Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam virza bijušo Latvijas Televīzijas valdes locekli Māri Skujiņu.

To šodien pēc divu stundu sarunas ar Skujiņu žurnālistiem paziņoja finanšu ministre.

Par Skujiņa iecelšanu VID vadītāja amatā vēl būs jālemj valdībai, bet pirms tam jāpanāk koalīcijas partiju atbalsts. Koalīcijas un uzņēmēju organizāciju pozitīva vērtējuma rezultātā, Ministru kabinets par Skujiņa iecelšanu VID vadītāja amatā varētu lemt nākamnedēļ, 12.jūnijā. Ja Skujiņš gūs nepieciešamo valdības atbalstu, viņš šajā amatā tiks iecelts uz pieciem gadiem.

Finanšu ministre stāstīja, ka viņa šodien ar Skujiņu pārrunājusi VID vadītāja darba uzdevumus, kā arī iestādes prioritātes. «Jaunajam VID vadītājam ir jāturpina iepriekšējās VID vadītājas Ilzes Cīrules iesāktie darbi, proti, jāturpina iestādes reforma, lai VID padarītu klientiem draudzīgāku. Tāpat viens no uzdevumiem ir padarīt lētāku nodokļu iekasēšanu, kā arī cīņa ar ēnu ekonomiku un nodokļu plaisas mazināšana. Sarunā guvu pārliecību, ka mums ir līdzīgs redzējums par VID turpmāko darbu un Skujiņš ar šiem jautājumiem tiks galā,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Swedbank Līzings turpina izsniegt gan aizdevumus auto iegādei līzingā, gan uzņēmumiem iekārtu iegādei, tomēr aktivitāte ir samazinājusies, un nākamgad gaidāms līzinga tirgus samazinājums.

Mainījušies arī finansēšanas nosacījumi, piemēram, auto iegādē jārēķinās ar vismaz 10 % pirmo iemaksu, intervijā Db atklāja Swedbank Līzings vadītājs Daniils Ruļovs.Swedbank Līzings vadītājs Daniils Ruļovs.

Līzinga tirgus ir atkarīgs no vispārējā preču un pakalpojumu pieprasījuma. Ja ir pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, ir arī pieprasījums pēc attiecīga finansējuma. Ekonomikas situācijai pasliktinoties, līzinga pieprasījums krītas līdz ar preču un pakalpojuma pieprasījuma samazināšanos. Komerctransporta un industriālās tehnikas pārdošanas apjomi samazinās, bet nekādā gadījumā nevaram teikt, ka viss ir apstājies un nekas nenotiek – tie, kas saredz biznesa iespējas un perspektīvu, piesaista finansējumu un attīstās.

Latvijas līzinga asociācijas biedri sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem ieviesuši vienotu nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzi ar mērķi novērst dubultās finansēšanas iespējas nereģistrējamiem līzinga objektiem Baltijas reģionā.

15.jūlijā Latvijas līzinga asociācijas biedri pievienojās Igaunijas un Lietuvas līzinga asociācijas biedru nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzei. Tās mērķis ir novērst dubultās finansēšanas iespēju – viena un tā paša objekta finansēšanu vairākās līzinga kompānijās vienlaicīgi.

Ieviešanas brīdī tiešsaistes datu bāzē bija ap 35 000 dažādu veidu nereģistrējamu aktīvu vienību, kā piemēram, dažāda veida uzkarināmā lauksaimniecības tehnika, ekskavatori, poligrāfijas un metālapstrādes iekārtas u.c. Pēc visu līzinga sabiedrību aktīvu savadīšanas datu bāzē, paredzamais vienību skaits varēt sasniegt ap 100 000.

Turpmāk vēl pirms darījuma noslēgšanas ar klientu, katrai līzinga kompānijai būs iespēja tiešsaistē pārbaudīt, vai konkrētais objekts jau nav finansēts kādā citā līzinga kompānijā kādā no Baltijas valstīm.

Māris Skujiņš atsauc savu pieteikumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam, teikts Skujiņa paziņojumā medijiem.

«Melu kampaņas organizatori un tās tiražētāji medijos ir uzvarējuši. Nācu ar izsvērtiem piedāvājumiem un skaidru vīziju par VID attīstību. Priecājos, ka tie tika atzinīgi novērtēti gan atlases komisijā, gan sarunā ar ministri, gan sarunās ar nozaru organizāciju pārstāvjiem, gan frakcijās. Šodien informēju Drošības policiju par melu kampaņas indikācijām, kas bija manā rīcībā. Pēdējās dienas ir spilgts apliecinājums politiskās kultūras purvam visnožēlojamākajā veidā. Šī epizode ir zaudēta, bet ilgtermiņā būsim uzvarētāji. Par savu lēmumu informēju ministri un valsts kancelejas direktoru. Atvainojos savai ģimenei par pēdējo dienu elli,» teikts Skujiņa paziņojumā.

Māris Skujiņš, Latvijas Līzinga devēju asociācija (LLDA) prezidents: «Latvijas valsts iestādēm ir pienācis laiks pilnveidot uzņēmējdarbības vidi līzinga jomā, sadarbībā ar līzinga asociāciju «aizvērt caurumus» saistībā ar fiktīvo uzņēmumu darbību Latvijā un dot iespēju godīgiem uzņēmējiem netraucēti strādāt, saņemot ātrus un nevainojamus līzinga un faktoringa pakalpojumus. Problēma ar fiktīviem darījumiem ir jārisina kompleksi, izveidojot darboties spējīgu kontroles mehānismu. Līzinga asociācija ir gatava nopietnam darbam.» Šonedēļ notika LLDA valdes apspriede, kurā tika izvērtētas fiktīvo darījumu novēršanas iespējas līzinga kompānijās. LLDA valde uzskata, ka līzinga kompāniju viens no galvenajiem uzdevumiem ir pienācīgi izvērtēt savus klientus un piegādātājus. Tomēr šāda izvērtēšana var notikt tikai likumīgi atļautajās iespēju robežās, izmantojot publisko reģistru datubāzes. Klientus un piegādātājus izvērtēšanai līzinga kompānijas izmanto publiski pieejamās datu bāzes (Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra un Komercreģistra datu bāzi, Valsts ieņēmumu dienesta ar PVN apliekamo personu datu bāzi, CSDD transportlīdzekļu reģistru, VTUI traktortehnikas reģistru u.c.), kā arī valsts iestāžu izsniegtos dokumentus (muitas dokumentus, pases, Uzņēmumu reģistra izsniegtās apliecības, izziņas, VID izsniegtās stingrās uzskaites pavadzīmes, notariāli apliecinātas pilnvaras, CSDD un VTUI izsniegtās reģistrācijas apliecības utt.). Kaut gan LLDA biedri ir komercbanku meitas uzņēmumi, diemžēl tām nav dota iespēja ne sniegt ziņas Latvijas Bankas parādnieku reģistram, ne arī saņemt informāciju. Pieredze rāda, ka negodīgas personas fiktīvu darījumu veikšanai izmanto viltotus dokumentus, fiktīvus uzņēmumus un neesošus nomas priekšmetus. Līzinga kompānijas var tikai izvērtēt iesniegtos dokumentus un tām nav nedz iespēju, nedz tiesību veikt kompleksu katra klienta lietas «izmeklēšanu». Tas nav līzinga kompāniju pienākums. Līzinga kompānijām nav arī reālu iespēju pārbaudīt, vai uzņēmums ir izveidots fiktīvu darījumu veikšanas nolūkā. Uzskatām, ka šobrīd netiek pienācīgi meklēti fiktīvie uzņēmumi un sodītas negodīgās personas. Sodus saņem līzinga kompānijas, kas, iespējams, pašas ir cietušas zaudējumus negodīgu personu rīcības dēļ. Tā vietā, lai sadarbībā ar LLDA un līzinga kompānijām izstrādātu un ieviestu fiktīvo darījumu novēršanas mehānismu, tiek iets vieglākās pretestības ceļš, kas var radīt negatīvu rezonansi un nodarīt kaitējumu līzinga nozares attīstībai Latvijā. Piemērs ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piestādītais nodokļu uzrēķins un sodanauda līzinga kompānijai SIA Unilīzings. Atgādinām, ka šī problēma ir aktuāla ne tikai līzinga kompānijām, bet arī citām finanšu institūcijām, kurām ir daudzi desmiti tūkstoši klientu. To vidū var gadīties ne tikai ļaunprātīgi nemaksātāji uzņēmumi, kuru nenotveramie» īpašnieki neaizkavēti dibina arvien jaunas visiem parādā paliekošas kompānijas, bet arī dažādu noziedzīgu shēmu starpposmi, ar kuru palīdzību negodīgas personas veic naudas atmazgāšanu un citus apšaubāmus darījumus. Atsevišķos gadījumos jākonstatē, ka acīmredzot uzņēmumu reģistrācijas procedūras vēl joprojām ir pietiekami vienkārši apejamas. Tas atstāj robus mehānismā, kā noteikt, vai uzņēmums nav fiktīvs, pa kuriem iemanās iespraukties dažnedažādi veikli darboņi. Kad finanšu pakalpojumu sniedzējiem iznāk sastapties ar šādiem klientiem, tiem rodas zaudējumi, atsevišķos gadījumos tiek uzstādītas nepamatotas prasības, kā arī rodas nepieciešamība ievērot īpašus papildus drošības pasākumus, kas tieši atsaucas arī uz godīgo klientu iespējām saņemt pretimnākošu, nevainojamu un ātru apkalpošanu un finansējumu tiem nepieciešamā brīdī. LLDA aicina VID, kā arī citas valsts iestādes uz konstruktīvu dialogu par to, kā sakārtot fiktīvo darījumu novēršanu līzinga kompānijās. LLDA aicina piedāvāt līzinga kompānijām papildus kontroles iespējas, lai savlaicīgi atklātu un novērstu fiktīvus darījumus. Problēmas ar fiktīvo uzņēmumu darbību Latvijā ir jārisina tā, lai netiktu apgrūtināta legālā uzņēmējdarbība.»

«Mīļais Dievs, tas ir bezpriģels*!» saka cilvēki uz ielas. Cita vārda nav. Mūsu latviešu valodā tāda vārda nav. Šo krievu kriminālās pasaules vārdu mēs, parastie cilvēki, uzzinājām 90.– tajos gados – tā sauca tā laika noziedzību bez jebkādām robežām, pat bez «likumīgo zagļu» likumiem.

Tagad šis vārds ir atgriezies. Šodien, ieraugot visu to, kas ir bijis paslēpts zem spožo advokātu biroju viltus prestiža glances, zem politiķu liekulīgajiem lozungiem. Patiesība… nu, nelietošu vēl vienu krievu vārdu.

Bet politiķi izliekas, ka nekas nav noticis. Kā pīlei ūdens! Donna Dana mierīgi liek jauno VID vadītāju. Ja nebūtu avīzes, šis acīmredzami amatam neatbilstošais kungs būtu apstiprināts amatā. Aizietu rūkdams. Nav teikts, ka Kučinska – Reiznieces valdība viņu neapstiprina tāpat. Jo robežu nav.

Tikai pēc mediju reakcijas ir sakustējusies Valsts kanceleja. Ko ziņo LETA? «Vēlreiz tiks pārbaudīta VID ģenerāldirektora amata kandidāta Māra Skujiņa iespējama saistība ar skandālos iepīto uzņēmēju Māri Martinsonu, kurš bija aizturēts Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča krimināllietā, LTV raidījumā Rīta Panorāma apliecināja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. (Viņš) norādīja, ka VID vadītāja amata pretendentu izvērtēšanas komisija izvēlējās spēcīgāko kandidātu – cilvēku, kuram bija redzējums par nozares attīstību, skaidra vīzija, ko grib sasniegt, laba izglītība un pieredze kā pārmaiņu vadītājam. Komisija vienbalsīgi atbalstīja Skujiņa nominēšanu par VID vadītāja amata kandidātu. Turklāt komisija uzdeva Skujiņam jautājumus par saistību ar Martinsonu. Skujiņš apliecinājis, ka ar Martinsonu nekad neesot ticies un viņu nepazīst.»

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

LLDA biedru līzinga un faktoringa pieaudzis līdz 404 miljoniem latu Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) dalībnieku līzinga un faktoringa portfelis ir sasniedzis 404,1 miljonus latu. Kopējais līzinga portfelis sastāda 343,8 miljonus latu, faktoringa portfelis – 60,3 miljonus latu. 2004. gadā līzinga un faktoringa portfelis ir pieaudzis par 21,7%, salīdzinot ar 2003. gada rādītājiem. Salīdzinot ar 2003. gadu, LLDA biedru kopējais līzinga un faktoringa portfelis ir pieaudzis par 15% (44,8 miljoniem latu) un 82,3% (27,2 miljoniem latu) attiecīgi. 2004. gadā līzinga portfeļa palielinājumu veicināja operatīvā līzinga pieaugums par 47,8% (21,2 miljoniem latu), savukārt finanšu līzings audzis par tikai 9,3% (23,6 miljoniem latu). LLDA dalībnieki 2004.gadā noslēdza jaunus līzinga darījumus par kopējo summu 225,5 miljoni latu, kas ir par 24,6% (44,5 miljoniem latu) vairāk kā 2003. gadā. Tai skaitā finanšu līzinga jauno darījumu apjoms sasniedza 183,8 miljonus latu, kas ir par 21,9% (33,0 miljoniem latu) vairāk nekā 2003. gadā, un operatīvā līzinga jauno darījumu apjoms sasniedza 41,7 miljonus latu, kas ir par 37,9% (11,4 miljoniem latu) vairāk nekā 2003. gadā. No jaunajiem līzinga darījumiem lielāko īpatsvaru pēc aktīvu veida – 44,7% (100,7 miljoni latu) veido autolīzings. Labus pieauguma tempus neapšaubāmi veicināja straujais pārdoto jauno automašīnu pieaugums. Ar 28,4% (64,0 miljoni latu) un 23,9% (53,8 miljoni latu) attiecīgi seko iekārtu līzings un komerctransporta līzings. Būtiski samazinājies nekustamā īpašuma līzinga un patēriņa kredītu jauno darījumu apjoms, kas sastāda vairs tikai attiecīgi 1,0% (2,3 miljoni latu) un 2,1% (4,6 miljoni latu) no jaunajiem darījumiem. Ievērojot vispārējo nekustāmā īpašuma kreditēšanas un patēriņa kredītu attīstību Latvijā, šāds samazinājums varētu tikt skaidrots ar šo atsevišķo produktu grupu optimizāciju līzinga kompāniju sadarbībā ar mātes bankām. Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2003. gadu no jaunajiem darījumiem vislielāko pieauguma tempu – 57,6% apmērā uzrāda komerctransporta līzings, aizņemot 23,9% (53,8 miljoni latu) no kopējā jauno darījumu apjoma. Iekārtu līzings un autolīzings pieaudzis attiecīgi par 37,4% un 30,6%. Kopumā šie ir trīs nozīmīgākie līzinga darījumu veidi, kas sastāda 96,9% no līzinga jauno darījumu apjoma, un to kopējais pieaugums bija 60,7 miljoni latu vai 38,4%. 2004. gada beigās pēc aktīvu veida vislielāko LLDA līzinga portfeļa daļu – 138,1 miljonus latu (40,2%), veido vieglās automašīnas, 106,2 miljonus latu (30,9%) – iekārtas (t.sk. industriālās un ražošanas iekārtas, citi transporta līdzekļi un iekārtas, biroja iekārtas, kā arī dzelzceļa, jūras un gaisa transporta līdzekļi). Trešajā vietā ar 80,7 miljoniem latu (23,5%) ir komerciālais transports. Pārējo līzinga portfeli 13,2 miljonu latu apmērā (3,8%) veido nekustamā īpašuma un patēriņa preču iegādes finansēšana. 2004. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu visstraujākais pieaugums pēc aktīvu veida ir novērojams dzelzceļa, jūras un gaisa transporta līdzekļu līzingam, portfelim pieaugot no 2,7 miljoniem latu līdz 18,6 miljoniem, t.i. gandrīz septiņas reizes. Šīs pozīcijas pieaugums varētu būt saistīts ar atsevišķiem liela apjoma darījumiem, kas atspoguļojās statistikā jau 2004.gada sākumā. Stabilu pieauguma tendenci uzrāda komerciālais transports un vieglās automašīnas attiecīgi 36,6% un 35,1%. Kā jau prognozēts faktoringa portfelis 2004. gadā sasniedza ievērojamu pieaugumu 82,3% apmērā, sasniedzot 60,3 miljonus latu. Faktoringa apgrozījums sasniedza 323,6 miljonus latu, uzrādot 44,2% pieaugumu salīdzinājumā ar 2003. gadu. Faktorings kā produkts, uzrādot stabilus pieauguma tempus, jau no 2004. gada sākuma sāk atkal iekarot savu vietu finanšu pakalpojumu klāstā. Tas varētu tikt saistīts gan ar konkurences rezultātā strauji uzlabotajiem produkta noteikumiem, gan arī ar uzņēmēju lielāku informētību par produkta priekšrocībām salīdzinājumā ar vienkāršu kredītlīniju. Latvijas Līzinga devēju asociācija (LLDA) ir dibināta 2002. gadā. LLDA dalībnieki ir SIA “Hanza Līzings”, SIA “Hipolīzings”, SIA “

«Melu kampaņas organizatori un tās tiražētāji medijos ir uzvarējuši,» tā paziņojumu par savas kandidatūras atsaukšanu uz VID ģenerāldirektora amatu iesāk Māris Skujiņš, par kura apstiprināšanu amatā valdībai būtu bijis jālemj nākamās otrdienas sēdē. Taču iecerēto scenāriju ar kājām gaisā sagrieza mediji, kā rezultātā vairāki koalīcijas partneri savu atbalstu M. Skujiņam nākamotrdien nesolīja.

Neatnāk uz interviju

Vēl trešdien M. Skujiņš solīja, ka sniegs interviju DB, kurai bija jānotiek vakar un kurā skaidros visus neērtos jautājumus. Vakar intervija vispirms tika pārcelta, tad atcelta pavisam. M. Skujiņu kā piemērotāko kandidātu šim amatam atzina konkursa komisija, kuru vadīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Šo kandidātu apstiprināšanai valdībā virzīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Tagad ministre paziņojusi, ka vajadzēs rīkot jaunu VID vadītāja amata konkursu. Pēc paziņojuma, ka konkursa komisija VID amatam izvirzījusi M. Skujiņu, laikrakstā Diena parādījās ziņa, ka viņš ir bijis finanšu direktors koģenerācijas projektu attīstītājā Energo Capital. Kā galvenie Energo Capital attīstīto koģenerācijas projektu investori bijuši skandalozais uzņēmējs Māris Martinsons un bijušais Parex bankas līdzīpašnieks Viktors Krasovickis. Rezultātā projekts bijis neveiksmīgs un uzņēmums izgājis maksātnespējas procesu, un palicis valstij parādā nenomaksātos nodokļus. M. Skujiņš Energo Capital amatu ieņēmis no 2012. gada februāra līdz oktobrim. Protams, ka šis fakts lika uzdot jautājumus par Skujiņa saistību ar Martinsonu un Krasovicki. Turklāt jautājumi radās ne tikai presei, savu atbalstu kandidātam nesolīja arī Vienotība un Latvijas Reģionu apvienība.

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) un Latvijas Līzinga devēju asociācija (LLDA) trešdien, 3. martā, kopīgā sanāksmē izskatīja Saeimā 2. lasījumā izstrādātos grozījumus «Par pievienotās vērtības nodokli». Abas asociācijas nepiekrīt izstrādātajiem grozījumiem un uzskata, ka likuma grozījumi ir izstrādāti nepilnīgi, neņemot vērā visu tirgus dalībnieku intereses, kā rezultātā var ciest Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi, privātpersonas un valsts budžets. Pašreiz izstrādātie grozījumi likumā «Par pievienotās vērtības nodokli» paredz būtiskas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā attiecībā uz nomas pirkuma (līzinga) darījumiem. Grozījumu būtība nosaka, ka turpmāk uz līzingu neattieksies īpaša kārtība, kādā tiek piemērotas PVN likuma normas. Līdz ar to grozījumos ir noteikts, ka līzinga kompānijām PVN turpmāk būs jāiemaksā valsts budžetā tajā periodā, kad noslēgts līzinga darījums, nevis jāmaksā PVN pa daļām — kopā ar periodiskajiem maksājumiem, kā tas ir pašlaik. LKA un LLDA uzskata, ka tad, ja PVN likums stātos spēkā tā pašreizējā redakcijā, likuma izmaiņas negatīvi ietekmēs līzinga ņēmējus, jo kompānijām būs jāpieprasa augstāka atlīdzība par finansējuma piešķiršanu līzinga ņēmējiem, kas radīs lielākas izmaksas uzņēmējiem. Visvairāk no šādas PVN piemērošanas ciestu Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem līzings ir vienkāršākais un bieži vien vienīgais veids kā finansēt pamatlīdzekļu iegādi. Līdz ar to varētu samazināties arī līzinga darījumu apjomi, no kā ciestu arī valsts budžets. LKA un LLDA atzinīgi vērtē grozījumu autoru centienus saskaņot PVN likuma grozījumu projektu ar ES likumdošanu. Taču LKA un LLDA uzskata, ka grozījumu autori nepilnīgi ir interpretējuši Eiropas Savienības direktīvas (77/338/EEC) jeb 6. direktīvas normas, uz kuru atsaucas grozījumu autori. ES 6.direktīva nenosaka PNV piemērošanu līzinga darījumos, un pieļauj ES dalībvalstīm pašām noteikt PVN piemērošanu atsevišķiem darījumiem vai atsevišķām apliekamo personu grupām. Turklāt, ES dalībvalstu vidū nepastāv vienotas koncepcijas par līzinga darījuma definēšanu, piemēram, Īrijā, Spānijā un dažās citās dalībvalstīs darījums tiek uzskatīts par preču piegādi, bet Lielbritānija, Dānija un citas dalībvalstis līzingu traktē kā pakalpojumu. Ņemot vērā 6.direktīvā noteikto un līzinga devēju un ņēmēju interešu aizstāvību, LKA un LLDA aicina noteikt, ka arī turpmāk līzinga kompānijām PVN jāiemaksā valsts budžetā pa daļām, kas samazinātu izmaksas līzinga ņēmējiem. Kā otru alternatīvu KBA un LLDA piedāvā nodalīt finansējuma piešķiršanu kā finansiālu darījumu no preču piegādes, līdz ar to neapliekot ar PVN līzinga procentus. Tas ļautu saglabāt konkurētspējīgus līzinga pakalpojumus uzņēmumiem un privātpersonām. Abus priekšlikumus Latvijas Līzinga devēju asociācija iesniegusi Finanšu ministrijā un Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. LKA un LLDA vēlas uzsvērt, ka pašlaik izstrādātas izmaiņas līzinga darījumos nepalielinās budžeta ieņēmumus, bet tieši pretēji — var negatīvi iespaidot iekšzemes kopproduktu un valsts budžeta ieņēmumus.

2005.gadā Latvijas līzinga nozarē varētu saasināties līzinga devēju konkurence, tiks uzsākta jaunu un klientiem ērtāku risinājumu piedāvāšana tirgū, kā arī līdz šim neierastu līzinga objektu finansēšanas piedāvājums, nozares attīstību prognozē līzinga kompānijas NORD/LB Līzings valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis. «2004.gadā Latvijas līzinga nozare kopumā auga lēnāk, nekā tika prognozēts gada sākumā: plānotais gada pieaugums bija 15%, tomēr deviņu mēnešu statistika atklāj, ka tā palielinājās tikai par 9%. Arī 2005.gadā tirgus pieaugums būs zemāks nekā kredītnozarē,» uzskata Artis Birkmanis. 2005.gadā tirgū varētu tikt uzsākta klientiem ērtāku risinājumu piedāvāšana, izmantojot internetu. Interneta risinājumu ieviešana līzingdevēju kompānijām varētu kļūt par jaunu trumpi tirgus daļu palielināšanai. Tāpat var prognozēt, ka līdzās pašreiz populārajam auto un komerctransporta līzingam tirgū varētu parādīties jaunu, līdz šim līzingam nepierastu objektu finansēšanas piedāvājums. Tāpat gaidāma arī konkurences saasināšanās starp līzinga devēju kompānijām. «Pagājušā gada sākumā, kad darbu uzsāka NORD/LB Līzings, varēja just, ka tirgus kopumā ir skeptiski noskaņots pret iespēju līzinga tirgū ienākt jauniem spēlētājiem. Savukārt šogad varētu gaidīt arī vēl citu jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū, kas konkurenci nozarē saasinās,» prognozē NORD/LB Līzings valdes priekšsēdētājs. 2004.gada būtiskākie notikumi līzinga tirgū bija saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Līdz ar to mainījās pievienotās vērtības nodokļa piemērošana līzinga objektiem, kas nozarē ieviesa kardinālas izmaiņas. Tomēr izmaiņu rezultātā radīto plusu ir vairāk nekā mīnusu. Viens no lielākajiem guvumiem – ir radīti labvēlīgi priekšnoteikumi operatīvā līzinga popularizēšanai Latvijā. «Līzings pēc būtības ir nodokļu optimizēšanas bizness. Tāpēc vislabākais risinājums Latvijas līzinga darījumu sekmīgai attīstībai būtu speciāla likumdošanas akta „Par līzinga operācijām” pieņemšana, kas apvienotu un precizētu pašreiz dažādos normatīvos esošās normas,» uzskata Artis Birkmanis. Saskaņā ar Latvijas Līzinga devēju asociācijas datiem, NORD/LB Līzings 2004.gada 9 mēnešos bija ieguvis tirgus daļu 3,1% apmērā. «Uzsākot pērnā gada sākumā darbību no nulles, līzinga tirgū, kas kopumā pērnā gada deviņos mēnešos pieauga tikai par 9%, mūsu iegūtie 3,1% ir ļoti labs rezultāts,» saka NORD/LB Līzings valdes priekšsēdētājs. NORD/LB Līzings līzinga portfelī ap 58% veido vieglo automobiļu līzings, 30% - komerctransporta līzings, 12% - industriālais līzings. NORD/LB Līzings ir bankas NORD/LB Latvija meitas uzņēmums.

Māris Skujiņš, Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) prezidents: «Latvijas līzinga un faktoringa tirgus šī gada otrajā ceturksnī uzrāda labu attīstības tempu. Pateicoties LLDA aktivitātēm, ir panākta optimāla ES nodokļu normu piemērošanas kārtība līzinga darījumiem, tādejādi novēršot pirms 1. maija vērojamo tirgus pasivitāti un nogaidīšanu no klientu puses. Par to liecina nule kā apkopotā statistika par jaunajiem līzinga darījumiem un portfeli kopumā.» 2004. gada pirmajā pusgadā, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, līzinga un faktoringa portfelis ir pieaudzis par 14.7 %. «Pamatā tirgus pieaugumu nodrošina līzinga darījumi ekonomikas nozarēs ar ilgstošu līzinga izmantošanas pieredzi, piemēram, lauksaimniecība un mežsaimniecība, rūpniecība, būvniecība, tirdzniecība un transports. Šīs nozares kopsummā veido divas trešdaļa no līzinga portfeļa un uzrāda 14.3 % pieaugumu pret 2003. gada pirmajiem sešiem mēnešiem. Vienlaikus strauji palielinās arī privātpersonu īpatsvars, kas saistīts ar autolīzinga un patēriņa kredītu pieaugumu,» norāda M. Skujiņš. Īpaši viņš atzīmē autolīzinga pieauguma tempus, kas saistās ar īpaši labajiem jauno automašīnu pārdošanas apjomiem. Autolīzinga pieaugumu veicina arī operatīvā līzinga popularitātes pieaugums, kā arī līzinga ņēmēju loka paplašināšanās.

Tā kā pieaugs resursu cenas un aizdevumu procentu likmes, daudzi uzņēmēji varētu bankrotēt, tostarp auto dīleri. Eiropas valstīs lielākās līzinga kompānijas UniCredit Group uzņēmuma Latvijā UniCredit Leasing, kas pamatā nodarbojas ar industriālās tehnikas un komerctransporta iegādes finansēšanu, vadītājs Jānis Buks intervijā Db situāciju ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā raksturo kā smagu, bet vienlaikus pauž optimismu par nākotni.

Vai situācija pasaules finanšu tirgū iespaidos Latvijas UniCredit Leasing?

Uz mums atsauksies tas, kas notiek iekšējā tirgū. Kopējie apjomi tirgū ir būtiski samazinājušies. Mums gan nav tik būtisks kritums kā tirgū, ja skatāmies deviņu mēnešu rezultātus. Pieaudzis kredītu kavētāju skaits.

Par cik procentiem?

Ir palielinājies, bet nav tāds, kas nebūtu kontrolējams. Ir daži komerctransporta uzņēmumi, kuriem ir problēmas, daži jau darbību ir apstādinājuši.

Kāpēc?

Pieaugušas izmaksas degvielai un apdrošināšanai. Starptautisko pārvadājumu industrijai ir smaga situācija. Degvielas izmaksas un apdrošināšana veido 70 % no kopējām izmaksām, transportēšanas apjomi ir kritušies.

Pērnā gada līzinga un faktoringa nozares dati precīzi atspoguļo mēreni pozitīvās tendences Latvijas tautsaimniecībā. Salīdzinot 2016. gada un 2015. gada trīs ceturkšņus, līzinga jauno darījumu apjoms nozarē pieaudzis par 4,8%, bet faktoringa jaunie limiti pieauguši par 5,4%. Līzinga un faktoringa portfelis valstī pieaudzis par 10,5%, sasniedzot 1,5 miljardus eiro, skaidro Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits.

Līzings Latvijā nostiprinājies kā ērts un uzticams pakalpojums ar skaidru regulējumu. Jau vairākus gadus Latvija ir vienā no trim – četrām vadošajām vietām pasaulē līzinga portfeļa apjomu ziņā, salīdzinot pret iekšzemes kopproduktu.

«Pērnajā gadā bija vērojams pieaugums gan lauksaimniecības tehnikas, gan komerctransporta līzingā, jaunajiem līzinga darījumiem palielinoties par 14,1%, salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, kā arī auto līzingā, kur jaunie līzinga darījumi, salīdzinot ar pērnā gada 3. ceturksni pieauguši par 18,8%. Jaunu vieglo automašīnu līzinga darījumu apjomi pērn pieauguši par 25%. Palielinājusies arī kopējā auto līzinga finansējuma popularitāte – 54% no visām jaunajām vieglajām automašīnām tika iegādātas, izmantojot līzinga finansējumu. 2015. gadā tie bija 50%,» komentē I. Šmits.

Konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu uzvarējis Māris Skujiņš, piektdien, 1.jūnijā informēja konkursa komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

«Konkursā piedalīties bija liels prieks. 20 gadus kā profesionālis esmu bijis saistīts ar finanšu sfēru, bet pēdējā laikā esot ārpus Latvijas, tomēr esmu secinājis, ka VID pēdējos gados krietni pavirzījies uz priekšu un veikti uzlabojumi, ko mēs kā klienti izjūtam. Prioritāte iespējamā amatā – skatīties, kāda ir klientu apmierinātība ar pakalpojumiem,» teica M. Skujiņš. Viņš uzskata, ka atslēgvārds VID attīstībai ir optimizācija. Svarīgi arī samazināt nodokļu plaisas, uzlabot nodokļu maksāšanas procesu, lai tas būtu ērts un patīkams.

Jautāts, kas darāms ekonomikas mazināšanā, M.Skujiņš teica, ka jāturpina VID iesākatais pēdējā pusotra vai divu gadu laikā, kā arī jāmeklē jaunas ēnu ekonomikas apkarošanas metodes digitālajā ekonomikā, kurā rodas arvien jauni biznesa veidi. Viņš arī piebilda, ka jādomā arī ne tikai par veco problēmu apkarošanu, bet arī par to, kā tikt klāt jaunajām, jo uzņēmējdarbības formas visu laiku mainās.

Latvijas līzinga tirgū šogad pirmajos četros mēnešos jauno darījumu apjoms pieaudzis par 88%, sasniedzot 86 miljonus latu. Tajā skaitā visvairāk finansējumu sniegušas Nordea Finance Latvia un UniCredit Leasing.

Latvijas līzinga devēju asociācijas un Latvijas pilnvaroto autotirgotāju asociācijas dati liecina, ka jaunajos līzinga darījumos Nordea izsniegtais finansējums sasniedzis 23,35 milj. Ls, tajā skaitā visvairāk – 8,87 milj. Ls - izsniegts komerctransporta iegādei. Arī no UniCredit Leasings kopumā izsniegtajiem 17,6 milj. Ls lielāko daļu 8,15 milj. Ls apjomā veido finansējums komerctransporta iegādei.

Tām ar 13,8 miljoniem latu (no tiem 6,6 milj. Ls autolīzings) seko SEB līzings, bet ar 8,2 miljoniem latu – DnB NORD Līzings, kas šogad arī visvairāk (4,14 milj .Ls) finansējis auto iegādi. Pēc līzinga portfeļa apjoma lielākā līzinga kompānija Swedbank līzings šogad četros mēnešos izsniegusi jaunu līzinga finansējumu 7,9 milj. Ls apjomā, tajā skaitā 5,59 milj. Ls veido autolīzings. Dati liecina, ka jaunus darījums šogad vispār nav slēgusi GE Money Latvia, GE Money Bank.

2015. gada beigās kopējais līzinga un faktoringa portfelis Latvijā bija 1,356 miljardi eiro, kas ir par 9,8% vairāk nekā iepriekšējā gada beigās, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Līzinga portfelis 2015. gada laikā audzis par 7,4%, un gada beigās tā apjoms bija 1,2 miljardi eiro. No tā 78% jeb 942 miljoni eiro ir finanšu līzings, bet 22% jeb 261 miljons eiro – operatīvais līzings. Savukārt faktoringa pieaugums gada laikā bijis vēl straujāks – 33%, gada beigās sasniedzot 152 miljonu eiro portfeļa apjomu.

«2015. gadā līzinga tirgū bija vēroja stabila izaugsme. Statistikas dati liecina, ka ekonomikai turpinot atveseļoties, pieaugusi privātpersonu un uzņēmumu pirktspēja - pārliecība par savu finansiālo stāvokli un vēlme investēt,» 2015. gada rādītājus komentē LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

Novembrī deviņiem Latvijas Līzinga devēju asociācijas (turpmāk - LLDA) biedriem pievienojušās vēl divas kompānijas - Danske Bank A/S filiāle Latvijā un Scania Finans AB Latvijas filiāle, kas turpmāk ar savām iniciatīvām līdzdarbosies Latvijas līzinga tirgus uzlabošanā.

Līdz ar to LLDA aptver vairāk, nekā 95 % no Latvijas līzinga tirgus.

LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks: «Šādu starptautiska mēroga dalībnieku iesaistīšanās asociācijas darbībā ir ļoti nozīmīga un vienlaicīgi norāda uz Latvijas līzinga tirgus potenciālu un lielo piedāvājumu. Līdz ar Danske Bank un Scania Finans AB Latvijas filiāles pievienošanos asociācijai, turpināsim līzinga attīstības tālāku sekmēšanu Latvijas tautsaimniecībā».

Danske Bank A/S filiāles Latvijā līzinga nodaļas vadītājs Atis Bialkovskis uzsver, ka: «uzsākot piedāvāt līzinga produktu, Danske Bank ienākusi Latvijas līzinga tirgū straujiem soļiem un guvusi lielu klientu atsaucību: »Nostiprinoties kā pilnvērtīgam tirgus dalībniekam, iestāšanās asociācijā ir likumsakarīgs nākamais solis. Mēs vēlamies attīstīties un kļūt pieejamāki ne tikai klientiem, bet arī pārējiem tirgus dalībniekiem, kā arī dalīties ar savu pieredzi kopīgu asociācijas mērķu sasniegšanai līzinga attīstībā.«

Šodien, 15.oktobrī, aprit 100 dienas kopš Valdis Zatlers Saeimā deva Valsts prezidenta zvērestu.

Līdz ar pirmo amatā stāšanās dienu, Valsts prezidents ir pildījis visus ar Satversmi uzliktos pienākumus, akcentē Prezidenta Preses dienests:

-reprezentējis valsti, pārstāvot Latviju starptautiskajās organizācijās, darba vizītēs apmeklējot tuvākās kaimiņvalstis, tiekoties ar ārvalstu amatpersonām, akreditējot ārvalstu vēstniekus, izsniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs;

-pildot Latvijas valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumus, apmeklējis Latvijas armijas kareivjus viņu dienesta vietās Latvijā un Latvijas lielākajā starptautiskajā misijā Afganistānā;

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Šī gada pirmajā pusgadā industriālā līzinga tirgū ir notikušas korekcijas, taču saglabājusies jauno līzinga darījumu apjomu stabilitāte. Komerctransporta un iekārtu līzinga jauno darījumu apjoms, salīdzinot ar šo pašu periodu 2007. gadā, ir krities par 23%.

Taču, salīdzinājumā ar 2006. gada pirmajiem pieciem mēnešiem, tas ir pieaudzis par 38%. Pēc ļoti straujās izaugsmes 2007. gadā industriālā līzinga tirgus ilgtermiņa pieaugums šogad ir nostabilizējies.

Nordea FinanceLatvia valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits:

- Analizējot pirmā pusgada industriālā līzinga tirgu jānodala divi virzieni – iekārtu līzings un komerctransporta līzings. Iekārtu līzinga jauno darījumu dinamikā ir novērojama stabilizēšanās pēc straujā krituma pērnā gada decembrī un šī gada janvārī. Februārī iekārtu līzinga tirgus atkal aktivizējās un šāda aktivitāte ir saglabājusies līdz pat šim brīdim. Iekārtu līzinga jauno darījumu apjoms, salīdzinot ar pirmo pusgadu pērn, ir krities par 26%. Taču, salīdzinājumā ar 2006. gada pirmajiem pieciem mēnešiem, tas ir ievērojami pieaudzis par 65%.

Par izmaiņām ar nodokļiem saistītajos likumos ir gana runāts. Lai uz to fona no redzesloka nepazustu citi svarīgi jaunumi, piedāvāju vērst uzmanību uz aktuālām izmaiņām Komerclikumā un Civilprocesa likumā.

Izmaiņas un jauninājumi Komerclikumā

Šā gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas papildina likumu ar jaunu D daļu – «Komercdarījumi». Šis ir pozitīvs pavērsiens Latvijas komerctiesībās, jo līdz šim mūsdienu vajadzībām piemēroja Civillikumu, kas tika izstrādāts un darbojās kopš pirmās Latvijas brīvvalsts laika. Ir pagājis gandrīz gadsimts, un uzņēmējdarbības videi, saprotams, šobrīd ir citas prasības un vajadzības. Cita starpā jaunais likums pirmo reizi ievieš atsevišķu regulējumu komerciālajiem pirkuma, komisijas, glabājuma un ekspedīcijas līgumiem, kā arī tādiem plaši izmantotiem līgumiem kā līzinga, faktoringa un franšīzes līgums. No praktiskā viedokļa uzņēmējiem tiek atvieglināta līgumu izstrāde, jo svarīgākais jau ir atrunāts likumā. Būtisks aspekts – Komerclikumā tagad ir noteikti īsāki noilguma termiņi, tādējādi uzņēmējiem vairs nebūs jāuztraucas, ka pret viņiem varēs vērsties ar pretenziju par darījumu, kas noslēgts pirms vairākiem gadiem.

Pagājušais gads Latvijā iezīmējās ar pieprasījuma pieaugumu pēc jaunām vieglajām automašīnām un augstāku līzingā finansēto automašīnu īpatsvaru, norāda DNB bankas eksperti.

Kopumā šī gan nav tendence tikai Latvijā vien, jo vēlmi iegūt automašīnu, kas nāk tieši no rūpnīcas, arvien vairāk var novērot arī citviet pasaulē.

Saskaņā ar CSDD datiem 2016. gadā Latvijā ir bijuši 65 213 vieglo automašīnu pirmreizējas reģistrācijas darījumi, kas ietver gan jauno, gan lietoto auto iegādi. Salīdzinot ar 2015. gadu, par 15 % pieaudzis pieprasījums pēc jaunajām vieglajām automašīnām, sasniedzot 18 519 iegādes darījumus. Par spīti komerctransporta pieprasījuma samazinājumam (- 6 %) kopumā pozitīvu kāpumu jaunu vieglo automobiļu segmentā ir nodrošinājis pieaugums pasažieru transporta iegādē. Salīdzinājumā ar 2015. gadu šo transporta līdzekļu iegādes skaits palielinājies par 19 %. Pieaugumu ir nodrošinājušas gan juridiskās (+13%), gan fiziskās (+ 22 %) personas.

Šā gada pirmā ceturkšņa laikā līzingā no jauna noslēgto darījumu summa sasniedza 132,26 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā 2013. gada attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas dati.

Populārākais jauno darījumu objekts bijis automašīnas (41%), tad seko komerctransports (28%) un iekārtas (25%).

Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) vadītājs Jevgenijs Belezjaks skaidro, ka jauno darījumu apjoma pieaugums norāda uz to, ka līzinga tirgū sākusies sabalansēta izaugsme – tirgus ir nostabilizējies, nav vairs būtisku kritumu vai neproporcionāla kāpuma.

Kā liecina LLDA apkopotie dati, kopējais līzinga portfelis Latvijā uz 31. martu bija 1,1 miljards eiro, kas ir par 1,1% mazāk nekā 2013. gada beigās. Līzinga portfelī joprojām dominē finanšu līzings, ar 889,3 miljonu eiro portfeli aizņemot 80% līzinga tirgus.

Kopumā marta beigās līzinga un faktoringa portfelis Latvijā sasniedza 1,218 miljardus eiro. Salīdzinot ar 2013. gada beigām, kopējais līzinga un faktoringa portfelis ir nedaudz sarucis – par 1,1%.