Finanses

Latvijas Bankas noteiktās starpbanku likmes 29. oktobrī

Laura Hofmane, 29.10.2003

Jaunākais izdevums

Indekss RIGIBID RIGIBOR Overnight 2.70 3.19 1 diena 2.70 3.19 7 dienas 2.72 3.21 1 mēnesis 2.87 3.52 3 mēneši 3.05 3.84 6 mēneši 3.28 4.16 12 mēneši 3.57 4.46 RIGIBID - īstermiņa likmes, kas raksturo starpbanku noguldījumu likmes procentos, RIGIBOR - īstermiņa likmes, kas raksturo starpbanku kredītu likmes procentos Dati: Latvijas BankaNaudas tirgus indeksu vēsturiskās vērtības...

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas naudas tirgū vērojamas problēmas

Ieva Mārtiņa, Db, 18.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažas bankas lieliem klientiem Latvijā pēdējā mēneša laikā piedāvājušas noguldīt latus ar likmi pat līdz 25 % gadā, kādu citi baņķieri uzskata par nepamatoti augstu. Šādas likmes piedāvātas, iespējams, slēgtam lokam lielo klientu, kuri var noguldīt vairākus simtus tūkstošu latu, bet noguldījumu termiņi ir dažādi - sākot ar mēnesi līdz trijiem.

Tirgū latu noguldījumiem publiskos piedāvājumos likmes vidēji nepārsniedz 10 %, atsevišķos piedāvājumos figurē 12.5 % gadā, bet neviena banka publiski nepiedāvā 20-25 %. Bankas, kas piedāvā šādas likmes depozītiem, to skaidro ar akūtu latu trūkumu, kā arī Latvijas Bankas (LB) lēmumu palielināt aizdevuma likmes uz nakti. Tikmēr citiem baņķieriem tik augstas likmes izskatās pārspīlētas, finansisti uzsver, ka latu trūkumu veicina masveida latu maiņa uz eiro, kā dēļ LB nākas atpirkt no bankām milzum daudz latu.

Latvijas Bankas dēļ

20-25 % likmes noguldījumam uz termiņu līdz 3 mēnešiem bija Danske Bankas piedāvājumā pirms mēneša, bet, tiesa, šāds piedāvājums bija tikai vienu dienu un "ļoti selektētai klientu daļai", institucionāliem klientiem, Db atzina Danske Bankas Komunikāciju pārvaldes vadītāja Ieva Zauere. Pēc viņas teiktā, šāds piedāvājums bija saistīts ar situāciju naudas tirgū. Proti, ar LB lēmumu 5. decembrī līdz 15 % un 30 % palielināt likmes aizdevumiem uz nakti, ja bankas iepriekšējā mēnesī aizdevumu izmantoja ilgāk par 5 un 10 dienām pēc kārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ir īstais laiks fiksēt procentu likmes?

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis, 29.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Komercbanku asociācija: Starpbanku komisijas maksas regulējums var izraisīt cenu celšanos

Nozare.lv, 07.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) uzskata, ka Eiropas Komisijas (EK) piedāvātais starpbanku komisijas maksas regulējums var izraisīt cenu celšanos, informē LKA pārstāve Baiba Melnace

LKA ir nosūtījusi komentārus par EK sagatavoto Zaļo grāmatu par izmaiņām starpbanku komisijas maksās, kurā LKA norādīja, ka piedāvātais regulējums var izraisīt cenu celšanos, un to pierāda fakti no Spānijas un citu valstu pieredzes, kas ir ieviesušas šo likmju regulējumu.

Tāpat arī LKA norādīja, ka atšķirīgas starpbanku komisijas maksas dažādās Eiropas Savienības (ES) valstīs ir ekonomiski un objektīvi pamatotas ar atšķirīgu ekonomikas un karšu biznesa attīstības līmeni, riskiem, klientu paradumiem un infrastruktūras izveides finansēšanas avotiem. Savukārt valsts un pārrobežu atšķirīgas maksas ir pamatotas ar atšķirīgiem apjomiem un izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

EIRO LIKMES kredītiem — rekordaugstas

Ieva Mārtiņa, 67084426, 09.06.2008

Latvijā kredītos visvairāk izmantotā 3 mēnešu Euribor likme pietuvojusies pēdējo 7 – 8 gadu augstākajiem līmeņiem. «Likme ir vēl augstāka nekā pērn decembra vidū, kad finanšu tirgus krīze sasniedza kulmināciju. Līdz šī gada beigām likme var pieaugt pat līdz 5.1%,» atzīst Hansabankas ekonomists Jurijs Māsēns.

Foto: Elīna Kursīte, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro kredītu ņēmējiem šogad jārēķinās ar vēl lielākām kredītu izmaksām, jo Euribor likmes pieaug, kredītos bieži izmantotā trīs mēnešu Euribor var pārsniegt 5 procentu līmeni.

Trīs mēnešu Euribor likme, ko bankas izmanto, aprēķinot kopējo likmi eiro kredītiem, lielāka nekā 5 % bija tikai 2000. gadā, liecina www.euribor.org apkopotā statistika. Tomēr pašlaik kredītu krīzes dēļ ASV, pieaugošo kredītrisku dēļ Eiropas bankās un Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzsāktās cīņas dēļ pret inflāciju Euribor likmes pakāpeniski pieaug, tuvojoties pēdējo turpat astoņu gadu rekordam. «Euribor likmes pašlaik atrodas ļoti augstā līmenī. 3 mēnešu Euribor likme 6. jūnijā sasniedza augstāko līmeni kopš 2000.gada decembra, strauji pieaugot dienas laikā par 10 bāzes punktiem (bp), līdz 4.967 %. Likme ir pat augstāka nekā pagājušā gada decembra vidū, kad finanšu tirgus krīze sasniedza savu kulmināciju,» minēja Hansabankas Makroekonomikas un finanšu tirgus analīzes daļas ekonomists Jurijs Māsāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka 22 Latvijas komercbankas nespēj sniegt ekonomisku pamatojumu to noteiktajām komisijas maksām, kas nereti bijušas augstākas nekā starptautisko maksājumu karšu organizāciju noteiktās.

Tāpēc KP par aizliegtu vienošanos starp komercbankām par komisijas maksām par karšu norēķiniem un bankomātu pakalpojumiem uzlikusi naudas sodu.

Swedbank uzlikts sods 2,83 milj. Ls apmērā, Citadele bankai – 1,22 milj. Ls, SEB bankai – 558,7 tūkst. Ls, Latvijas Krājbankai – 259 tūkst. Ls, DnB NORD Bankai – 167,5 tūkst. Ls, Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiālei – 158,4 tūkst. Ls, Rietumu Bankai – 103,9 tūkst. Ls, GE Money Bank – 79,4 tūkst. Ls, Latvijas Hipotēku un zemes bankai – 55,6 tūskt. Ls, Norvik bankai – 25,2 tūkst. Ls, Aizkraukles bankai – 15,5 tūkst. Ls, PrivatBank - 5,5 tūkst. Ls, UniCredit Bank – 5,4 tūkst. Ls, Danske Bank filiālei Latvijā – 2,7 tūkst. Ls, Baltic International Bank – 2,7 tūkst. Ls, Trasta komercbankai – 2,6 tūkst. Ls, SMP Bank – 2 tūkst. Ls, Akciju komercbankai Baltikums – 1,4 tūkst. Ls, Reģionālā investīciju bankai – 1,3 tūkst. Ls, a/s Latvijas Biznesa bankai – 728 Ls, LTB Bank - 500 Ls un VEF bankai – 500 Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izspiež viendieņus

Ieva Mārtiņa, [email protected], 7084426, Ingrīda Drazdovska, [email protected], 7084452, 01.12.2006

Parex bankas Resursu nodaļas vadītājs Normunds Vigulis: bankas bažījas par aizdevuma atmaksas iespējām.

Eva Šavdine, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paaugstinoties vairākiem riskiem, bankas palielinājušas kredītlikmes nekustamo īpašumu spekulantiem un projektu attīstītājiem. Latvijas Bankas (LB) dati liecina, ka vidējās procentu likmes banku izsniegtiem kredītiem privātpersonām un uzņēmumiem gan latos, gan ārvalstu valūtā oktobrī turpināja kāpt.

Pēc baņķieru atzītā, lai arī šie dati ir kā "vidējā temperatūra slimnīcā", tomēr par zināmām tendencēm liecina. "Lai arī LB publicētā procentu likmju statistika nesniedz priekšstatu par to, kuri kredīti ir kļuvuši dārgāki, acīmredzami, ka vispārējā tendence virzās uz kredītu procentu likmju pieaugumu un kredītu segmentāciju," domā Parex bankas Resursu nodaļas vadītājs Normunds Vigulis.

Spekulantiem dārgāk

Baņķieri atzina, ka pieaugošo risku dēļ vairums banku kļuvušas konservatīvākas nekustamā īpašuma projektu finansēšanā. "Lai arī zema riska hipotekārie kredīti un veiksmīga, bet liela biznesa kredīti joprojām tiek izsniegti ar ļoti zemām pievienotajām riska prēmijām, virkne t.s spekulatīvo vai īstermiņa biznesa (pamatā spekulācijas ar nekustamiem īpašumiem, domāts: nopirka, uzcēla, pārdeva; kā arī citi uz atsevišķiem projektiem virzītie) kredītu ņēmēji ir spiesti maksāt augstāku procentu likmi nekā iepriekš. Pēdējo mēnešu laikā bāzes likmes būtiski nav mainījušās, bet riska prēmijas pieaugums parāda banku bažas par to, ka kredīti kļūst riskantāki," tā viņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskajai krīzei pasaulē un Latvijā pieņemoties spēkā, kā arī izjūtot ekonomikas stabilizācijas plāna pirmos augļus cenu pieauguma izskatā ir lietas, kas mūs varētu iepriecināt. Degvielas cenu kritumu jau noteikti esam pamanījuši, bet to, ka naudas maciņā paliks vairāk visiem tiem kam ir eiro kredīti ar mainīgo procentu likmi, sajutīsim jau tuvākajā laikā, norāda DnB NORD Bankas speciālisti.

Kāds ir ECB mērķis un instrumenti mērķa sasniegšanai?

ECB galvenais mērķis ir cenu stabilitāte, kas ir noteikta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 105. pantā. Bankas Padome pieņem monetārās politikas lēmumus, pamatojoties uz vispārējo cenu stabilitātes risku novērtējumu, tā veic dažādas darbības lai gada inflācijas līmeni eiro zonas valstīs vidējā termiņā noturētu tuvu 2% robežai. Ar vidēju termiņu tiek saprasts tas, ka ECB monetārā politika nespēj mainīt cenu vai inflācijas attīstību dažu mēnešu laikā. Pēdējā laikā šis vienīgais centrālās bankas mērķis tika kritizēts, jo, pēc ekonomistu viedokļa, aizraujoties ar inflācijas apkarošanu par maz uzmanības tika pievērsts ekonomikas saguruma pirmajām pazīmēm. Piemēram, ASV Federālās rezervju sistēmas (ECB analogs) mērķis ir ne tikai inflācijas regulēšana, bet arī ilgspējīgas ekonomikas attīstības veicināšana. Beidzot, kad inflācija eiro zonas valstīs tomēr ir samazinājusies zem nospraustā līmeņa, ECB ir pievērsusies arī ekonomikas stimulēšanai, strauji samazinot procentu likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Manam draugam eiroskeptiķim – 4 gadi ar eiro

Egils Kaužēns un Ginters Bušs, Latvijas Bankas ekonomisti, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku tirgū pievienotās likmes jaunizsniegtajiem kredītiem jau ir pieaugušas un turpinās pieaugt, iespējams, sasniedzot 5 %.

Mājokļu kredītu likmes kāpj un turpinās kāptMājokļu kredītu likmes kāpj un turpinās kāptMājokļu kredītu likmes kāpj un turpinās kāptMājokļu kredītu likmes kāpj un turpinās kāptMājokļu kredītu likmes kāpj un turpinās kāptEsošo un iespējamo likmju kāpumu apliecina vai visi aptaujātie baņķieri, kā iemeslu minot valdošo finanšu krīzi pasaulē, kas būtiski sadārdzinājusi starpbanku resursus. Proti, bankām šobrīd nākas krietni vairāk maksāt par naudu, ko tālāk izsniegt kredītos. Tiesa, ne visas bankas šobrīd atklāj pievienotās likmes kredītiem, lai gan, kā zināms, vēl pērn informācija par likmēm bija gana plaša. "Pasaules ekonomikā notiek negatīvu notikumu eskalācija. Tas būtiski palielina finanšu institūciju savstarpējo neuzticību un naudas deficītu. Likumsakarīgi, ka šajos apstākļos naudas dārdzība palielinās. Visi maksā vairāk, un tās ir ne tikai bankas ar zemākiem reitingiem, bet arī bankas ar augstiem un stabiliem banka, kas, aizņemoties pasīvus starptautiskajos tirgos, izjūt naudas dārdzību," tā Nordea bankas mārketinga un pārdošanas vadītājs Kristians Pudans. "Lai arī analītiķi un speciālisti gaidīja piesēšanos ekonomikā un kreditēšanas tempu piebremzēšanos tieši Latvijā — Baltijā pēc vairāk gadīgā optimisma perioda, izrādījās, ka stāvoklis pasaules finanšu un kreditēšanas tirgos ir krietni sliktāks, kā rezultātā naudas cena faktiski būtiski pieaugusi,» atzina Parex bankas viceprezidents Normunds

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kredīti paliek arvien dārgāki

Ieva Mārtiņa [email protected] 67084426, 13.12.2007

«Mājokļu kredīti sadārdzināsies par 0.1 – 0.5 %, bet riskantākie aizņēmumi jau tagad ir ar 2 – 3 % augstāku likmi nekā agrāk,» lēš Parex bankas viceprezidents Normunds Vigulis.

Foto: Eva Šavdine, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV kredītu krīzes dēļ Latvijā no jauna izsniegtie kredīti var kļūt dārgāki, jo baņķieri prognozē banku pievienoto likmju kāpumu.

Jau pāris gadus sīvas konkurences rezultātā sevišķi mājsaimniecībām izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem bankas piedāvāja pievienotās likmes, kas veido kopējo mainīgo likmi, 0.6 % un 0.8 % apjomā. Pievienoto likmju samazinājuma vilnis sākās 2005. gada sākumā un turpinājās visu gadu, dažām bankām akciju veidā likmi samazinot pat līdz nullei. Kopš tā laika tirgū pieejamas pievienotās likmes zem 1 %, tas stimulējis arī ļoti strauju šī tirgus pieaugumu. Tiesa, pēdējā laikā izveidojusies lielāka atšķirība pievienoto likmju līmenī starp bankām, kurām ir «lielās mātes», un bankām, kurām kā naudas avots kalpo sindicētie kredīti un depozīti. No banku interneta mājas lapām var redzēt, ka, piem., SEB Unibankas hipotekārajiem kredītiem pievienotās likmes patlaban svārstās no 0.75 līdz 3 %, bet, piem., Parex bankas piedāvājumā pievienotās likmes sākas no 1.5 % (līdz 2.25 %). Tomēr turpmāk, iespējams, šī situācija mainīsies. Latvijas Bankas (LB) Monetārās politikas pārvaldes Finanšu tirgus analīzes daļas vadītājs Elmārs Zakulis LB apskatā Averss un Reverss, aprakstot ASV kredītu krīzes iemeslus un sekas, skaidroja, ka skandināvu mātesbankas caur to emitētajiem vērtspapīriem un no Eiropas naudas tirgiem piesaistītā finansējuma lielā mērā ir atkarīgas no norisēm pasaules finanšu tirgos, un piesaistīto finanšu resursu sadārdzināšanās agrāk vai vēlāk atstāj iespaidu arī uz Latvijas banku izsniegto kredītu cenu. Tas tāpēc, ka samaksa par piesaistīto naudu, piem., no mātes bankas, tiek iekļauta un veido vienu no lielākajām daļām izsniegtā kredīta pievienotajā likmē. Hansabankas 2006. gada pārskats liecina, ka Hansabanka no Swedbank pērn aizņēmusies nedaudz virs miljarda eiro, kur 3 vai 6 mēnešu Euribor pievienotās likmes svārstās no 0.056 % līdz 0.12 %. Tikmēr Parex banka, piem., pērn un šogad piesaistīja resursus sindicētā kredīta veidā par likmi Euribor plus 0.45 % vai 0.575 %. Tomēr aptaujātajām bankām atšķiras viedokļi par to, vai tās nākamgad palielinās procentu likmes, jo kredītu ņēmējiem jau tā pieaugošo starpbanku likmju un papildu nosacījumu dēļ kredīta saņemšanai neklājas viegli. Tādējādi nākas secināt, ka daļa banku konkurences dēļ varētu ziedot daļu peļņas, lai saglabātu zemu likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu kredītu ņēmējiem šobrīd nav izdevīgi kustināt kredīta nosacījumus, jo tad jārēķinās ar banku noteikto likmju kāpumu.

Lai gan Euribor likme šogad kļuvusi vairāk nekā divas reizes mazāka nekā 2008. gada sākumā, kredītņēmējiem, kas vēlas kaut ko mainīt savos kredītlīgumos, tostarp atmaksas termiņu, likmes veidu, jārēķinās, ka banka mainīs arī savu noteikto likmi, to palielinot. Tas tāpēc, ka bankām ir jāpērk jauni finanšu resursi, kuru cena tirgos ir vairākkārt pieaugusi. Šādu banku rīcību var salīdzināt ar iepriekšējiem periodiem, kad bankām bija pieeja lētiem resursiem, tāpēc tās klientiem, piem., 2007. gadā varēja samazināt savas pievienotās likmes pat zem 1 %. «Tendences kopējai kredītu procentu likmei ir nepieaugt, jo pieaugošos riskus kompensē Eiropas centrālās bankas aktivitātes, samazinot eiro bāzes likmi (tā veido Euribor likmi - red.),» tā SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sākums eirozonas monetārās politikas normalizācijai

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) izceļ kādu gadījumu Portugālē, kur aizņēmējam ir gluži vai šāds sapņu hipotekārais kredīts. Tiek norādīts, ka konkrētais ņemtais kredīts Banco finanšu iestādē esot aptuveni 320 tūkstošu eiro apmērā, kur tam piemērotā procentlikme svārstoties, lai gan šobrīd tā esot negatīva pie -0,25% atzīmes. Rezultātā, piemēram, šomēnes esot sanācis tā , ka Banco kredīta ņēmējam, norēķinoties par procentiem, uz kontu pārskaitījusi aptuveni 40 eiro. Pats hipotekārā kredīta ņēmējs, protams, turpina maksāt aizdevuma pamatsummu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Recesija Eiropā jau varētu būt sākusies. Diemžēl ECB likmju samazināšana nespēs būtiski uzlabot eirozonas situāciju. Pat, ja likmes tūlīt samazinātu līdz nullei, eirozona visdrīzāk ieslīdētu recesijā,» tā uzskata DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Šodien Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmē reģiona monetārās politikas noteicēji parūpējās par pārsteigumu – eiro bāzes likme tika samazināta par 25 bāzes procentpunktiem līdz 1,25% atzīmei.

Jāteic, ka pirms šīs sanāksmes lielākā daļa analītiķu prognozēja, ka eiro likmes tiks samazinātas decembrī vai tikai nākamā gada sākumā. Šī ir pirmā sanāksme, kad bankas vadītāja amatā atrodas Mario Dragi no Itālijas, kas nomainījis ilggadējo ECB prezidentu Žanu Klodu Trišē. Iespējams, likmju samazinājums rāda, ka jaunais bankas vadītājs tik spītīgi neturēsies pie ECB mandāta – cenu stabilitātes – ieturēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Ja latu likme kredītam patlaban sanāk mazāka nekā eiro, ir vērts izmantot šo iespēju

Žanete Hāka, 16.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas (LB) lēmums par likmju samazināšanu lielākoties ir cenšanās pielīdzināt latu likmes Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju līmenim, norāda eksperti.

«LB likmju samazināšana drīzāk ir jāuztver, pirmkārt, kā centienus jau tagad tuvāk pielīdzināt Latvijas monetārās politikas instrumentu likmes ECB likmēm un, otrkārt, kā līdzvērtīgu signālu tam, ko dod ECB, lai stimulētu finansēšanu, jo izaugsme nav spīdoša,» norāda Swedbank Aktīvu un pasīvu daļas vadītājs Mārtiņš Strautiņš.

Eksperts gan iesaka - ja bankas klientam, ņemot latu kredītu, kopējā likme sanāk šobrīd mazāka nekā eiro kredītam, tad ir vērts izmantot šo iespēju un aizņemties latos, bet jārēķinās, ka nākamajā likmes maiņas dienā pēc 2014.gada 1.janvāra likme tāpat pāries uz eiro likmi un būs jāmaksā tikpat, cik ņemot eiro kredītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

«Hansabank Markets» lata kursa un procentlikmju prognozes

Valters Paiders [email protected], 25.10.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hansabank Markets

Lata valūtas kursu prognozes

Pēdējos gada divus mēnešus lata valūtas kursus noteiks tie paši mehānismi, kas līdz šim, t.i. SDR valūtu savstarpējās attiecības. Kopš pavasara vērojamā dolāra atgūšanās ir atspoguļojusies arī augstākā USD/LVL kursā (un attiecīgi pretējas tendences ir skārušas EUR/LVL kursu). Relatīvā izteiksmē (t.i. salīdzinājumā tirgus kurss/LB oficiālais kurss), lats ir saglabājies ļoti stiprs, un tuvākajā laikā nav iemelsa gaidīt tā pavājināšanos.

Pieņemot, ka turpmākajos mēnešos eiro - dolāra kurss būs tuvu esošajiem līmeņiem, vai pat pazemināsies, arī lata kurss pret dolāru pazemināsies, savukārt pret eiro - pieaugs. Tomēr gada nogalē EUR/USD varētu atgriezties pie 1.24 USD, un atbilstošie starpbanku tirgus kursi Latvijā tad varētu būt 0.54 USD/LVL un 0.67 EUR/LVL. Šādā gadījumā oficiālais eiro - lata piesaistes kurss būtu 67.6 santīmi. 2005. gadā EUR/LVL kurss svārstīsies nedaudz, jo amplitūdu ierobežos iespējamā LB intervence. LB būs gatava uzpirkt eiro, ja EUR/LVL kurss noslīdēs par 1% no piesaistes kursa (pēc mūsu prognozē šis līmenis būs ~0.669 EUR/LVL), un pārdot eiro uzpērkot latus, ja kurs par 1% pārsniegs oficiālo piesaistes kursu (mūsu prognozē tas būtu ~0.683 EUR/LVL). Savukārt USD/LVL kurss nākamā gada laikā varētu piedzīvot lejupslīdi par 3-5 santīmiem. Ja 12 mēnešu laikā eiro sasniegs 1.32 EUR/USD, tad dolāra - lata kurss Latvijā varētu sarukt līdz 50.7 santīmiem. Mūsu prognozes paredz, ka mārciņas kurss pret eiro samazināsies, un līdz ar to mārciņas - lata kurss nākamā gada laikā pazemināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valūtu kursu un resursu cenu apskats

