Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs preses konferencē pēc Latvijas Bankas padomes sēdēs norādīja, ka novērojamas vairākas tendences, kas ļauj prognozēt, ka straujie ekonomikas procesi sāks palēlināties.
Rimšēvičs norādīja, ka inflācijas līkne pēdējos divos mēnešos rāda, ka būtu pāragri pārmēru sapriecāties par labākiem datiem vienā mēnesī vai nolaist rokas pēc atpakaļlēciena nākamajā, jo inflācijas un tekošā konta deficīta samazinājums nav panākams pāris mēnešu laikā. Tomēr pozitīvi vērtējams fakts, ka sāk stabilizēties pamatinflācija - rādītājs, kas atkarīgs no iekšzemes pieprasījuma. Pretinflācijas plāna pasākumu ietekmē iezīmējušies vairāki faktori, kas ļauj turpmākajos periodos sagaidīt mazāku iekšzemes pieprasījuma izraisītu spiedienu uz cenām, iedarbības pārneses rezultātā vispirms atstājot ietekmi uz ekonomisko aktivitāti, kurai tuvinoties ilgtermiņā uzturamam līmenim, saruktu arī inflācijas rādītājs.
Rūpnieciskā sektora lēno izaugsmi, un aprīlī vērojamo saražotās produkcijas apjoma kritumu Rimšēvičs novērtēja kā neapšaubāmi sliktu ziņu, jo veiksmīga ražošanas attīstība ir svarīgs priekšnosacījums eksporta attīstībai. Pozitīvāk viņš vērtēja pieauguma mazināšanās sektoros, kuros attīstību līdz šim noteica iekšzemes pieprasījums, piemēram, tirdzniecībā. Turklāt pēdējo mēnešu laikā ir sākusies stabilizācija nekustamo īpašumu tirgū, kur saistībā ar piedāvājuma kāpumu un ažiotāžas radītā pieprasījuma mazināšanos ir novērojams cenu kritums. Rimšēvičs uzskata, iekšzemes pieprasījuma pieaugums sācis mazināties valdības pretinflācijas plāna pasākumu ietekmē.
Latvijas Bankas prezidents skaidroja, ka valsts tautsaimniecības izaugsmes ilgtermiņā svarīgs priekšnoteikums ir gan ārējās, gan iekšējās nesabalansētības mazināšanās, jeb importa pārsvara pār eksportu un augstas inflācijas mazināšanās. To savukārt var panākt, ja izaugsme no pašreizējā līmeņa, kas ir virs 11%, nostabilizētos 7-8% robežās, kas ir optimāls ekonomikas augšupejas temps.
Iekšzemes pieprasījuma mazināšanās nākamajos periodos, pēc Rimšēviča domām, izsauks arī importa kāpuma bremzēšanos. Straujās izaugsmes iespaidā līdz šim importa pieaugums saglabājies straujš – šī gada 1. ceturksnī ap 30%, eksporta kāpumam sasniedzot 23,6%. Tādēļ tekošā konta deficīts šī gada pirmajā ceturksnī vēl būtiski nesamazinājās, taču mēnešu griezumā no gada sākuma eksporta temps kāpis, bet importa – mazāk strauji, turklāt maijā trešdaļu importa pieauguma deva mehānismi un iekārtas. (Maijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju eksports palielinājās par 27,2%, bet imports – par 21,1%.) Tas kopumā nozīmē, ka līdz šim augstais importa pārsvars pār eksportu šajā periodā mazinājies. Tieši efektīvi eksporta veicināšanas pasākumi ļaus cerēt uz būtisku eksporta kāpumu nākotnē, bet līdz tam tekošā konta deficīta mazināšanos galvenokārt noteiks importa bremzēšanās.
Būtiska loma iekšzemes pieprasījuma mazināšanā turpmāk būs arī banku īstenotajai kreditēšanas politikai. Arī šajā jomā – blakus jau minētajai stabilizācijai nekustamo īpašumu tirgū – var runāt par tendenču pārmaiņām. Aprīlī kreditēšanas pieaugums vēl saglabājās iepriekšējā augstajā līmenī, bet jau maijā izsniegto kredītu gada pieaugums nokritās līdz 56,6% – zemākajam rādītājam kopš 2005. gada augusta.
Jūnijā tendence turpinājusies, gada pieaugumam samazinoties līdz 56,2% – galvenokārt uz hipotekāro kredītu rēķina, vienlaikus pieaugot uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem, kas ir ļoti nepieciešams tautsaimniecībai. Jūnijā nekustamā īpašuma kreditēšanas pieaugums bijis zemākais kopš 2006. gada pavasara, gada pieaugumam samazinoties par 4,5 procenta punktiem līdz 80,3%.
Tas liecinot par to, ka banku sektors apzinās tos riskus, ko rada strauja un brīžiem neprognozējama attīstība, un bankas jo rūpīgi vērtē aizņēmēju finansiālo stāvokli un kredītrisku. Sagaidāms, ka turpmākajos šī gada mēnešos kreditēšanas attīstība kļūs vēl izsvērtāka un attīstības temps – vēl mērenāks. Šāds pieņēmums saistīts gan ar to, ka risku vadības jautājumi nonāk banku darbības priekšplānā, gan ar to, ka stājas spēkā pārāk straujo kreditēšanu ierobežojoša politika. Tā kā tas veicinās makroekonomisko risku mazināšanos, šādu attīstības scenāriju vērtējam pozitīvi.
Tāpat Rimšēvičs pauda savu prieku par to, ka valdība ir uzklausījusi ekonomikas ekspertu vairākkārt pausto mudinājumu – straujas attīstības un augstas inflācijas apstākļos netērēt vairāk par nopelnīto, tas ir, neradīt budžeta deficītu. Turklāt valdības vadītājs paudis apņemšanos jau šo gadu beigt ar budžeta pārpalikumu. Centrālā banka šādu valdības nostāju pilnībā atbalsta.
Arī nākamajos gados likumā par valsts budžetu jāparedz saimniekošana bez deficīta vai ar pārpalikumu, lai ārvalstu investori, finanšu tirgi, reitinga aģentūru speciālisti skaidri un nepārprotami redzētu valsts izpratni par pārāk straujas izaugsmes riskiem un gatavību tos vadīt – citiem vārdiem, par makroekonomiskas nesabalansētības risku mērķtiecīgu, pakāpenisku mazināšanu, uzskata bankas speciālisti.
Apkopojot iepriekšminēto, Latvijas Banka secina, ka šī gada pirmajā ceturksnī vēl saglabājušās līdzšinējās attīstības tendences – strauja ekonomikas izaugsme bija novērojama līdztekus ar augstu inflācijas līmeni un tekošā konta deficītu. Tomēr vairākas pazīmes atsevišķās tautsaimniecības nozarēs – nekustamā īpašuma tirgū, finanšu sektorā, tirdzniecībā – gada vidū liecina, ka nākamajos periodos varētu sagaidīt Latvijas ekonomikas izaugsmes pakāpenisku piebremzēšanos. To sekmēs arī valdības pieņemtais pretinflācijas jeb ekonomikas stabilizācijas plāns. Līdz ar to pastāv pamatotas cerības, ka ekonomiskā izaugsme jau tuvākajā laikā pietuvināsies līmenim, kas palīdzēs mazināt gan valsts ārējo nesabalansētību, kas izpaužas kā tekošā konta deficīts, gan iekšējo nesabalansētību jeb inflācijas līmeni valstī.
