Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Politika, darbs valsts vai pašvaldības iestādē nodrošina iespaidīgāku publicitāti nekā pamatīgi skandāli, tiesu darbi vai pat privātās dzīves publiska izrādīšana, - to rāda jaunais, jau trešais Latvijas 100 miljonāru publicitātes tops: ārpus tā palikuši ļoti daudzi uzņēmēji, kuri ieņem vietas pat Latvijas visbagātāko cilvēku saraksta pirmajos desmitniekos.

Vienlaikus gada laikā ir notikušas pietiekami būtiskas izmaiņas galvenajos miljonāru publicitāti veidojošos faktoros. Pērn no simt miljonāriem, kuriem gada laikā veltīts vislielākais publikāciju skaits Latvijas medijos, tikai nepilnai trešajai daļai galvenais personisko publicitāti veidojošais faktors bija tieši viņu uzņēmējdarbība; nu galvenais vai viens no galvenajiem publicitātes faktoriem uzņēmējdarbība jau ir divām trešdaļām pirmā simtnieka dalībnieku.

Tiesa, lai nokļūtu saraksta augšgalā, svarīgākais joprojām izrādās "administratīvais resurss": sešiem no desmit miljonāriem, kuri pērn visbiežāk pieminēti mediju publikācijās, vienīgais vai viens no galvenajiem publicitāti veidojošajiem faktoriem bijusi tieši darbība politikā, valsts vai pašvaldību amatos. Salīdzinājumam - krimināli notikumi, skandāli vai privātās dzīves peripetijas, kas kopumā publicitāti veidojušas gandrīz ceturtajai daļai saraksta dalībnieku, no pirmā desmitnieka nozīmīgas bijušas tikai diviem miljonāriem.

Swedbank ekonomistes Ivonnas Slapiņas komentārs par patēriņa cenu pārmaiņām 2008.g. septembrī.

Patēriņa cenu dinamika septembrī apstiprināja mūsu prognozes. Mēneša laikā patēriņa cenas pieauga par 1.1%, savukārt pozitīvi ir tas, ka gada inflācija turpināja kristies, sasniedzot 14.9% atzīmi. Galvenie mēneša inflācijas virzītāji bija iepriekš paredzami – jaunas sezonas sākuma dēļ sadārdzinājās apavi un apģērbs, savukārt, sākoties jaunajam mācību gadam, pieauga maksa par izglītības pakalpojumiem. Turpretī galveno mazinošo ietekmi uz mēneša inflāciju radīja degvielas cenu kritums pasaules naftas cenu samazināšanās dēļ. Atsevišķu pārtikas preču cenas samazinājās akciju un sezonālu faktoru ietekmē (piemēram, piena produktiem, augļiem, kartupeļiem u.c.), kamēr citu preču cenas turpināja augt (piemēram, gaļas, maizes un citiem izstrādājumiem). Taču kopumā pārtikas cenas palika gandrīz nemainīgas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, tādējādi patērētājiem ar mazākiem ienākumiem, kuriem pārtika veido būtiskāku izdevumu daļu, septembris bija samērā labvēlīgs mēnesis.

Izvairīšanās no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas par azartspēļu laimestiem esot plaši izplatīta prakse.

Tā apgalvo vairāki azartspēļu spēlētāji un azartspēļu iestādēs strādājošie, kas ar Db sazinājās pēc raksta Ar azartspēļu laimestu nodokļiem iespējama blēdīšanās (Db, 14.10.2008.) publicēšanas, kad akcijas Meklējam miljonus budžetam ietvaros Db rīcībā nonāca informācija, ka daudzos gadījumos no laimestiem iedzīvotāju ienākuma nodoklis budžetā nomaksāts netiek.

Esot dažādas shēmas

Cilvēki, kas atklāja vairākas iespējamās nodokļu nemaksāšanas shēmas, gan vēlējās palikt anonīmi. «Kādreiz spēlēju regulāri, arī laimesti virs 500 Ls bijuši vairāki, bet ne reizi man nav atvilkts iedzīvotāju ienākuma nodoklis par laimestu,» tā stāsta kāds spēlmanis. Kāds cits azartspēļu spēlētājs pauž, ka praktiski visās azartspēļu iestādēs, kur viņš ir bijis, esot iespējams sarunāt, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklī maksājamās summas tiek atvilktas no mazākas laimesta summas. «Puse paliek bārmenim, puse man! Abiem labi!». Savukārt kāds azartspēļu biznesā strādājošais Db pavēstīja, ka kazino, kur viņš savulaik strādājis, atradis vienkāršu veidu kā izvairīties no laimestu aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN): «Piemēram, ja cilvēks vinnē 600 Ls, viņam kasiere uzreiz piedāvā laimestu izņemt divās daļās, ja laimests ir virs 1000 Ls - tad trijās. Cilvēks vienkārši dodas pie kases vairākas reizes un laimestu saņem sadalītu mazākās daļās. Kazino darbinieki par to saņem no klienta dzeramnaudu.» Tādējādi tiekot samazināts risks, ka videonovērošanas kameras fiksētu faktu, ka spēlētājiem tiek izmaksāti lieli laimesti, par kuriem nav nomaksāts IIN. Atsevišķās azartspēļu iestādēs ar nodokli netiekot aplikti VIP klientu - regulāru spēlētāju uz lielām naudas summām - laimesti. Esot gadījumi, kad konkrēti klienti paspēlē milzīgas naudas summas, piemēram, trīs dienu laikā paspēlē ap 200 000 Ls, taču dokumentos netiekot fiksēts, ka kazino bijuši šādi ieņēmumi. «Nezinu, kā Valsts ieņēmumu dienests varētu konstatēt, ka notiek krāpšanās - par šīm lietām visi zina, bet tad, ja būs zināms, ka gaidāma pārbaude, viss tiks sakārtots,» tā bijušais kazino darbinieks.

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Pēdējos sešos mēnešos visu aktīvo pensiju plānu ienesīgums ir bijis negatīvs. Atbildes uz Db.lv jautājumiem kāpēc tā un ko darīt sniedz SEB unifondu Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds, Hansa Fondi Ieguldījumu pārvaldnieks Kristiāns Miķelsons un Parex Asset Management (IPAS) Pirmais Viceprezidents, Valdes loceklis Sergejs Medvedevs .

Pēdējos sešos mēnešos, apskatot valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānus, redzams, ka visiem aktīvajiem pensiju plāniem ienesīgums ir negatīvs, liecina pārskats par valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāniem.

Apskatot sabalansētos pensiju plānus pēdējo sešu mēnešu laikā, tikai vienam plānam (SEB sabalansētais plāns) ir pozitīva bilance. Jāatzīmē, ka kopš 2008. gada sākuma visiem plāniem ir negatīvs ienesīgums.

Savukārt konservatīvo plānu ienesīgums ir pozitīvs.

Kādi ir galvenie cēloņi negatīvajam ienesīgumam?

Negatīvais ienesīgums pilnībā izskaidrojams ar straujo cenu kritumu akciju tirgos, kas novērojams pēdējo nedēļu laikā.

"Visi galvenie makroekonomiskās darbības rādītāji liecina, ka valsts pēdējo ceturkšņu laikā turpinājusi virzīšanos pārkaršanas virzienā," šodien preses konferencē norādīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Vienlaikus Centrālās bankas prezidents atzinīgi vērtē valdības izveidoto pasākumu plānu valsts makroekonomiskās situācijas stabilizācijai.

I. Rimšēviča runa preses konferencē:

"Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākos valsts makroekonomiskās attīstības indikatorus un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību nākamajiem diviem mēnešiem. Galvenie secinājumi šodienas sēdē bija šādi.

Pirmkārt, runājot par inflācijas datiem. Gada inflācijas kāpums februārī par 7.3%, salīdzinot ar pagājušajā gada februāra 6.9% – lai arī sagaidāms, tomēr bija mazāks par prognozēto. To būtiski ietekmēja jau iepriekš pielemto administratīvi regulējamo cenu kāpums, tai skaitā sabiedriskajā transportā.

Ja līdz pagājušā gada rudens mēnešiem gan preču, gan pakalpojumu cenas pieauga salīdzinoši vienmērīgi, tad kopš 2006.gada septembra pakalpojumu cenu kāpums pastāvīgi ir augstāks nekā preču cenu kāpums. Šī gada februārī šī atšķirība kļuva jau sevišķi ievērojama – ja preču cenu gada kāpums veidoja 6%, tad pakalpojumu cenas gada laikā ir pieaugušas gandrīz divtik – proti, par 10.9%. Tas liecina, ka arvien mazāku lomu šī brīža augstajā inflācijā spēlē kādi ārēji faktori, kas ietekmē visas jomas vairāk vai mazāk vienmērīgi. Toties arvien pieaugoša nozīme ir pārāk straujā tempā augošajam iekšzemes pieprasījumam, kam netiek līdzi piedāvājums. Tā rezultātā cenu kāpums ir ne tikai noturīgs, bet uzrāda augšupejošu tendenci. Turklāt, ja inflācijas kāpumu, kas radies dažādu ārēju faktoru ietekmē, apturēt ir sarežģīti, tad cenu kāpumu, ko sekmē iekšēja pieprasījuma spiediens, var bremzēt noteikta ekonomiskās politikas veidotāju rīcība!

Zāļu ražošanas koncerna a/s Grindeks apgrozījums šā gada deviņos mēnešos bijis 48,9 milj.Ls, kas ir par diviem miljoniem latu vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Savukārt, koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, bijusi 5,85 milj. Ls un palielinājusies par 12,5%.

A/s Grindeks saražotā produkcija eksportēta uz 48 pasaules valstīm, kopumā par 46,1 milj. latu. Uzņēmuma gatavo zāļu pārdošanas apjoms deviņos mēnešos bija 41,7 milj. Ls un ir pieaudzis, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, par 2%.

Pārdošanas apjoms Krievijā, pārējās NVS valstīs un Gruzijā šajā laika periodā sasniedzis 35,5 milj. Ls, saglabājoties pagājušā gada līmenī. Gatavo zāļu formu pārdošanas apjoms Baltijas un citās Eiropas valstīs sasniedzis 6,2 milj. Ls, kas ir par 19,2% vairāk nekā pagājušā gada deviņos mēnešos.

Savukārt aktīvo farmaceitisko vielu pārdošanas apjoms sasniedzis 7,2 milj. Ls, kas ir par 1,2 milj. latu vai 20% vairāk nekā pērnā gada deviņos mēnešos. Galvenie Grindeks aktīvo farmaceitisko vielu eksporta tirgi ir Vācija, Nīderlande, Japāna un ASV.

Lielas neskaidrības pēdējā laikā ir radušās saistībā ar nekustamā īpašum kadastrālās vērtības noteikšanu, atbilstoši kurai arī tiek aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis. Uzreiz jāteic, ka kadastrālā vērtība tiek noteikta masveidā, proti, ikvienam īpašumam aprēķins uz katra gada 1. janvāri tiek veikts automatizēti – visiem nekustamajiem īpašumiem vienlaicīgi.

Vērtību veidojošos faktorus var iedalīt divās daļās. Pirmā daļa – dati, kas ir reģistrēti kadastra informācijas sistēmā. Otra – mainīgā daļa, kas tiek apstiprināta katru gadu ar Ministru kabineta noteikumiem. Tā ir nekustamā īpašuma bāzes vērtība jeb standartvērtība zemes hektāram vai būves kvadrātmetram. Tiek ņemts vērā vērtību zonējums – visa Latvija ir sadalīta tūkstošiem zonās, un katrā no zonām, atbilstoši tam, kur atrodas nekustamais īpašums, un kāds ir tā izmantošanas veids, tiek noteikta bāzes vērtība. Tieši šī zona, tās vērtība ir mainīgais lielums, kas tiek apstiprināts ar valdības noteikumiem katru gadu līdz 15. jūnijam, attiecinot to uz nākošo gadu. Īpašuma kadastrālā vērtība nevar būt aprēķināta nepareizi, jo sistēma to aprēķina pareizi, atbilstoši tam, kādi dati ir ievadīti kadastra informācijas sistēmā. Tieši kadastrā ir reģistrēti nekustamo īpašumu raksturojošie lielumi.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Šā brīža apstākļos eksperti Latvijas uzņēmumus rosina padomāt par obligāciju izlaišanu, kas ir alternatīvs aizņemšanās veids kredītiem

Līdz šim obligācijas kā naudas aizņemšanās instruments Latvijas uzņēmumu vidū nebija populārs, kam galvenais iemesls bija plaši pieejamie un salīdzinoši lētie banku kredīti. Tāpēc tie, kas vēlējās pirkt obligācijas, nebija gatavi saņemt arī zemas obligāciju procentu likmes. Patlaban procentu likmes obligācijām un kredītiem varētu īpaši neatšķirties, jo banku un investoru izpratne par risku šobrīd ir līdzīga, tirklāt kredītus ir grūti dabūt, atzīst eksperti. Eiropas un pasaules uzņēmumi jau sākuši aktīvāk izmantot obligācijas. «Kreditēšanas apjomu pieaugums [vairs] nebūs tik straujš, un obligāciju tirgus aktivizēsies ātrāk,» prognozē ELKO Grupas finanšu direktors Svens Dinsdorfs. ELKO Grupa ir viens no uzņēmumiem, kas jau 2007.gadā izlaida obligācijas. Tās rezultātā piesaistītie līdzekļi uzņēmumam devuši iespēju palielināt savu tirgus daļu, tādēļ viņi neizslēdz iespēju šādu soli nākotnē atkārtot.

Simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%.

Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē. Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums.

Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas

Latvijā un Baltijā lielākā bioloģiskās putnkopības zemnieku saimniecība "Karotītes" piesaistījusi "BluOr Bank" finansējumu 1,643 miljonu apmērā, kas paredzēts saimniecības paplašināšanai un modernizācijai.

Ar saņemtā finansējuma palīdzību Tukuma novada zemnieku saimniecībā uzsākta jaunas kautuves ēkas būvniecība, kā arī tiks izveidots mūsdienīgs gaļas un barības sagatavošanas cehs. Kopējās saimniecības modernizācijas projekta investīcijas sasniedz 4,703 miljonus eiro, ko veido bankas piešķirtais aizdevums, Lauku atbalsta dienesta un Eiropas Savienības fondu finansējums, kā arī paša uzņēmuma līdzekļi.

Jaunās ēkas būvniecības darbus paredzēts pabeigt līdz 2024.gada pavasarim, savukārt iekārtu uzstādīšanu un sagatavošanu darbam - līdz nākamā gada jūlijam. ZS "Karotītes" astoņu darbības gadu laikā kopš dibināšanas kļuvusi par Baltijā lielāko bioloģiskās vistas gaļas audzētāju, un produkciju ražo gan ar savu, gan privātajām bioloģiskās produkcijas preču zīmēm. Unikālā un pašu radītā biznesa formula saimniecībai ļauj nodrošināt gaļas produkcijas piegādes cikliskumu un regularitāti. Tas savukārt pēdējos gados pavēris ceļu sadarbības uzsākšanai ar vadošajām pārtikas lielveikalu ķēdēm un bioloģiskās pārtikas ražotājiem. ZS "Karotītes" galvenie klienti ir lielveikali, bioloģiskās produkcijas tirgotāji un bioloģiskās pārtikas, tostarp bērnu pārtikas, ražotāji visā Eiropā.

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017. gadā bija 131,1 milj. eiro jeb 0,5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet konsolidētais bruto parāds – 10,8 miljardi eiro jeb 40,1 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikācija atbilstoši regulas (EK) Nr. 479/2009 prasībām tiek iesniegta Eiropas Komisijā divas reizes gadā – līdz 1.aprīlim un 1.oktobrim.

Datus izmanto, vērtējot, kā ES dalībvalstis ievēro ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem, t.i., plānotā un faktiskā vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3 %, un valdības parāda attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60 %.

rezultāti. Ar budžeta pārpalikumu pērno gadu noslēdza vien Sociālās apdrošināšanas fonds, bet centrālajā valdībā un pašvaldībās izdevumi pārsniedza ieņēmumus.

Lai varētu veiksmīgi realizēt darījumu ir nepieciešams ieinteresēts pircējs un pārdevējs. Vēl 2007. gada sākumā Latvijā bija maz uzņēmumu, kas aktīvi bija gatavi pārdoties. Pašlaik es pieļauju šis skaits ir tuvu otrai grāvja malai un šādu iespēju izskata tuvu vai visi uzņēmumi, kas jau nav lielu stratēģisko ārvalstu investoru rokās.

Lai labāk saprastu, kas īsti ir mainījies derētu atskatīties kādi bija galvenie iemesli darījumiem līdz 2007. gada sākumam. Es vienkāršojot lietas varētu pamatā izvirzīt divas pamattēzes: strauji augošā tirgū ir vieglāk pelnīt, jo pieprasījums pārsniedz piedāvājumu; zemākas izmaksas ļāva šeit ražot/sniegt preces un pakalpojumus lētāk nekā Rietumeiropā. Protams bez šiem iemesliem katrā situācijā bija arī savi specifiskie apsvērumi, līdz pat tik jautriem izskaidrojumiem kā "skandināvu vadībai šeit vajag iemeslu atbraukt, jo Rīgā var labi uzdzīvot".

Latvijas IKP pieaugums šogad varētu būt tuvu nullei, bet inflācija pie 20%, vietējais pieprasījums krīt katru mēnesi. Šādos apstākļos tikai reto investoru ir iespējams pārliecināt, ka tā ir tikai neliela aizķeršanās lielākā lietu apmērā un mēs jau drīz atgriezīsimies pie iepriekšējiem izaugsmes rādītājiem. Tāpat, pateicoties pastāvīgi augstai inflācijai, Latvijas cenu līmenis ir ļoti pietuvojies Rietumeiropas līmenim un vairs nav ekonomiski interesanti izmantot Latviju kā zemo izmaksu ražošanas bāzi. Ja atkrīt abi galvenie iemesli pirkšanas darījumiem, vai ir sagaidāms ka Latvijā vispār varētu notikt uzņēmumu iegāde? Es domāju, ka atbilde ir jā.

Speciālistu vērtējumā lielpaneļa māju tehniskais stāvoklis nav tik katastrofāls, kā to dažkārt pieņemts uzskatīt,, secināts Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras pētījumā par vairāku sēriju dzīvojamo ēku tehnisko stāvokli, informē Nams24.lv.

Global Property Guide pētījumā pat uzsvērts, ka mājokļu cenu kritums Latvijā ir straujākais pasaulē. Sērijveida dzīvokļu cenas lēnām, bet nenovēršami krītas, gada laikā vairāk nekā par 25%, šobrīd sasniedzot vidēji 1250 eiro kvadrātmetrā.

2005. un 2006.gadā tika apsekotas riska grupas jeb pagājušā gadsimta 70-os gados celtās 103., 602., 467., 318. sēriju mājas dažādās Latvijas pilsētās - gan Rīgā, Olainē un Preiļos, gan Madonā, Liepājā, Ogrē, Valmierā, Talsos un citur. Pētījuma galvenais mērķis - noteikt paneļu māju reālo tehnisko stāvokli, uz kā pamata izstrādāt atzinumu par ēku iespējamo kalpošanas ilgumu, kā arī pasākumu kopumu ēku ilgmūžības pagarināšanai.

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Baibu Šmiti-Roķi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā.

Šmite-Roķe VID ģenerāldirektores amatā darbu sāks 13.februārī.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka galvenie jaunās VID ģenerāldirektores darba uzdevumi ietver VID digitālo attīstību, tostarp izveidot un ieviest VID datu pārvaldības sistēmu, apstiprināt dienesta informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas attīstības vīziju un nodrošināt VID pakalpojumu pieejamību mobilās aplikācijas risinājuma veidā.

Nozīmīgs uzdevums būs arī klientu servisa attīstība, kas ietver VID klientu apmierinātības pieaugumu, nodrošinātu proaktīvu reakciju uz klienta situāciju ar skaidriem risinājumiem un lēmumiem samērīgā laikā, kā arī pilnveidotu risinājumu izlīgumu sistēmas ieviešanai sadarbībai ar klientu strīdu situācijās. Tāpat svarīgi uzdevumi būs ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, sekmīga VID un Nodokļu un muitas policijas pārvaldes reorganizācijas īstenošana un panākts dienesta reputācijas uzlabojums.

Jaunākā, pēc kārtas 22. Džeimsa Bonda filma Mierinājuma kvants ar Danielu Kreigu un Olgu Kuriļenko galvenajās lomās kļuvusi par kases grāvēju gandrīz katrā valstī, kur tā izrādīta, raksta Telegraph.co.uk.

Lielbritānijā filma pirmajā tās izrādīšanas nedēļas nogalē iekasēja 15.5 miljonus sterliņu mārciņu (23 miljonus ASV dolāru), kas ir par 600 000 mārciņu vairāk nekā iepriekšējam līderim - filmai Harijs Poters un uguns kauss (Harry Poter and the Goblet of Fire) 2005. gadā.

Mierinājuma kvants arī guva rekordlielus ienākumus Francijā un Zviedrijā - katrā valstī pa aptuveni 21 miljonu dolāru.

Pirmajās brīvdienās ieņēmumi no filmas izrādīšanas Krievijā sasnieguši 261.07 miljonus rubļu jeb 10.04 miljonus ASV dolāru, kas valstī ir jauns rekords.

Pārtikas un lauksaimniecības preču eksports ir stabils, bet importā vērojama tendence ievest lētākus pārtikas produktus.

To šodien medijiem norādīja Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe. Lai gan pirmajā pusgadā pārtikas un lauksaimniecības preču eksports sarucis par 8 % jeb 24 miljoniem Ls, svara izteiksmē eksports ir pieaudzis. Visvairāk eksportēti graudaugi un miltu produkti (par 60 milj. Ls), dzērieni un sulas (par 46 milj. Ls), zivis un zivju produkti (par 41 milj. Ls) un piena produkti (par 29 milj. Ls).

Savukārt importā galvenie produkti ir dzērieni un sulas (ievesti par 43 milj. Ls), gaļa un gaļas produkti (36 miljoni Ls) un zivis un zivju produkti (29 miljoni Ls). Valstu importa struktūrā aiz līderiem Lietuvas un Polijas trešajā vietā ierindojusies Holande. Galvenie importa produkti ir cigaretes no Lietuvas, sojas spraukumi no Holandes un atvēsināts lasis no Zviedrijas.

Pārkarsušie akciju tirgi draud nolaist tvaiku

Neraugoties uz to, ka ziņas par stāvokli Rietumvalstu ekonomikās ir nosacīti labas, kas investīciju mikroklimatu saglabā vairāk pozitīvu nekā negatīvu ,par spīti dažādiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, līdzšinējais akciju cenu pieaugums rada bažas par tirgus burbuļa veidošanos. Tādējādi, lai arī, piemēram, ekonomiskā pretstāve ar Krieviju Rietumvalstu tautsaimniecībām nekādu būtisku kaitējumu nodarīt nevar, Krievijas faktors var kļūt par ieganstu tam, lai šobrīd pārkarsušajos finanšu tirgos sāktos korekcija, un gadījumā, ja laika gaitā akciju pircēju aktivitāte nepalielināsies, šis faktors var kļūt par ieganstu jau pamatīgākam kritumam pasaules akciju biržās. Jau patlaban ir jūtams, ka iepriekš dinamiskā Volstrīta šobrīd uzrāda saguruma pazīmes. Kopš gada sākuma ASV 500 lielāko kompāniju indeksa Standard & Poor’s 500 vērtība ir pieaugusi par 4,7%. Salīdzinājumam – pagājušogad šajā pašā laika posmā šī biržas indikatora vērtība bija pakāpusies – par 18,5%, savukārt vēl gadu iepriekš par 11,8%. Vājāka tirgus dinamika var būt indikators tam, ka akciju tirgum vairs īsti nepietiek spēka turpināt strauju kāpumu, pat neraugoties uz to, ka jaunu pozīciju veidošanai tiek ieķīlāti esošie akciju portfeļi, tādējādi iegūstot naudu jauniem akciju pirkumiem. Patiesībā šim faktam jau tuvākajā nākotnē var būt daudz lielāka nozīme nekā dažādām ar ekonomiku vai ģeopolitiku saistītajām ziņām, jo pat tad, ja ekonomiskais fons saglabāsies labs, var izveidoties situācija, ka, neredzot tālāku izaugsmi tirgus dalībnieku vidū pieaugs nervozitāte, kas bailēs par saviem ieguldījumiem var likt slēgt esošās pozīcijas, un šai parādībai uzņemot stihisku raksturu, tirgū var sākties vispārēja panika.

Baltijas valstu bankas joprojām ir to banku vidū, kuras uzskata par labā situācijā esošām. Par to liecina UniCredit veiktais banku sektora pētījums Centrālajā un Austrumeiropā.

Centrālās un Austrumeiropas banku tirgū joprojām dominē ārvalstu spēlētāji, kas turpina gūt peļņu no investīcijām šajā reģionā. Galvenie banku riski ir attiecināmi uz mājsaimniecībām, kuras pašlaik nevar ietaupīt pietiekami daudz līdzekļu, tāpēc ir spiestas ņemt aizdevumus. Liels skaits mājsaimniecību jau ir paņēmušas aizdevumu ārvalstu valūtā. Visbiežāk aizdevumi ārvalstu valūtā tiek ņemti mājokļa iegādei.

Banku darījumu izaugsme kļūst lēnāka, bet tā joprojām ir ievērojama; nedaudz palielinājušās riska un līdzekļu piešķiršanas izmaksas, bet banku peļņa un kapitalizācija joprojām ir liela; starptautisko banku īstenotā stratēģija Centrālās un Austrumu Eiropas valstis (CAE) tām joprojām nes peļņu – UniCredit Group ir tirgus līderis; pašreizējos tirgus apstākļos ekonomisti sagaida mazāk apvienošanās un pārpirkšanas darījumu un lielāku koncentrēšanos uz organisku izaugsmi – secināts UniCredit pētījumā par banku darbību Centrālas un Austrumeiropas valstis.

Latvijā 46% jauniešu apzināti iegādājās viltojumus un 25% apzināti piekļūst pirātiskam saturam, liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījums par jauniešu attieksmi pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem pēcpandēmijas periodā.

Pētījumā konstatēts, ka vairāk nekā puse (52%) aptaujāto eiropiešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem pagājušajā gadā tiešsaistē ir iegādājušies vismaz vienu viltotu produktu gan apzināti, gan nejauši. Savukārt trešdaļa (33%) apgalvo, ka ir piekļuvuši digitālajam saturam no nelegāliem avotiem. No tiem, kuri to darīja apzināti, 37% iegādājās viltotu produktu un 21% izmantoja, atskaņoja, lejupielādēja vai straumēja saturu no nelegāliem avotiem. No otras puses, 60% Eiropas jauniešu norāda, ka dod priekšroku digitālajam saturam no legāliem avotiem, salīdzinot ar 50% 2019. gadā. Latvijā šis īpatsvars ir tikai 46% jauniešu.

Decembra pēdējās dienās klientu pašu veidotie pieteikumi, kā arī laikrakstu redakciju iesniegtās lielās datu bāzes ar neprecīzu informāciju ir galvenie iemesli, kāpēc šobrīd dati individuāli ir jāpārbauda pasta darbiniekiem un ir aizkavējusies pasta piegāde, Db.lv informēja uzņēmuma Latvijas Pasts pārstāve Inese Kreicberga.

Latvijas Pasts šobrīd nodrošinot lielāko daļu abonēto preses izdevumu piegādi, tomēr tuvākās nedēļas laikā problēmas ar abonētās preses saņemšanu varētu būt vēl tiem klientiem, kuru abonēšanas datu precizitāti vēl nav izdevies pārbaudīt.

Latvijas Pasts ir konstatējis, ka kļūmes jaunajā preses piegādes sistēmas datorprogrammā ir radījušas gan klientu, gan laikrakstu un žurnālu izdevniecību pēdējās decembra dienās neprecīzi iesniegtā informācija par klientu adresēm un pasta indeksiem.

Decembra pēdējās dienās klientu pašu veidotie pieteikumi, kā arī laikrakstu redakciju iesniegtās lielās datu bāzes ar neprecīzu informāciju ir galvenie iemesli, kāpēc šobrīd dati individuāli esot jāpārbauda pasta darbiniekiem un kā rezultātā ir aizkavējusies pasta piegāde. Kopumā Latvijas Pasts pārbaudot vairākus simtus tūkstošus klientu veikto pasūtījumu datus. Latvijas Pasta darbinieki strādājot caurām diennaktīm, lai datus pārbaudītu un operatīvi dotu rīkojumus par piegādes veikšanu klientiem.