Latvijas Unibanka
Trešdien valsts desmit gadu obligāciju izsolē netika pārdoti visi piedāvātie vērtspapīri, bet to vidējā diskonta likme palielinājās. Kopumā izsolē, kurā piedāvāja obligācijas 12 miljonu latu vērtībā, piedalījās sešas bankas. Tās vērtspapīrus pieprasīja 11,346 miljonu latu vērtībā. Tomēr obligācijas tika pārdotas tikai 8,946 miljonu latu apjomā, jo valsti neapmierināja visas banku piedāvātās likmes. Bankas piedāvāja gada peļņas likmes no 5,45% līdz 4,95% un vidējā likme, salīdzinot ar iepriekšējo obligāciju izsoli, palielinājās par 0,26 procentpunktiem līdz 5,15%.
Savukārt ceturtdien valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa obligāciju nekonkurējošajā fiksētas likmes izsolē Latvijas Centrālajā depozitārijā tika piedāvātas obligācijas par trīs miljoniem latu, taču izsoles dalībnieku pieteikumi bija tikai par 1,5334 miljoniem latu. Izsolē piedalījās divi dalībnieki, kas vēlējās iegādāties obligācijas ar desmit gadu atmaksas termiņu.
Likviditāte Latvijas banku sistēmā ir palikusi zemā līmenī, ko atspoguļo arī Latvijas komercbanku aktīvā dalība Latvija Bankas repo un swap izsolēs, kurās visa pārskata perioda laikā ir kāpušas īstermiņa likmes par piesaistītajiem resursiem. Ja šis likmju kāpums turpināsies ilgākā laika posmā, tad var prognozēt arī RIGIBOR likmju kāpumu, ieskaitot 3 mēnešu RIGIBOR likmi, kurai pārsvarā ir piesaistīti kredīti. Banku rezerves Latvijas bankā joprojām ir salīdzinoši zemā līmenī šim rezervju izpildes perioda brīdim, un pārskata periodā tikai par 6.7% pārsniedza mēneša vidēji nepieciešamos atlikumus Latvijas Bankā.
Ilgtermiņa likmes pēc pārskata periodā notikušās 10 gadu valsts parādzīmju izsoles ir pakāpušās, vidējai likmei šajā izsolē esot 5.15%. Taču arī šī likme tirgum likās par zemu, jo visi valsts piedāvātie vērtspapīri nemaz netika nopirkti. Tādēļ var prognozēt, ka nākamajā 10 gadu valsts parādzīmju izsolē šī gada 8. oktobrī Valsts Kase būs spiesta maksāt vēl vairāk.
Pārskata nedēļas laikā notikušajās Anglijas Bankas un Eiropas Centrālās Bankas sanāksmēs bāzes likmes netika mainītas. Ja britu pozitīvie ekonomiskie rādītāji liek domāt, ka bāzes samazināšanas cikls Lielbritānijā varētu būt beidzies, tad kontekstā ar Eirozonas ekonomikas nespēju atgūties var prognozēt likmju samazinājumu līdz pat 50 punktiem tuvāko mēnešu laikā. ASV centrālās bankas FRS nākamā sanāksme notiks šī gada 16. septembrī, un, kopumā ņemot, pēdējā laika makroekonomiskie rādītāji ir mazinājuši nepieciešamību pēc monetārās stimulācijas. Taču gadījumā, ja valsts ekonomiskā izaugsme nesasniegs prognozēto, tad šī gada beigās varam sagaidīt likmes samazinājumu, ko ir apliecinājušas arī FRS amatpersonas.