Bankas

Latvijas Banka piemēro 260 000 eiro soda naudu Reģionālajai investīciju bankai

Db.lv, 12.12.2023

Jaunākais izdevums

Latvijas Banka piemēro 260 000 eiro soda naudu "Reģionālajai investīciju bankai" un noslēgusi ar banku administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Administratīvais līgumus paredz, ka AS "Reģionālā investīciju banka" veiks tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu. Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 259 867 eiro apmērā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2022.gadā veica pārbaudi, kurā konstatēja atsevišķus iekšējās kontroles sistēmas darbības trūkumus un NILLTPF novēršanas normatīvo aktu pārkāpumus, kas saistīti ar nepietiekamu augsta riska klientu no augsta riska valstīm izpēti un to darījumu uzraudzību.

"Reģionālā investīciju banka" konstatētos pārkāpumus un trūkumus atzīst un ir operatīvi veikusi pasākumus to novēršanai, kas ir pamats administratīvā līguma slēgšanai.

AS “Reģionālā investīciju banka” savā komentārā preisei norāda, ka : "pēc 2022.gadā veiktās pārbaudes NILLTPF jomā ir noslēgusi administratīvo līgumu ar Latvijas Banku, kas paredz veikt atsevišķus pasākumus iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanā, kā arī samaksāt soda naudu 259 867 eiro apmērā. Soda nauda attiecas uz nepilnībām atbilstības procedūru piemērošanā, kas jau ir novērstas".

Bankas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs komentē: “AS “Reģionālā investīciju banka” atzinīgi novērtē konstruktīvo sadarbību ar Latvijas Banku šā līguma noslēgšanas gaitā. Šīs pārbaudes procesu un rezultātus Banka uztver kā iespēju tiešā un atklātā dialogā ar Latvijas Banku vēl dziļāk un detalizētāk izprast regulatora pieeju finanšu sektora dalībnieku uzraudzības procesam un likumdošanas normu interpretācijai. Tas ļauj stiprināt Bankas iekšējas kontroles sistēmu, kas pozitīvi ietekmē Bankas ikdienas darbību un nodrošina stabilu attīstību Bankas izvēlētajā Latvijas finanšu tirgus segmentā – vietējās uzņēmējdarbības kreditēšanā. Banka kopš savas darbības pirmsākumiem vairāk kā 22 gadus atpakaļ un ar stabilu akcionāru sastāvu ir neatņemama Latvijas finanšu tirgus sastāvdaļa, kopā ar citiem uzkrājot nozīmīgu pieredzi gan starptautiskajā banku biznesā, gan vietējo klientu apkalpošanā. Pēdējo 5 gadu laikā Banka ir veiksmīgi realizējusi biznesa modeļa transformāciju, galveno uzsvaru liekot uz Latvijas un Eiropas uzņēmumu kreditēšanu. Pēdējos divus gadus Banka pārliecinoši turas starp trīs aktīvākajām bankām tirgū Latvijas uzņēmumu kreditēšanā, demonstrējot dinamisku kredītportfeļa pieaugumu.”

Minētā administratīvā līguma noslēgšana ar Latvijas Banku un tajā noteikto pienākumu izpilde nerada negatīvu ietekmi ne uz Bankas klientu apkalpošanas procesiem un kvalitāti, ne tās finanšu stabilitāti. Banka pārliecinoši pilda visus regulatora uzliktos normatīvus un turpmākajos gados turpinās stiprināt savu pozīciju tirgu atbilstoši savai attīstības stratēģijai. Saskaņā ar “Forbes” datiem Banka 2022.gadā ieņēma 1.vietu kapitāla pietiekamības rādītājā starp Baltijas komercbankām.

Administratīvais līgums paredz "Reģionālajai investīciju bankai" tiesiskos pienākumus, kuri ir vērsti uz kredītiestādes iekšējās kontroles sistēmas stiprināšanu un darbības atbilstību NILLTPF novēršanas normatīvo aktu prasībām, īpaši saistībā ar augsta riska klientu izpētes un darījumu uzraudzības procesa pilnveidi. Tiesisko pienākumu izpildi uzraudzīs Latvijas Banka.

Latvijas Bankas mērķis finanšu sektora dalībnieku uzraudzībā ir veicināt konstruktīvu sadarbību ar Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem. Situācijā, kad tiek konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi vai trūkumi kredītiestādes darbībā, ir īpaši svarīgi, lai kredītiestāde pārkāpumus un trūkumus izprot, atzīst, izstrādā plānu pēc iespējas ātrākai to novēršanai un turpmākajā darbībā nepieļauj konstatētos pārkāpumus.

Latvijas "Reģionālās investīciju bankas" peļņa šogad deviņos mēnešos bija 6,726 miljoni eiro, kas ir 10,2 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina bankas publiskotais finanšu pārskats.

Bankas aktīvi 2023.gada 30.septembrī bija 446,406 miljonu eiro apmērā, kas ir par 13,3% jeb 52,472 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad bankas aktīvi bija 393,934 miljoni eiro.

Pēc aktīvu apmēra "Reģionālā investīciju banka" 2022.gada beigās bija septītā lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija. Bankas lielākie akcionāri ir SIA "SKY Investment Holding" (44%), Ukrainas pilsonis Jurijs Rodins (33,76%) un Marks Bekkers (10,57%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Reģionālā investīciju banka” piešķīrusi finansējumu investīcijām 1,6 miljonu eiro apmērā stikloto konstrukciju ražotājam “KDW Werke Baltics”, informē Reģionālā investīciju banka.

SIA “KDW Werke Baltics” pamatprodukts ir koka/alumīnija logi, kas apvieno koka estētiskumu un alumīnija izturību. Uzņēmuma ražotie logi izmantoti, piemēram, dzīvojamajā mājā Muitas ielā, Rīgā. Sekojot pasaules tirgus attīstības tendencēm, tiek plānots ražot videi draudzīgu un energoefektīvu produktu - koka/alumīnija logus ar pasīvo māju prasībām atbilstošu siltumcaurlaidību.

“Strādājam dzīvojamo māju segmentā, piedāvājot augstas kvalitātes logus ar pievienoto vērtību. Latvija ir salīdzinoši neliels tirgus, tādēļ jau vairāk nekā pirms desmit gadiem sākām cīnīties par savu vietu Eiropā. Neatlaidīgajam un pacietīgajam darbam ir labi rezultāti, tādēļ tagad vēlamies dubultot ražošanas jaudu un paplašināt gan piedāvāto produktu klāstu, gan eksporta valstis,” stāsta SIA “KDW Werke Baltics” valdes priekšsēdētājs Kārlis Ķezis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

RIB gada pirmos deviņus mēnešus noslēdz ar 6,7 miljonu eiro peļņu

Db.lv, 09.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) noslēgusi 2023. gada 3. ceturksni ar 6.7 miljonu eiro peļņu, bet bankas kredītportfelis salīdzinājumā ar gada sākumu šī gada deviņos mēnešos palielinājās par 13.6 miljoniem eiro jeb 12.4% un septembra beigās bija 123 miljoni eiro.

Bankas aktīvi salīdzinājumā ar gada sākumu auguši par 52.5 miljoniem eiro, jeb 13% un uz šī gada 30. septembri bija 446.4 miljoni eiro. RIB

“Banka attīstās atbilstoši savai stratēģijai ar fokusu uz Latvijas biznesa projektu finansēšanu. Jāuzsver, ka šī gada vidū bankas Latvijas kredītprojektu portfelis sasniedza 73 milj. eiro - tas ir par 217% vairāk kā 2019. gadā, kad banka sāka mērķtiecīgi attīstīt kreditēšanas virzienu Latvijas tirgū. Pēdējo divu gadu laikā, konkurencē ar visām Latvijas bankām, RIB bija starp labākajām divām vai trim bankām pēc korporatīvo kredītu kredīportfeļa pieauguma tempa,” saka Aleksandrs Jakovļevs, RIB valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsniedz 2,5 miljonu eiro finansējumu Daiļrade Koks attīstībai

Db.lv, 05.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) noslēgusi finansēšanas darījumu ar SIA Daiļrade Koks, kura ietvaros banka mēbeļu ražotājam izsniegs 2,5 miljonu eiro kredītu uzņēmuma attīstībai – jaunas ražošanas iekārtas iegādei, apgrozāmajiem līdzekļiem un esošo saistību refinansēšanai.

Daiļrade Koks ir viens no vadošajiem Latvijas mēbeļu ražotājiem un mēbeļu furnitūras vairumtirgotājiem, kas nodarbina gandrīz 500 darbiniekus četrās ražotnēs – Valmierā, Vaiņodē un divās ražotnēs Tukumā.

“Banka mērķtiecīgi meklē jaunus uzņēmumus kreditēšanai – tādus, kuriem jau ir gan spēcīgas tirgus pozīcijas, gan būtisks nākotnes potenciāls. Daiļrade Koks ir uzņēmums, kas ir izveidojis diversificētu un veiksmīgu darbību, eksportējot vairāk kā 90% visas produkcijas, pie tam, uz atšķirīgiem tirgiem, kuros ir dažādas pircēju prasības. Tāpat uzņēmumam ir sabalansēts, elastīgs ražošanas portfelis. Daiļrade Koks ir piemērs tam, kādi Latvijas uzņēmumi spēj attīstīties un piesaistīt kredītus, un esam gandarīti par šo sadarbības iespēju,” saka Aleksandrs Jakovļevs, RIB valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Reģionālās investīciju bankas 2023. gada neauditētā peļņa - 9.14 miljoni eiro

Db.lv, 14.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (turpmāk – RIB) noslēgusi 2023. gadu ar 9.14 miljonu eiro peļņu.

Banka pagājušā gada laikā par 4 miljoniem eiro jeb 6% ir palielinājusi Latvijas projektu kredītportfeli un pērnā gada decembra beigās tas bija 66.3 miljoni eiro jeb 67% no kopējā bankas kredītportfeļa. RIB aktīvi 2023. gada beigās bija 468 miljoni pretēji 394 miljoniem gada sākumā.

“Laba pagājušā gada peļņa un bankas biznesa apjoma pieaugums ne tikai atspoguļo ieguldīto darbu, bet arī liecina par efektīvu un ilgtspējīgu bankas attīstības biznesa modeli. 2023. gadā ir uzsākti vairāki bankai nozīmīgi projekti un jau šogad mums būs daudz jaunu digitālo risinājumu - jauna mājaslapa, jaunā Internetbanka un mobilā aplikācija. Tāpat plānojam arī uzsākt ievērojamu bankas ēkas rekonstrukciju. Līdz ar to kļūsim vēl pieejamāki un draudzīgāki saviem klientiem,” saka Aleksandrs Jakovļevs, RIB valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa atvērs birojus Latvijā un Igaunijā, aģentūru LETA informēja bankā.

Jaunu biroju atvēršana Rīgā un Tallinā pastiprinās EIB grupas klātbūtni Latvijā un Igaunijā, sniedzot lielāku atbalstu vietējiem projektiem tādās jomās kā inovācijas, zaļā un droša enerģija, kā arī finansējums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), norādīja bankā.

Abi jaunie biroji veicinās ciešāku sadarbību ar Latvijas un Igaunijas partneriem, piebilda EIB pārstāvji.

Kopš 2020.gada EIB grupa savas investīcijas Latvijā un Igaunijā koordinē ar reģionālā biroja Viļņā starpniecību. Tomēr, ņemot vērā pieaugošās iespējas un potenciālu reģionā, īpaša biroja izveide abās pārējās pārējās Baltijas valstu galvaspilsētās tiek uzskatīta par būtisku, lai sniegtu mērķtiecīgāku atbalstu vietējiem projektiem un padziļinātu sadarbību ar partneriem gan valsts, gan privātajā sektorā, norādīja bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

NVL Baltic Sea Growth Fund un Eco Baltia iegādājas Polijas lielāko PVC logu pārstrādātāju

Db.lv, 17.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs “INVL Baltic Sea Growth Fund” kopā ar sava portfeļa uzņēmumu “Eco Baltia”, lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes grupu Baltijā, noslēdzis darījumu par Polijas lielākā PVC logu un durvju profilu pārstrādātāja “Metal-Plast” 70% akciju iegādi.

Darījuma rezultātā “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 70% “Metal Plast” akciju (attiecīgi 38,5% un 31,5%). Ģimenes fonds SIDN saglabā 30% uzņēmuma akciju. “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 52,81% “Eco Baltia” akciju, savukārt 30,51% pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai. Pārējās akcijas pieder Mārim Simanovičam.

“Metal-Plast” dibinātājs Sebastians Fedorovičs: “Šogad atzīmējam “Metal Plast” darbības trešo desmitgadi, kas ir ievērojams periods uzņēmuma attīstībā. Šo gadu laikā esam nostiprinājuši savas pozīcijas kā lielākais PVC logu un durvju profilu pārstrādātājs Polijā, ar mūsu produkciju un pakalpojumiem aptverot Čehiju, Vāciju, Ungāriju, Slovākiju, Austriju un citas valstis. Esam gatavi spert nākamos soļus uzņēmuma attīstībā starptautiskā mērogā, kur turpmāk virzīsimies ciešā partnerībā ar “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund”.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, Signet Bank šajā gadā turpinās īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā –, un paplašinās tās mērogu, dodoties arī uz Latvijas lielākajām reģionālajām pilsētām.

Šī gada pirmā akadēmija notika Rīgā, 1. februārī, savukārt pirmā reģionālā akadēmija projekta ietvaros notiks Liepājā, 9. februārī. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus, un ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības. Kā rāda Signet Bank veiktās Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptaujas dati*, šādu uzņēmēju rīcību lielā mērā ietekmē zināšanu trūkums par kapitāla tirgus piedāvātajām iespējām – to atzīst vairāk nekā 57% aptaujāto Latvijas uzņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru