Latvijas Unibanka
Valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsolē Finanšu ministrija nepārdeva visas piedāvātās sešu mēnešu parādzīmes, bet to vidējā diskonta likme palielinājās. Kopumā izsolē, kurā piedalījās trīs bankas, parādzīmes piedāvāja 4 miljonu latu apjomā. Bankas tās pieprasīja par 5,42 miljoniem latu, bet tādēļ, ka valsti neapmierināja piedāvātās likmes, vērtspapīrus pārdeva daļēji - 3,42 miljonu latu vērtībā. Parādzīmju vidējā diskonta likme tika noteikta 3,53% apjomā, kas ir par 0,11 procentpunktiem augstāka nekā iepriekšējā izsolē. Maksimālā likme, ko izsolē piedāvāja bankas, bija 3,69%, bet minimālā - 3,4%.
Valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa parādzīmju nekonkurējošajā fiksētas likmes izsolē 5. augustā pārdoti visi piedāvātie vērtspapīri viena miljona latu vērtībā.
Latvijas Bankas lēmums palielināt komercbanku obligāto rezervju normu ir palielinājis pieprasījumu pēc latiem arī naudas tirgū. Tā rezultātā latu īstermiņa likmes ir pieaugušas līdz apmēram 3.5% līmenim, kas atbilst likmei, par kuru komercbankas latus var aizņemties no Latvijas Bankas. Uz nelielu latu deficītu komercbanku sistēmā norāda arī komercbanku obligāto rezervju vidējais apjoms laika posmā kopš šī rezervju izpildes perioda sākuma. Tas par 6% jeb 10 miljoniem atpaliek no mēneša vidēji nepieciešamā rezervju apjoma. Sagaidāms, ka latu īstermiņa procentu likmes paliks šādā līmenī vēl vairākas nedēļas, līdz Latvijas Bankas intervencēs emitētie lati radīs likviditātes pārpalikumu.
Pēdējās nedēļas laikā RIGIBOR vienas nakts likme ir samazinājusies par 6 punktiem līdz 3.74% līmenim, bet vienas nedēļas likme ir palielinājusies par 4 punktiem līdz 3.85%. RIGIBOR trīs un sešu mēnešu likmes palika nemainīgā 4.11% un 4.26% līmenī attiecīgi.