Finanses

«Latvijas Unibankas» procentu likmju apskats 10.-14.04.

Valters Paiders [email protected], 11.04.2003

Jaunākais izdevums

Latvijas Unibanka

Pēc pāris nedēļu stagnācijas pārskata periodā pieprasījums pēc Latvijas Bankas naudas tirgus instrumentiem atkal ir pieaugusi. Latvijas bankas repo izsolēs piešķirto līdzekļu apjoms ir pieaudzis par 10 miljoniem latu, bet swap - par 43 miljoniem latu. Overnight likme svārstījās nebūtiski un pārskata periodā ir piedzīvojusi daudz mazākas svārstības nekā parasti. Tas skaidrojams ar faktu, ka patlaban latu aizņemšanās likmes ir vienādas Latvijas Bankas repo un swap izsolēs piešķirtajiem resursiem. Šīm likmēm pakārtota ir arī overnight likme. Banku rezerves Latvijas Bankā ir samazinājušās vidēji par 10 miljoniem latu un pārskata perioda laikā atbilda rezervju perioda vidēji nepieciešamajam apjomam. Tādēļ var prognozēt, ka arī tuvākajās nedēļās līdz rezervju izpildes perioda beigām pieprasījums pēc Latvijas Bankas piedāvātajiem latu resursiem būs augstā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ir īstais laiks fiksēt procentu likmes?

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis, 29.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Zemo procentu likmju vide: četri iemesli pārlieku nesatraukties par Latvijas kredītiestāžu spēju pielāgoties

Latvijas Bankas ekonomists Pēteris Kloks, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā nedēļā Latvijas Bankas Ekspertu saruna vētīja, cik lielā mērā mājsaimniecības un uzņēmumi ir izmantojušas unikālās iespējas, ko atnesis zemo procentu likmju laikmets. Taču ne visiem jaunie apstākļi nozīmē jaunas iespējas. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā secina, ka zemo procentu likmju vide palielina finanšu stabilitātes riskus Eiropā, t.sk. kredītiestādēs.

Stabila Latvijas finanšu sistēma ļaus mājsaimniecībām un uzņēmumiem labāk izmantot zemo procentu likmju laikmeta priekšrocības. Tādēļ, turpinot diskusiju, jāvaicā, – kā zemās procentu likmes ietekmē Latvijas kredītiestādes un to finanšu stabilitāti un ko šajā ziņā mainīs pakāpeniskais procentu likmju pieaugums ASV?

Kamēr mājsaimniecības priecājas par rekordzemām kredītu izmaksām, Latvijas kredītiestādes saskaras par rekordzemiem procentu ienākumiem, ko tās gūst, kreditējot tautsaimniecību. Jaunākie dati liecina, ka 2016. gadā kopējie kredītiestāžu sektora procentu ienākumi no kredītu izsniegšanas tautsaimniecībai ir par 36% zemāki kā pirms pieciem gadiem un par 2% zemāki kā pērn, un kritums ir straujāks kā kopējā kredītportfeļa samazināšanās. Turklāt zemi vai negatīvi ir arī procentu ienākumi no ieguldījumiem Latvijas un ārvalstu parāda vērtspapīros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SEB Unibankas grupas biznesa rezultāts 9 mēnešos - apliecinājums klientu uzticībai

, 27.10.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Unibankas grupa 2006. gada deviņos mēnešos ir strādājusi ar 32,70 miljonu latu tīro peļņu, kas, salīdzinot ar pagājušā gada deviņu mēnešu peļņu, ir palielinājusies par 37%. Grupas pamatdarbības ieņēmumi no gada sākuma līdz septembra beigām bija 64,539 miljoni latu jeb par 33% vairāk kā aizvadītā gada attiecīgajā periodā.

SEB Unibankas prezidents Viesturs Neimanis: "2006. gadu SEB Unibanka kopā ar saviem klientiem pavada 150 gadu jubilejas zīmē. Šie ir nozīmīgi svētki gan SEB grupai visā pasaulē, gan arī SEB Unibankas grupai Latvijā. SEB grupas ilggadējā pieredze finanšu pakalpojumu sniegšanā sniedz būtisku progresu klientu apkalpošanā arī SEB bankām Baltijā. Attīstot savu pakalpojumu klāstu, vienmēr klientu vajadzības izvirzām par mūsu darba mērķi. Ar ļoti lielu atbildības sajūtu piedalāmies katra klienta finanšu vajadzību izpētē un risinājuma nodrošināšanā. Jāatzīmē, ka SEB Unibanka arī šogad ir veikusi būtiskus ieguldījumus bankas tehnoloģiju uzlabošanā, lai klienti bankas sniegtos pakalpojumus varētu saņemt ērtāk un operatīvāk. Saviem klientiem pārskata periodā esam nodrošinājuši 99,15% pieejamību SEB Unibankas elektroniskajiem pakalpojumiem."

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Vai zemākas procentu likmes apdraud fiskālo disciplīnu?

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Tkačevs un Kārlis Vilerts, 14.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēckrīzes periodā eirozonas un citu attīstīto valstu izaugsmes temps bijis labākajā gadījumā mērens, bet inflācija – daudz zemāka par Eirosistēmas noteikto mērķi, kas ir tuvu, bet zem 2%.

Lai veicinātu tautsaimniecības attīstību un tādējādi nodrošinātu vēlamo inflācijas līmeni, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome izmantojusi virkni standarta un nestandarta monetārās politikas instrumentus, t.sk. procentu likmju samazināšanu un Paplašināto aktīvu iegādes programmu (PAPP).

Līdzīgi rīkojušās arī citas lielāko valūtas zonu centrālās bankas, t.sk. ASV Federālo rezervju sistēma, Anglijas Banka un Japānas Banka. Šādas monetārās politikas rezultātā vairākums attīstīto valstu valdības obligāciju procentu likmes sasniegušas rekordzemu līmeni, dodot iespēju valstu valdībām aizņemties līdz šim neierasti lēti (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Avārijas bremzēšanas režīms?

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 28.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autobūves drošības sistēmu jomā viens no svarīgiem jaunievedumiem ir autonomā avārijas bremzēšanas sistēma. Sistēma automātiski sāk bremzēt, ja gaidāma sadursme. ECB nelūdz un nepieņem norādījumus no iestādēm, valdības vai no kādas citas struktūras.

Vienlaikus eiro zonas dalībvalstu valdības un citas ES iestādes nedrīkst ietekmēt ECB lēmējinstitūcijas, tātad ECB rīcība ir autonoma un viņas šī brīža uzvedība procentu likmju frontē liek domāt par avārijas bremzēšanu, pirms inflācija iegājusi katastrofālā spirālē, kad aug cenas, tiek celtas algas, tēriņus var nemazināt, var turpināt celt cenas un tad atkal jāceļ algas…

Ar procentu likmju celšanu vismaz daļēji tiek bremzēts patēriņš, gan bremzējot pieprasījumu pēc jauniem kredītiem, gan, diemžēl, mazinot arī esošo kredītņēmēju maksātspēju. Risks šajā gadījumā ir pārāk strauja pieprasījuma bremzēšanās, iespējamā situācijas pasliktināšanās kredītu tirgū un ekonomikas pārāk strauja atdzišana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Zemo procentu brīvpusdienas: kā procentu izdevumu ietaupījums ietekmējis valsts budžetu?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 29.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ilgstošu laiku centrālās bankas īsteno monetāro politiku, kuras rezultātā aizņēmumu procentu likmes daudzās attīstītajās valstīs bijušas ļoti zemas. Ieguvēji no šādiem apstākļiem ir ne tikai uzņēmumi un mājsaimniecības, kuru aizņēmumi investīcijām un patēriņam kļuvuši lētāki, bet arī attiecīgo valstu valdības.

Arī tām līdzekļu aizņemšanās izmaksas un parāda uzturēšanas izdevumi ir ievērojami mazinājušies.

Latvija arī nav bijusi izņēmums. Valdības obligāciju procentu likmju samazinājums atspoguļojies arvien mazākos valsts konsolidētā kopbudžeta (VKKB) procentu izdevumos - 2016. gadā sasniedzot zemāko līmeni kopš ekonomiskās krīzes.

Jautājums, kā izmantoti budžeta ietaupījumi, kas radušies no zemākiem procentu izdevumiem - interesants bijis vienmēr, taču īpaši aktuāls tas kļūst situācijā, kad tiek apsvērta iespēja procentu likmes palēnām kāpināt.

Eiro zonas gadījumā gan vēl ir nedaudz pāragri piesaukt virzību prom no zemajām procentu likmēm. Īpaši paturot prātā to, ka gaidāmās vēlēšanas vairākās eiro zonas valstīs var vairot politisko neskaidrību un visai ātri pasliktināt trauslo ekonomisko izaugsmi. Tomēr situācija citviet pasaulē, kur runas par procentu likmju celšanu realizējušās arī darbos (piemēram, ASV), liek uzdot jautājumus arī par situāciju Latvijā. Piemēram, kāda ir bijusi zemo procentu likmju ietekme uz Latvijas budžetu? Vai, likmēm augot, nesaskarsimies ar pārmērīgu budžeta deficītu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gaidīšanas svētki

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 26.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā daļa hipotekāro kredītu ņēmēju ar interesi gaida aprīli, kad tiks izmaksāta pirmā kompensācija par pirmajā ceturksnī samaksātajiem hipotekārā kredīta procentiem.

Uzmanību! Ņemot vērā, ka krāpnieki aktīvi seko aktuālajiem notikumiem tirgū, svarīgi atcerēties, ka atbalsta atmaksa lielākoties notiks automātiski – ne bankas, ne VID noteikti nesūtīs vēstules un īsziņas ar saitēm, prasot pieslēgties internetbankai un kaut ko apstiprināt ar Smart-ID vai citiem autorizācijas līdzekļiem!

Visai pārējai pasaulei un tiem Latvijā, kuri vēl tikai plāno ņemt kredītu, gada sākums paies gaidot pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu. Daļa tirgus dalībnieku pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu prognozē ieraudzīt 7. marta sapulcē. Bet vai tā būs?

Pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, ECB padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kredītprocenti bankām audzē taukus

Ieva Mārtiņa, [email protected], 7084426, 29.05.2007

Kredīti izsniegti par teju 80% vairāk, bet % ienākumi auga, jo būtiski kāpa naudas tirgus indeksi, tā Hansabankas valdes loceklis Toms Siliņš.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu banku procentu ienākumi, kuros ap 90 % ir no izsniegtajiem aizdevumiem klientiem, šogad 1. ceturksnī auguši pat par 100 % gadā.

Šogad pirmā ceturkšņa izsniegto kredītu pieaugums atbalsojies arī banku ienākumos: pirmajā ceturksnī procentu ienākumi par kredītiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām sasniedza 176.6 milj. Ls, kas ir par 76.7 milj. Ls jeb 77 % vairāk nekā šajā laikā pirms gada, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. ·o ienākumu īpatsvars kopējos banku procentu ienākumos marta beigās bija 79 %. Pēc baņķieru teiktā, straujāks vai lēnāks procentu ienākumu pieaugums ir saistīts ar izsniegto kredītu apjomu un izvēlētajiem kreditēšanas tempiem.

Šis ceturksnis izceļas ar savu straujumu, salīdzinot ar pirmā ceturkšņa rādītājiem iepriekšējos gados, kad šo procentu ienākumu pieaugums bijis 46 - 50 %, arī skaitliskā izteiksmē ienākumi pieauga krietni mazākā apjomā - par 23 un 31 milj. Ls. Atskaitot procentu izdevumus (par noguldījumiem, par saistībām pret monetārām finanšu iestādēm u.c.), tīro procentu ieņēmumu pieaugums šogad 1. cet., salīdzinot ar šo laika periodu pērn, bijis straujš - 45 % un naudas izteiksmē (33 milj. Ls) lielākais pēdējo 3 gadu laikā (2006. g. pieaugums bija 16.3 milj. Ls, bet 2005. g. - 18.6 milj. Ls). Kopumā kredītu procentu ienākumi ir svarīgs banku peļņas avots, jo kopējos banku ienākumos (kuru vidū ir arī komisijas naudas, ienākumi no finanšu instrumentu tirdzniecības u.c.) marta beigās veidoja 54 %. Laikā, kad valdība un arī pašas bankas uzsākušas cīņu pret augsto inflāciju, kuras viens no iemesliem esot liels patēriņš, ko atbalstot banku kredīti, šāds kredītu un procentu ienākumu pieaugums izskatās nesamērojami straujš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko finanšu dati var pastāstīt par dabisko procentu likmi?

Latvijas Bankas ekonomists Viktors Ajevskis, 14.01.2019

1 .attēls. ASV valdības viena gada un 10 gadu obligāciju peļņas likme (%)

Avots: ASV Federālo rezervju sistēmas valde

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākas desmitgades ir novērojams: lai gan īstermiņā procentu likmes mainās, ilgtermiņa tendence ir bijusi tikai uz leju.

Šāda tendence vērojama gan Eiropā, gan ASV. Japānā ilgtermiņa procentu likmes jau ilgāku laiku atrodas tuvu pie nulles līmeņa.

Katrā krīzē centrālās bankas samazina likmes, taču, ekonomikai atkopjoties, tās neatgriežas iepriekšējā līmenī. Kas ir likmju samazinājuma iemesls, un par ko tas liecina?

Pētnieki apgalvoja, ka no 1980. līdz 2000. gadam zemākas inflācijas gaidas bija galvenais faktors, kā dēļ procentu likmes samazinājās. Taču pēdējā laikā faktiskā inflācija, kā arī uz apsekojumu balstītas inflācijas gaidas ir stabilizējušās tuvu 2%. Tomēr procentu likmju samazināšanās kopš 2000. gada atspoguļo dažādus noturīgus ekonomiskos faktorus (par to sīkāk iepriekšējā rakstā [1]). Šie ilgtermiņa reālie faktori, piemēram, lēnāks produktivitātes pieaugums un iedzīvotāju novecošana ietekmē globālo ietaupījumu apjomu un ieguldījumus un var samazināt ienesīgumu, samazinot īstermiņa inflācijas koriģētās procentu likmes stabilo līmeni (Laubach un Williams (2016), Gagnon et al. (2016)). Šo reālo likmi bieži sauc par dabisku vai neitrālu procentu likmi vai vienkārši «r-zvaigzne», vai r*. Tomēr citi pētnieki noraida pierādījumus par jaunu, zemāku līdzsvara reālo likmi un piešķir mazāku nozīmi noturīgajiem faktoriem (Kiley (2015), Lo un Rogoff (2015), Taylor un Wieland (2016)). Viņi apgalvo, ka pēdējā desmitgadē procentu likmes samazinājās tādēļ, ka pēc 2008. gada finanšu krīzes seko īslaicīgi faktori, piemēram, kredītu tirgus atsvirošanās (deleveraging). Beidzoties šim pārejas periodam, likmēm vajadzētu atgriezties vēsturiskajos līmeņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Manam draugam eiroskeptiķim – 4 gadi ar eiro

Egils Kaužēns un Ginters Bušs, Latvijas Bankas ekonomisti, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus dalībnieki gaida, kad centrālo banku procentu likmju kāpums pierims un iestāsies pamiers. Runājot ģeogrāfijas terminos, tiek gaidīts plato (plakankalne), jeb procentu likmju svārstību pierimšana.

Šonedēļ ASV Federālo Rezervju Sistēma, Anglijas Banka un Eiropas Centrālā Banka (ECB) atkal ķērās pie procentu likmju paaugstināšanas. ASV bija 25 bāzes punktu, bet Lielbritānijā un eiro zonā 50 bāzes punktu paaugstinājumi. Ņemot vērā centrālo banku amatpersonu iepriekš izteiktos komentārus, šāda rīcība tika gaidīta. Pēc ECB sapulces eiro ilgtermiņa procentu likmes nedaudz pazeminājās, bet akciju tirgū pārsvarā bija plusi. Ceturtdienas pēcpusdienā no 1,10 dolāru līmeņa līdz 1,09 dolāru līmenim samazinājās eiro cena dolāros.

Kopā ar pagājušajā gadā veiktajiem procentu likmju paaugstinājumiem ECB savas eiro procentu likmes piecās sapulcēs pēc kārtas ir paaugstinājusi kopā par 300 bāzes punktiem, kas ir lielākais paaugstinājums vienā likmju celšanas ciklā kopš eiro ieviešanas 1999. gadā. Lai arī inflācija eiro zonā pazeminās (gada inflācija eiro zonā janvārī provizoriski 8.5%), Centrālā banka šobrīd paredz vēl vienu likmju paaugstinājumu par 50 bāzes punktiem 16. marta sapulcē. Centrālā banka turpina teikt, ka “jebkurā gadījumā Padomes turpmākie lēmumi par monetārās politikas procentu likmēm arī turpmāk tiks pieņemti atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rūgtas, bet vai zāles?

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 09.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadība monetārās politikas sapulcē 8. septembrī nolēma par 75 bāzes punktiem paaugstināt eiro procentu likmes. Atbilde uz jaunu gada inflācijas rekorda līmeni eiro zonā augustā (provizoriski 9,1%) ir augstākais procentu likmju paaugstinājums vienā reizē kopš ECB izveidošanas un eiro ieviešanas.

Līdz šim likmju celšanas rekords vienā reizē eiro zonā bija 50 punkti un tāds paaugstinājums līdz šim tika piedzīvots trīs reizes, 1999. gada aprīlī un 2000. gada jūnijā un šogad jūlijā (populārākais paaugstinājuma solis vēsturiski bijis 25 punkti, piedzīvots 16 reizes). Ar šo soli eiro procentu likmju paaugstināšanu ECB nebeidz. Turpinājums sekos.

ECB palielina bāzes procentlikmi līdz 1,25% 

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,75...

Septembra sapulcē tika publicētas arī svaigākās ECB IKP un inflācijas prognozes (Ilustrācija 4). Energoresursu cenu uzvedība un izaicinājumi ar piegādēm, jo īpaši Eiropā, cenu spiediens pakalpojumu sektorā pēc ekonomikas atvēršanās pēc pandēmijas, algu pieaugums un eiro vērtības kritums ir likuši koriģēt inflācijas prognozes krietni uz augšu (šim gadam uz 8,1%).

Pateicoties pozitīviem pārsteigumiem pirmā pusgada ekonomikas datos, IKP rādītāja prognozi šim gadam ECB paaugstināja uz +3,1%, bet sakarā ar energoresursu piegādes izaicinājumiem, augsto inflāciju un patērētāju noskaņojuma pasliktināšanos, IKP prognoze 2023. gadam pazemināta uz +0,9%. Recesija nākamgad ECB skatījumā paredzama tikai sliktākā scenārija gadījumā, ja būs problēmas ar energoresursu sagādi komplektā ar aukstu ziemu.

Secinājumi kredītiem:

Šeit arī adekvāts ir jautājums, vai likmju celšana ir rūgtas zāles pret inflāciju, jo rūgtums kredītu procentu maksājumos ir, bet zemāku inflāciju tuvākā laikā nesola. Bet viens ir skaidrs, tik zemas kredītu izmaksas, kā iepriekšējos astoņos gados, mēs tuvākajos gados nepiedzīvosim (ja vispār vēl kādreiz piedzīvosim). ECB ir uz procentu likmju celšanas ceļa, no kura nost doties tā pagaidām neplāno.

Attiecībā uz turpmākiem procentu likmju paaugstinājumiem ECB vadītāja preses konferencē precīzāku informāciju nesniedza, vienīgi solot paaugstinājumus nākamajās vienā līdz četrās sanāksmēs (šādu atbildi preses konferencē no ECB vadītājas “izvilka” žurnālisti) un lēmumi tiks pieņemti balstoties uz aktuālajiem datiem. Nākamā ECB sapulce ir 27. oktobrī un kārtējais procentu likmju paaugstinājums izskatās gandrīz garantēts, kas nozīmē turpmāku procentu likmju izmaksu pieaugumu kredītiem, bet izmaksu pieauguma temps var arī mazināties. Tā kā lielāko daļu no iepriekšējām procentu likmju nākotnes prognozēm var izmest miskastē, tad nav liela jēga atkal mēģināt minēt cik tieši pieaugs maksa par kredītiem.

Mierinājumam var minēt, ka no tirgū redzamajām cenām izskatās, ka šobrīd tirgus signalizē par 3 mēnešu Euribor likmes došanos 2,5% virzienā (8. septembrī 3 mēnešu Euribor likme bija 0,836%), kas ir zemāks līmenis, nekā, piemēram, sagaidāmais ASV dolāra procentu likmju kāpums. Noteikti jāņem arī vērā, ka tirgus signāli līdz šim nekad nav bijuši precīzi, jo vēl pavasarī neviens tā īsti neprognozēja likmju došanos pāri 1,5%.

No šodienas 0,836% sadārdzinājuma prognoze 3 mēnešu Euribor likmei ir aptuveni vēl 1,6% un 100 tūkstošu eiro kredītam procentu maksājumus gada laikā tas sadārdzinātu par aptuveni 1622 eiro (~135 eiro mēnesī), ja netiek atmaksāta pamatsumma. Bet tā kā Latvijā pārsvarā ikmēneša maksājumos būtisku daļu sastāda arī kredīta pamatsummas atmaksa, tad procentu izmaksu pieauguma prognoze eiro izteiksmē ir mazāka. Šie ir cipari, kuri varētu nākt klāt tam sadārdzinājumam, kurš jau ir piedzīvot līdz šim. Bet tā kā kredītu nosacījumi un piemērotās procentu likmes ir tik dažādas, arī rezultāti katram kredīta ņēmējam ir atšķirīgi.

Kādi vēl secinājumi:

Tirgū ir pozitīvas eiro procentu likmes, kas liks atdzīvoties sen piemirstajam depozītu tirgum. Līdzīgi, kā ne uzreiz, un ne visiem, tika piemērotas negatīvas procentu likmes, arī ar pozitīvu procentu likmju laukā vēl paies kāds laiciņš, kamēr tās sāks būtiski ietekmēt tirgu.

Noskaņojuma indeksu pasliktināšanās, augstā inflācija un augošas procentu likmes palielina risku. Tā kā naudas cenai nosacīti ir divas komponentes – pašizmaksa un riska cena, tad tirgū iespējams arī jaunu kredītu izmaksu “paātrinājums”, jo aug abas iepriekš pieminētās komponentes.

Lai arī pēdējos mēnešos mājsaimniecību noguldījumu apjomu pieaugums bremzējas, tas tomēr joprojām ir pieaugums un nozīmē to, ka ekonomika var pārdzīvot inflācijas un procentu likmju pieauguma kombināciju. Latvijas lielākais izaicinājums nav priekšā gaidāmā ziema, kuru matemātiski rēķinot var pārdzīvot, bet gan pēdējos gados pieaugusī plaisa starp mājsaimniecībām ar augstiem un zemiem ieņēmumiem. Arī ECB atzīst, ka nepieciešams mērķēts atbalsts tiem, kurus vissmagāk skar rekorda augstais inflācijas līmenis.

