Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Akciju sabiedrības Latvijas Krājbanka (juridiskā adrese: Palasta iela 1,

Rīga) valde sasauc kārtējo akcionāru sapulci 2007. gada 23. martā plkst. 12.00, Rīgā, Dzelzavas ielā 55 (AS Latvijas Krājbanka klientu apkalpošanas centrs).

Darba kārtība:1.Par AS Latvijas Krājbanka 2006.gada darbības pārskata apstiprināšanu.

2.Par AS Latvijas Krājbanka peļņas izlietošanu.

3.Zvērināta revidenta vēlēšanas.

4.Par AS Latvijas Krājbanka padomes ievēlēšanu.

5.Par grozījumiem AS Latvijas Krājbanka statūtos.

6.Par grozījumiem AS Latvijas Krājbanka noteikumos par pamatkapitāla

palielināšanu.

7.Par parāda vērtspapīru emisijām.

Akcionāru reģistrēšana – sapulces dienā – 2007. gada 23. martā – no plkst.

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Pēdējā gada laikā pasaulē pelnošākā modele bija brazīliete Žizele Bundčena (Gisele Bundchen), kas nopelnījusi 35 miljonus USD, ziņo China Daily.

Otra pelnošākā modele bijusi vāciete Heidija Kluma, kas nopelnījusi 14 miljonus USD. Viņai seko skandalozā britu modele Keita Mosa, kas pēdējos 12 mēnešos nopelnījusi 7.5 miljonus USD.

Ceturtajā vietā ierindojusies brazīļu modele Andriāna Lima ar 7 miljoniem USD, piektajā holandiete Dozena Krosa (Doutzen Kroes) ar 6 miljoniem USD.

Šīm modelēm seko čehiete Karolina Kurkova, kas nopelnījusi 5 miljonus USD, krievu modele Natālija Vodianova ar 4.8 miljoniem USD un amerikāniete Karolina Mērfija, kas nopelnījusi 4.5 miljonus USD.

Devītajā vietā ierindojusies kanādiešu modele Darija Verbovija, kas pagājušajā gadā nopelnījusi 3.8 miljonus USD, bet desmitajā vietā ir brazīliešu modele Isabella Fontana, kas nopelnījusi 3 miljonus USD.

Otrdien Ekonomikas ministrija informēja Ministru Kabinetu par Latvijas eksporta veicināšanas programmas 2006. gada rīcības plāna īstenošanas gaitu. Piedāvājam iepazīties ar ar visu ziņojuma tekstu.

Informatīvais ziņojums Par Latvijas eksporta veicināšanas programmas 2006. gada rīcības plāna īstenošanas gaitu.

Informatīvais ziņojums ir sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 14. oktobra rīkojuma Nr. 755 Par Latvijas eksporta veicināšanas programmu 2005. - 2009. gadam (Programma) 4. punktu, kas paredz Ekonomikas ministrijai, sākot ar 2006. gadu katru gadu līdz 1. jūlijam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Eksporta veicināšanas programmas rīcības plāna īstenošanas gaitu iepriekšējā laikposmā.

Programma ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka eksporta veicināšanas mērķus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus. Programmas mērķis ir aktīvi veicināt Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, sekmēt jaunu tirgu apgūšanu, kā arī nostiprināšanos esošajos. Programmas pasākumu īstenošanu pārrauga Ekonomikas ministrija, savukārt, realizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

2006. gada laikā Latvijā tika nozagtas 1 603 automašīnas, savukārt 2007. gada pirmajos trīs mēnešos autozagļi pamanījušies nozagt jau 474 automašīnas. Visvairāk autozagļi bija kārojuši pēc Volkswagen un Audi automašīnām, taču autozagļi zaguši arī ne mazums dārgus luksus auto. Db.lv ir apkopojis Autonama sniegtos datus un piedāvā ieskatīties Latvijas dārgāko zagto auto topā.

2007. gada pirmajos trīs mēnešos visdārgākā nozagtā automašīna tāpat kā 2006. gadā bija Porsche Cayenne, kuras cena ir līdz 45 872 Ls. Šogad nozagta viena šāda automašīna.

Otrajā vietā ierindojas 2006. gada BMW X5. Tā cena atkarībā no komplektācijas svārstās robežās starp 21 250 un 36 687 latiem. Šā gada izlaiduma X5 nozagts tikai viens, savukārt 2004. gada X5 nozagts 4 reizes un 2005. gada modelis vienu reizi. Kopā šī gada pirmajos mēnešos nozagta 51 BMW markas automašīna.

Trešajā vietā ierindojas 2006. gada Audi Q7, kura cena ir 30 908 lati. Šāda mašīna nozagta viena. Kopā 2007. gada pirmajos trīs mēnešos nozagtas 107 Audi markas automašīnas.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

2006.gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir nedaudz samazinājies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaudzis tikai no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms.

2006.gada janvārī-decembrī kravu apgrozība ostās bija 59.5 milj. t kravu, kas ir par 0.9% mazāk kā 2005.gadā.

No ostām 2006.gadā nosūtīja 53.1 milj. t kravu, kas ir par 5% mazāk nekā 2005.gada 12 mēnešos. Pieaudzis no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms. Pērn no ostām nosūtīja 1.2 milj. t jēlnaftas – 2.8 reizes vairāk nekā 2005.gada divpadsmit mēnešos.

Citu svarīgāko nosūtīto kravu apjomi gan ir samazinājušies. No ostām nosūtīto naftas produktu apjoms bija 19.7 milj. t, kas ir par 2.2% mazāk nekā 2005.gada janvārī-decembrī. Nosūtīto ogļu apjoms samazinājies par 4.8%, sasniedzot 14.6 milj. t. No ostām nosūtīja arī 4.6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 19.2% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms 2006.gada divpadsmit mēnešos bija būtiski samazinājies, sasniedzot 5.1 milj. t, kas ir par 21.7% mazāk nekā 2005.gada attiecīgajā periodā.

Parex banka ir atmaksājusi Latvijas Krājbankai daļu no iepriekš samaksātās priekšapmaksas summas par Šveices banku AP Anlage & Privatbank AG, informēja Krājbankā.

Parex banka samaksājusi 3 miljonus eiro, papildus samaksājot uzkrātos procentus.

Atlikušo daļu iepriekš samaksātās priekšapmaksas divu miljonu eiro apmērā Parex banka nav atmaksājusi un ir nosūtījusi Krājbankai paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no līguma.

Kā norādīts iepriekš, gadījumā, ja darījuma pusēm 30 dienu laikā no strīda paziņojuma iesniegšanas dienas neizdosies vienoties par atlikušās priekšapmaksas atmaksu, Krājbanka strīdu nodos izskatīšanai Londonas starptautiskajai arbitrāžai.

Db.lv jau rakstīja, ka Krājbanka pieprasījusi Parex bankai atmaksāt iepriekš par AP Anlage & Privatbank AG samaksātos 5 miljonus eiro, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007.gada 1.ceturksnī Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir nedaudz palielinājies. 2007.gada janvārī-martā kravu apgrozība ostās bija 14,9 milj. t kravu, kas ir par 3,1% vairāk nekā 2006.gada 1.ceturksnī.

No ostām 2007.gada 1.ceturksnī nosūtīja 13,3 milj. t kravu, kas ir par 2,9% mazāk nekā 2006.gada 1.ceturksnī. No ostām nosūtīja 1,5 milj. t minerālmēslu - par 28,7% vairāk nekā 2006.gada 3 mēnešos. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1.ceturksni, ir palielinājies 7,5 reizes un veidoja 0,3 milj. t. Savukārt no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms 2007.gada 3 mēnešos ir samazinājies līdz 5,1 milj. t, kas ir par 7,9% mazāk nekā 2006.gada janvārī-martā. No ostām nosūtīja 1 milj. t kokmateriālu, kas ir par 8,6% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms veidoja 3,3 milj. t, kas ir par 11,1% mazāk nekā 2006.gada attiecīgajā periodā.

Žurnāls Forbes izveidojis sarakstu ar pelnošākajām jaunajām zvaigznēm, kuru vecums ir zem 25 gadiem, ņemot vērā to ienākumus laika posmā no 2006. gada jūnija līdz 2007. gada jūnijam.

1. Pirmajā vietā Forbes sarakstā ierindojies Klīvlendas Cavaliers spēlētājs Lebrons Džeimss (LeBron James) (dzimis: 30.12.1984), kas gada laikā nopelnījis 27 miljonus USD.

2. Savukārt otrajā vietā Forbes sarakstā iekļuvis amerikāņu futbola jaunā zvaigzne Redžijs Bušs (Reggie Bush) (dzimis: 02.03.1985). Viņš gada laikā savā makā ielicis 24 miljonus USD.

3. Tenisiste Marija Šarāpova (Maria Sharapova) (dzimusi: 19.04.1987) gada laikā nopelnījusi 23 miljonus USD.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007. gada janvārī – jūnijā kravu apgrozība ostās bija 31,4 milj. t kravu, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada 1. pusgadā, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

No ostām nosūtīja 27,6 milj. t kravu, kas ir par 0,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – jūnijā. No ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms pieauga par 32,9 % un veidoja 2,8 milj.t. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. pusgadu, ir palielinājies 2,4 reizes, sasniedzot 0,7 milj. t. No ostām nosūtīto naftas produktu apjoms veidoja 10,7 milj. t, kas ir par 1,9 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – jūnijā. Šā gada 1. pusgadā no ostām nosūtīja 2,2 milj. t kokmateriālu, kas ir par 3,6 % mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 6 mēnešos bija 7 milj. t, kas ir par 12 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Šodien, 27.septembrī, tika paziņots, kurus zīmolus Latvijas iedzīvotāji ir iemīlējuši visvairāk.

Latvijā mīlētākie zīmoli TOP 21

1. Nokia (Pozīcija 2006.gadā - 2.)

2. Laima (Pozīcija 2006.gadā - 1.)

3. Hansabanka (Pozīcija 2006.gadā - 10.)

4. LMT (Pozīcija 2006.gadā - 6.)

5. VISA (Pozīcija 2006.gadā - 13.)

6. LNT (Pozīcija 2006.gadā - 4.)

7. TV3 (Pozīcija 2006.gadā - 3.)

8. Fairy (Pozīcija 2006.gadā - nebija iekļauts.)

9. Ekselence (Pozīcija 2006.gadā - 14.)

10. Orbit (Pozīcija 2006.gadā - 19.)

11. Cido (Pozīcija 2006.gadā - 9.)

12. Maxima (Pozīcija 2006.gadā - 11.)

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Iepriekš maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) administratora amatam ieteiktā Aigara Lūša administrētā maksātnespējīgā SIA Skonto AL februāra beigās izsolē pārdos prasījuma tiesības pret Krājbanku par 920 000 latiem, liecina Lūša paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izsole notiks 29.februārī plkst.11 Antonijas ielā 7-2, Rīgā. Iepriekš Skonto AL 920 000 latu zaudējumus saistībā ar kādreiz pazīstamās viesnīcas Rolands pārdošanu no Krājbankas vēlējās piedzīt tiesas ceļā.

LETA jau ziņoja, ka viesnīca Rolands savulaik piederēja Skonto AL un tā bija ieķīlāta Krājbankā par 2,7 miljoniem latu, kas no bankas bija ņemti būvniecībai. Īpašumu 2004.gada sākumā iegādājās tā paša gada 30.ganvārī dibinātā SIA Calculus, samaksājot par to divus miljonus latu. Firmai tika pārdots arī Krājbankā ieķīlātais viesnīcas inventārs.

Izvērtējot nekustamā īpašuma pārdošanas apstākļus, Lūsis secinājis, ka darījuma rezultātā pilnvarnieka Krājbanka vainas dēļ Skonto AL un tās kreditoru kopumam nodarīti zaudējumi, kurus bankai ir pienākums atlīdzināt. Līdz ar to 2010.gada martā Rīgas apgabaltiesā tika iesniegta prasība pret Krājbanku.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2006.gadā ievērojami pieaugusi graudaugu kopējā sējumu platība – salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu - par 42.9 tūkst. ha jeb 9.1%. Nelabvēlīgie laika apstākļi visā veģetācijas periodā ietekmējuši graudaugu ražību. 2006.gadā novākti 1.2 milj.tonnu graudu, kas ir par 155.6 tūkst. tonnu jeb par 11.8% mazāk nekā 2005.gadā.

Graudaugu vidējā ražība samazinājusies no 28.0 cnt no 1 ha 2005.gadā līdz 22.6 cnt 2006.gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ziemāju graudaugu kopraža sarukusi par 16.2 tūkst. tonnu jeb 2.6%, kaut gan 2006.gadā ar ziemāju kultūrām apsētas ievērojami lielākas platības – par 23.4 tūkst.ha jeb par 12.5% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Sējumu platības pieaugušas visām ziemāju kultūrām, izņemot tritikāli. 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, iesēts par 20.3 tūkst.ha jeb par 15.4% vairāk ziemas kviešu. To īpatsvars kopējā graudaugu sējumu platībā pieaudzis līdz 29.8%, bet graudu kopievākumā līdz pat 39.8%. Tai pat laikā, samazinoties vidējai ziemas kviešu ražībai no 37.7 cnt no 1 ha 2005.gadā līdz 30.3 cnt no 1 ha 2006.gadā, kopraža kritusies par 36.4 tūkst.tonnu jeb par 7.3%.

12. martā viesnīcā Monica Centrum Hotels Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) iepazīstināja presi ar Latvijas mediju reklāmas tirgu datiem par 2006. gadu. LRA dati liecina, ka reklāmdevēji aizvien biežāk izmanto iespēju ievietot reklāmu internetā un kinoteātros pirms seansa sākuma.

Mēdiju reklāmas tirgus 2006. gadā sasniedzis 76, 01 miljonu latu, kas ir 24,8 % pieaugums, salīdzinot ar 2005. gadu.

Reklāma kino 2006. gadā nopelnījusi 453 000 latu, kas ir par 84,2 % vairāk nekā 2005. gadā. Patreiz kino reklāma sastāda 0,6 % no kopējā mediju reklāmas tirgus Latvijā. SIA Forum Cinemas pārstāvis Reinis Amoliņš paskaidroja, ka tas esot skaidrojams ar skatītāju skaita pieaugumu un veiksmīgo 2006. gada kino programmu.

Internets ir ceļā uz statusu - tradicionālais medijs. 2006. gadā turpinājās iepriekš novērotā tendence, ka apjomi šajā jomā gandrīz dubultojas. 2006. gadā ienākumi par reklāmu ievietošanu internetā ir palielinājušies par 93,5 % (3 263 000 latu). A/S Delfi Reklāmas daļas vadītājs Egmonts Gržibovskis uzskata, ka šāda strauja izaugsme rada vairākas problēmas - augstu reklāmas piesātinājumu un reklāmu cenu pieaugumu. Lai saglabātu līdzšinējos tempus, šīm problēmām esot jāpievērš īpaša vērība.

2007. gada 9 mēnešos Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gada janvārī – septembrī kravu apgrozība ostās bija 47,2 milj. t kravu, kas ir par 4,1 % vairāk nekā 2006. gada 9 mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 9 mēnešos nosūtīja 41,4 milj. t kravu, kas ir par 1,7 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – septembrī. Pieaudzis no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms. 2007. gada deviņos mēnešos no ostām nosūtīja 4 milj. t minerālmēslu – par 14,7 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada janvārī – septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – septembri, ir palielinājies 1,5 reizes un tas bija 1 milj. t. Arī no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms 2007. gada janvārī – septembrī ir palielinājies un tas bija 16,2 milj. t, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī - septembrī. Bez tam 2007. gada 9 mēnešos no ostām nosūtīja arī 3,6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 2,8 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 9 mēnešos bija 10,4 milj. t, kas ir par 9,3 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Pēdējo divpadsmit mēnešu laikā Brazīlijas modele un kinoaktrise Žizele Bundhena spējusi nopelnīt 42 miljonus ASV dolāru un saskaņā ar žurnāla Forbs izveidoto sarakstu ir pasaules pelnošākā modele.

Nākamās pasaules pelnošākās modeles no saraksta līderes ievērojami atpaliek. Otrajā un trešajā vietā ierindojusies austrāliete Miranda Kerra un brazīliete Adriana Lima. Abas modeles divpadsmit mēnešu laikā nopelnījušas attiecīgi 7,2 un sešus miljonus ASV dolāru.

Lielbritānijas modele Keita Mosa, kura bijusi daudzu slavenu modes namu seja, Forbes sarakstā ieņem ceturto vietu un pēdējā gada laikā nopelnījusi 5,7 miljonus ASV dolāru. Pirmo piecinieku noslēdz Ķīnas modele Liu Vena, kurai aizvadītais gads ienesis 4,3 miljonus ASV dolāru. Forbes prognozē, ka L. Vena, palielinoties Ķīnas starptautiskajai nozīmei, kļūs ietekmīgāka un pieprasītāka.

Ceturtdien, 25.oktobrī, laikraksts Dienas bizness pasniedza balvas veiksmīgākajiem TOP 500 Latvijas uzņēmumiem, kuri 2006. gadā bija visstraujāk kāpinājuši apgrozījumu, sekmējot sava uzņēmuma un valsts ekonomisko izaugsmi.

Latvijas uzņēmēju eliti uzrunāja Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers. Šā gada TOP 500 vērienīgāko nomināciju – TOP 10 veiksminieks – no Finanšu ministra Oskars Spurdziņa rokām saņēma SIA Latvijas Statoil izpilddirektore Baiba Rubess.

Kā liecina tieši šodien klajā nākušais ikgadējais izdevums TOP 500, iepriekšējais gads komercdarbībai ir bijis pats veiksmīgākais kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, to apstiprina visu uzņēmumu kopējā tīrā peļņas bilance, kas bija rekordliela un pārsniedza 1,6 miljardus latu, ievērojamā jauno komercsabiedrību «dzimstība» — nodibināts lielākais uzņēmumu skaits pēdējo 12 gadu laikā un citi rādītāji, secina Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis.

Pastāv draudi, ka maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka kreditoru prasījumus nebūs iespējams apmierināti par apmēram 50 milj. Ls latu, jo šī summa, iespējams, pretlikumīgi pārskaitīta trešajām personām, savā paziņojumā uzsver Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) tikmēr šo informāciju noliedz, sakot, ka visas izmaksas notikušas saskaņā ar lēumu par saistību izpildes ierobežojumiem. Savukārt informācijiu par trešajām personām jeb personām, kurām maksājumi tika veikti, Komisija nevar publiskot, ne tāpēc, ka nevēlas vai slēpj informāciju, bet tāpēc, ka tā ir klientu intereses skaroša informācija, ko banku nozarē aizsargā likums. Taču, ja būs nepieciešams, FKTK arī šo informāciju nodrošinās, bet tikai likumā noteiktajā kārtībā.

Saeimas deputāts Uldis Augulis pauž: «Uzskatām, ka šādā gadījumā ir nodarīts kaitējums arī Latvijas valsts budžetam, jo Latvijas Krājbankā savus finanšu līdzekļus ir noguldījuši arī valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī valsts iestādes kopumā aptuveni 70 milj. Ls apmērā. Izskatās, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un valdība grib atkārtot savas iepriekš pieļautās kļūdas komunikācijai ar sabiedrību par notiekošo Latvijas Krājbankā. Neviena atbildīgā valsts amatpersona joprojām oficiāli nav šādu informāciju nedz noraidījusi, nedz arī apstiprinājusi.»

Šā gada 21.janvārī Rīgas apgabaltiesa plāno skatīt prasību, ko cēlusi LR Ģenerālprokuratūra kādreizējās VAS Latvijas Krājbanka interesēs pret likvidējamo a/s Banka Baltija un trešo personu SIA Grīnberga sabiedrība par 1994.gada 18.februāra ķīlas līguma atzīšanu par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža, informēja Rīgas apgabaltiesa.

1996.gada 15.janvārī Rīgas apgabaltiesā saņemtajā prasībā norādīts, ka 1994.gada 1.februārī starp a/s Banka Baltija un Valsts akciju sabiedrību Latvijas Krājbanka tika noslēgts termiņdepozīta līgums, saskaņā ar kuru VAS Latvijas Krājbanka ieguldīja depozītā a/s Banka Baltija 500 000 ASV dolārus.

Saskaņā ar noslēgto aizdevuma līgumu a/s Banka Baltija izsniedza aizdevumu 500 000 ASV dolāru apmērā SIA Grīnberga sabiedrība.

Lai nodrošinātu izsniegto aizdevumu, starp a/s Banka Baltija un VAS Latvijas Krājbanka 1994.gada 18.februārī tika noslēgts ķīlas līgums par labu SIA Grīnberga sabiedrība.

Rīgas reģionālās filiāles darbinieki 2006. gada septembrī un 2007.gada jūlijā aptaujāja Rīgas bezdarbniekus, lai noskaidrotu viņu viedokli par darbā iekārtošanās jautājumiem un vēlamo darba samaksu, kas liecina, ka gada laikā pieaudzis bezdarbnieku vēlamās algas lielums, Db.lv informēja Nodarbinātības valsts aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Ja pirms gada visvairāk aptaujāto (32%) vēlējās par darbu saņemt no 200 līdz 300 latu mēnesī pēc nodokļu nomaksāšanas, tad šogad lielākā daļa aptaujas dalībnieku (34%) grib saņemt virs 500 latiem mēnesī. Šogad par atalgojumu līdz 100 latiem gatavi strādāt 1%, līdz 200 latiem – 8%, līdz 300 latiem – 18% aptaujāto. Algu līdz 400 latiem par pieņemamu nosauca 20% respondentu.

Uz pusi (no 20% 2006. gadā līdz 10% 2007. gadā) samazinājies to bezdarbnieku skaits, kuru iepriekšējais vidējais mēneša atalgojums pēc nodokļu nomaksas bija līdz 100 latiem, toties būtiski (no 15% 2006. gadā līdz 26% 2007. gadā) pieaudzis to bezdarbnieku skaits, kuri pirms darba zaudēšanas saņēmuši algu virs 400 latiem pēc nodokļu nomaksas.

Šogad jūnijā ugunsgrēkos gāja bojā viens cilvēks, kas ir mazākais bojā gājušo cilvēku skaits mēnesī pēdējo piecu gadu laikā, tā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apkopotā statistiku par ugunsgrēkiem, Db.lv informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka palīdze Inga Vetere.

Pēdējos piecos gados jūnijā ugunsgrēkos dzīvības zaudē vidēji deviņi cilvēki. Lielākais bojā gājušo skaits bija 2003.gada jūnijā, kad ugunsnelaimes prasīja 13 cilvēku dzīvības, 2004.gadā – 11, 2005.gadā – 7, bet 2006.gadā jūnijā ugunsgrēkos gāja bojā deviņi cilvēki.

Jūnijā dzēsti 818 ugunsgrēki, kas salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir par 23% mazāk, kad bija reģistrēti 1060 ugunsgrēki, tomēr salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem šis skaits ir samērā liels, jo 2003.gadā bija reģistrēti 763 ugunsgrēki, 2004.gadā – 627, bet 2005.gadā – 597 ugunsgrēki.

No šā gada jūnijā reģistrētajiem 818 ugunsgrēkiem 245 ir izcēlušies dzīvojamās mājās, 78 – transporta līdzekļos un transporta nozares objektos, 16 – sabiedriskās ēkās, 16 – ražošanas ēkās, 11 – jaunbūvēs, kā arī 291 reizi dega pamestas ēkas un atkritumi. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu visos objektos ugunsgrēku skaits ir samazinājies, izņemot transporta līdzekļos un transporta nozares objektos ugunsgrēku skaits ir pieaudzis par 37%.