Latvijas kuģniecības vadība īsti nezina, kam pieder uzņēmuma 27.55 % akcijas 55 miljonu latu nominālvērtībā. Tas savukārt vadību dara bažīgu, šodien žurnālistiem atzina Kuģniecības (LK) valdes loceklis Raivis Veckāgans un arī zvērināts advokāts Agris Bitāns.

Saskaņā ar biržai sniegto informāciju par akcionāriem uz 2009. gada 30. aprīli, Kuģniecības 49.94 % pieder a/s Ventspils nafta, bet 27.55 % - International Baltic Investments (IBI), kas, saskaņā ar LK vadības rīcībās esošo IBI gada pārskatu, pieder Arnim Nīcgalim, Mārtiņam Kvēpam un SIA Heidelberga. Tomēr Kuģniecības vadība apšauba IBI likumīgās īpašumtiesības uz šīm akcijām, tā 2009. gada pavasarī iesniegusi arī prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā, lūdzot atzīt par spēkā neesošiem darījumus ar LK akcijām starp IBI un ārzonas kompānijām – līdzšinējām 27 % LK akciju īpašniecēm – Ojay Limited un Eastgate Properties Limited.

Latvijas kuģniecības akcionāru sapulcē, kurā tika apstiprināts kompānijas gada pārskats, netika ielaisti akcionāri, kurus dēvē par Lemberga oponentiem un kas pārstāv teju trešdaļu akciju.

Par to, ka bez īpašiem paskaidrojumiem Ventspils naftai piederošās (49.94 %) kuģniecības akcionāru sapulcē neielaida kuģniecības akcionāru - International Baltic Investments LTD (27.55 %), Db zināja stāstīt advokāts Mārtiņš Kvēps.

Kuģniecība šodien biržai paziņojusi, ka tā iesniegusi prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā, lūdzot atzīt par spēkā neesošiem darījumus ar LK akcijām starp International Baltic Investments LTD un ārzonas kompāniju Ojay Limited (Ojay) 35 315 568 akciju iegādi un Eastgate Properties Limited (Eastgate) par LK 19 783 784 akciju iegādi. M. Kvēps atzina, ka šis paziņojums nevarēja kalpot par oficiālu iemeslu akcionāra neielaišanai sapulcē.

Par AS Latvijas kuģniecība darījumiem, kuri pēc minoritārā investora Atholl Greeсe domām vedot uz kompānijas maksātnespēju, esot ieinteresējusies Drošības policija.

Tikmēr paši Atholl Greeсe paziņojuši , ka gatavo prasības tiesai lai vērstos pret Latvijas kuģniecību. Latvijas kuģniecības vadība savukārt jau iepriekš noraidīja visus pārmetumus un aizdomas par uzņēmuma darbību uzsverot, ka Grieķijā reģistrētā kompānija esot "neskaidras izcelsmes uzņēmums", kas dibināts tikai 2008. gada 30. decembrī. Ši uzņēmuma aktivitātes esot jāskata ciešā kontekstā ar LK centieniem atšķetināt kuģu frakta krāpšanas shēmas, kas daudzu gadu garumā noteiktai cilvēku grupai esot ļāvušas piesavināties 30 - 40 miljonu ASV dolāru.

Latvijas kuģniecības administratīvo ēku Elizabetes ielā 1 pēcpusdienā algoti strādnieki apjozuši ar stiepļu žogu un no iekšpuses apklājuši ar melnu pārsegu. Latvijas kuģniecības valde īsteno visus nepieciešamos drošības pasākumus, lai aizsargātu sabiedrības vairāk nekā 5000 akcionāru īpašumu, teikts LK paziņojumā.

Šādu a/sLatvijas kuģniecība rīcību izraisījuša bažas par piektdien gaidāmo akcionāru sapulci. Db.lv jau vēstīja, ka Ventspils nafta (VN) nepiekrīt Latvijas kuģniecības (LK) valdes lēmumam pārcelt 8.oktobrī paredzēto kuģniecības akcionāru sapulci un plāno to noturēt (Elizabetes ielā 21, Monika Centrum Hotel), aicinot piedalīties arī valdības pārstāvjus.

Latvijas kuģniecības bažas šajā situācijā pastiprinājušas ziņas, ka LK no trešo personu puses, iespējams, plānots ieņemt ar spēku, izmantojot tās pašas privātās apsardzes firmas TM Security pakalpojumus, kas šāgada pavasarī bija iesaistīta vardarbībā Ventspils uzņēmuma Ventbunkers birojā Ventspilī vairākkārtējā ēku ieņemšanā. AS Latvijas kuģniecība rīcībā esošā informācija liecina, ka uzbrukumā uzņēmumam ieinteresēta akcionāru grupa, kas krāpniecisku darbību rezultātā nodarījusi ievērojamus zaudējumus uzņēmumam un pārējiem tā vairāk nekā 5000 akcionāru, teikts LK Valdes priekšsēdētāja palīga Ģirta Apsīša paziņojumā.

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība plāno palielināt pamatkapitālu līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slegtajā akciju emisijā, liecina paziņojums Nasdaq Rīga.

Paziņojumā teikts, ka pamatojoties uz akcionāra Vitol Netherlands B.V. (Vitol) pieprasījumu, jautājums par pamatkapitāla palileināšanu iekļauts ārkārtas akcionāru sapulcē, kas notiks 19.septembrī.

Akcionāru sapulcē plānots atbalstīt pamatkapitāla palielināšanu par 60 miljoniem eiro līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slēgtajā (ne publiskajā) akciju emisijā ar mērķi refinansēt kuģošanas biznesa parādsaistības.

Jau vēstīts, ka Latvijas kuģniecība koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 43,69 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, taču koncerns guva peļņu 8,597 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Saskaņā ar Latvijas kuģniecības akcionāru ārkārtas sapulces lēmumiem, kompānijas padomē atgriežas Olga Pētersone, pret kuru un vairākiem citiem bijušajiem padomes locekļiem nolemts celt prasību par kuģniecības nodarīto zaudējumu atlīdzību, kā arī par netaisnu iedzīvošanos.

Akcionāru sapulcē piedalījās akcionāri, kas pārstāvēja 90,08% no balsstiesīgo akciju skaita. Tie nolēma uzdot S. Bodijam sasaukt LK jaunievēlētās padomes pirmo sēdi, paziņot padomes locekļiem par padomes sēdes norises laiku un vietu, noteikt LK jaunievēlētās padomes pirmās sēdes darba kārtību, kā arī veikt citas nepieciešamās darbības, kas saistītas ar LK jaunievēlētās padomes pirmās sēdes sasaukšanu un noturēšanu. Paredzēts, ka kuģniecības padome strādās bez atlīdzības.

Tāpat kuģniecības akcionāri tomēr izskatīja kompānijas 2009.gada pārskatu un zaudējumus 17,59 miljonu latu apmērā segt no nākamo periodu peļņas.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Latvijas kuģniecība (LK) nosūtījusi oficiālus iesniegumus vairākām Latvijas varas institūcijām, lūdzot pārbaudīt 27.55 % LK akciju ieguves darījuma likumību un iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas International Baltic Investments Ltd. (IBI) darbībās.

Kā liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā, iesniegumi adresēti Valsts ieņēmumu dienestam, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, Finanšu policijai, Ekonomikas policijai un Uzņēmumu reģistram. LK norāda uz iespējamām pretrunām IBI publiski paustajās pretenzijās uz minētās vismaz 55 miljonu latu vērtās LK akciju paketes īpašumtiesībām un IBI oficiālo finanšu dokumentāciju, kurā neatspoguļojas ne minētās akcijas, ne īpašumtiesības uz tām, ne arī it kā ar tām veiktais darījums vai vispār valstij maksāti jebkādi nodokļi.

Pavasarī LK iesniedza prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā, lūdzot atzīt par spēkā neesošiem darījumus ar LK akcijām starp IBI un ārzonas kompānijām Ojay Limited (Ojay) un Eastgate Properties Limited (Eastgate). Tiesa šo LK pieteikumu ir pieņēmusi izskatīšanai, un pirmā tiesas sēde ir paredzēta decembrī.

Janvāra mēnesis vērtspapīru tirgos ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā uzrādīja izaugsmi. Ja iepriekšējā apskatā minēju, ka Rīgas biržas indekss visa 2018. gada laikā nokrita par 6,72%, tad šā gada pirmajā mēnesī izaugsme veidoja 6,24%. Līdzīgi arī S&P500 indekss - iepriekšējā gada laikā nokrita par 6,74%, janvārī pieauga par 7,09 %. Jāpiezīmē, ka S&P500 indekss pēdējās divās janvāra dienās pieauga par 2%, jo parādījās pirmās uzņēmumu atskaites par iepriekšējo periodu ar labiem rezultātiem.

(Avots: tradingview.com)

Līdz ar to indeksu lielums (vidējās akciju cenas) ir 2018. gada sākuma līmenī. Lai gan janvārī ziņu plūsma nebija tik optimistiska un analītiķu vērtējums gada sākumā par akciju tirgus nākotni neparedzēja šādu izaugsmi. Es to skaidroju ar investoru ticību uzņēmumu darbībai iepriekšējā gadā un cerību, ka atskaites par 2018. gadu būs labākas nekā paredzēts. Cenā tiek ietverta ticība, ka uzņēmumi uzrādīs labākus datus. Šajā situācijā es saskatu psiholoģisku spiedienu uz uzņēmumu vadību uzrādīt labus datus. Daļa analītiķu paredz izaugsmes samazinājumu vai pat recesiju, un, ja uzņēmumi masveidā sāks publicēt sliktākus rezultātus nekā paredzēts, akciju tirgus tik tiešām var nonākt recesijā. Krītoša tirgus situācijā uzņēmumiem ir grūtāk piesaistīt līdzekļus izaugsmei un investīcijām. Man var iebilst un teikt, ka uzņēmumiem jāatspoguļo patiesā situācija atskaitēs un nedrīkst manipulēt ar datiem. Ir dažādas iespējas grāmatvediski palielināt vai samazināt peļņu, aktīvus un citus balances posteņus, nepārkāpjot likumus. Mans secinājums, janvāris bija labs mēnesis investoriem vērtspapīros.

Viens no lielākajiem Rīgas Fondu biržas emitentiem - Latvijas kuģniecība - apsver akciju kotāciju Varšavas biržā, jo, iespējams, nevēlas pildīt informācijas atklāšanas prasības.

Varšavas biržas pārstāvis Marcins Prezlovskis (Marcin Przeszłowski) Db informēja, ka Varšavas biržai ar LK notiek sarunas un tā ir saņēmusi vēstuli, kurā biržas pārstāvji aicināti satikties ar uzņēmuma pārstāvjiem, taču patlaban tikšanās datums vēl nav zināms. Oficiāls pieteikums par vēlmi kotēt biržā akcijas nav saņemts, tā M. Prezlovskis. LK paziņojusi Rīgas biržai, ka regulāri interesējas par vērtspapīru tirgus norisēm reģionā. Lai detalizētāk izzinātu vērtspapīru tirgus situāciju, precīzāk izprastu tajā notiekošos procesus un sasaisti ar globālā tirgus aktualitātēm, LK atbildīgie eksperti un speciālisti vēlas mērķtiecīgi iepazīties ar šā tirgus ietekmīgākajām organizācijām un to piedāvātajām iespējām. Patlaban šādi jautājumi minētajā kontekstā LK vadības struktūrās nav skatīti vai pieņemti, teikts LK paziņojumā. LK lielākā akcionāra Ventspils naftas (VN) pārstāve Gundega Vārpa aģentūrai LETA teikusi, ka VN šobrīd neizskata iespēju savas akcijas kotēt citā biržā.

Latvijas kuģniecības koncerns jau otru gadu cieš milzu zaudējumus, bet tās apgrozījums samazinājies uz pusi, tādējādi uzrādot vājākos rezultātus pēdējo vismaz piecu gadu laikā. Koncerna auditors turklāt apšauba koncerna spēju turpināt savu darbību nākotnē, jo kompānijas spēju sasniegt noteiktos finanšu mērķus un rādītājus varētu būtiski ietekmēt izmaiņas, ja tādas būtu, galvenajos pieņēmumos.

2010. gadā koncerns cieta 78,35 miljonu latu zaudējumus, kas ir par 72% lielāki nekā 2009. gadā. 2008.gadā kuģniecības koncerns strādāja ar 28,16 miljonu latu peļņu, 2007. gadā peļņa bija 34,4 miljoni latu, 2006. gadā peļņas apjoms bija 18,9 miljoni latu, bet 2005. gadā – 15,5 miljoni latu.

Viens no labākajiem pēdējā laikā bijis 2004. gads, kad kuģniecības koncerns uzrādīja 38,55 miljonu latu peļņu. 2003. gadā peļņa bija 18 miljoni latu.

Kuģniecības koncerna neto aktīvu apjoms 2010. gada beigās bija 365,16 miljoni latu, kas ir par 22,6% mazāk nekā 2009. gada beigās un par 36% mazāk nekā 2008. gadā.

Auditors skaidro, ka LK norādītā piezīme, ka kompānijas finanšu pārskats sagatavots, pieņemot, ka koncerns turpinās savu darbību arī nākotnē, tomēr koncerna spēja sasniegt prognozētos finanšu mērķus un rādītājus, lai izpildītu aizdevēju noteiktā prasības un ierobežojumus, atkarīga no vairākiem ārējiem faktoriem.

Latvijas kuģniecības koncerna neto peļņa pagājušajā gadā sasniegusi 67 miljonus ASV dolāru, par 33,3 miljoniem ASV dolāru pārsniedzot 2006. gada attiecīgā perioda rādītāju, liecina šodien notikušajā uzņēmuma akcionāru sapulcē apstiprinātie finanšu rezultāti.

Akcionāru sapulce nolēmusi Latvijas kuģniecības koncerna mātes sabiedrības pārskata gada zaudējumus ieskaitīt iepriekšējo gadu nesegtajos zaudējumos. Par Latvijas kuģniecības revidentu šā gada pārskatu revīzijai tika izvēlēta auditorfirma Ernst & Young Baltic.

Komentējot akcionāru sapulcē pieņemtos lēmumus, Latvijas kuģniecības padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs atzina, ka akcionāri novērtējuši uzņēmuma attīstību un panākumus saimnieciskajā darbībā. Viņš sacīja, ka savlaicīgi iesāktā un mērķtiecīgi veiktā flotes atjaunošana un kuģniecības darbinieku kopīgs darbs ir pamats arī sekmīgai turpmākajai attīstībai.

Tajā pašā laikā U. Pumpurs pauda neizpratni, sakot, ka «uz Latvijas kuģniecības kārtējo akcionāru sapulci akcijas nebija bloķējis neviens no aizdomīgajiem akciju īpašniekiem, par kuru akciju īpašuma patieso stāvokli uzņēmuma valdei iepriekš tika iesniegti pretrunīgi dokumenti. Cik zināms, vairākas tiesībsargājošās institūcijas veic attiecīgas pārbaudes. Žēl, ka uzņēmuma biznesa rezultāti un saimnieciskā darbība nav vienlīdz svarīgas tēmas visiem akcionāriem.»

No 1. oktobra Baltijas Tirgus uzturētāju programmai pievienojas Orion Securities un SEB Pank, lai veicinātu tirgus likviditāti, informē NASDAQ OMX Riga.

Orion Securities darbosies kā tirgus uzturētājs trīs uzņēmumu akcijām, savukārt SEB Pank nodrošinās tirgus likviditāti astoņu uzņēmumu akcijām, kas ir iekļautas Baltijas Oficiālajā sarakstā. AB bank Finasta, kas jau piedalās Baltijas Tirgus uzturētāju programmā, nodrošinās likviditāti vēl viena uzņēmuma akcijām.

NASDAQ OMX Baltijas Tirgus uzturētāju programma tika uzsākta šā gada 1. jūlijā. Lai rosinātu tirgus dalībniekus iesaistīties šajā brīvprātīgajā programmā, NASDAQ OMX piedāvā atlaides standarta tirdzniecības komisijas maksām 40% apmērā. Dalībniekam, kurš nodrošina likviditāti vismaz trim akcijām, pienākas tirdzniecības maksas atlaide par visām attiecīgajā tirgū tirgotajām akcijām.

Šodien NASDAQ OMX Riga biržā par 8 % samazinājās Latvijas kuģniecības akciju cena, pēdējā darījumā sasniedzot 46 santīmus par vienu akciju.

Biržas informācija liecina, ka ar Baltijas oficiālajā sarakstā kotētajām kuģniecības akcijām veikti 7 darījumi, kuros tirgotas 1450 akcijas. Iespējams, akciju cenas straujš samazinājums bija saistīts ar Kuģniecības mazā akcionāra Atholl Greece LTD pausto satraukumu par uzņēmuma darbību un izteiktajām bažām par kuģniecības iespējamu maksātnespēju. Tiesa, pati kuģniecība šos pārmetumus noraida.

No oficiālā saraksta iekļautajiem uzņēmumiem visvairāk darījumi – 15 – tika veikti ar Olainfarm akcijām – kopumā tirgotas 6.2 tūkstoši akcijas 3.1 tūkstoša latu apjomā.

Savukārt Baltijas Otrajā sarakstā no Rīgas biržas uzņēmumiem visaktīvāk tirgotas Valmieras stikla šķiedras akcijas – veikts 41 darījums ar 27.5 tūkstoši akcijām. Kopumā darījumos dominējuši pārdevēji, jo kompānijas akciju cena dienas laikā noslīdējusi par 8.57 % un pēdējā darījumā cena bija 32 santīmi par akciju.

Piektdien, 5. septembrī Horvātijas kuģu būves rūpnīcā 3. Maj norisināsies pēdējā no desmit šajā kuģu būves rūpnīcā pasūtītajiem Latvijas kuģniecības kuģiem jaunbūves vārda došanas un ūdenī nolaišanas ceremonija.

Kuģim tiks dots Latvijas jūrniecības šūpuļa – pilsētas Ainaži vārds, un kļūt par tā krustmāti Latvijas kuģniecība ir aicinājusi Ainažu jūrskolas muzeja direktori Ivetu Erdmani, kura ar savu entuziasmu un profesionālajām zināšanām devusi būtisku ieguldījumu Latvijas jūrniecības vēstures un tradīciju saglabāšanā. Plānots, ka svinīgajā ceremonijā piedalīsies arī Valsts prezidents Valdis Zatlers. Jauno tankkuģi paredzēts nodot ekspluatācijā līdz šā gada beigām. Tankkuģa jaunbūves vārda došanas un ūdenī nolaišanas ceremonija iecerēta Valsts prezidenta un Latvijas uzņēmēju delegācijas vizītes, kā mērķis ir ekonomiskās sadarbības veicināšana ar Horvātiju, laikā. Īstenojot tankkuģu atjaunošanas programmu, Latvijas kuģniecība ir attīstījusi veiksmīgu sadarbību ar Horvātijas kuģu būvētavu 3. Maj un realizējusi apjomīgu investīciju programmu: 2004. gada beigās Latvijas kuģniecība noslēdza aizdevuma līgumu 360 miljonu ASV dolāru apjomā ar Eiropas vadošo banku sindikātu, kas paredz 14 tankkuģu jaunbūvju, tostarp arī desmit Horvātijas kuģu būvētavā pasūtīto tankkuģu, projekta finansēšanu. Apmēram 70 % no projekta kopējās summas veido banku aizdevumi, savukārt pārējos 30 % finansē Latvijas kuģniecība no pašu līdzekļiem.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Latvijas kuģniecības pirmā ceturkšņa neto peļņa sasniegusi 7.6 miljonus ASV dolāru (3.81 miljonu latu), liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Būtiski samazinoties ienākumiem no novecojušo Latvijas kuģniecības flotē ietilpstošo kuģu pārdošanas, 2009. gadā gūtā peļņa ir par 7.8 miljoniem dolāru zemāka, salīdzinot ar pagājušā gada pirmā ceturkšņa rezultātiem.

«Svarīgākais, ka arī ekonomikas recesijas laikā Latvijas kuģniecības darbība nes peļņu, un rezultāts no kuģu darbības ir pat uzlabojies, ja salīdzinām ar pagājušā gada pirmo ceturksni. To izdevās panākt, pastāvīgi izvērtējot izmaksu lietderību. Tomēr jāatzīst, ka no ekonomikas lejupslīdes negatīvajām sekām izvairīties neizdosies arī mums, ņemot vērā, ka pasaules izejvielu transporta tirgū pieprasījums pēc tankkuģu nomas ir daudz zemāks par piedāvājumu, kā rezultātā krasi krītas kuģu frakts likmes,» norāda Latvijas kuģniecības padomes priekšsēdētājs Māris Gailis.

Pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi lielu ietekmi atstājuši arī uz Baltijas akciju dinamiku. Tiesa gan, līdzīgi kā tas ir citur, arī šī reģiona vietējās biržās pēdējās nedēļas drīzāk dominē cerības par to, ka agrākā izpārdošana, iespējams, bijusi pārspīlēta.

Pasaules akciju tirgiem šā gada pavasara sākumā krītot panikā, kopējā Baltijas OMX Baltic Benchmark akciju indeksa vērtība līdz marta vidum noplanēja par 30% zemāk. Kopš tā brīža tā ir palēkusies jau par 18%. Ja salīdzina ar janvāra sākumā vērojamo līmeni, tad tā gan joprojām ir vairāk nekā par 10% zemāka.

Rīgas biržas akciju OMX Riga indeksa vērtība šīs nedēļas vidū atradās vien nepilnus divus procentus zem sava šā gada sākuma līmeņa. Līdzīgs kritums šādā periodā bijis vērojams arī Lietuvas uzņēmumu akcijām. Straujāk – aptuveni par 11% - cena sarukusi Igaunijas biržā publiski tirgoto uzņēmumu akcijām. No trim Baltijas valstīm tieši Igaunijā pirmajā tika novērots saslimšanas gadījums ar Covid-19. Šobrīd šajā valsī saslimušo skaits ar šo vīrusu ir lielāks un ir pārsniedzis 1700 barjeru. Pieejamā informācija liecina, ka šīs nedēļa vidū Lietuvā tie bija aptuveni 1400 gadījumi un Latvijā – 900 gadījumi.

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup būs viens no pirmajiem uzņēmumiem Latvijas biržas vēsturē, kas gandrīz visas akciju sākotnējo publisko piedāvājuma (IPO) tikšanās un komunikāciju ar potenciālajiem investoriem organizēs ar moderno tehnoloģiju palīdzību virtuālajā vidē.

AS DelfinGroup laika posmā no 22. septembra līdz 11. oktobrim rīkos gan privātus, gan publiskus digitālos investīciju vebinārus privātajiem investoriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Vebināri un interaktīvas prezentācijas privātajiem investoriem būs pieejamas gan Nasdaq Riga, gan LHV Bank, gan citās platformās.

Vebināru mērķis ir mudināt Baltijas valstu iedzīvotājus investēt vietējā kapitāla tirgū, kā arī iepazīstināt privātos investorus ar AS DelfinGroup šoruden plānoto akciju sākotnējo publisko piedāvājumu.

Tostarp publiska virtuālā konference Nasdaq Riga platformā pilnīgi visiem interesentiem un Baltijas valstu investoriem notiks 28. septembrī plkst. 11:00 angļu valodā un plkst. 13:00 latviešu valodā (Rīgas laiks). Vebināru vadīs un uz jautājumiem atbildēs AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš un valdes loceklis Kristaps Bergmanis.

Notikumi Rīgas fondu biržā 2007.gada 3.ceturksnī, atbilstoši Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta vadītāja Āra Dreimaņa sniegtajai informācijai:

-Alternatīvajā akciju tirgū First North Latvijā pirmais Sertificētais konsultants

-Indekss sasniedz rekordu un turpina kāpumu

-OMX Derivatīvu biržā Stokholmā sāk piedāvāt tirdzniecību ar nākotnes līgumiem uz Baltijas tirgojamo indeksu OMX

-Pieaug tirdzniecības aktivitāte

-Jauni biržas biedri

Alternatīvajā vērtspapīru tirgū pirmais sertificētais konsultants

Septembrī Rīgas Fondu birža parakstīja līgumu ar korporatīvo finanšu uzņēmumu Eventus Partners (agrāk Biznesa Risinājumi), kas kļuvis par pirmo sertificēto konsultantu, kas drīkstēs pārstāvēt uzņēmumus alternatīvajā vērtspapīru tirgū First North Latvijā.