Šodien OECD finanšu pratības ekspertu struktūra INFE (International Network on Financial Education) ir publiskojusi pirmā salīdzinošā pētījuma finanšu pratībā OECD/INFE International Survey of Adult Financial Literacy Competencies rezultātus, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji.

Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība kopumā ir saņēmusi novērtējumu, kas ir tuvu OECD valstu vidējam vērtējumam līdzās Nīderlandei, Lietuvai un Igaunijai. Pētījumā iekļauti dati par 30 valstīm, no kurām 17 ir OECD dalībvalstis.

Nacionālajās aptaujās iegūtie rezultāti apkopoti trīs finanšu pratības kompetences kategorijās – finanšu zināšanas, uzvedība jeb praktiskā rīcība un attieksme pret finanšu lietām, tā nosakot kopējo finanšu pratības līmeni katrā valstī. Latvijas iedzīvotāju finanšu zināšanas ir saņēmušas augstāko vērtējumu – virs OECD valstu vidējā kopvērtējuma, kas ir vienā grupā ar Nīderlandi, Igauniju, Somiju, Honkongu, Koreju, Austriju, Norvēģiju un Jaunzēlandi.

Tomēr abās pārējās finanšu pratības kompetences kategorijās – praktiskajā rīcībā un attieksmē Latvijas iedzīvotāju vērtējums ir ievērojami zem vidējā OECD, līdz ar to kopumā vērtējums finanšu pratībai Latvijā ir 13.3, kas ir nedaudz zem OECD vidējā (13.7) līdzās tādām valstīm kā Lietuva (13.5), Nīderlande un Igaunija (13.4) un Lielbritānija (13.1).

OECD INFE rekomendācijā teikts: «Dažās OECD valstīs ar augstāko finanšu zināšanu līmeni, kā Latvijā un Igaunijā, ir salīdzinoši zemāks kopējais finanšu pratības līmenis praktiskās rīcības trūkumu dēļ. Šīm valstīm ir nepieciešams meklēt risinājumus finansiālās uzvedības maiņai, lai nostiprinātu iedzīvotāju finanšu pratību.»

FKTK pārstāve OECD INFE, Latvijas darba grupas vadītāja finanšu pratības stratēģijas ieviešanai Ieva Upleja: «Vislabāk mums veicies finanšu zināšanu uzkrāšanā, nevis reālajā rīcībā finanšu ilgtspējai. Regulārā datu analīzē mēs redzam, ka nostiprinās un pieņemas spēkā iedzīvotāju finanšu pratība zināšanās par kopsakarībām finanšu jomā, jēdzienu izpratne, esam labi rēķinātāji. Taču jāatzīst, ka praktiskā rīcība mums ir zināmā pretrunā ar finanšu pratību, kas tomēr ir kombinācija zināšanām, attieksmei un uzvedībai. Uzkrājumu veidošanā esam to valstu vidū, kurām ir zemākais vērtējums. Šajā pētījumā gan uzrādām arī pirmo pozīciju starp visām valstīm vienā no skatījumiem - mājsaimniecības, kurām ir plānveida budžets, un tas ir pārsteidzoši labi. Bet dīvainā kārtā tajā pašā laikā šīs mājsaimniecības ar skaidri definētu budžetu, salīdzinot ar citām valstīm, regulāri ir starp tām, kuras nespēj līdzsvarot izdevumus ar ienākumiem, un, lai šo iztrūkumu novērstu līdzekļus aizņemas. Šie ir jautājumi, kurus kopā ar darba grupas kolēģiem mēģināsim kopīgi izprast, lai nodrošinātu nepieciešamās aktivitātes finanšu pratības veicināšanā, t.sk. visi kopā cenšoties pakāpeniski mainot attīstībai un ilgtspējai traucējošus uzvedības modeļus.» 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra