Latvijas Unibanka
Lai arī Latvijas Bankas repo un swap izsolēs piedāvāto latu resursu apjoms pārskata periodā ir palielinājies par 25 miljoniem, banku sistēma likviditāte ir palikusi joprojām zemā līmenī, jo banku obligāto rezervju izpilde Latvijas Bankā joprojām nav paveikta, un atlikušajās dienās līdz rezervju izpildes perioda beigām rezervēm vidēji par 11% ir jāpārsniedz mēneša vidēji nepieciešamie apjomi. Pašreiz izveidojušos situāciju latu resursu tirgū varētu pat saukt par īstermiņa krīzi
Nepietiekamo likviditāti apliecina arī overnight likmes kāpums par vairāk nekā vienu procentpunktu un RIGIBOR likmju kāpums. Vislielāko kāpumu ir piedzīvojusi viena dienas RIGIBOR likme, par vairāk nekā 1%, bet kopumā kāpušas ir likmes līdz vienam mēnesim. Par iemeslu šādam īstermiņa likmju pieaugumam jāmin gan gada sākumā neplānotās 3 un 10 gadu valsts obligāciju izsoles, kā rezultātā potenciālie investori varētu būt jau izvietojuši savus brīvos līdzekļus, gan iespējams arī referenduma par iestāšanos ES tuvošanās, kas ir licis Latvijai Bankai ieņemt piesardzīgu un nogaidošu pozīciju, samazinot pieejamo latu daudzumu banku sistēmā. Sagaidāms, ka līdz ar referenduma iznākuma paziņošanu, ja tas būs pozitīvs, tad arī centrālās bankas piedāvāto latu resursu apjoms augs. Savukārt pretējā gadījumā var sagaidīt vēl tālāku likmju kāpumu.
Turklāt gadījumā, ja pašreizējā situācijā banku sistēmā saglabāsies, tad var prognozēt, ka Valsts Kasei būs problēmas piesaistīt līdzekļus nākamajā nedēļā notiekošajā 1 gada valsts parādzīmju izsolē un oktobra sākumā plānotajā 10 gadu valsts obligāciju izsolē, un tai var nākties maksāt ievērojami augstākus procentus.
Tikmēr ASV centrālā banka FRS savā 16. septembra sanāksmē nobalsoja par bāzes likmes atstāšanu 1% apmērā, piebilstot, ka pašreizējos apstākļos, kad inflācijas samazināšanās draudi nav pilnībā likvidēti, likmes tiks saglabātas šādā “piemērotā līmenī” vēl kādu laiku.