Arnis.Malbergs@unibanka.lv, Tirgus un nozaru analīzes nodaļa A/S Latvijas UnibankaAugstākais kurss: 1.1077 EUR/USD Zemākais kurss: 1.0943 EUR/USD Pārskata periodā EUR/USD kurss svārstījās apmēram 130 punktu intervālā. Eiro vērtība pieauga par apmēram 90 punktiem. Galvenais kursu ietekmējošais faktors arī šonedēļ bija Irākas atbruņošanās jautājums un iespējamais ASV iebrukums Irākā bez ANO sankcijas, un tā negatīvās ietekmes dēļ dolāra kurss lielāko pārskata perioda daļu atradās virs 1.1 līmeņa. Pārskata perioda sākumā dolāra kritumu izraisīja Eiropas Centrālās Bankas lēmums samazināt bāzes likmi Eirozonā par 25 punktiem. Tā kā vairuma tirgus dalībnieku, atbilstoši Eirozonas ekonomiskajai situācijai, bija gaidījuši 50 punktu samazinājumu, tad mazāks likmes samazinājums tika uztverts kā zīme, ka stāvoklis Eirozonas ekonomikā tomēr ir labāka nekā iepriekš tika uzskatīts. Eiro par labi spēlēja arī pozitīvā likmju starpība starp ASV un Eirozonu. Dolāra kritums turpinājās arī piektdien līdz ar negaidīti negatīvo ASV nodarbinātības datu paziņošanu, kas raisīja investoros bažas par ASV ekonomikas stabilitāti. ASV Nodarbinātības Departamenta dati parādīja, ka februārī bezdarbnieku skaits valstī ir palielinājies par 308.000, bet bezdarbs līmenis pieaudzis līdz 5.8%. Dolārs gan spēja mazliet pakāpties pašās pagājušās nedēļas beigās līdz ar baumām, ka ASV un Pakistānas varas iestādes ir sasniegušas būtisku progresu Osamas bin Ladena meklējušas. Līdz ar ieilgstošu polemiku Irākas sakarā un iespējamā kara negatīvo ietekmi uz ASV ekonomiku, dolārs piedzīvoja kritumu arī šīs nedēļas sākumā, un tā vērtība īslaicīgi pieauga tikai pēc ASV ārējās tirdzniecības rādītāju paziņošanas, tirdzniecības deficītam janvārī samazinoties līdz 41.12 miljardiem dolāru (iepriekšējais – 44.88, prognoze – 42.76). Pārskata perioda beigās dolāra vērtība tomēr uzkāpa par teju 90 punktiem. Tas saistāms ar ziņām par atbalstu, ko ASV esot apsolījušas līdz šim neizlēmušās ANO Drošības Padomes valstis attiecībā uz jauno rezolūciju, kas pieprasītu Irākai pasteidzināt atbruņošanos, sankcionējot karu nesadarbošanās gadījumā. Vispārējs pasaules atbalsts ASV ir nozīmīgs tādēļ, ka šādā gadījumā ASV nevajadzētu vienai pašai finansēt karu, kas varētu ievērojami pasliktināt tās budžeta stāvokli, tādējādi mazinot valdības iespējas stimulēt vietējo ekonomiku. Jaunākie Eirozonas ekonomiskie rādītāji un prognozes savukārt liek domāt, ka patreizējam eiro kāpumam ilgtermiņā nav ekonomiskā pamatojuma. Par draudiem Eirozonas ekonomikas izaugsmei liecina gan OECD nodoms samazināt savu Eirozonas 2003. gada izaugsmes prognozi no pašreizējiem 1.8%, gan Vācijas bezdarba līmenis, kas sasniedzis pēdējo 5 gadu augstāko līmeni, kā arī Francijas valdības atzīšanās, ka tās budžeta deficīts 2003. gadā varētu sasniegt 3.4% no IKP, pārsniedzot ES Stabilitātes un Izaugsmes paktā noteiktos robežlielumus. Pārskata periodā publicētais ASV nodarbinātības ziņojums nepatīkami pārsteidza tirgu, tomēr tas ir tikai viens no pēdējiem rādītājiem, kas norāda uz ekonomisko izaugsmes tempu samazināšanos pasaules lielākajā ekonomikā. Tādēļ pēdējā laikā arvien lielāku atbalstītāju skaitu gūst viedoklis, ka ekonomikas patreizējo kritumu neietekmē tikai Irākas jautājuma izraisītais ģeopolitiskais saspīlējums pasaulē. Ir maz ticams, ka līdz ar šī konflikta atrisinājumu, arī ASV ekonomika piedzīvos strauju augšupeju. Augstās enerģijas cenas, un zemie uzņēmumu un patērētāju noskaņojuma indeksi gan ir lielā mērā saistāmi ar Irākas krīzes izraisīto saspīlējumu, un liek uzņēmējiem nogaidīt, atliekot investīciju plānus un lēmumus pieņemt jaunus darbiniekus. Tomēr ASV ekonomikā joprojām ir jūtamas arī 90-to gadu investīciju burbuļa pārplīšanas sekas, kā rezultātā liels apjoms ražošanas jaudu patlaban stāv nenoslogotas. Kopā ar ierobežotajām valdības iespējām stimulēt ekonomiku (zemām procentu likmēm un milzīgu budžeta deficītu) tas nozīmē, ka būs vajadzīgs ilgāks laiks, lai ASV ekonomika atgūtu zaudēto tempu. Tādēļ bu

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra