13.04.2003. 12:00 (svētdiena) . Muzikāls uzvedums "Kas ir Lieldienu Zaķis?" (ar "Baltais fonds" mākslinieku piedalīšanos) Bērnu pilsētiņā 13.04.2003. 13:00 (svētdiena) . Ventspils Daiļslidošanas kluba balvu izcīņas sacensības daiļslidošanā Ledus hallē 15.04.2003. 18:00 (otrdiena) . J.Vītola 140 gadu atcerei veltīts Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēkņu koncerts Kultūras centra lielajā zālē 16.04.2003. 18:00 (trešdiena) . Latvijas čempionāts futbolā virslīgāFK "Ventspils" - FK "Auda" Olimpiskā centra stadionā 17.04.2003. (ceturtdiena) . Tautas sporta pasākums "Nāc un sporto"Novusa turnīrs 15:30 - sacensības orientēšanās sportā bērniem un jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem (dalībnieku pulcēšanās pie 3 vsk.)17:30 - sacensības orientēšanās sportā pieaugušajiem (19 g. un vec.) pie autobusa pieturas "Ūdeka" (tālāk marķējums) 17.04.2003. (ceturtdiena) . Diskotēka. Karaoke.Spēlē DJ Māris, DJ Zhenja un J-OZO Landoras bārā "Jūras vārti" 17.04.2003. 19:00 (ceturtdiena) . Ineses Galantes koncerts KN "Jūras vārti" 18.04.2003. (piektdiena) 20.04.2003. Izstāde "Uzņēmējdienas Ventspilī" Vieglatlētikas manēžā 18.04.2003. (piektdiena) . DiskotēkaSpēlē DJ Lācis Landoras bārā "Jūras vārti" 19.04.2003. (sestdiena) . Diskotēka tiem, kam pāri 30.Dzied un joko "Mūžīgais Unisons".DJ Ivars Landoras bārā "Jūras vārti" 19.04.2003. 11:00 (sestdiena) . Ventspils pilsētas atklātais individuālais čempionāts galda tenisā Sporta hallē 19.04.2003. 17:00 (sestdiena) . Deju ansambļa "Liedags" (Ventspils), "Vaduguns" (Liepāja), "Sprīdītis" (Rīga) un "Vidzeme" (Madona) koncerts KN "Jūras vārti" 20.04.2003. (svētdiena) . Lieldienu svinības Piejūras brīvdabas muzejā 20.04.2003. 11:00 (svētdiena) . Ātrspēles čempionāts šahā Sporta hallē 20.04.2003. 12:00 (svētdiena) . Pasākums bērniem "Nāc nākdama Lielā diena" (I.Salava un Ziru pag. folkloras grupa) Bērnu pilsētiņā 20.04.2003. 14:00 (svētdiena) . Latvijas basketbola amatieru līga"Ventbunkers" - BK "I.O.S." Sporta hallē 20.04.2003. 22:00 (svētdiena) . Atpūtas vakars kopā ar Andri Skuju Kultūras centra lielajā zālē 21.04.2003. (pirmdiena) . Latvijas Nacionālā teātra izrāde "Pepija" KN "Jūras vārti" 21.04.2003. 11:00 (pirmdiena) . Kaķu izstāde (organizē klubs "Rebuss") Sporta hallē 21.04.2003. 18:00 (pirmdiena) . Latvijas Nacionālā teātra izrāde "Pepija" KN "Jūras vārti" Avots: Ventspils TIC

1.Kāpēc 2003.gadā tika pārtraukta Strenču koksnes pārstrādes ceha un Jērcēnu sīkkoksnes pārstrādes ceha darbība, ja tas 2003.finanšu gadā radīja a/s “Strenču MRS” LVL 99 087 lielus zaudējumus un ja ir vispārpieņemts, ka kokmateriālu pārstrāde var radīt lielāku pievienoto vērtību nekā apaļkoku tirdzniecība? 2003.gadā tika pārtraukta Strenču koksnes pārstrādes ceha un Jērcēnu sīkkoksnes pārstrādes ceha darbība balstoties uz 2003.gada 31.marta akcionāru pilnsapulces lēmumu (balsojums 100% par) - pilnvarot valdi pieņemt lēmumu par kokapstrādes cehu slēgšanu ar 2003.gada 1.jūliju. Kā Jūs minat, tad šī nozare Uzņēmumam 2003.finanšu gadā radīja zaudējumus, kuru tūlītēja likvidācija jau pašreiz ļauj uzlabot Uzņēmuma darbības finansu rezultātus. Jūs minat, ka ir vispārpieņemts, ka kokmateriālu pārstrāde var radīt lielāku pievienoto vērtību nekā apaļkoku tirdzniecība, tomēr kā nozares pārstāvji ar vairāku gadu darba stāžu vēlamies vērst Jūsu uzmanību sekojošiem aspektiem, kas liecināja par pieņemtā lēmuma pamatotību: a) koksnes pārstrāde, kas tika veikta Uzņēmumā pirms tās likvidēšanas bija nerentabla un nesa Uzņēmumam zaudējumus; b) turpmākā koksnes pārstrādes attīstība Uzņēmumā, lai panāktu rentablu darbību, nozīmētu pilnīgu infrastruktūras, ES prasībām atbilstošu koksnes pārstrādes tehnoloģiju un iekārtu nomaiņu. Tas viss prasītu ievērojamus finansiālos resursus; c) turpmākā darbībā Uzņēmums plāno specializēties tieši mežizstrādes pakalpojumu attīstīšanā, kurā Uzņēmuma vadība saskata vislielākās izaugsmes un attīstības perspektīvas. Uzņēmuma vadība uzskata, ka vienlaicīgi attīstīt kokmateriālu pārstrādi nav lietderīgi lielo ieguldījumu un tirgū pastāvošās asās konkurences dēļ gan resursu iegādē gan gatavās produkcijas realizācijā. 2. Pēc 2003.gada finanšu pārskata redzams, ka SIA “Pata AB” nav norēķinājusies ar a/s “Strenču MRS” par summu LVL 250 936. Lūdzu paskaidrot kādā ceļā šīs parāda saistības ir radušās un kā un kad tās plānots dzēst? Apaļkoksnes realizācija SIA “Pata AB” tiek veikta saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp Uzņēmumu un SIA “Pata AB” un paredz, ka norēķini par realizēto produkciju notiek 14 dienu laikā. 2004.gada sākumā SIA “Pata AB” ir pilnībā norēķinājusies ar Uzņēmumu par apaļkoksni, kas tika realizēta 2003.gada beigās, vēl jo vairāk - no SIA”Pata AB”esam saņēmuši priekšapmaksu par kokmateriāliem 2004. gada cirsmu fonda iegādei un pēc stāvokļa uz 2004.gada 31.martu A/S Strenču MRS ir parādā SIA “Pata AB” . 3. Lūdzu paskaidrot, kādēļ kopš 2002.gada a/s “Strenču MRS” ir būtiski samazinājusi skaidras naudas atlikumus? Uzņēmuma finansu un naudas līdzekļu vadības politika neparedz turēt lielus skaidrās naudas atlikumus Uzņēmuma kasē. Ja jautājums attiecās uz naudas līdzekļu atlikumu samazinājumu uz 2003.gada 31.decembri salīdzinājumā ar 2002.gada 31.decembri, tad naudas līdzekļu samazinājumam ir sekojošs izskaidrojums: a) 2003.gada laikā ir samazināti aizņēmumi pret kredītiestādēm un līzinga kompānijām LVL 122 tūkstoši apmērā; b) Uzņēmuma debitoru atlikums 2003.gada beigās bija par LVL 424 tūkstošiem lielāks kā 2002.gada beigu debitoru apjoms. 4. Kādu apsvērumu vai aprēķinu rezultātā, salīdzinot 2002.un 2003.gada finanšu pārskatus, ir būtiski samazināti uzkrājumi nedrošiem parādiem (no LVL 80 828 – 2002.gadā uz LVL 6 494 – 2003.gadā), ja tanī pat laikā parādu summa ir pieaugusi? 2003.gada laikā nav mainīta politika attiecībā uz uzkrājumu izveidošanu sliktajiem debitoriem. 2003.gadā no bilances tika izslēgti bezcerīgie debitori un tiem iepriekšējos gados izveidotie uzkrājumi. Uz 2003. gada 31.decembri pircēju un pasūtītāju parādi sastāvēja no zāģbaļķu un papīrmalkas pircējiem, kas regulāri veic maksājumus un kuriem attiecīgi nav bijis nepieciešams izveidot uzkrājumus. Debitoru kvalitāte 2003.gadā bija ievērojami uzlabojusies. 5. Kādi bija akcionāru apsvērumi, kad 2004.gada 20.maija akcionāru pilnsapulcē tika pieņemts lēmums nomainīt uzņēmuma revidentus un atteikties no starptautiski atzītas auditoru kompānijas pakalpojumiem? Saskaņā ar likuma “Par u

Tikai viens no astoņiem galvenajiem makroekonomiskajiem rādītājiem Latvijā liecina par pozitīvām tendencēm. Pārējie joprojām ir stabilizācijas procesā vai norāda uz negatīvām tendencēm, teikts Moody’s veiktā pētījumā.

Pozitīvas tendences parādījušās Latvijas finanšu tirgos, kur spiediens kopš šī gada jūnija ir krietni samazinājies. To apliecina arī valdības parāda kredītrisku apdrošināšanas mijmaiņas līgumi un iespaidīgais pieaugums akciju tirgū, teikts Moody’s Global Sovereign pētījumā par Latviju, Ungāriju un Īslandi.

Tomēr, neskatoties uz dažiem fiskālajiem uzlabojumiem un labākiem iekšējās finansēšanas nosacījumiem, Latvija, visticamāk, paliks atkarīga no Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) finansējuma vismaz nākamo 6 līdz 12 mēnešu laikā.

Rīgas satiksmes (RS) rīkotās norakstīto auto izsolē par 17 transportlīdzekļu pārdošanu iegūti 10 tūkstoši latu, turklāt izsole notikusi slepeni, ziņo laikraksts Neatkarīgā.

Likums liedz uzzināt, kas ir automašīnu jaunie īpašnieki.

Lietotu automobiļu tirgotāju asociācijas prezidents Uģis Vītols, izdzirdējis, ka Volvo S80 (1998.gadā ražots) pārdots par 850 latiem, apjautājās, vai mašīna bijusi pilnībā sasista.

«Apdrošinātāji pateiktu, ka par tādu summu var pārdot mašīnu, kuru nav paredzēts atjaunot, tātad rezerves daļām, jo tā ir izdevīgāk,» komentē Vītols. Sludinājumos par šādu auto tiek prasīti vismaz 2.5 tūkstoši latu.

Izsolē laisti arī divi motocikli Suzuki GS 500. Viens acīmredzot pēc avārijas – par 200 latiem, otrs, kam jāmaina dzinējs, par 700 latiem. «200 latu būtu pieņemama summa, bet ko nozīmē – jāmaina dzinējs? Dzinēju parasti nemaina, jo tas ir visneizdevīgāk. Dzinēju vispirms remontē,» laikrakstam komentē Vītols.

Baltijas valstu galvenie makroekonomiskie rādītāji Latvija Lietuva Igaunija Baltija Periods LV LT EE Iedzīvotāji (milj.) 2.32 3.45 1.35 7.12 2004 I IKP pieaugums (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 7.4 8.9* 4.6 LV, EEI-IX, LT 2003 IKP faktiskajās cenā (milj. EUR) 6560 11 610 5550 23 720 I-IX Inflācija (gada, %) 3.9 -1.3 0.5 I Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts (% pret IKP) -1.8* -1.7* 3.8 EE I-IX, LV,LT 2003, Maksājumu bilances tekošā konta saldo (milj. EUR) -580 -680 -810 -2070 I-IX Maksājumu bilances tekošā konta saldo ( % pret IKP) -8.9 -5.8 -14.6 I-IX Perioda laikā saņemtās tiešās ārvalstu investīcijas (milj. EUR) 230 30 580 840 IX Uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas (milj. EUR) 2690 3850 5230 11 770 IX Uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas uz 1 iedzīvotāju (EUR) 1150 1120 3870 IX Eksports (milj. EUR) 2560 6140 4010 12 710 2003 Eksporta izmaiņas (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 17.2 8.7 10.3 2003 Imports (milj. EUR) 4630 8450 5730 18 810 2003 Importa izmaiņas (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 19.7 4.9 12.9 2003 Ārējās tirdzniecības bilance (milj. EUR) -2070 -2310 -1720 -6100 2003 Ārējās tirdzniecības bilance (% pret IKP) -22.7 -15.2 -20.5 I-IX Rūpniecības pieaugums (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 6.5 6.9 8 LV 2003, LT,EE I Mazumtirdzniecības apgrozījums (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 12.8 14.3 6 LV, LT 2003, EE X-XII Komercbanku aktīvi (milj. EUR) 8550 6390 6360 21 300 I Vidēji svērtās gada likmes ilgtermiņa noguldījumiem nacionālajās valūtās (%) 4.4 3.2 2.4 I Vidēji svērtās gada likmes ilgtermiņa kredītiem nacionālajās valūtās (%) 10.6 5.4 5.7 I Vidējā bruto darba alga (EUR) 310 340 460 LT VII-IX, LV,EE X-XII Oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis (%) 8.8 8 4.9 I Darba meklētāju īpatsvars (%) 10.7 12.5 9.3 LVVII-IX, LT,EE X-XII Standard & Poor’s kredītreitings BBB+ A- A-

Leonīds Aļšanskis

Rietumu Bankas investīciju pārvaldes departamenta analītiskās nodaļas vadītājs

Pagājušais 2004. gads Krievijas fondu tirgū kļuva par vienu no dramatiskākajiem pēc 1998. gada krīzes. Kaut arī Krievijas galvenie makroekonomiskie rādītāji turpināja uzrādīt pozitīvu dinamiku, bet naftas cenas pieaugums un veiksmīgās ekonomiskās reformas valstī ļāva pirmo reizi valstij iegūt investīciju reitingu pie divām no trim pasaules vadošajām aģentūrām, 2004. gads pagāja zem pieaugošā skandāla ap Yukos lietu zīmes.

Jau 2003. gada beigās pret JUKOS izvirzītās nodokļu pretenzijas par 2000. gadu 3.4 miljardu USD apmērā 2004. gadā ieguva tiesas apstiprinājumu, turklāt tās papildināja pretenzijas par nākamajiem gadiem, sasniedzot kopējo summu 24.5 miljardus USD, kas būtībā nostādīja lielāko Krievijas naftas kompāniju uz bankrota sliekšņa. Kā pirmais signāls spēcīgam Yukos akciju kritumam kļuva 2004. gada aprīlī saņemtais ārvalstu banku brīdinājums par iespējamo kompānijas defolta iestāšanos attiecībā uz tās kredītiem. Kopš tā laika līdz pat gada beigām Yukos akcijas cenā zaudējušas vairāk nekā 90% no sava svara.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi spriedumu lietā AS Diena un Ozoliņš pret Latviju, atzīstot, ka notikusi iejaukšanās iesniedzēju vārda brīvībā un apmierināja lūgumu kompensēt materiālos zaudējumus un tiesāšanās izdevumus, Db.lv informēja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments.

Atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu, iesniedzēji a/s Diena un žurnālists Aivars Ozoliņš sūdzējās par nepamatotu iejaukšanos viņu tiesībās uz vārda brīvību, proti, par tiesvedības iznākumu Latvijas tiesās, kuras dēļ a/s Diena bija jāatsauc daļa no publicētās informācijas, jāatlīdzina Laimonim Strujēvičam nodarītais morālais kaitējums, kā arī jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi.

Tiesa vienbalsīgi atzina, ka ir noticis konvencijas 10.panta pārkāpums, jo iejaukšanās iesniedzēju vārda brīvībā nebija nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā. Tiesa atzina, ka A.Ozoliņa publikācijas pēc sava satura bija aizskarošas un apsūdzošas, tomēr tās nepārkāpa žurnālistiem atvēlētās vārda brīvības robežas. Tiesa atzīmēja privatizācijas procesa kā tāda nozīmību un uzsvēra masu mediju lomu tā atspoguļošanā, norādot arī uz to, ka L.Strujēvičs ar savu darbību bija izpelnījies kritiku ne tikai masu medijos, bet arī valdībā. Attiecīgi tiesa uzskatīja, ka notikumiem sekojušajā tiesas procesā Latvijas tiesas ir stādījušas L.Strujēviča intereses augstāk gan pār abu iesniedzēju vārda brīvību, gan arī pār kopējām sabiedrības interesēm.

Baltijas valstu galvenie makroekonomiskie rādītāji Latvija Lietuva Igaunija Baltija Periods Iedzāvotāji (milj.) 2.32 3.46 1.35 7.13 2004 I IKP pieaugums (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 7.4 8.9* 4.6 LV, EEI-IX, LT 2003 IKP faktiskajās cenās (milj. EUR) 6560 11 610 5550 23 720 I-IX Inflācija (gada, %) 3.6 -1.3 1.1 XII Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts (% pret IKP) -1.8* -0.3* 3.8 EE I-IX, LV,LT 2003 Maksājumu bilances tekošā konta saldo (milj. EUR) -580 -680 -810 -2070 I-IX Maksājumu bilances tekošā konta saldo ( % pret IKP) -8.9 -5.8 -14.6 I-IX Perioda laikā saņemtās tiešās ārvalstu investīcijas (milj. EUR) 230 30 580 840 IX Uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas (milj. EUR) 2690 3850 5230 11 770 IX Uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas uz 1 iedzīvotāju (EUR) 1150 1120 3870 IX Eksports (milj. EUR) 2340 5650 3640 11 630 I-XI Eksporta izmaiņas (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 16.3 8.5 8.5 I-XI Imports (milj. EUR) 4200 7630 5220 17 050 I-XI Importa izmaiņas (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 19.4 4 12.2 I-XI Ārējās tirdzniecības bilance (milj. EUR) -1860 -1980 -1580 -5420 I-XI Ārējās tirdzniecības bilance (% pret IKP) -22.7 -15.2 -20.5 I-IX Rūpniecības pieaugums (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 6.5 13.8 10 LV I-XI, LT 2003, EE XII Mazumtirdzniecības apgrozījums (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 13 13.2 6 LV, LT I-XI, EE VII-IX Komercbanku aktīvi (milj. EUR) 8860 6310 6300 21 470 2003 Vidēji svērtās gada likmes ilgtermiņa noguldījumiem nacionālajās valūtās (%) 4.6 3.1 2.4 XII Vidēji svērtās gada likmes ilgtermiņa kredītiem nacionālajās valūtās (%) 7.4 5 5.1 XII Vidējā bruto darba alga (EUR) 300 340 410 VII-IX Oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis (%) 8.6 7.7 4.9 2003 Darba meklētāju īpatsvars (%) 10.7 11.6 9.5 VII-IX Standard & Poor’s kredītreitings BBB+ A- A- LV,EE 2003, LT 2004

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Latvijas Unibankas tirgus un nozaru analīzes nodaļa: Andris VilksArnis.SkaparsLatvijas galvenie makroekonomiskie rādītāji 1998–2003 1998 1999 2000 2001 2002 Periods 2002 P 2003 P IKP (%) 3.9 2.8 6.8 7.7 4.4 I-VI 5.0-5.5 5.5-6.0 IKP faktiskajās cenā (milj. Ls) 3580 3890 4350 4760 2440 I-VI 5050-5150 5500-5600 Inflācija (gada, %) 2.8 3.1 1.8 3.2 1.6 X 1.4-1.8 2.5-3.0 Inflācija (gada vidējā, %) 4.7 2.4 2.6 2.5 2.2 X 1.9-2.2 2.5-2.7 Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts, pārpalikums (% pret IKP) 0.1 -3.7 -2.8 -1.8 -0.4 I-VI -3.2 2.5-2.9 Maksājumu bilances tekošā konta saldo pret IKP (%) -10.6 -9.6 -6.9 -10.1 -6.6 I-VI -17 -15 Periodā saņemtās tiešās ārvalstu investīcijas (milj. Ls) 210 200 250 110 210 * I-IX 280-320 250-300 Uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas (milj. Ls) 890 1050 1280 1500 1620 VI 1750-1800 1950-2050 Ārējās tirdzniecības bilance pret IKP (%) -22.7 -18.3 -18.5 -19.9 -19.5 I-VI -39 -38 Valsts parāds (milj. Ls) 370 510 570 710 750 X 750-760 880-900 Kopējais valsts parāds pret IKP (%) 10.4 13.1 13.2 15 14.5 * VI 14.6-14.8 16.6-17.0 Ārējais parāds pret IKP (%) 6.5 9.2 8 9.6 9.1 * VI 8.8-9.0 11.0-11.5 Rūpniecības pieaugums (%) 2 -8.8 3.2 6.9 4.3 I-IX 4.2-4.8 4.5-5.5 Apstrādes rūpniecības pieaugums (%) 2.5 -9.8 4.7 7.5 5.1 I-IX 5.0-5.5 5.5-6.5 Mazumtirdzniecības apgrozījums (%) 26.5 12 9 9.5 16 I-IX 15.0-16.0 12.0-14.0 Latvijas Bankas ārējās rezerves, izņemot zeltu (milj. USD) 730 840 850 1150 1150 X - - Oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis (%) 9.2 9.1 7.8 7.7 7.8 IX 7.8-8.0 7.6-7.8 Oficiālais darba meklētāju īpatsvars (%) 14 13.5 13.2 13.1 13.3 IV-VI 13.0-13.2 12.8-13.2 Standard & Poor’s kredītreitings BBB BBB BBB BBB BBB+ VIII - -

Latvijas Unibanka * provizoriskie dati Reitingu aģentūra Moody's Latvijas ilgtermiņa k

Ekonomikā daudz kas ir atkarīgs no iedzīvotāju gaumes, garastāvokļa un nākotnes redzējuma, tādēļ ekonomisti (un ne tikai) rūpīgi seko līdz sabiedrības viedokļu aptaujām, kā arī dažādiem iedzīvotāju redzējuma jeb noskaņojuma rādītājiem. Tas uzskatāmi bija vērojams saistībā ar vienu no 2016. gada aktuālajiem notikumiem – Apvienotās Karalistes referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības jeb Brexit. Jau krietnu laika periodu pirms paša referenduma norises Apvienotajā Karalistē tika veiktas neskaitāmas aptaujas, cenšoties prognozēt referenduma iznākumu.

Sabiedrības viedokļu aptaujas parasti ietver šauru jautājumu klāstu (piemēram, jau minētais Brexit), tādēļ, analizējot ekonomiskās attīstības tendences kopumā, ir nepieciešams plašāks ieskats par to kā sabiedrība vērtē ekonomikas pašreizējo stāvokli un tās tālāku attīstību. Šādu ieskatu sniedz noskaņojuma jeb konfidences rādītāji, kas ir iecienīti ne tikai to plašā klāsta un publicēšanas regularitātes dēļ (lielākā daļa rādītāju tiek publicēti reizi mēnesi), bet arī tādēļ, ka tie sniedz detalizētas atbildes par sabiedrības gaidām. Īpaši populāri ir patērētāju noskaņojuma rādītāji, kas atspoguļo sabiedrības redzējumu par nākotnes ienākumu (ne)stabilitāti un ekonomikas attīstību kopumā. Tie būtībā darbojās kā termometrs, kas mēra ekonomikas temperatūru un brīdina par atdzišanas un pārkaršanas riskiem. Ja iedzīvotāju nākotnes redzējums ir pozitīvs, tie nebaidīsies ienākumus atgriezt ekonomikā - patērējot un investējot. Savukārt situācijās, kad iedzīvotāji nākotnē raugās ar bažām, tie var uz laiku atteikties no noteiktu preču un pakalpojumu patēriņa, un piesardzības vadīti veidot uzkrājumus, kas kalpotu kā drošības spilvens nebaltām dienām. Tādējādi informācija par patērētāju noskaņojumu var palīdzēt izprast valsts ekonomisko situāciju, kā arī prognozēt tās tālāku attīstību. Lai saprastu, cik noderīgi ir patērētāju noskaņojuma rādītāji Latvijā, šajā rakstā centīšos rast atbildi uz jautājumu: vai patērētāju noskaņojuma rādītājus Latvijā var saukt par ekonomikas termometru?

Ford Motor Co. atsaukšot 3,6 miljonus automašīnu, jo tām ir jānoņem kruīza kontroles slēdzis, kas tiek saistīts ar ugunsgrēka risku, ziņo CNN.

Tikšot atsaukti vairāki 1992. līdz 2004.gada modeļi, ieskaitot Ford Bronco, Lincoln Town Car, Ford Explorer, Ford Ranger, Mercury Grand Marquis un citus.

Šāds kompānijas solis esot saistīts ar klientu bažām par šo automašīnu drošību, bet paaugstināts ugunsgrēku skaits šajās automašīnās neesot novērots.

2005. un 2006. gadā kompānija jau atsauca aptuveni 6 miljonus automašīnu saistībā ar kruīza kontroles problēmām.

Šā gada atsaukums sākšoties 13.augustā. Automašīnām tikšot deaktivizēts kruīza kontroles slēdzis, bet oktobrī, kad būšot pieejamas jaunās detaļas, Ford dīleri bīstamo vietā uzstādīšot jaunus. Jaunās detaļas varētu būt pieejamas oktobrī.

Jaunais — E. Repšes vadītais — Ministru kabinets 2003. gada valsts budžeta likumprojektu izskatīšanai Saeimā plāno iesniegt šā gada 27. decembrī. To paredz pirmajā valdības sēdē E. Repšes izveidotās valdības izdarītie grozījumi šā gada 21. marta rīkojumā, kuri reglamentē valsts budžeta projekta un makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādņu 2003. — 2007. gadam izstrādes grafiku. Valdība arī izlēmusi, ka ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumi Saeimā iesniegtajam valsts budžeta projekta 2. lasījuma netiks pieņemti. Finansu ministrijai līdz 15. novembrim Ministru kabinetā jāiesniedz ne tikai aktualizēts makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas scenārijs 2003. — 2007. gadam, bet arī priekšlikumi grozījumiem likumos, kuriem jāstājās spēkā ar 2003. gada 1. janvāri, kā arī valdības un Latvijas Pašvaldību savienības 2003. gada domstarpību un vienošanās protokola projekts. Budžeta pieņemšanas grafiks Ministru kabinets akceptē 19.11.2002. — aktualizētu makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas scenāriju 2003. - 2007. gadam — priekšlikumus grozjumiem likumos, kuriem jāstājas spēkā ar 2003. gada 1. janvāri 19.11.2002. 26.11.2002. — valsts pamatbudžeta bāzes izdevumus 2003. gadam; — pasākumus vidēja termiņa budžeta prioritāšu īstenošanai; — priekšlikumus par iespējamajiem valsts pamatbudžeta izdevumu mērķa griestiem un valsts speciālā budžeta kontrolskaitļiem 2003. gadā; 24.12.2002. — likumprojektu «Par valsts budžetu 2003. gadam»,, kuru 27.12.2002 iesniedz Saeimā; — makroekonomiskās attīstības un fiskālās politika spamtnostādes 2003. - 2007. gadam; — MK noteikumus par pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda ieņemumiem un izdevumiem un to sadales kārtību 2003. gadā. Avots: Ministru kabinets

Šodien viesnīcas Maritim telpās Rīgā, Slokas ielā 1 notika Parekss bankas akcionāru pilnsapulce, kuras darba kārtībā bija iekļauts bankas vadības ziņojums par 2003. gada darbības rezultātiem un bankas konsolidētā 2003. gada pārskata apstiprināšana. Pēc Parekss bankas prezidenta Valērija Kargina nolasītā vadības ziņojuma bankas akcionāri nobalsoja par bankas konsolidētā 2003. gada pārskata apstiprināšanu. Parekss bankas vadības ziņojumā teikts, ka 2003.gads Parekss bankai bija ļoti veiksmīgs — tās aktīvi pārsnieguši vienu miljardu latu robežu un peļņa sasniegusi bankas vēsturē vēl nebijušu apmēru — 13.423 miljonus latu. A/s Parekss bankas kapitāls un rezerves ir vairāk nekā 100 miljonu latu. Citi nozīmīgi sasniegumi ietver pieaugumu kapitālā un rezervēs par 51 %, izsniegto kredītu apjomā — par 33 %, neto pamatdarbības ienākumos — par 32 %. Saskaņā ar auditētiem rezultātiem Parekss banka ir otra pelnošākā starp bankām. Proti, vislielākā peļņa pērn ir bijusi Hansabankas grupai — 14,4 milj. Ls, savukārt Latvijas Unibankas grupa ir nopelnījusi 13,309 milj. Ls. 2002. gada 31. decembrī Parekss bankai bija divi akcionāri un 72 miljonu liels kapitāls, savukārt 2003.gada 31.decembrī Parekss bankai jau ir 62 akcionāri, un tās kapitāls pieaudzis līdz 108 miljoniem latu. Pārskata gadā veiktās akciju emisijas piesaistīja jaunus investorus, tajā skaitā Danske Capital Finland, Firebird un East Capital (Zviedrija) pārvaldītos fondus. 2003. gadā palielinājies Parekss bankas kredītportfelis. Tā, piemēram, privātpersonām mājokļa iegādei izsniegto kredītu apjoms 2003.gadā palielinājies vairāk nekā par 200 %, sasniedzot 61 miljonu latu, savukārt lielajiem uzņēmumiem izsniegto kredītu jomā īpaši izceļams Parekss bankas organizētais sindicētais kredīts VAS Latvenergo 2002. un 2003. gadā attiecīgi 15 miljonu latu un 21 miljonu latu apmērā, kas bija lielākais jebkad latos piešķirtais kredīts. 2003. gadā uzlaboti arī Parekss bankas reitingi. Moody's paaugstināja Parekss bankas finansiālās drošības reitingu no D uz D+, bet Fitch paaugstināja Parekss bankas atbalsta reitingu no 5 uz 3. Veiksmīga 2003.gadā bija arī Parekss grupā ietilpstošo uzņēmumu darbība — vērojama pakāpeniska Parex Bankas darbības izaugsme Lietuvas finanšu sektorā, savukārt 2003. gadā nodibinātais meitas uzņēmums Igaunijā Parex Kredit veicis aktīvu kreditēšanas darbību. 2003. gadā Parekss banka atvēra divas jaunas pārstāvniecības – Stokholmā (Zviedrija) un Tokijā (Japāna).

Ieguldījumu plāni pēc kategorijām Darbības uzsākšanas datums Daļas vērtība, Ls 31/03/2003 Ienesīgums pēdējā 1 mēnesī, % gadā Ienesīgums pādējos 3 mēnešos, % gadā Ienesīgums pādējos 6 mēnešos, % gadā Ienesīgums par pēdējiem 12 mēnešiem, % gadā Ienesīgums kopš darbības sākuma, % gadā Neto aktīvu vērtība, Ls 31/03/2004 Tirgus daļa pēc aktīvu vērtības Tirgus daļa pēc aktīvu vērtības starp vienas kategorijas plāniem KONSERVATĪVIE PLĀNI Valsts kases ieguldījumu plāns 07.09.2001 1.15 4.51% 3.85% 3.35% 4.58% 5.51% 13287091.64 43.48% 86.07% Hansa pensiju ieguldījumu plāns “Stabilitāte” 07.01.2003 1.04 2.55% 3.95% 4.36% 3.85% 3.50% 1374451.12 4.50% 8.90% Parekss Universālais pensiju plāns 07.01.2003 1.07 7.45% 5.25% 5.15% 5.18% 5.89% 544811.29 1.78% 3.53% LVAIS “Daugava” 21.01.2003 1.07 4.47% 3.24% 4.02% 3.20% 5.82% 194359.35 0.64% 1.26% Baltikums konservatīvais ieguldījumu plāns 21.01.2003 1.06 2.73% 1.91% 2.55% 2.08% 4.77% 36017.62 0.12% 0.23% Suprema/EVLI ieguldījumu plāns "Jūrmala 1.00 241.42 0.00% 0.00% KOPĀ KONSERVATĪVIE PLĀNI * 4.43% 3.89% 3.51% 4.51% 15436972.44 50.51% 100.00% SABALANSĒTIE PLĀNI Optimus sabalansētais plāns 07.01.2003 1.05 3.62% 4.71% 4.36% 4.56% 4.26% 970955.30 3.18% 83.32% Optimus Latvijas plāns 07.01.2003 1.05 3.42% 3.99% 4.07% 3.89% 3.66% 189034.96 0.62% 16.22% LVAIS Venta 25.11.2003 1.00 4.82% 1.31% 0.51% 5288.61 0.02% 0.45% KOPĀ SABALANSĒTIE PLĀNI * 3.60% 4.57% 4.29% 4.43% 1165278.87 3.81% 100.00% AKTĪVIE PLĀNI Hansa pensiju ieguldījumu plāns “Dinamika” 07.01.2003 1.06 5.99% 6.87% 6.03% 5.72% 5.12% 7949229.88 26.01% 56.95% Optimus aktīvais plāns 07.01.2003 1.06 4.02% 5.58% 4.86% 5.45% 4.91% 3018112.65 9.88% 21.62% Parekss Aktīvais pensiju plāns 07.01.2003 1.09 7.87% 7.70% 7.02% 6.58% 7.11% 2289201.33 7.49% 16.40% Optimus Eiropas plāns 07.01.2003 1.06 3.41% 4.83% 4.39% 5.20% 4.70% 610284.93 2.00% 4.37%

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

EUR/USD Augstākais kurss: 0.985 EUR/USD Zemākais kurss: 0.973 EUR/USD Pārskata periodā EUR/USD kurss svārstījās mazliet vairāk kā 120 punktu diapazonā. Pārskata perioda laikā eiro kļuva par vienu centu stiprāks pret dolāru, un kā galvenais dolāra krituma iemesls jāmin negatīvie makroekonomiskie rādītāji no pasaules lielākās ekonomikas, kas rada bažas par ekonomiskās atveseļošanās tempu samazināšanos. Pārskata perioda sākumā iznākušie makroekonomiskie dati kārtējo reizi apliecināja, ka ASV ekonomikas atveseļošanās notiek lēnām un pakāpeniski. Ilgtermiņa lietošanas preču (durable goods) pasūtījumi septembrī samazinājās par 5.9 procentiem, pretstatā 1.8 procentu prognozei, savukārt Mičigānas universitātes patērētāju noskaņojuma indekss oktobrī samazinājās līdz 80.6 punktiem (prognoze – 81.1, iepriekšējais – 86.1), sarūkot piekto mēnesi pēc kārtas un uzrādot zemāko līmeni 9 gadu laikā. Šo negatīvo rādītāju ietekmi uz dolāra vērtību daļēji kompensēja ziņa, ka jaunie mājokļi ASV septembrī ir pārdoti rekordlielos apjomos, kopējam gada rādītājam pārsniedzot 1 miljonu vienību. Tehniskā korekcija pirmdien palīdzēja dolāram atgūt iepriekšējos līmeņus, taču tam sekojošais Conference Board publicētais noskaņojuma indekss (Confidence index) samazināja dolāra kursu līdz zemākajam līmenim pēdējo pāris nedēļu laikā. Indeksa vērtība piedzīvoja strauju kritumu līdz zemākajam līmenim kopš 1993. gada 79.4 punktiem (prognoze – 89.7, iepriekšējais – 93.7), kas liek domāt, ka patērētāji varētu samazināt izdevumus, kas veido 2/3 no ASV ekonomikas apjoma. Tikmēr Eirozonas ekonomiskā situācija nav tik viendabīga. No vienas puses, makroekonomiskā situācija joprojām ir ar stagnatīvu raksturu; Vācijas biznesa vides indekss oktobrī samazinājās līdz 87.7 punktiem, tās IKP pieauguma prognoze šim gadam tika samazināta no 0.9 procentiem līdz 0.4 procentiem, savukārt Francijas patērētāju izdevumi septembrī samazinājās par 1.2 procentiem. No otras puses, tekošā konta pārpalikums šī gada 8 mēnešos sastāda 29.2 miljardus eiro pretstatā 23.6 miljardu deficītam attiecīgajā iepriekšējā gada periodā, bet tīrā portfeļ- un tiešo ārvalstu investīciju plūsma šajā pat periodā ir ar pozitīvu vērtību, 12.7 miljardi eiro, pretstatā 116.8 miljardu eiro lielai investīciju aizplūdei 2001. gada attiecīgajā periodā. Tā rezultātā var prognozēt, ka nākamās nedēļas laikā eiro/dolāra kurss svārstīsies pēdējos pāris mēnešos ierastajā 0.965-0.995 centu diapazonā. Ir sagaidāms eiro vērtības pieaugums 50-60 punktu robežās. GBP/USD Augstākais kurss: 1.5602 GBP/USD Zemākais kurss: 1.5446 GBP/USD Pārskata perioda laikā GBP/USD kurss svārstījās apmēram 160 punktu intervālā. Perioda laikā mārciņas vērtība palielinājās par 1 centu. Kā redzams no valūtas kursa grafiskajām izmaiņām, mārciņas vērtības svārstības galvenokārt atspoguļo dolāra vērtības svārstības pasaules tirgos. Pie pašmāju faktoriem, kas mainīja mārciņas vērtību, jāmin sākotnējais iekšzemes kopprodukta pieauguma aprēķins šī gada trešajam ceturksnim 0.7 procentu apjomā, kas pārsniedza ekspertu prognozētos 0.6 procentus, kā arī mazumtirdzniecības apjomu kāpums septembrī par 0.4 procentiem. Tajā pat laikā Lielbritānijas patērētāju noskaņojuma rādītājs oktobrī ir samazinājies, liekot domāt, ka, ņemot vērā krītošās akciju cenas, briti varētu samazināt izdevumus. Pie šāda notikumu pavērsiena arī patreiz stabilais ekonomikas pieaugums Lielbritānijā varētu tikt apdraudēta un negatīvi ietekmēt mārciņas vērtību. USD/JPY Augstākais kurss: 124.95 USD/JPY Zemākais kurss: 122.42 USD/JPY Nedēļas laikā USD/JPY kurss piedzīvoja ievērojamas svārstības, to diapazonam veidojot apmēram 250 punktus. Nedēļas laikā dolāra vērtība samazinājās par 166 punktiem. Japānas valūtas tirgū nedēļa pagāja Japānas valdības banku sistēmas reformas ziņojuma gaidās. Jenas vērtību ietekmēja arī negatīvie ASV ekonomikas rādītāji, kā arī eksportētāju veiktā dolāru pārdošana piektdien, kas ļāva jenai sasniegt augstāko vērtību pēdējo pāris nedēļu laikā un pārvarēt vairākus pretestības līmeņus. Savukārt pre

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas galvenie makroekonomiskie rādītāji 1999-2003 1999 2000 2001 2002 2003 Periods 2003 P IKP (%) 2.8 6.8 7.9 6.1 8.8 I-III 6.8-7.0 IKP faktiskajās cenās (milj. Ls) 3890 4350 4810 5190 1300 I-III 5700-5800 Inflācija (gada vidējā, %) 2.4 2.6 2.5 1.9 2 VI 2.8-3.0 Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts, pārpalikums (% pret IKP) -3.7 -2.8 -2.1 -2.5 1.1 I-III -5.9 Maksājumu bilances tekošā konta saldo pret IKP (%) -9.6 -6.9 -9.7 -7.8 -5.7 I-III -15.5 Periodāsaņemtās tiešās ārvalstu investīcijas (milj. Ls) 200 250 100 250 126* I-V 250-300 Uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas (milj. Ls) 1050 1280 1490 1620 1660 III 1800-1850 Ārējās tirdzniecības bilance pret IKP (%) -18.3 -18.5 -19.7 -20.9 -20.4 I-III -40 Valsts parāds (milj. Ls) 510 570 710 760 830 VI 1050-1080 Kopējais valsts parāds pret IKP (%) 13.1 13.2 14.8 14.6 15.0* III 18.0-18.5 Ārējais parāds pret IKP (%) 9.2 8 9.5 8.9 8.3* III 12.0-12.5 Rūpniecības pieaugums (%) -8.8 3.2 6.9 5.8 8.2 I-V 8.0-9.0 Apstrādes rūpniecības pieaugums (%) -9.8 4.7 7.5 6.2 7.9 I-V 8.0-9.0 Mazumtirdzniecības apgrozījums (%) 12 8.5 9.8 17.8 12 I-V 11.0-13.0 Latvijas Bankas ārējās rezerves, izņemot zeltu (milj. USD) 840 850 1150 1240 1280 VI - Ofici_li reģistrētais bezdarba līmenis (%) 9.1 7.8 7.7 8.5 8.6 VI 8.5-8.7 Oficiālais darba meklētāju īpatsvars (%) 14.3 14.4 13.1 12 10.7 I-III 10.5-11.5 Standard & Poor’s kredītreitings BBB BBB BBB BBB+ BBB+ VII - ˇ * provizoriskie dati. Izmantoti LR Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Bankas dati. 2003.g. rādītājiem dota mūsu prognoze. AVOTS: Latvijas Unibanka

[email protected], Tirgus un nozaru analīzes nodaļa A/S Latvijas UnibankaAugstākais kurss: 1.1597 EUR/USD Zemākais kurss: 1.1409 EUR/USD Pārskata periodā EUR/USD kurss svārstījās 190 punktu intervālā. Pārskata nedēļas laikā dolāra vērtība pret eiro praktiski nemainījās. Galvenie EUR/USD valūtu pāri virzošie faktori bija atskaņas un secinājumi pēc FRS lēmuma samazināt bāzes likmi tikai par 0.25%, kā arī publicētie ASV makroekonomikas rādītāji. Pārskata perioda pirmajā pusē eiro kurss uzkāpa līdz pēdējo sešu nedēļu augstākajam līmenim pret eiro, pietuvojoties 1.14 dolāru atzīmei. Galvenais šīs kustības iemesls bija ASV bāzes likmes samazinājums mazākā apmērā nekā gaidīts. Tas lika tirgum pieņemt, ka šis varētu būt pēdējais likmes samazinājums, un turpmāk arī ekonomikas izaugsme varētu būt augstāka. Sekojošie dati tikmēr rāda, ka ne visās ekonomikas jomās šī atveseļošanās jau ir novērojama. Tā IKP pieaugums pirmajā ceturksnī tika koriģēts uz 1.4%, pretēji ekspertu gaidītajiem 1.8%, bet jauno darba meklētāju skaits, lai arī samazinās, tomēr joprojām uzrāda darba vietu skaita samazināšanos. Arī Mičiganas Universitātes aprēķinātais ASV patērētāju noskaņojuma indekss jūnijā ir samazinājies. Arī jaunās nedēļas sākumā publicētais ražošanas indeksu pieaugums Purchasing Management un Institute of Supply Management aptaujās nebija tik pozitīvs kā iepriekš tirgū tika gaidīts un nespēja apstiprināt tirgū valdošās cerības uz ekonomikas atgūšanos. Tā rezultātā EUR/USD kurss nokritās līdz 1.16 dolāru atzīmei. Savukārt pašās pārskata perioda beigās dolārs atkal pakāpās pēc ziņām par rūpnīcu pasūtījumu pieaugumu maijā par 0.4% (iepriekšējais – (-3%), prognoze – 0%). Tikmēr EUR/USD kurss joprojām visai minimāli ietekmē Eirozonas makroekonomiskie rādītāji un faktori. Pārskata periodā Eirozonas ražošana indekss, atšķirībā no ASV, uzrādīja tālāku samazināšanos, tomēr nekādi neietekmēja kursa virzību par labu dolāram. Viena no būtiskākajām pārskata perioda ziņām liecina par inflācijas palielināšanos Eirozonā jūnijā. Reģiona cenu līmenis salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju ir palielinājies par 2% pēc trīs mēnešu krituma. Tostarp arī Vācijā gada inflācijas līmenis jūnijā ir pieaudzis līdz 1% (iepriekšējais – 0.7%), tādējādi mazinot deflācijas draudus reģiona lielākajā, taču arī stagnējošākajā tautsaimniecībā. Vācijas valdība tikmēr ir pieņēmusi un finansu aprindās aktīvi tiek apspriests nodokļu samazināšanas plāns. Lai arī tā mērķis ir veicināt valsts ekonomisko izaugsmi, tas tomēr palielinātu budžeta deficītu arī 2004. gadā, Vācijai jau trešo gadu pēc kārtas pārkāpjot ES Stabilitātes un Izaugsmes pakta noteikumus, kas nosaka, ka budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no valsts IKP. Tādējādi paktu var uzskatīt par faktiski atceltu līdz brīdim, kad reģiona ekonomika atkal atgūstas. Augstākais kurss: 1.6721 GBP/USD Zemākais kurss: 1.6458 GBP/USD Pārskata perioda laikā GBP/USD kurss svārstījās 260 punktu robežās. Šajā laikā mārciņas vērtība pret dolāru samazinājās par 70 punktiem. EUR/GBP kurss svārstījās 115 punktu robežās, un mārciņas vērtība nokritās par 28 punktiem. Mārciņas kursa svārstības tradicionāli sekoja dolāra kustībai, tomēr tās vērtību ietekmēja arī vairāki būtiski ekonomiku raksturojoši rādītāji, kā rezultātā mārciņa pārskata perioda laikā uzrādīja pēdējo desmit nedēļu augstāko vērtību pret eiro un pēdējo divu nedēļu zemāko vērtību pret dolāru. Pārskata nedēļas sākumā, pateicoties britu valūtai joprojām labvēlīgajai likmju starpībai, mārciņas svērtais tirdzniecības indekss (trade weighted index) pret pasaules galveno valūtu grozu uzrādīja augstāko līmeni pēdējo trīs mēnešu laikā, pārsniedzot 101 punkta atzīmi. Mārciņas vērtībai par labu nāca ziņa, ka tekošais konts šī gada pirmajā ceturksnī ir uzrādījis pārpalikumu 2.4 miljardu mārciņu apmērā, salīdzinājumā ar 1.8 miljardu lielo tekošā konta deficītu pagājušā gada pēdējā ceturksnī. Tekošā konta bilance pirmo reizi kopš 1998. gada uzrādīja pozitīvu apj

Andris Vilks, Tirgus un nozaru analīzes nodaļa A/S Latvijas Unibanka Baltijas valstu galvenie makroekonomiskie rādītāji 1999 2000 2001 2002 2003 Periods 2003 P IKP (%) 2.8 6.8 7.9 6.1 8.8 I-III 6.8-7.0 IKP faktiskajās cenās (milj. Ls) 3890 4350 4810 5190 1300 I-III 5700-5800 Inflācija (gada vidējā, %) 2.4 2.6 2.5 1.9 2 VI 2.8-3.0 Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts, pārpalikums (% pret IKP) -3.7 -2.8 -2.1 -2.5 1.1 I-III -5.9 Maksājumu bilances tekošā konta saldo pret IKP (%) -9.6 -6.9 -9.7 -7.8 -5.7 I-III -15.5 Periodā saņemtās tiešās ārvalstu investīcijas 200 250 100 250 126* I-V 250-300 (milj. Ls) Uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas (milj. Ls) 1050 1280 1490 1620 1660 III 1800-1850 Ārējās tirdzniecības bilance pret IKP (%) -18.3 -18.5 -19.7 -20.9 -20.4 I-III -40 Valsts parāds (milj. Ls) 510 570 710 760 830 VI 1050-1080 Kopējais valsts parāds pret IKP (%) 13.1 13.2 14.8 14.6 15.0* III 18.0-18.5 Ārējais parāds pret IKP (%) 9.2 8 9.5 8.9 8.3* III 12.0-12.5 Rūpniecības pieaugums (%) -8.8 3.2 6.9 5.8 8.2 I-V 8.0-9.0 Apstrādes rūpniecības pieaugums (%) -9.8 4.7 7.5 6.2 7.9 I-V 8.0-9.0 Mazumtirdzniecības apgrozījums (%) 12 8.5 9.8 17.8 12 I-V 11.0-13.0 Latvijas Bankas ārējās rezerves, izņemot zeltu 840 850 1150 1240 1280 VI - (milj. USD) Oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis (%) 9.1 7.8 7.7 8.5 8.6 VI 8.5-8.7 Oficiālais darba meklētāju īpatsvars (%) 14.3 14.4 13.1 12 10.7 I-III 10.5-11.5 Standard & Poor’s kredītreitings BBB BBB BBB BBB+ BBB+ VII - * provizoriskie dati. Izmantoti LR Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Bankas dati. 2003.g. rādītājiem dota Latvijas Unibankas prognoze.

Komercbankas Baltikums 2003. gada auditētā peļņa ir 307 tūkstoši latu. 2003.gada peļņu banka atstās nesadalītu, ieguldot to turpmākajā bankas attīstībā. 2002. gada peļņu 41 tūkst. LVL apmērā Komercbanka Baltikums arī atstāja nesadalītu. 2003. gadā Komercbanka Baltikums palielināja savu apmaksāto pamatkapitālu no 4.6 milj. LVL līdz 5.1 milj. LVL. Akciju jauno emisiju iegādājās bankas galvenais īpašnieks A/S Baltikums Bankas Grupa, kam tagad pieder 99.99 % akciju. 2003. gada beigās Komercbankas Baltikums pašu kapitāls un rezerves sasniedza 5.465 milj. LVL (pieaugums par17 %). 2003. gadā Komercbankas Baltikums aktīvi ir palielinājušies no 18.162 milj. LVL līdz 30.576 milj. LVL (pieaugums par 68 %). Uz 2003.gadam beigām Komercbanka Baltikums depozītos bija piesaistījusi 12.291 milj. LVL. Viena gada laikā banka ir palielinājusi depozītnoguldījumus 2.2 reizes (pieaugums par 122%). Uz 2003. gada beigām Komercbankas Baltikums kredītportfelis sasniedza 14.911 milj. LVL. Tas ir par 55 % vairāk nekā 2003. gada sākumā. Kā nozīmīgs notikums 2003. gadā ir atzīmējams fakts, ka Komercbanka Baltikums kļuva par investīciju kompānijas Baltikums Asset Management un līzinga kompānijas Baltikums Līzings īpašnieci. Tāpat 2003.gadā Komercbanka Baltikums uzsāka sadarbību ar Baltikums Asset Management un Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūru valsts fondētās pensiju sistēmas jomā (2.pensiju līmenis). Komercbanka Baltikums orientējamas uz vidēja lieluma juridisko personu un aktīvu fizisko personu kvalitatīvu apkalpošanu, sevišķu uzmanību pievēršot starptautiskās tirdzniecības un jūras pārvadājumu biznesa finansēšanai, klientu naudas līdzekļu individuālai pārvaldei un integrēto finanšu produktu, kas ietver visu Baltikums grupas uzņēmumu pakalpojumus, piedāvāšanai. 2004. gadā Banka turpinās uzlabot un paplašināt sniegto produktu klāstu un pilnveidot klientiem piedāvāto servisu. Tā iecerējusi tālāk attīstīt klientu naudas līdzekļu individuālas pārvaldīšanas pakalpojumus, lai spētu pilnībā apmierināt jebkuras klienta vēlmes efektīvā klientu īpašuma pārvaldīšanā. 2004. gadā Komercbankas Baltikums budžets paredz visu galveno rādītāju (aktīvi, kredīti, depozīti) palielināšanos ne mazāk kā par 50% gada laikā. 2004.gadā Komercbanka Baltikums plāno nopelnīt vairāk nekā 600 tūkstošus LVL, palielinot peļņu divas reizes salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Šveice var piedāvāt ne tikai skaistas kalnu ainavas, bet arī kultūras un sporta pasākumus: 31.1.-9.6.2003 - mākslinieks Fondation Pierre Gianadda pilsētā Martigny rīko izstādi par godu spāņu māksliniekiem “ no Picasso līdz Barcelo” 09.03.2003 - Slēpošanas maratons Engadinas pilsētā 10.-12.03.2003 - Basler Fasnacht 12.-28.06.2003 - Bernes deju dienas 25.06.2003 - Starptautiskās vieglatlētikas sacensības Lucernā 04.-19.07.2003 - 37. Montreux džeza festivāls Ženēvā 09.08.2003 - Ielu parāde Cīrihē „Street Parade“ 12.-14.09.2003 - Vīna svētki “La Bacchica Bellinzona” 6.-16.08.2003 - 55. filmu svētki Lokarno 10.2003-01.2004 - Bīles (Biel) pilsētiņa prezentēs Raffaello dzīvi un darbus izstādē "Fondation Baula" Sīkāka informācija: MySwitzerland

Globālie fondiInternational Fund 2003.gada otrā pusgada rezultātu novērtējums: •Pārskata periodā fonda cena pieauga par 11,36%. •Globālās ekonomiskās situācijas pakāpeniska uzlabošanās, zemās procentu likmes lielākajās G7 valstīs un augstais likviditātes līmenis pasaules finanšu sistēmā izpaudās uzņēmumu finansu rādītāju pieaugumā un akciju cenu straujā kāpumā. •Ienesīguma likmju pieaugums negatīvi ietekmēja fonda obligāciju tirgus vērtību. Prognoze 2004 •Sakarā ar lielo ASV dolāra īpatsvaru fondā, īpaša uzmanība jāpievērš tieši prognozēm par ASV tirgus attīstību. ASV akciju tirgū ir sagaidāma turpmāka augšupeja (par 15%-20%), taču ne tik straujos tempos kā 2003. gadā. •ASV dolārs varētu turpināt lejupslīdi pret eiro līdz 1,35 – 1,40 līmenim. •Procentu likmes lielākajos pasaules fiksēta ienākuma vērtspapīru tirgos varētu pieaugt 2004. gada otrajā pusgadā, kas varētu negatīvi ietekmēt fonda ieguldījumus ilgtermiņa obligācijās. Global Fund 2003.gada otrā pusgada rezultātu novērtējums: •Fonda veiksmīgos rezultātus pārskata periodā (+12,86%) nodrošināja lielais ieguldījumu īpatsvars ASV un Lielbritānijas akciju tirgos. •Tā kā fonds neinvestē fiksēta ienākuma vērtspapīros, tā cenas pieaugums 2003. gada laikā pārsniedza International Fund cenas pieaugumu par 1,50%. Prognoze 2004 •Fonda darbības rezultātus visbūtiskāk ietekmēs ASV ekonomikas virzība. Tajos varētu atspoguļoties prognozējamais S&P indeksa kāpums par 15%-20%. •Bažas rada ASV dolāra vājināšanās tendence. ASVNorth America Fund 2003.gada otrā pusgada rezultātu novērtējums: •Straujie ASV ekonomikas attīstības tempi atspoguļojās akciju tirgus kāpumā. •Fonds savā ieguldījumu stratēģijā pieturējās pie S&P 500 indeksa proporcijām aktīvu izvietojumā, un fonda cena kopš 2003. gada 30. jūnija pieauga par 10,74%. Prognoze 2004 •Tiek prognozēta turpmāka ASV ekonomikas atkopšanās. IKP varētu pieaugt par 3.5 – 4%. •Inflācija ASV varētu pat pazemināties un tuvoties 1% līmenim. Procentu likmes varētu pieaugt tikai 2004. gada beigās. •Analītiķi prognozē S&P 500 indeksa kāpumu par 15%-20%. EiropaEurope Equity Fund 2003.gada otrā pusgada rezultātu novērtējums: •Eirozonas ekonomika 2003. gada pēdējā ceturksnī atkal uzrādīja pieaugumu. Lielbritānijas ekonomika visveiksmīgāk no pasaules vadošajām ekonomikām pārdzīvoja globālās ekonomikas pieaugumu tempu samazināšanos. •Fonda investīcijas tika izvietotas Financial Times Europe indeksa proporcijās, bet tā cenas pieaugums ASV dolāru izteiksmē (+17,79%) pārsniedza indeksa vērtības kāpumu (+12,60%) par 5,19%. Straujais eiro un sterliņu mārciņas kāpums uzlaboja jau tā veiksmīgos rezultātus. Prognoze 2004 •Eiropas ekonomika turpinās augt, taču ne tik strauji kā ASV. Eirozonas IKP pieaugums varētu sasniegt 1,5%, Lielbritānijas – ap 2,5%. •Akciju tirgus sekos tendencēm ASV. •Eiropas akciju tirgus indeksi varētu pieaugt par 20%. •Ja eiro turpinās strauji kāpt pret ASV dolāru, būtiski kritīsies Eiropas eksportētāju konkurētspēja salīdzinot ar konkurentiem no ASV un Āzijas valstīm, kas varētu atsaukties arī uzņēmumu finansu rādītājos. Nordic Fund 2003.gada otrā pusgada rezultātu novērtējums: •Pārskata periodā Ziemeļvalstu ekonomiskā attīstība bija straujāka nekā Eirozonā, kas arī izpaudās fonda rezultātos (+20,48% kopš 30.06.2003.). •Telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju sektoru lielais īpatsvars stimulēja pozitīvos rezultātus. Prognoze 2004 •Fonda rezultāti būs atkarīgi galvenokārt no Zviedrijas un Somijas akciju tirgiem, kuros ir ieguldīti ap 75% fonda līdzekļu. SEB paredz, ka Zviedrijas ekonomika attīstīsies straujāk nekā Eirozonas ekonomika. •Zviedrijas IKP varētu pieaugt par 2,1%. Inflācija nepārsniegs 1,5%. Zviedrijas kronas kurss nedaudz celsies. •Ziemeļvalstu akciju tirgus indeksi varētu pieaugt par vairāk nekā 20%, taču tehnoloģiju sektora lielais īpatsvars nozīmē arī lielu indeksu svārstību ris