Eduards Tiltiņš [email protected], 16.10.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas noteiktās starpbanku likmes 16. oktobrī Nosaukums RIGIBID RIGIBOR Overnight 3.66 4.16 1 diena 3.68 4.18 7 dienas 3.70 4.20 1 mēnesis 4.44 4.94 3 mēneši 4.51 5.03 6 mēneši 4.54 5.06 12 mēneši 4.72 5.27 RIGIBID - īstermiņa likmes, kas raksturo starpbanku noguldījumu likmes procentos, RIGIBOR - īstermiņa likmes, kas raksturo starpbanku kredītu likmes procentos Dati: Latvijas BankaNaudas tirgus indeksu vēsturiskās vērtības...Starpbanku naudas tirgus likmes 16. oktobrīTermiņšLIBOR USDLIBOR EUREURIBOR 1 mēnesis 5.32000 3.34975 3.348 3 mēneši 5.37438 3.50150 3.502 6 mēneši 5.40688 3.64413 3.643 12 mēneši 5.40625 3.80013 3.801

Igaunijas bankas valūtu kursi 16. oktobrī, kronās

ASV dolārs12.503800
EUR15.646600
Japānas jena0.104761
Lielbritānijas mārciņa23.253900
Zviedrijas krona1.688790
Baltkrievijas rubelis0.005839
Kazahstānas tenge0.097881
Krievijas rublis0.463536
Lietuvas lits4.531570
Latvijas lats22.480700
Moldovas leja0.943682
Ukrainas grivna2.488070
Bulgārijas leva8.001910
Čehijas krona0.553265
Dānijas krona2.099160
Horvātijas kuna2.114980
Polijas zlots4.033740
Slovākijas krona0.425335
Slovēnijas tolārs0.065320
Ungārijas forints0.059040
Austrālijas dolārs9.402840
Dienvidkorejas vons0.013092
Honkongas dolārs1.605630
Islandes krona0.183461
Jaunzēlandes dolārs8.216860
Kanādas dolārs10.986100
Kipras mārciņa27.135000
Ķīnas juaņa1.582460
Maltas lira36.449800
Norvēģijas krona1.859910
SDR18.344700
Singapūras dolārs7.879870
Šveices franks9.825770

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valūtu kursu un resursu cenu apskats

Eduards Tiltiņš [email protected], 31.10.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas noteiktās starpbanku likmes 31. oktobrī Nosaukums RIGIBID RIGIBOR Overnight 2.17 2.69 1 diena 2.23 2.75 7 dienas 2.36 2.86 1 mēnesis 2.96 3.46 3 mēneši 4.13 4.63 6 mēneši 4.36 4.90 12 mēneši 4.58 5.15 RIGIBID - īstermiņa likmes, kas raksturo starpbanku noguldījumu likmes procentos, RIGIBOR - īstermiņa likmes, kas raksturo starpbanku kredītu likmes procentos Dati: Latvijas BankaNaudas tirgus indeksu vēsturiskās vērtības...Starpbanku naudas tirgus likmes 31. oktobrīTermiņšLIBOR USDLIBOR EUREURIBOR 1 mēnesis 5.32000 3.37975 3.383 3 mēneši 5.37063 3.56550 3.564 6 mēneši 5.38750 3.70519 3.704 12 mēneši 5.34125 3.85888 3.861

Igaunijas bankas valūtu kursi 31. oktobrī, kronās

ASV dolārs12.329400
EUR15.646600
Japānas jena0.104695
Lielbritānijas mārciņa23.430100
Zviedrijas krona1.696370
Baltkrievijas rubelis0.005756
Kazahstānas tenge0.096455
Krievijas rublis0.460369
Lietuvas lits4.531570
Latvijas lats22.470200
Moldovas leja0.934766
Ukrainas grivna2.445090
Bulgārijas leva8.000120
Čehijas krona0.553508
Dānijas krona2.099120
Horvātijas kuna2.125170
Polijas zlots4.025660
Slovākijas krona0.430405
Slovēnijas tolārs0.065300
Ungārijas forints0.059727
Austrālijas dolārs9.467110
Dienvidkorejas vons0.013084
Honkongas dolārs1.585290
Islandes krona0.180650
Jaunzēlandes dolārs8.203970
Kanādas dolārs10.927400
Kipras mārciņa27.127400
Ķīnas juaņa1.564840
Maltas lira36.445700
Norvēģijas krona1.877420
SDR18.249500
Singapūras dolārs7.894340
Šveices franks9.851690

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valūtu kursu un resursu cenu apskats

Eduards Tiltiņš [email protected], 19.10.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas noteiktās starpbanku likmes 19. oktobrī Nosaukums RIGIBID RIGIBOR Overnight 1.98 2.70 1 diena 2.00 2.75 7 dienas 3.40 3.90 1 mēnesis 4.38 4.88 3 mēneši 4.57 5.09 6 mēneši 4.60 5.12 12 mēneši 4.74 5.27 RIGIBID - īstermiņa likmes, kas raksturo starpbanku noguldījumu likmes procentos, RIGIBOR - īstermiņa likmes, kas raksturo starpbanku kredītu likmes procentos Dati: Latvijas BankaNaudas tirgus indeksu vēsturiskās vērtības...Starpbanku naudas tirgus likmes 19. oktobrīTermiņšLIBOR USDLIBOR EUREURIBOR 1 mēnesis 5.32000 3.35813 3.354 3 mēneši 5.37375 3.51738 3.519 6 mēneši 5.40063 3.64650 3.647 12 mēneši 5.38250 3.78963 3.787

Igaunijas bankas valūtu kursi 19. oktobrī, kronās

ASV dolārs12.453000
EUR15.646600
Japānas jena0.104943
Lielbritānijas mārciņa23.257900
Zviedrijas krona1.692720
Baltkrievijas rubelis0.005814
Kazahstānas tenge0.097403
Krievijas rublis0.462697
Lietuvas lits4.531570
Latvijas lats22.480400
Moldovas leja0.941096
Ukrainas grivna2.465460
Bulgārijas leva8.000660
Čehijas krona0.552192
Dānijas krona2.098690
Horvātijas kuna2.115020
Polijas zlots4.024380
Slovākijas krona0.426927
Slovēnijas tolārs0.065319
Ungārijas forints0.059193
Austrālijas dolārs9.416350
Dienvidkorejas vons0.013008
Honkongas dolārs1.599080
Islandes krona0.183106
Jaunzēlandes dolārs8.275660
Kanādas dolārs10.968900
Kipras mārciņa27.133700
Ķīnas juaņa1.574690
Maltas lira36.449400
Norvēģijas krona1.842980
SDR18.317300
Singapūras dolārs7.911960
Šveices franks9.841180

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu dati par 10.10.2006.

Velta Dzene [email protected], 10.10.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valūtu kursu un resursu cenu apskatsVelta DzeneLatvijas Bankas noteiktās starpbanku likmes 10. oktobrī Nosaukums RIGIBID RIGIBOR Overnight 4.42 4.92 1 diena 4.42 4.92 7 dienas 4.42 4.92 1 mēnesis 4.51 5.01 3 mēneši 4.53 5.05 6 mēneši 4.54 5.06 12 mēneši 4.72 5.28 RIGIBID - īstermiņa likmes, kas raksturo starpbanku noguldījumu likmes procentos, RIGIBOR - īstermiņa likmes, kas raksturo starpbanku kredītu likmes procentos Dati: Latvijas BankaNaudas tirgus indeksu vēsturiskās vērtības...Starpbanku naudas tirgus likmes 10. oktobrīTermiņšLIBOR USDLIBOR EUREURIBOR 1 mēnesis 5.32000 3.34625 3.345 3 mēneši 5.37188 3.47800 3.479 6 mēneši 5.38875 3.62000 3.620 12 mēneši 5.34813 3.77213 3.772

Igaunijas bankas valūtu kursi 10. oktobrī, kronās

ASV dolārs12.452500
EUR15.646600
Japānas jena0.104319
Lielbritānijas mārciņa23.159800
Zviedrijas krona1.687470
Baltkrievijas rubelis0.005814
Kazahstānas tenge0.097556
Krievijas rublis0.462429
Lietuvas lits4.531570
Latvijas lats22.479500
Moldovas leja0.940528
Ukrainas grivna2.476760
Bulgārijas leva8.000090
Čehijas krona0.555693
Dānijas krona2.098510
Horvātijas kuna2.109280
Polijas zlots4.003900
Slovākijas krona0.422528
Slovēnijas tolārs0.065321
Ungārijas forints0.057821
Austrālijas dolārs9.278380
Dienvidkorejas vons0.012976
Honkongas dolārs1.597850
Islandes krona0.180197
Jaunzēlandes dolārs8.221160
Kanādas dolārs11.051700
Kipras mārciņa27.135600
Ķīnas juaņa1.575240
Maltas lira36.440500
Norvēģijas krona1.873270
SDR18.295100

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valūtu kursu un resursu cenu apskats

Eduards Tiltiņš [email protected], 13.10.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas noteiktās starpbanku likmes 12. oktobrī Nosaukums RIGIBID RIGIBOR Overnight 3.77 4.27 1 diena 3.77 4.27 7 dienas 3.79 4.29 1 mēnesis 4.44 4.94 3 mēneši 4.51 5.03 6 mēneši 4.54 5.06 12 mēneši 4.72 5.27 RIGIBID - īstermiņa likmes, kas raksturo starpbanku noguldījumu likmes procentos, RIGIBOR - īstermiņa likmes, kas raksturo starpbanku kredītu likmes procentos Dati: Latvijas BankaNaudas tirgus indeksu vēsturiskās vērtības...Starpbanku naudas tirgus likmes 12. oktobrīTermiņšLIBOR USDLIBOR EUREURIBOR 1 mēnesis 5.32000 3.34900 3.347 3 mēneši 5.37375 3.49438 3.494 6 mēneši 5.40000 3.64200 3.641 12 mēneši 5.39125 3.81088 3.812

Igaunijas bankas valūtu kursi 12. oktobrī, kronās

ASV dolārs12.459500
EUR15.646600
Japānas jena0.104351
Lielbritānijas mārciņa23.162800
Zviedrijas krona1.695600
Baltkrievijas rubelis0.005816
Kazahstānas tenge0.097538
Krievijas rublis0.462580
Lietuvas lits4.531570
Latvijas lats22.477900
Moldovas leja0.942474
Ukrainas grivna2.477530
Bulgārijas leva7.999410
Čehijas krona0.552845
Dānijas krona2.098540
Horvātijas kuna2.108420
Polijas zlots3.994190
Slovākijas krona0.423763
Slovēnijas tolārs0.065296
Ungārijas forints0.058575
Austrālijas dolārs9.325290
Dienvidkorejas vons0.013007
Honkongas dolārs1.599090
Islandes krona0.182050
Jaunzēlandes dolārs8.227610
Kanādas dolārs10.975600
Kipras mārciņa27.138900
Ķīnas juaņa1.574300
Maltas lira36.442100
Norvēģijas krona1.856710
SDR18.301200
Singapūras dolārs7.849720
Šveices franks9.824140

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valūtu kursu un resursu cenu apskats

Eduards Tiltiņš [email protected], 18.10.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas noteiktās starpbanku likmes 18. oktobrī Nosaukums RIGIBID RIGIBOR Overnight 3.50 4.00 1 diena 3.50 4.00 7 dienas 3.68 4.18 1 mēnesis 4.48 4.98 3 mēneši 4.57 5.09 6 mēneši 4.60 5.12 12 mēneši 4.74 5.27 RIGIBID - īstermiņa likmes, kas raksturo starpbanku noguldījumu likmes procentos, RIGIBOR - īstermiņa likmes, kas raksturo starpbanku kredītu likmes procentos Dati: Latvijas BankaNaudas tirgus indeksu vēsturiskās vērtības...Starpbanku naudas tirgus likmes 18. oktobrīTermiņšLIBOR USDLIBOR EUREURIBOR 1 mēnesis 5.32000 3.35000 3.350 3 mēneši 5.37375 3.51138 3.511 6 mēneši 5.40688 3.64763 3.646 12 mēneši 5.39000 3.80013 3.801

Igaunijas bankas valūtu kursi 18. oktobrī, kronās

ASV dolārs12.473900
EUR15.646600
Japānas jena0.105105
Lielbritānijas mārciņa23.340500
Zviedrijas krona1.690850
Baltkrievijas rubelis0.005823
Kazahstānas tenge0.097586
Krievijas rublis0.463069
Lietuvas lits4.531570
Latvijas lats22.477500
Moldovas leja0.942672
Ukrainas grivna2.470560
Bulgārijas leva7.999920
Čehijas krona0.551722
Dānijas krona2.098280
Horvātijas kuna2.114150
Polijas zlots4.015280
Slovākijas krona0.425381
Slovēnijas tolārs0.065300
Ungārijas forints0.058533
Austrālijas dolārs9.405920
Dienvidkorejas vons0.013056
Honkongas dolārs1.602230
Islandes krona0.182567
Jaunzēlandes dolārs8.283900
Kanādas dolārs10.948700
Kipras mārciņa27.134800
Ķīnas juaņa1.578070
Maltas lira36.445500
Norvēģijas krona1.847680
SDR18.339900
Singapūras dolārs7.915400
Šveices franks9.837830

Komentāri

Pievienot komentāru