Kopš 2012.gada būtiski pieaudzis un turpina palielināties virtuālo valūtu shēmu skaits, teikts Eirosistēmas publiskotajā jaunākajā ziņojumā par virtuālo valūtu shēmām.

Dažas no šīm shēmām tiek veidotas ar nelielajām tehniskajām atšķirībām, kas varētu uzlabot to funkcionalitāti vai dažus shēmas elementus. Savukārt par daudzām shēmām nav skaidrs to mērķis, un tikai dažas domātas un tiek lietotas maksājumu veikšanai. Virtuālo valūtu pieņemšana norēķinos nav plaši izplatīta, tomēr daži tirgotāji, galvenokārt e-komercijas jomā, ir paziņojuši, ka uzsāk virtuālās valūtas Bitcoin pieņemšanu.

Visi dati par virtuālo valūtu izmantošanu norēķiniem nav pieejami. Bitcoin ir populārākā no šīm shēmām, nodrošinot vairāk nekā 80% no vismaz 500 zināmo virtuālo valūtu shēmu tirgus kapitalizācijas. Ar Bitcoin tiek veikts vidēji 69 000 transakciju dienā (salīdzinājumam - Eiropas Savienībā vien dienā tiek veikti 274 miljoni bezskaidras naudas transakciju). Lielākā daļa no Bitcoin transakcijām ir maiņas darījumi, tomēr precīzi dati par Bitcoin izmantošanu maksājumos par precēm un pakalpojumiem nav pieejami.

Analizējot virtuālo valūtu priekšrocības un trūkumus, Eirosistēmas eksperti norāda uz vairākiem ieguvumiem lietotājiem, piemēram, zemām transakciju maksām, globālo pieejamību, anonimitāti un norēķinu ātrumu. Tai pašā laikā ir vairāki nozīmīgi šķēršļi un neērtības, piemēram, caurspīdīguma, skaidru nosacījumu un garantiju trūkums, augsta atkarība no IT un interneta tehnoloģijām, augsta volatilitāte (jeb svārstību risks). Lietotāji saskaras arī ar riskiem, kas izriet no dalības shēmā: otrās puses risku, kas saistīts ar saņēmēja anonimitāti, maiņas kursa risku un krāpniecības iespēju, kas izriet no caurspīdīguma trūkuma. Virtuālo valūtu lietotāji pašlaik nekādā veidā nav pasargāti no šiem riskiem.

Eiropas Centrālā banka ir secinājusi, ka risku materializācijas iespējamība attiecībā uz monetāro politiku, cenu stabilitāti, finanšu stabilitāti, maksājumu sistēmu raitu darbību un uzraudzību atkarīga no virtuālo valūtu apjomiem un to iesaisti reālajā ekonomikā. Patlaban virtuālo valūtu shēmu apjomi un pieņemšana saglabājās zemi, kas norāda uz to, ka virtuālo valūtu shēmas nerada riskus centrālo banku uzdevumiem. Neskatoties uz to, būtisks incidents ar virtuālajām valūtām un tam sekojošs uzticības zudums var iedragāt patērētāju uzticību elektroniskajiem maksājumu instrumentiem, elektroniskai naudai un citiem e-komercijas risinājumiem. Eirosistēma plāno turpināt monitorēt attīstības tendences virtuālo valūtu jomā.

Latvijas Bankas maksājumu un finanšu tirgus eksperts Deniss Fiļipovs uzsver, ka Bitcoin nav valūta, tam nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa un tas neatbilst arī finanšu instrumenta definīcijai. Papildus tam valstu likumi aizsargā patērētāju tiesības attiecībā uz likumīgo maksāšanas līdzekļu izmantošanu. Bitcoin emisiju un izmantošanu neregulē un neuzrauga un Bitcoin juridiski nav piesaistīts nevienas valsts oficiālai valūtai. Pēc būtības Bitcoin ir prece jeb produkts, kuru pērk par oficiālu valūtu. To var izmantot kā maiņas līdzekli, iegādājoties citas preces vai pakalpojumus, ja abas puses par to vienojas un ir gatavas uzņemties visus ar Bitcoin izmantošanu saistītos riskus.

Pērkot vai mainot Bitcoin, jārēķinās ar vairākiem riskiem: pastāv iespēja zaudēt naudu Bitcoin maiņas procesā, jo maiņas platformu darbība netiek regulēta, Bitcoin vērtība var strauji mainīties vai pat zust, jo tā nav piesaistīta nevienas valsts oficiālajai valūtai, patērētājus, kas izmanto Bitcoin norēķiniem par precēm un pakalpojumiem, neaizsargā Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētās tiesības atgūt līdzekļus, kas norakstīti neautorizētu darījumu rezultātā, no digitāla maka nozagtus Bitcoin gandrīz nav iespējams atgūt.

Latvijas Banka neiesaka veikt nekādus ieguldījumus vai transakcijas ar Bitcoin.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra