finanses.  Igaunijā vidējā reālā alga (vidējā neto alga, ņemot vērā patēriņa cenu izmaiņas) gada otrajā ceturksnī bija par 7.3% lielāka nekā pirms gada. Latvijā un Lietuvā strādājošo reālie ienākumi gada laikā uzrādījuši attiecīgi 6.6% un 5.1% lielu pieaugumu. Igaunijā un Latvijā strādājošo vidējā reālā alga šobrīd jau ir lielāka, nekā tā bija pirms krīzes, savukārt Lietuvā strādājošo reālie ienākumi joprojām ir mazāki nekā 2008. gadā.

«Energoresursu un pārtikas preču cenu samazināšanās rezultātā vidējā inflācija arī šogad saglabājās zema, atrodoties tuvu nullei vai pat nedaudz zem tās. Tādējādi strādājošo reāli ienākumi un pirktspēja šogad ir uzlabojusies. Tas savukārt stimulē patēriņu, kas šobrīd ir galvenais Baltijas valstu ekonomikas dzinējspēks. Pārtikas, transporta un mājokļa izdevumi Baltijas valstīs ir mazāki nekā pirms gada. Izņēmums ir mājokļa izdevumi Latvijā, jo gada laikā sadārdzinājusies ir elektroenerģija, to gan gandrīz kompensē cenu kritums citām komunālo maksājumu pozīcijām. 18% degvielas cenu kritums Baltijas valstīs ļāvis mājsaimniecībām samazināt izdevumus transportam par vidēji 6-9%. Arī siltumenerģija šajā apkures sezonā ir būtiska lētāka nekā pērn, tāpēc izdevumiem par siltumenerģiju vajadzētu būt mazākiem nekā iepriekš,» komentē SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra