Mežizstrādātāji centīsies pārliecināt Saeimas amatpersonas, komisiju un frakciju vadītājus atbalstīt valdības noraidītos grozījumus akcīzes nodokļa likumā par atlaižu piešķiršanu meža darbu veikšanai, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tā nolemts Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas sēdē. Tāpat, lai pievērstu uzmanību situācijai nozarē, tiks rīkots pikets. Mežizstrādātāji bija sašutuši un neizpratnē par to, kāpēc Ministru kabinets ir noraidījis sagatavotos grozījumus likumā «Par akcīzes nodokli». Bija iecerēts, ka nodokli par dīzeļdegvielas izmantošanu atmaksās par augsnes sagatavošanu meža atjaunošanai; kokmateriālu sagatavošanu cirsmā ar koku gāšanas mašīnu; cirsmā sagatavoto kokmateriālu pievešanu līdz meža ceļam. Tiesa, nodokļa atmaksāšanu tika piedāvāts limitēt, piemērojot dīzeļdegvielas patēriņa normas atkarībā no veiktā darba. Noteikti arī vairāki ierobežojumi, proti, akcīzes nodokļa atmaksa pienāksies tiem, kuri augsnes sagatavošanu meža atjaunošanai veikuši vismaz 5 ha apjomā, bet kokmateriālu sagatavošana cirsmās ar koku gāšanas mašīnu vai cirsmās sagatavoto kokmateriālu pievešanu līdz meža ceļam veikuši vismaz 200 m3 apjomā.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

SIA Latsin valdes loceklis un direktors Varis Sīpols tāpat kā vairāki citi mežizstrādātāji atzīst, ka pēdējā gada laikā būtiski mežizstrādātājus ietekmē valsts mežu apsaimniekotāja īstenotā politika un pieņemtie lēmumi. Proti, apaļkoku sortimentu tirdzniecības modelī viņi kļūst par vienkāršu pakalpojumu mežizstrādes un mežsaimniecisko darbu veicējiem. Tā kā līdz šim mežizstrādātāji tika līgti tikai uz vienu gadu (tikai pērnā gada nogalē radās ilgāka termiņa līgumi uz 3 gadiem), tiem, kuri investēja mežizstrādes tehnikā — hārvesteros un forvarderos —, nebija garantijas par šādu pakalpojumu iegūšanu nākamajamā gadā. Tas palielināja gan šo kompāniju tālākās izaugsmes risku, gan jau ieguldīto līdzekļu (kredītu, līzingu) atpelnīšanu, kas lielākoties kā Damokla zobens karājās pār ne vienu vien uzņēmumu. Tā kā valsts mežu apsaimniekotāja mežizstrādes pakalpojumu konkursantiem tiek pieprasīta izziņa par to, ka nav nodokļu parādu, nevis cik ir samaksāts nodokļos, tad vairākiem mežizstrādātājiem tas liek izteikt pieņēmumu par to, ka, lai noturētos tirgū, vairāki mežizstrādātāji ir spiesti veikt mežizstrādes pakalpojumus par ekonomiski maz pamatotu cenu, kura labākajā gadījumā nodrošina izdzīvošanu, bet nevis attīstību. Pēc daļas aptaujāto domām, neuzvarot valsts mežu apsaimniekotāja mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas konkursā, mežizstrādātājiem būs grūti izdzīvot. «SIA Latsin nevar attīstīties pie šādas valsts mežu apsaimniekotāja politikas nosacījumiem, taču kas tā par nozari, ja tā nevar ģenerēt līdzekļus attīstībai un jāmeklē kāds cits rūpals,» atzīst V. Sīpols. Viņaprāt, nav normāla situācija, kad mežizstrāde jāsāk stutēt, piemēram, ar koktirdzniecību, granulu ražošanu utt., tad tas vairs nav bizness, bet gan sociāla joma. Šobrīd daļa jaunās — kontraktoru sistēmas agrāko piekritēju jau esot «aplauzušies» un uz savas ādas izbaudījuši šīs sistēmas priekšrocības un trūkumus. V. Sīpols ir pārsteigts par to, ka par šīs spožās medalas otro negatīvo pusi liecināja arī Igaunijas pieredze, taču to Latvijā ignorējot un brīnoties, kāpēc šajā jomā ir problēmas. Labiem kadriem ir jāmaksā pienācīga alga, taču to vismaz legāli maksājot visus nodokļus nevar izdarīt, ja ir maza samaksa par mežizstrādes pakalpojumiem, tāpēc kvalificēta darabaspēka noturēšanai ir nepieciešamas subsīdijas no kādiem citiem biznesa veidiem, skaidro V. Sīpols.

Vētrā galvenokārt cieta Kurzemes meži, kamēr pārējā Latvijā, it īpaši Latgalē, šie postījumi bija ievērojami mazāki. «Nav brīnums, ka mežizstrādātāji no Latgales un Vidzemes devās peļņā uz Kurzemi, bet kāds varbūt pat arī uz Zviedriju,» rezumē Latvijas mežizstrādātāju savienības izpilddirektors Andrejs Cunskis. Kurzemē esošajiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem faktiski visu pagājušo gadu nācās nodarboties ar vēja gāzto/lauzto koku izstrādi un augošus kokus tie faktiski necirta. Turklāt bieži vien ar pašu spēkiem nepietika un nācās piesaistīt papildspēkus — mežizstrādes pakalpojumu sniedzējus, lai spētu savlaicīgi izcirst vētrā cietušos mežus. A. Cunskis atzīst, ka vētra ne tikai izgāza un nolauza, bet arī izšūpoja daudzus kokus, kuri pirmajā piegājienā ne vienmēr tika nocirsti, tāpēc mežizstrādātāji ir un būs spiesti atgriezties daudzās agrāk it kā sakoptajās cirsmās un nocirst izšūpotos kokus — pārsvarā egles. Tāpēc vējgāžu «astes» vēl joprojām velkas līdzi, un tās pamazām tiek likvidētas, atzīst A. Cunskis.

«Visi mežizstrādātāji nav vienādā situācijā, ir tādi, kuri kaut kādu iemeslu dēļ dzīvo cepuri kuldami, un ir arī tādi, kur jostas jau ir savilkuši līdz maksimālai robežai,» secina Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivars Krūtainis. Viņš norāda, ka mežizstrādes cenu kritums notiek, pat neraugoties uz to, ka degvielas cenas ir būtiski palēkušās, turklāt, ja uzņēmējs vēlas nosargāt savus apmācītos speciālistus, piemēram, harvestera operatoru no konkurentu vēlmes to pārpirkt, tad jāmaksā lielāka alga. «Kā lai nodokļus maksājošs uzņēmējs izmaksām pieaugot, samazina pakalpojuma cenu, ja ir nelieli apjomi,» jautā I. Krūtainis. Viņaprāt, vienīgā legālā iespēja ir noēst iepriekš uzkrātos taukus, saņemt šķērssubsīdiju no citām uzņēmējdarbības jomām, ja tādas konkrētajam mežizstrādātājam ir vai arī nemaksāt strādājošajiem un preču piegādātājiem (pakalpojumu sniedzējiem), blēdīties ar nodokļiem. «Daudziem mežizstrādātājiem nevienas no iespējām — ne tauku, ne dotāciju — nav, un šmugulēties ar nodokļiem un izstiept līdz bezgalībai samaksas termiņus negribas,» skaidro I. Krūtainis. Viņš arī ir pārsteigts par to, ka, savstarpēji runājoties, mežizstrādātāji par dempinga cenām uzskata tādas, kur šis pakalpojums pie nelieliem mežizstrādes apjomiem ir 5— 6 Ls/m3, taču nezin kādēļ tādas nosola it īpaši pie nelieliem apjomiem un tad cenšas pierunāt pasūtītāju paaugstināt cenu. I. Krūtainis atzīst, ka sava veida atskaites punkts varētu būt valsts mežu apsaimniekotāja konkurss mežizstrādes pakalpojumu sniedzējiem, taču ja pakalpojumu cenas atkal tiks nosistas zem ekonomiski pamatotajām un būs niecīgs apjoms, tad kādiem spēlētājiem nāksies šo biznesu pamest.

Pērn lielākie nodokļu maksātāji valsts budžetā bija a/s Kurzemes degviela, SIA Latvija Statoil un SIA Lattelekom, bet desmit lielākie nodokļu maksātāji kopumā nodokļos nomaksājuši 285.92 milj. Ls jeb 15.7 % no visiem nomaksātajiem nodokļiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) trešdien jau septīto reizi rīkoja Latvijas lielāko nodokļu maksātāju godināšanu. Līdz 12. maijam notiks pieci reģionālie lielāko nodokļu maksātāju godināšanas pasākumi Latgalē, Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Rīgā. Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, uzrunājot uzņēmējus, kuru vadītie uzņēmumi pērn bijuši lielākie nodokļu maksātāji Latvijā, uzsvēra, ka VID un citu valsts institūciju galvenais pienākums pret šiem uzņēmējiem ir turpināt cīņu pret nodokļu nemaksātājiem un aplokšņu algām, lai novērstu negodīgu konkurenci, kuras dēļ cieš godīgie nodokļu maksātāji. Lielākie uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāji pērn bija trīs vadošie telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji — SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT), SIA Tele 2 un SIA Lattelekom. Desmit lielākie UIN maksātāji pērn nomaksājuši UIN 33.05 milj. Ls apmērā, kas ir 35.2 % no kopējiem UIN nomaksātajiem līdzekļiem. Lielākie pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji 2003. gadā bija a/s Latvijas gāze, SIA LMT un a/s Latvenergo. Desmit lielākie PVN maksātāji pērn PVN samaksājuši 97. 8 milj. Ls jeb 21.3 % no kopējiem PVN nomaksātajiem līdzekļiem. Lielākie akcīzes nodokļa maksātāji pērn bija a/s Kurzemes degviela, SIA Latvija Statoil un a/s Latvijas Balzams. Lielākie valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji 2003. gadā bija a/s Latvijas Dzelzceļš, a/s Latvenergo un SIA Lattelekom.

Valsts ieņēmumu dienesta Latgales reģionālā iestāde (VID LRI) godināja lielākos reģiona nodokļu maksātājus, kas noteikti pēc veikto summu iemaksām valsts budžetā, ņemot vērā parādu esamību un administratīvos vai citus pārkāpumus to darbībā. Nodokļu maksātāji godināti vairākās nominācijās — Lielākais maksātājs valsts budžetā, Lielākais lauksaimniecības un pārtikas produkcijas ražotājs un Lielākais rūpniecības preču ražotājs — eksportētājs, kā arī noteikti konkursa Grāmatvedis 2004 uzvarētāji. VID LRI administrē nodokļus Daugavpils, Krāslavas, Preiļu, Ludzas un Rēzeknes rajonos. Lielākie maksātāji valsts kopbudžetā 2003. gadā SIA Ingrid A SIA Rota un K Latvijas — Baltkrievijas kopuzņēmums SA Inter Gaz SIA Verems SIA Dauer D SIA Daugavpils gaļās kombināts R SIA Lettglas SIA Gādība SIA Nemo SIA Kora Lielakie uzņēmumu ienākuma nodokļu maksātāji valsts budžetā 2003. gadā SIA Rhodia Industrial Yarns SIA Axon cable SIA Anda optec Lielākie pievienotās vērtības maksātāji valsts budžetā 2003. gadā SIA Ingrid A SIA Rota un K Latvijas — Baltkrievijas kopuzņēmums SA Inter Gaz Lielākie akcīzes nodokļa maksātāji valsts budžetā 2003. gadā SIA Ingrid A Latvijas — Baltkrievijas kopuzņēmums SA Inter Gaz Lielākie iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji valsts budžetā 2003. gadā SIA Verems SIA Lettglas SIA Dauer D Lielākie valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji valsts budžetā 2003. gadā SIA Verems SIA Dauer D SIA Lettglas Lielākie lauksaimnieciskās un pārtikas produkcijas ražotāji 2003. gadā SIA Daugavpils gaļas kombināts R SIA Vecā maiznīca A/s Rēzeknes dzirnavnieks SIA Ludzas maiznīca SIA Rēzeknes gaļas kombināts A/s Latgales piens SIA Daugavpils putni SIA Ariols A/s Latgales bekons SIA Cirmas bekons Lielākie rūpniecības preču ražotāji — eksportētāji 2003. gadā SIA Rhodia Industrial Yarns SIA Axon cable SIA Zieglera mašīnbūve SIA Nemo SIA Rezekne fashion SIA Krebsar Sabiedrisko organizāciju uzņēmums Dana SIA Peter Willemsen SIA Anda optec SIA Lettglas Konkursa Grāmatvedis 2004 uzvarētāji Olga Višņakova Olga Jurkāne Ilona Gavarāne Avots: VID LRI

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Valdībām bieži nākas sastapties ar budžeta deficīta ilgtspējas problēmu. Arī Latvijā budžeta deficīta samazināšana ilgākā termiņā būs nepieciešama, lai sasniegtu Stabilitātes programmā izvirzīto vidējā termiņa mērķi -0.5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā strukturālajā izteiksmē.

Kaut arī 2017. gada Latvijas valsts budžeta veidošanā tiek izmantota Latvijai atļautā atkāpe no šī mērķa, to pamatojot ar veiktajām reformām vecuma pensiju un veselības aprūpes sistēmās, taču ilgākā termiņā būs jāīsteno pasākumi budžeta deficīta samazināšanai. Meklējot iespējas budžeta bilances uzlabošanai, nodokļu celšana bieži šķiet daudz pievilcīgāka par izdevumu mazināšanu, tāpēc šajā rakstā mēs izvērtēsim hipotētisku situāciju, proti, kāda būtu ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, ja Latvijas valsts budžeta deficītu samazinātu, palielinot kopējos budžeta ieņēmumus?

Apsverot potenciālās izmaiņas nodokļu politikā, iespējamās sekas ne vienmēr ir viegli nosakāmas. Patiesībā, to pat ir ļoti grūti izdarīt, it sevišķi attiecībā uz otrās kārtas ietekmi (skat. skaidrojumu turpmākajā tekstā). Piemēram, PVN celšanas tiešā ietekme uz patēriņa dinamiku jau ir grūti nosakāma, taču, kāda būtu tās netiešā ietekme uz nodarbinātību? Kāda uz algām vai citu nodokļu iekasēšanu? Šī raksta mērķis ir apskatīt vairāku nodokļu izmaiņu makroekonomisko ietekmi, izmantojot vispārīgā līdzsvara (CGE) modeli, kura uzbūve ļauj analizēt arī otrās kārtas efektus. Tādejādi varam mēģināt izdarīt kvalitatīvākus secinājumus par nodokļu izmaiņu ietekmi uz tautsaimniecību.

Visbiežāk iedzert kārotāju iepirkumu groziņos nonākošais alkoholiskais dzēriens pērn bijis Cēsu džins, kas līdera pozīcijās šajā nominācijā bija arī 2007.gadam, liecina VID apkopotie dati.

Arī Rīgas šampanietis izslāpušos latvijiešus veldzējis visnotaļ atzīstamos kvantumos un ieņēmis populārāko alkoholisko dzērienu topa otro vietu. Savas pozīcijas Latvijas iedzīvotāju dzērienu kartē neatdod arī degvīns. Vienu no šī segmenta ražojumiem – 3 graudu – pērn esam dzēruši tādos apjomos, ka tas ierindojies topa trešajā vietā.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveicis 17 uzņēmumus. Tradicionālais VID apbalvojums šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem.

“Darbaspēka nodokļi ir viens no ilgtspējīgas Latvijas pamatiem un nobriedušas uzņēmējdarbības rādītājiem. Tā ir cilvēka drošības garantija un abpusējas atbildības uzņemšanās par brīžiem, kad darbiniekam būs nepieciešams atbalsts, jo ģimenē ienāk bērniņš, sašķobījusies veselība, uz laiku iestājies bezdarbs; tas ir ieguldījums viņa pensijā. Tā ir arī solidaritāte ar tiem, kam šo nodokli nav bijusi iespēja nomaksāt veselības, vecuma vai citu iemeslu dēļ. Mēs vēlamies pateikties un izcelt tos uzņēmumus, kas to novērtē un apzinās, ka tas ir ieguldījums viņu darbinieku un visas Latvijas labklājībā un nepārtrauktībā,” stāsta VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Lielākajiem mežizstrādātājiem pērn bijis sarežģīts gads, un daļa nozares uzņēmēju spējuši palielināt savus apjomus, daļai tie sarukuši.

To liecina DB pētījums par lielākajiem mežizstrādātājiem Latvijā 2011. gadā. Tiesa gan, lielāko mežizstrādātāju virsotnē pērn būtiskas pārmaiņas nav notikušas, jo lielākā Latvijas mežizstrādātāja statusu, tāpat kā pēdējos sešus gadus, saglabāja SIA Latsin, liecina DB apkopotā informācija. Nav izslēgts, ka DB sastādītajā lielāko mežizstrādātāju topā kāds uzņēmums nav iekļuvis, tomēr līderi ir redzami. Galvenie iemesli, kuri ietekmē mežizstrādi, ir klimatiskie apstākļi (īpaši sala iztrūkums - gada nogalē), apaļkoksnes (īpaši papīrmalkas pieprasījuma kritums) cenas tirgū.

Šobrīd lielākie mežizstrādātāji lielākoties ir tie, kuri gan cērt apsaimniekošanā esošajos mežos, pērk augošu koku cirsmas un arī sniedz pakalpojumus citiem mežu īpašniekiem - apsaimniekotājiem -, it īpaši lielākajam mežu apsaimniekotājam valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM). Savukārt otra daļa mežizstrādātāju ir pakalpojuma sniedzēji. Lai arī katrai no šīm uzņēmēju grupām ir nedaudz atšķirīga pozīcija, tomēr abas vienlīdz stipri ietekmē mežu apsaimniekotāju (īpašnieku) vēlmi savos mežos kaut ko darīt. «Katram biznesa modelim ir savas stiprās un vājās pozīcijas,» situāciju vērtē ilggadējais Latvijas Mežizstrādātāju savienības valdes loceklis Andrejs Cunskis. Viņš nenoliedz, ka mežizstrāde pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojusi fundamentālas pārmaiņas.

2006. gada ugunsnedrošais laikposms izvērtās par vienu no visu laiku smagākajiem meža ugunsapsardzībā. 2006. gadā 394 gadījumos par meža ugunsgrēka cēloni bija vecās zāles dedzināšana, bet 100 gadījumos ļaunprātīga dedzināšana, liecina Valsts meža dienesta sniegtā informācija.

Valsts meža dienesta 2006. gadā ir atklājis un dzēsis 1929 meža ugunsgrēkus ar kopējo uguns skarto platību 3790,56 hektāri.

2006. gada ugunsnedrošais laikposms izvērtās par vienu no visu laiku smagākajiem meža ugunsapsardzībā. Meža ugunsnedrošais laikposms tika noteikts sākot ar 25. aprīli un turpinājās līdz 9. oktobrim. Šajā gadā tika reģistrēts lielākais meža ugunsgrēku skaits kāds jebkad valstī ir uzskaitīts – 1929 ugunsgrēki. Arī uguns skartās platības ir bijušas ievērojamas – 3790,56 hektāri. Pēdējo reizi lielākas uguns skartās meža platības tika reģistrētas 1992. gadā, kad uguns skāra 8412 hektārus. Pēdējos 15 gadus vidēji gadā meža ugunsgrēki ir skāruši 1459 ha lielas platības.

«DnB Nord Latvijas Barometra» 2009.gada augusta aptaujas dati liecina, ka mēneša laikā sabiedriskā doma ļoti būtiskas izmaiņas nav piedzīvojusi. Ja tagadnes vērtējumi atsevišķos jautājumos ir pat nedaudz uzlabojušies, tad šos uzlabojumus pilnībā kompensē pesimisma pieaugums nākotnes prognozēs.

Kas tad ir uzlabojies? Pirmkārt, iedzīvotāji retāk nekā iepriekš uzskata, ka Latvijas ekonomiskā situācija patlaban pasliktinās (jūlijs: 68%, augusts: 63%), bet biežāk ir pārliecināti, ka tā šobrīd nemainās (augusts: 30%, jūlijs: 26%). Ņemot vērā to, ka joprojām aptuveni deviņas desmitdaļas iedzīvotāju pašreizējo ekonomikas stāvokli vērtē kā vairāk vai mazāk sliktu, vērtējumu «nemainās» īpatsvara pieaugums diez vai būtu interpretējams pozitīvi. Otrkārt, ir nedaudz uzlabojies kopējās situācijas vērtējuma indekss - kaut arī joprojām 82% iedzīvotāju uzskata, ka situācija attīstās nepareizā virzienā, par vienu procenta punktu ir pieaudzis optimistu īpatsvars (ja jūlijā 6% uzskatīja, ka kopējais situācijas attīstības virziens ir pareizs, tad augustā tādi ir jau 7%). Diemžēl tās tad arī ir visas labās ziņas.

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Neizdodoties iegūt kontroli pār Latvijas nacionālo aviokompāniju airBaltic, aviokompānija SAS nolēmusi pārdot savas airBaltic akcijas.

Mēģināja vairākkārt

Skandināvu aviokompānija vairākkārt bija izteikusi vēlmi iegūt savā kontrolē valstij piederošos 52.6% airBaltic akciju, tomēr līdz šim visi airBaltic privatizācijas piedāvājumi tikuši noraidīti, kā arī strikti pret aviokompānijas privatizāciju izteikusies Satiksmes ministrija. Pēdējo reizi tas notika šogad jūnijā, kad valdība nolēma kārtējo reizi nenodot privatizācijai airBaltic akcijas. Tāpat SAS nekādi neizdodas realizēt savu pēdējo trumpi - savulaik izdotās obligācijas, kuras SAS saņēma, aizdodot naudu airBaltic. Realizējot šīs obligācijas, SAS teorētiski varētu tikt pie vēl papildus 12% akciju trīs miljonu latu vērtībā, tomēr, visticamāk, SAS tas tā arī neizdosies, jo pret to kategoriski ir Latvijas puse. «Tas ir strīdīgs jautājums, un katrai pusei ir atšķirīgs skatījums un pamatojums - vai to juridiski drīkst vai nedrīkst darīt,» Db norāda kāda šiem procesiem tuvu stāvoša persona, kas nevēlējās publicēt savu vārdu.

Šā gada jūlijā būtiski auguši reklāmas apjomi radio, vidē, televīzijā un žurnālos, savukārt avīzēs tika novērots negaidīti straujš reklāmas apjoma kritums 17% apmērā, liecina pētījumu aģentūras TNS dati.

TNS apkopoja jūlija televīzijas, preses, radio un vides reklāmas apjomus, analizējot tos pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar 2011. gada jūliju.

Reklāmas apjoma kāpumu televīzija lielā mērā nodrošina jaunie kanāli, kas 2011. gadā vēl nepiedalījās reklāmas tirgū un līdz ar to netika iekļauti salīdzinājumā. Pieskaitot arī kanālus, kas Latvijas skatītājiem sākuši izvietot reklāmu pēc 2011. gada jūlija, TV kopējā noraidīto reklāmu garuma pieaugums pret pagājušo gadu ir 27%. Televīzijā kopā 2012. gada jūlijā tikušas raidītas 48 942 minūtes reklāmas. Šogad salīdzinātajos kanālos, ticis raidīts par 7% vairāk reklāmu nekā 2011. gada jūlijā, informē TNS.

Svinīgā apbalvošanas ceremonijā Valsts ieņēmumu dienestā ceturtdien tika apbalvoti 2017.gada lielākie nodokļu maksātāji divdesmit dažādās nominācijās.

Balvas tika pasniegtas katra Latvijas reģiona lielākajam darbaspēka nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, lielākajam eksportētājam, gada debijai, lielākajam nodokļu maksātājam, kā arī VID sadarbības partnerim.

Par lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem 2017.gadā lielo nodokļu maksātāju grupā atzīti uzņēmumi AS UPB, AS Preiļu siers, SIA Rimi Latvia, AS Valmieras stikla šķiedra un SIA Jeld-Wen Latvija.

Vidējo nodokļu maksātāju grupā par lielāko 2017.gada darbaspēka nodokļu maksātāju Rīgā un Rīgas reģionā atzīta SIA C.T.CO, Kurzemē - SIA Ostas celtnieks, Latgalē - SIA Verems, Vidzemē - SIA Woltec, bet Zemgalē - SIA East Metal.

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar aizvadītā gada jūniju, reklāmas apjoma pieaugums ir fiksēts avīzēs un TV, bet kritums – žurnālos, vidē un radio.

To apliecina pētījumu aģentūras TNS apkopotie jūnija televīzijas, preses, radio un vides reklāmu apjomi. TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka jūnijā neierasti augstākais reklāmas apjoma pieaugums ir bijis avīzēs, kas turpina tendenci šī medija reklāmas apjoma stabilizācijā. Negaidīti samazinājies reklāmas apjoms gan žurnālos, gan vidē un radio.

Televīzijā šā gada jūnijā raidīta kopumā 59381 reklāmas minūtes, kas bijis par 11% vairāk nekā aizvadītajā gadā. Lielākie reklāmdevēji televīzijā pēc apjoma minūtēs bijuši Tele2, Reckitt, Benckiser, Bite, LMT un Henkel.

Šonedēļ dažādu veidu būvdarbi notiek 75 posmos uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem visā valstī, informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Lielākie darbi Latgalē ir seguma atjaunošana un pastiprināšana:

- trijos posmos autoceļā Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12): no Viļāniem līdz Rēzeknei (72,78.-83,00., 83,00.-96,60. km), kopējās izmaksas 16,1 miljons eiro; no Rēzeknes Ludzas virzienā (106,00.-114,34. km), kopējās izmaksas 7 miljoni eiro; autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) posmā no Špoģiem līdz Daugavpilij (113,12.-134,70. km), kopējās izmaksas ir 15,4 miljoni eiro. Kopumā Latgalē darbi uz galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem notiek 14 posmos.

Attīstoties mūsdienu tehnoloģijām un mākslīgajām intelektam, cilvēka darbs vienkāršās profesijās aizvien vairāk tiks automatizēts. Tas nozīmē, ka nākotnē izzudīs tās profesijas un darbi, ko var veikt bez vidējās izglītības. Tāpēc mums jau šodien jādomā par to, kā motivēt jauniešus mācīties un iegūt vidējo izglītību.

Vienkāršo darbu darītāji kļūs aizvien nevajadzīgāki, tāpēc vidējā izglītība ir must have. Lai jaunieši gribētu mācīties, vidusskolai ir jābūt sasniedzamai, taču Izglītības un zinātnes ministrijas pētījumā par optimāla vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi publicētajā Latvijas kartē redzams, ka strauji pieaug to reģionu skaits, kuros ceļš līdz skolai jāmēro vismaz stundu (ar vieglo auto labos laika apstākļos).

Sarūk internātskolu skaits

Runājot par skolu pieejamību, tiek uzsvērts princips – jaunākajām klasēm skola iespējami tuvu dzīvesvietai, kas ir pilnīgi pareizi, taču mēs nedrīkstam aizmirst arī par lielākiem bērniem un jauniešiem, kuriem lielie attālumi jau pamatskolā var mazināt motivāciju mācīties. Un mazinot bērna vēlmi mācīties jau pamatskolā, mēs nevaram gaidīt, ka viņš ar prieku dosies uz vidusskolu. Ja līdz šim attālākajos un mazāk apdzīvotajos reģionos risinājums bija internātskolas vai skolu internāti, kopmītnes, tad no šī gada par internātskolu uzturēšanu valsts vairs nemaksās un tās pāriet uz pašvaldību pleciem. Tas ir iemesls, kāpēc pašvaldības vairākas internātskolas reorganizējušas vai pat slēgušas. Valsts naudu saņems vairs tikai divas internātskolas. Tā kā nav dzirdēts arī par plāniem būvēt kopmītnes pie vidusskolām, tad nopietni jāskata jautājums par to pieejamību.

Reklāmas apjoms presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar 2006. gada oktobri, novembrī samazinājās par 8 %, liecina TNS Latvia dati. Apjomu kritums daļēji skaidrojams ar novembra beigās rīkoto NATO sanāksmi, kuras laikā netika izdoti lielākie preses izdevumi.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi novembra televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus rezultātus. Novembra mēnesī presē, televīzijā un radio bija vērojams neliels reklāmas apjomu kritums, informēja TNS Latvia mārketinga vadītāja Laura Briča.

Reklāmas apjoms presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar 2006. gada oktobri, ir samazinājies par 8 %. Attiecīgi novembrī tika reģistrēti 2,65 miljoni cm², bet oktobrī - 2,88 miljoni cm² reklāmas. Kā norāda TNS Latvia Adex projekta vadītāja Inese Vēvere, tad apjomu kritums daļēji skaidrojams ar novembra beigās rīkoto NATO sanāksmi, kuras laikā netika izdoti lielākie preses izdevumi. Līdz ar to daļa reklāmas netika nopublicēta.