Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu atļaut AS Latvijas Centrālais depozitārijs no šā gada 18. septembra sniegt centrālā vērtspapīru depozitārija pakalpojumus, informē FKTK.

Atzīmēts, ka Latvijas Centrālais depozitārijs jau līdz šim Latvijā ir nodrošinājis vērtspapīru uzskaiti un norēķinus, tomēr šāda atļauja nepieciešama, jo stājies spēkā jauns Eiropas Savienības (ES) regulējums.

Līdz ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu ES, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem noteiktās direktīvās un regulā (CSDR) stāšanos spēkā, tiek noteiktas apjomīgākas un detalizētākas prasības vērtspapīru depozitārijiem visā ES, tai skaitā nepieciešamība saņemt atļauju pakalpojumu sniegšanai.

FKTK vērš uzmanību uz galvenajām izmaiņām no šā gada 18. septembra - lai arī līdz šim Latvijas Centrālā depozitārija regulējošās prasības pamatā bija noteiktas Finanšu instrumentu tirgus likumā (FITL), šo varēja uzskatīt par pašregulējošu jomu. Līdz ar jaunajām CSDR prasībām visā ES tiek noteikta virkne vienotu jaunu regulējošo prasību depozitāriju darbībai. Piemēram, Latvijas Centrālais depozitārijs ir vienīgais, kas Latvijā iegrāmato un uzskaita augstākajā līmenī publiskā apgrozībā esošus vērtspapīrus. CSDR paredz pakalpojumu sniegšanas brīvību, un atļauj jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū. Arī emitentiem CSDR paredz tiesības reģistrēt vērtspapīru emisijas jebkurā centrālajā vērtspapīru depozitārijā, kurš saņēmis atļauju saskaņā ar CSDR. Tāpat Latvijas Centrālajam depozitārijam nebija noteiktas kapitāla prasības. CSDR nosaka kapitāla, riska vadības, ieguldījumu politikas un daudzas citas papildu prasības. Tāpat tiek noteiktas jaunas prasības pārvaldības jomā, kā arī organizatoriskās prasības, piemēram, nepieciešams obligāts neatkarīgs audits, nepieciešams izveidot risku pārvaldības komitejas – riska komiteju, revīzijas komiteju un atalgojuma komiteju, kā arī nepieciešams izveidot risku direktora, tehnoloģiju direktora un atbilstības direktora amatus, kuriem jābūt atsevišķām personām. CSDR arī nosaka jaunas prasības IT jomā, kā arī daudz detalizētākus noteikumus ierakstu veikšanai, kā arī informācijas par dalībniekiem un iegrāmatotiem vērtspapīriem uzglabāšanu.

Ne vienmēr, lai gūtu pieklājīgu ienesīgumu, ir noteikti jāizvēlas riskanti finanšu instrumenti kā uzņēmumu akcijas, spekulatīva līmeņa uzņēmumu obligācijas vai izejvielu ieguldījumu fondi. Arī tāds vienkāršs un relatīvi drošs ieguldījums kā Latvijas valsts obligācija var noteiktā brīdī sniegt ļoti labas peļņas iespējas. Turklāt, līdzīgi kā ar jebkuru citu ieguldījumu, ja pirkums tiek veikts laikā, kad lielais vairums tirgus dalībnieku ir pesimistiski noskaņoti, bet instrumenta emitenta ilgtermiņa ekonomiskās izredzes ir pozitīvas, iespējas gūt papildus peļņu tikai palielinās.

Investoru pieprasītais ienesīgums par Latvijas valsts parādzīmēm pēdējā gada laikā, izņemot pāris mēnešus 2011. gada rudenī, kad bija uztraukumi par Krājbankas depozītu garantijas izmaksu Latvijā un vispārējās bažas par Eirozonas nākotni, ir pastāvīgi samazinājies (skatīt attēlu). Kredītu reitingu aģentūras Standard & Poor’s 2. maija lēmums paaugstināt Latvijas valsts kredītreitingu līdz investīciju klases līmenim un piešķirt stabilu nākotnes redzējumu kalpo tikai kā apliecinājums tam, par ko lielākais vairums tirgus dalībnieki bija jau pārliecināti visa gada garumā. Galvenais iemesls Latvijas valsts parādzīmju pieprasītā ienesīguma sarukumam ir, protams, Latvijas ekonomikas atlabšana un valsts finanšu situācijas uzlabošanās, tomēr arī riska apetītes pieaugums investoru vidū pasaulē un sarūkošie ienesīgumu līmeņi citu investīciju līmeņa valstu obligācijām (stimulējoša monetārā politika joprojām turpinās) ir veicinājuši ienesīgumu lejupslīdi. Piemēram, pēdējo 12 mēnešu laikā Latvijas valsts 2018. gada EUR obligācijas gada ienesīgums (yield to maturity) ir samazinājies no 4.8% līdz aptuveni 3.6% šobrīd. Investors, kas bija iegādājies šo Latvijas obligāciju pagājušā gada maijā, šobrīd viena gada laikā ir nopelnījis ap 10.7%, kurus veido saņemtie procenti un obligācijas tirgus cenas pieaugums (ja obligācijas ienesīgums krītas, tās tirgus cena pieaug).

Latvijas Centrālais depozitārijs Latvijas vērtspapīru tirgū sācis nodrošināt naudas norēķinus par vērtspapīru darījumiem Krievijas rubļu valūtā, līdz ar ko turpmāk Latvijas Centrālais depozitārijs iegrāmatos arī tādus uzņēmumu vērtspapīrus, kuri būs emitēti Krievijas rubļu valūtā.

Krievijas rubļos tiks nodrošināti naudas norēķini šo vērtspapīru pirkšanas - pārdošanas darījumos. Tāpat rubļos tiks nodrošināta arī šo vērtspapīru notikumu apkalpošana - parāda vērtspapīru kuponu izmaksa, pamatsummas izmaksa u.c.

Depozitārijs jau ir iegrāmatojis pirmās Krievijas rubļos emitētās obligācijas ar emisijas kopējo apjomu 230 miljoni Krievijas rubļu (3,9 milj.LVL).

Līdz šim naudas norēķini par vērtspapīriem Latvijas Centrālajā depozitārijā notika Latvijas latos (LVL), Eiro valūtā (EUR) un ASV dolāros (USD).

«Neskatoties uz bažām par finanšu sektora stabilitāti pasaulē, redzam, ka Latvijas vērtspapīru tirgū ir pieprasījums pēc jauniem pakalpojumiem. Ja mūsu klientiem nākotnē būs nepieciešami vērstpapīru norēķini jebkurā citā no starptautiski lietotām valūtām, mēs noteikti papildināsim savu pakalpojumu klāstu un nodrošināsim iespējas reģistrēt un veikt norēķinus par finanšu instrumentiem arī citās valūtās,» tā Latvijas Centrālā depozitārija valdes priekšsēdētājs Indars Aščuks.

airBaltic piesaista 200 milj. eiro obligācijās; varēs īstenot iecerēto biznesa plānu; pavērs iespējas citām Latvijas kompānijām

To trešdien sarunā ar Dienas Biznesu norādīja Latvijas nacionālas lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, izbaudot savu slavas mirkli un aizrautīgi stāstot par investīciju piesaistes procesu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Nu, tad klājiet tik vaļā! Šai vajadzētu būt lielai dienai uzņēmuma vēsturē.

Jā, mēs strādājām ļoti smagi, lai līdz tai nonāktu. Emitēt obligācijas mūsu situācijā nebija viegli. Vispirms ir nepieciešams kredītreitings, ko saņēmām no Standard & Poor’s (BB-). Tas bija iepriekšējo gadu darba rezultāts. Tad bija nepieciešams sagatavot informāciju potenciālajiem pircējiem. Bija arī nepieciešams, lai bankas atzītu, ka ir iespēja (veiksmīgi) veikt emisiju. Beigās bija jārīko investīciju prezentācijas tūre, ejot pie investoriem un ar viņiem runājot. Mums bija ļoti intensīva tūre – sākām piektdien Tallinā, pirmdien bijām Londonā, otrdien – Frankfurtē, trešdien – Cīrihē un Ženēvā, ceturtdien lidojām uz Viļņu un Rīgu un piektdien – uz Helsinkiem. Tas darbojas šādi: jūs sākat astoņos no rīta un beidzat pēc pusnakts prezentējot, prezentējot, prezentējot. Šajā tūrē mēs faktiski runājām ar pasaules kapitālu, visiem galvenajiem fondiem un bankām. Mēs prezentējam, bet viņi izlemj, vai ticēt mums, ka varēsim obligācijas dzēst, jo tās ir nenodrošināts (finanšu) instruments. Pasaule ticēja, pieprasījums pārsniedza piedāvājumu, un mēs veicām 200 milj. eiro vērtu obligāciju emisiju.

Izmantojot situāciju un gada laikā nespējot nodrošināt pozitīvus savas darbības rādītājus, "Centrālo Gastro Tirgu" pārstāvošā SIA "International SV" savās finansiālās grūtībās vaino AS "Rīgas Centrāltirgus" (RCT) vadību un augsto nomas maksu, uzskata RCT.

Izvērtējot publiskā telpā pausto informāciju, RCT secina, ka SIA "International SV" apzināti ir noklusējusi atsevišķus faktus. Tirgus vadības ieskatā SIA "International SV", izmantojot Covid-19 izraisīto situāciju, pauž nepatiesu informāciju par tai piemēroto neatbilstošu nomas maksu, apzināti neminot, ka nomas maksai, kas tika noteikta 2018.gadā, kad tika noslēgts sadarbības līgums, nav nekāda sakara ar šī brīža situāciju.

Db.lv jau vēstīja, ka ilgstoši nepildītu finansiālo saistību dēļ RCT nolēmusi lauzt nomas līgumu ar Centrālais Gastro Tirgus īpašnieku SIA "International SV", kas savukārt sola šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

Latvijas Centrālais depozitārijs no šā gada 1.septembra plāno uzsākt laulību reģistrāciju internetā, db.lv informēja depozitārija valdes loceklis Indars Aščuks.

Klientu autorizācija un identifikācija notiks caur depozitārija dalībniekiem - bankām -, izmantojot klientu internetbankas.

Maksa par attālinātu laulību reģistrāciju depozitārijā būs tikai pieci lati, bet laulību slēdzējiem vairs nebūs nepieciešama tā sauktā svinīgā ceremonija dzimtsarakstu nodaļā, kuras izmaksas sasniedz pat 30 latus.

Papildus laulību reģistrācijai depozitārijs piedāvās elektronisku šķiršanās iespēju. Lai tas notiku, Saeimai vēl nepieciešams nobalsot par izmaiņām likumā «Par laulībām un šķiršanos».

Centrālais depozitārijs sola nodrošināt arī laulības reģistrēšanai vai šķiršanai atbilstošu muzikālo noformējumu, kuru darījuma veicēji varēs klausīties procedūras laikā savā datorā.

Viena no Latvijas lielākā degvielas un kurināmā vairumtirgotājiem East-West Transit padomi pametis priekšsēdētājs Andrejs Laško, padomes priekšsēdētāja vietniece Dace Kovaļevska un padomes locekle Ilze Zosule, liecina pieejamā informācija Lursoft.

Db.lv jau vēstīja, ka septembrī nomainījās East-West Transit īpašnieki, kā arī uzņēmuma valde. Lielākās daļas (80%) uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieks Ivo Vasiļevskis kļuva par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju, savukārt Donāts Vaitaitis uzņēmuma valdi pameta, un tai pievienojās jauns valdes loceklis Sergejs Petrovs.

Tāpat SIA East-West Transit dalībnieku sarakstu pameta Kiprā reģistrētais uzņēmums Lagare Limited, kā arī Andis Jansons. Līdz šim Lagare Limited piederēja 30% uzņēmuma, bet A. Jansonam – 20%. Uzņēmuma 25,18% piederēja Donātam Vaitaitim un 24,82% - Ivo Vasiļevskim. Patlaban abi uzņēmēji ir kļuvuši par vienīgajiem East-West Transit dalībniekiem, un kopš 21. septembra D. Vaitaitim pieder 20%, bet I. Vasiļevskim – 80% kompānijas.

Lietuvas lauksaimniecības tehnikas tirgotāja East West Agro AB (biržas kods: EWA1L) akcijas iekļautas biržas Nasdaq Vilnius alternatīvajā tirgū First North. East West Agro ir ceturtais uzņēmums First North Baltijas akciju sarakstā.

«Uzņēmuma East West Agro lēmums piesaistīt līdzekļus kapitāla tirgū ir pozitīvs signāls un lielisks piemērs tam, kā augoši uzņēmumi izmanto First North tirgu, lai sasniegtu savus mērķus un veicinātu atpazīstamību Baltijas kapitāla tirgū,» komentē Saulius Malinauskas, Nasdaq Vilnius biržas vadītājs. «Alternatīvais tirgus First North ir atvērts dažāda lieluma un nozaru uzņēmumiem un ir pirmais solis ceļā uz regulēto tirgu.»

«Šobrīd mēs esam vienīgais lauksaimniecības tehnikas tirgotājs, kas ir iekļauts Nasdaq Baltijas tirgū. Tas mums sniedz jaunas konkurences priekšrocības. Mēs vēlamies palielināt to investoru skaitu, kuri interesējas par lauksaimniecības nozari, jo tās modernizācijas process Lietuvā strauji attīstās. Tāpēc mēs ticam, ka arvien vairāk lauksaimniecības uzņēmumu piesaistīs līdzekļus kapitāla tirgū, un East West Agro kalpos par paraugu vidēja lieluma uzņēmumiem Baltijā,» komentē Danas Šidlauskas, East West Agro izpilddirektors.

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Ilgstoši nepildītu finansiālo saistību dēļ AS "Rīgas Centrāltirgus" nolēmusi lauzt nomas līgumu ar Centrālais Gastro Tirgus īpašnieku SIA "International SV", kas savukārt sola šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

"Jaunu projektu īstenošana vienmēr ir saistīta ar riskiem, diemžēl šajā gadījumā Centrālais Gastro Tirgus īpašnieks nav izvērtējis finanšu riskus, kas novedis pie tā, ka esam spiesti lauzt esošo nomas līgumu" skaidro AS "Rīgas Centrāltirgus" valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

"Pirmais brīdinājums par nomas un komunālo maksājumu kavējumu nomniekam tika nosūtīts jau 2019.gada augustā, kas nozīmē, ka faktiski grūtības segt uzņemtās finanšu saistības SIA "International SV" parādījās jau pāris mēnešus pēc Centrālais Gastro Tirgus atklāšanas", turpina A.Druvinieks.

Ievērojot visus savstarpēji noslēgtā līguma nosacījumus, AS "Rīgas Centrāltirgus" jau 2020.gada 8.janvārī nosūtīja SIA "International SV" paziņojumu par līguma izbeigšanu. Pārrunu rezultātā starp AS "Rīgas Centrāltirgus" un SIA "International SV" tika noslēgta vienošanās par parāda samaksu, kas paredzēja saistību izpildes nodrošinājuma iesniegšanu. Ņemot vērā, ka uz 2020.gada 31.martu SIA "International SV" nebija iesniegusi atbilstošu saistību izpildes nodrošinājumu, kā arī nebija vienojusies ar AS "Rīgas Centrāltirgus" par vienošanās grozījumiem, nomas līgums ir uzskatāms par izbeigtu.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut degvielas tirgotājam SIA East-West Transit (Latvijas nafta) nomāt SIA Baltijas Nafta (Ziemeļu nafta) piederošo naftas produktu bāzi Valmierā un 14 degvielas uzpildes stacijas (DUS). Atļauja dota, jo darījums neradot kaitējumu konkurencei un stiprinās Latvijas naftas konkurētspēju pret citiem lielākajiem tirgus dalībniekiem.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem Latvijā lielākie komersanti pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apjoma ir SIA Statoil Fuel & Retail Latvia, SIA Neste Latvija un LUKoil Baltija R, bet SIA East-West Transit ir piektais lielākais degvielas mazumtirgotājs.

Gan naftas produktu bāzi, gan konkrētās DUS iepriekš savā saimnieciskajā darbībā izmantoja nu jau maksātnespējīgā SIA Ziemeļu nafta. Tās tirgus daļa pēc realizētā benzīna un dīzeļdegvielas apjoma Latvijā 2011.gadā bija mazāka nekā 10%. Kopš uzņēmums pārtrauca darbību, nedz naftas produktu bāze, nedz DUS netika izmantotas saimnieciskajā darbībā.

Latvijas lielākais nebanku hipotekārās kreditēšanas uzņēmums AS West Kredit paplašina savu darbību ārpus Latvijas robežām, atverot uzņēmuma pārstāvniecību Lietuvā, informē uzņēmums.

Uzņēmuma attīstība Lietuvā plānota vairākos virzienos – konkurējot ar citiem kredītdevējiem, sniedzot konkurētspējīgus un izdevīgus aizdevumus gan privātpersonām, gan arī uzņēmumiem. Lietuvas filiāles izveidē investēti aptuveni 100 000 eiro.

Kā norāda AS West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs, uzņēmuma darbības paplašināšana uz ārvalstu tirgiem ir likumsakarīga: «Nebanku hipotekārās kreditēšanas nozarē Latvijā darbojamies jau vairāk kā divdesmit gadus, un atrodamies stabilās līderpozīcijās. Vēlamies turpināt savu izaugsmi, tāpēc nākamais attīstības solis loģiski ir palielināt West Kredit klātbūtni un pozīcijas arī ārpus Latvijas robežām, ieejot Baltijas valstu tirgos, kur redzam, ka mūsu pakalpojumi varētu būt pieprasīti.»

Mainījušies viena no Latvijas lielākā degvielas un kurināmā vairumtirgotājiem East-West Transit īpašnieki, kā arī uzņēmuma valde, liecina jaunākā informācija Lursoft.

SIA East-West Transit dalībnieku sarakstu ir pametis Kiprā reģistrētais uzņēmums Lagare Limited, kā arī Andis Jansons. Līdz šim Lagare Limited piederēja 30% uzņēmuma, bet A. Jansonam – 20%. Uzņēmuma 25,18% piederēja Donātam Vaitaitim un 24,82% - Ivo Vasiļevskim. Patlaban abi uzņēmēji ir kļuvuši par vienīgajiem East-West Transit dalībniekiem, un kopš 21. septembra D. Vaitaitim pieder 20%, bet I. Vasiļevskim – 80% kompānijas.

Līdz ar īpašnieku maiņu notikušas izmaiņas arī East-West Transit valdē. 80% uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieks I. Vasiļevskis ir kļuvis par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju, savukārt D. Vaitaitis uzņēmuma valdi ir pametis, un tai ir pievienojies jauns valdes loceklis Sergejs Petrovs.

West Kredit, kura iepriekšējais nosaukums bija Mateks Credit, turpina saņemt finanšu atbalstu no Rietumu bankas.

Šoreiz West Kredit un Rietumu banka ir parakstījušas līgumu par kredītlīnijas piešķiršanu 8 miljonu EUR apmērā, kurus West Kredit šogad plāno izsniegt gan privātpersonām mājokļa iegādei vai remontam, gan arī mazajiem uzņēmējiem kredītos pret hipotekāro ķīlu. West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs pauda gandarījumu par spēju veidot ilgtermiņa sadarbību ar Rietumu banku.

West Kredit valdes locekle Zane Irbe secinājusi, ka nekustamo īpašumu tirgus kopumā ir stabilizējies, un ir atsākusies būvniecība atsevišķos iepriekš iesaldētos projektos. Līdz ar to ir zināmas cerības, ka, pieaugot ekonomiskajai aktivitātei, atbilstoši varētu aktivizēties arī hipotekārās kreditēšanas tirgus.

Pateicoties drosmīgiem un izdarīgiem būvniekiem un nekustamo īpašumu attīstītājiem, pagājušajā gadā Rīgā bija vērojams straujākais jauno dzīvokļu skaita pieaugums visās Baltijas valstīs, sasniedzot pat 65% pieaugumu*.

Šobrīd nekustamo īpašumu tirgū veidojas augsts pieprasījums no pircēju un investoru puses, tāpēc daudzi būvnieki arvien biežāk izvēlas alternatīvo finansējumu avotus, lai ātrāk pabeigtu dažādus remontdarbu projektus un ēku renovācijas, kas tālāk paver šiem objektiem veiksmīgu, peļņu nesošu pārdošanu. Bet kā neapjukt plašajā kreditoru izvēlē? Konsultē AS West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs.

Kāpēc cilvēki arvien biežāk izvēlas ņemt kredītu būvniecības darbu veikšanai?

Pieprasījums pēdējā laikā tiešām ir audzis. Lielākoties būvnieki un celtnieki izvēlas ņemt aizdevumu, lai ātrā laika posmā realizētu dažādu jau iesāktu objektu remontdarbus. Tas ir arī aktuāli cilvēkiem, kas vēlas pabeigt sava mājokļa remontdarbus. Daudziem arī pieder tādi īpašumi, kurus viņi jau ilgstoši mēģina pārdot, bet pircēji nepērk, jo, piemēram, sienu apdare vai santehnika jau ir morāli novecojusi. Šādā gadījumā vistālredzīgākais risinājums ir aizdevuma paņemšana, kas ļauj ātrā tempā izremontēt pārdodamo objektu, lai pēc tam to pārdotu par krietni vien augstāku cenu. Protams, nekustamā īpašuma pircēju interese ir daudz lielāka, ja objekts ir ne tikai labā stāvoklī, bet arī ar svaigi veiktu remontu. Īsāk sakot – aizdevums kalpo kā akselerators peļņas gūšanai no nekustamā īpašuma – kā juridiskām, tā arī privātām personām.

Privātpersonas iegādājas AS Latvenergo obligācijas pāris tūkstošu līdz vairāku simtu tūkstošu eiro vērtībā, liecina banku pārstāvju teiktais.

SEB bankas brokerpakalpojumu vadītāja Nataļja Točelovska teica, ka raksturīgākās summas ir 10 000 eiro, 20 000 eiro, arī 50 000 eiro (7000 - 35 000 latu). Savukārt Swedbank vecākā finanšu produktu pārdošanas speciāliste Jekaterina Komkova norādīja, ka summas ir dažādas, sākot no pāris tūkstošiem eiro pēc nominālvērtības līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro. Viņa piebilda, ka apjomu nosaka katram klientam pieejamie brīvie līdzekļi, kā arī katra konkrētā klienta jau esošais investīciju portfelis, ja tāds ir.

Lūgta novērtēt privātpersonu interesi, Točelovska sprieda, ka viss ir relatīvs. Ņemot vērā, ka korporatīvās obligācijas tirgū līdz šim bija pieejamas minimāli, Latvenergo mēroga obligāciju nebija un tirgus nebija aktīvs, viņasprāt, aktivitāti var vērtēt kā labu. Komkova privātpersonu interesi vērtēja kā ļoti labu.

Kravu iekraušanas un izkraušanas uzņēmums Rīgas Centrālais termināls jaunais nosaukums būs SIA Riga Coal Terminal, tāpat šonedēļ no uzņēmuma atdalīta daļa, izveidojot jaunu uzņēmumu SIA RTC2, liecina informācija Lursoft.

Līdz reorganizācijai SIA Rīgas Centrālais termināls veica komercdarbību ārpus Rīgas Brīvostas teritorijas, kā arī noslēdza līgumu ar Rīgas Brīvostas pārvaldi par zemes nomu Krievu salā. Tā kā saskaņā ar normatīvajiem aktiem Brīvostas teritorijā strādājošs uzņēmums nedrīkst veikt komercdarbību ārpus tās, SIA Rīgas Centrālais termināls tika reorganizēta, nodalot tagadējo komercdarbību no nākotnē plānotās darbības Krievu salā. SIA Rīgas Centrālais termināls veiks komercdarbību Krievu salā, savukārt jaundibinātā SIA RCT2 darbību turpinās esošajā teritorijā, Eksporta ielā, Db.lv skaidroja uzņēmuma mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Vizule.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

A/s Latvijas Centrālais depozitārijs padomi pametis tās līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Henriks Elfvings, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Patlaban Latvijas Centrālā depozitārija padomē darbojas Swedbank Markets administratīvais vadītājs Latvijā Renārs Lūsis, Citadele Asset Management IPAS valdes loceklis Raimonds Vesers, Katarīna Hovemaira un Teuvo Rossi.

Jau vēstīts, ka H. Elfvings janvāra beigās pameta arī NASDAQ OMX Riga padomes priekšsēdētāja amatu.

Latvijas Centrālā depozitārija valdē patlaban darbojas tās priekšsēdētājs Indars Aščuks un viņa vietnieks Raitis Vancāns, savukārt ilggadējais Latvijas Centrālā depozitārija vadītājs Aivars Slokenbergs pērnā gada rudenī pameta valdes priekšsēdētāja amatu, lai darbotos ar IT un biznesa konsultāciju saistītā nozarē.

Pārņemšanas procesa pirmajā posmā ar zīmolu "Latvijas nafta" šobrīd strādājošās degvielas uzpildes stacijas (DUS) darbu turpinās ar pašreizējo zīmolu, norāda degvielas mazumtirdzniecības kompānijas "Kool Latvija" valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

"Visi esošie "Latvijas naftas" klientu līgumi paliks spēkā un "Kool" pārdošanas komanda personīgi sazināsies ar klientiem, lai garantētu raitu pāreju," atzīmē Šteins.

Savukārt "Kool Latvija" māteskompānijas Igaunijas "Aqua Marina" valdes loceklis Anti Mopels min, ka "Latvijas naftas" DUS pārņemšana ir nākamais solis kompānijas ilgtermiņa attīstības plānā, lai izveidotu vadošo degvielas uzpildes tīklu Latvijā.

Pēc kompānijas pārstāvju vēstītā, "Aqua Marina", kurai pieder Igaunijas DUS tīkls "Olerex", iegādāsies 45 DUS, kas strādā ar zīmolu "Latvijas nafta".

Jau vēstīts, ka Igaunijas "Aqua Marina" ir iesniegusi Konkurences padomē (KP) apvienošanās ziņojumu par plāniem iegūt degvielas mazumtirgotāju SIA "East-West Transit", kas strādā ar zīmolu "Latvijas nafta"", un SIA "Naples" kapitāldaļas, kas ļautu "Kool Latvija" lietošanā nodot 50 degvielas uzpildes staciju.

Konkurences padome (KP) 28. maijā atļāva degvielas mazumtirgotājiem SIA East-West Transit un SIA Gotika Auto vienoties par savstarpēju klientu lojalitātes karšu pieņemšanu abu uzņēmumu degvielas uzpildes stacijās. Vienošanās atļauta, jo tā sniegs ieguvumus gan patērētājiem, gan abiem uzņēmumiem, palielinot to konkurētspēju benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū, informē KP pārstāve Paula Vilsone.

SIA East-West Transit un SIA Gotika Auto vienošanās ļaus abu degvielas tirgotāju klientiem, iegādājoties degvielu abu vienošanās dalībnieku degvielas uzpildes stacijās, izmantot uzņēmumu degvielas vai lojalitātes kartes. Vienošanās mērķis ir paplašināt abu uzņēmumu klientiem pieejamo degvielas uzpildes staciju pārklājumu Latvijā, kā arī palielināt SIA East-West Transit un SIA Gotika Auto konkurētspēju, tajā skaitā sniedzot iespēju abiem uzņēmumiem kopīgi piedalīties konkursos par degvielas piegādi Latvijā.

Vienošanās dalībnieki veiks informācijas apmaiņu par sadarbības partnera klientam realizēto degvielu tādā apjomā, kas nepieciešams vienošanās īstenošanai, tomēr tas neierobežos cenu konkurenci, jo abiem uzņēmumiem pastāvēs cenu noteikšanas brīvība, ņemot vērā individuālo biznesa stratēģiju.

Uzņēmuma darbības paplašināšanai kreditēšanas uzņēmums AS West Kredit piesaistījis papildu finansējumu 24 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Finansējumu AS West Kredit izmantos, lai uzlabotu savu piedāvājuma klāstu un finansējuma pieejamību klientiem. Uzņēmums arī plāno šogad paplašināt savu darbību ārpus Latvijas robežām.

Kā norāda AS West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs, uzņēmuma darbības paplašināšana ir likumsakarīga: «Tirgū darbojamies jau 20 gadus un nebanku hipotekārās kreditēšanās nozarē ieņemam līderpozīcijas. Saņemtais finansējums mums ļaus paplašināt un aktualizēt piedāvājumu arvien plašākam klientu lokam un nostiprināt mūsu esošās tirgus pozīcijas.»

Saņemtā finansējuma ietvaros AS West Kredit plāno paplašināt savu piedāvājumu, piedāvājot finansējuma iespējas tām klientu grupām, kas nereti saskaras ar grūtībām finansējuma piesaistē no tradicionālajām finanšu institūcijām jeb bankām. AS West Kredit paplašinātais piedāvājums būs aktuāls mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, nekustamā īpašuma attīstītājiem, kā arī lauksaimniecības nozarē strādājošajām mazajām un vidējām saimniecībām.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ar zīmolu «Latvijas nafta» strādājošais degvielas tirgotājam SIA «East-West Transit» piemērojis nodrošinājumu - aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, liecina «Lursoft» informācija.

Kompānijai nodrošinājums 29.novembrī piemērots ar VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes lēmumu. Pēc «Lursoft» vēstītā, 2018.gada 26.novembrī uzņēmumam bija VID administrēto nodokļu parāds 4,11 miljonu eiro apmērā.

«East-West Transit» pārstāvis Rolands Klincis pastāstīja, ka jau ilgāku laiku degvielas tirgotājs veic pārfinansēšanas un papildus finansējuma piesaistes procesu, kura mērķis ir finanšu darbības uzlabošana. «Lai uzņēmums varētu palikt arī nākotnē konkurētspējīgs ir izstrādāta uzņēmuma vidējā termiņa attīstības stratēģija un realizēts atbilstošs attīstības plāns, kas ietver sevī kompleksu risinājumu gan finanšu, gan korporatīvas pārvaldības procesu vadības pārmaiņās, arī ietverot »East- West Transit« operatīvās pārvaldības pastiprināšanu,» viņš sacīja.