Lai arī rūgtums sajūtams jau tagad, cerams, ka ECB “zāles” sekmīgi tiks galā ar inflācijas līmeņa samazināšanu, jo augsta inflācija ir nevēlama “slimība”. Diemžēl procentu likmju celšana (un arī naudas apjoma regulēšana) ir vienīgās “zāles”, kuras ECB var dot, bet pār energoresursu tirgus peripetijām ECB varas nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

«Hansabank Markets»: inflācija pasaulē pieaugs

Valters Paiders [email protected], 17.10.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hansabank Markets

Pasaules valūtu un naudas tirgu apskats

2003. gada oktobris

SATURS

• Dolāru procentu likmes

• Eiro procentu likmes

•Mārciņas procentu likmes

Kopš vasaras sākuma centrālo banku procentu likmju politika galvenajos industriālajos reģionos nav mainījusies - bāzes procentu likmes ir saglabājušās nemainīgas. ASV dolāru bāzes procentu likme ir 1% (pēdējo reizi mainīta jūnija beigās), eiro bāzes procentu likme ir 2% (pēdējo reizi mainīta jūnija sākumā), mārciņas bāzes procentu likme ir 3.5% (pēdējo reizi mainīta jūlijā), savukārt bāzes procentu likme Japānā turpina balansēt uz nulles robežas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sākums eirozonas monetārās politikas normalizācijai

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

«Hansabank Markets» procentlikmju attīstības tendenču apskats

Valters Paiders [email protected], 26.10.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hansabank Markets

Procentu likmes pasaulē

Iepriekšējo gadu laikā, kad pasaules ekonomikā bija vērojama lejupslīde un stagnācija, vairums centrālo banku samazināja procentu likmes. Dažviet tās noslīdēja līdz vēsturiskajam minimumam. Šāds monetārais stimuls bija nepieciešams, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti. Bet šobrīd, parādoties pozitīvām iezīmēm pasaules ekonomikā, ir gaidāma procentu likmju pakāpeniska atgriešanās vēsturiski vidējos līmeņos, t.i. to kāpums. Zemo procentu likmju periods pasaulē ir beidzies, un šobrīd gandrīz visi lielākie reģioni ir vai nu procentu likmju pieauguma priekšvakarā, vai arī jau piedzīvo procentu likmju palielināšanu.

Mārciņas procentu likmes

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus dalībnieki bažījas par to, ka vadzis kaut kad lūzīs. Matemātiski viss ir vienkārši. Kad izdevumi (te būtiska loma procentu likmju kāpumam) aug straujāk par ieņēmumiem (algu kāpums, kam tāds ir, noteikti atpaliek no inflācijas), tad ik pa laikam saskaitot abus rādītājus rezultātu tendence ir negatīva un tas nevar ilgi turpināties bez sekām, jeb izdevumu mazināšanas.

Izdevumu mazināšanas gaidas liek prognozēt ekonomikas izaugsmes samazināšanos, vai pat recesiju un cenu kāpuma apstāšanos. Bet dzīvē viss ir savādāk, un eirozonas ekonomika gadu uzsākusi ar vairāk pozitīviem, nekā negatīviem, pārsteigumiem izaugsmes ziņā.

Darba tirgus ir spēcīgs, izaugsme labāka, nekā tika prognozēts iepriekš. Pozitīvo ziņu krātuvi patērētājiem papildina ziņas, ka naftas cena šonedēļ aizdevusies zem 75 dolāriem par barelu, gāzes cena pietuvojusies 40 eiro par MWH, salīdzinot ar gadu iepriekš globālajā tirgū nu jau zemākas ir gan metālu, gan baļķu, gan kviešu un citu izejvielu cenas. Neskatoties uz samērā strauju izejvielu cenu kritumu, kopējais inflācijas līmenis pazeminās lēnāk nekā gribētos un tas joprojām ir krietni virs centrālo banku nospraustajiem mērķiem. Tieši tādēļ, neskatoties uz to, ka šur tur finanšu tirgū vērojamas “plaisas vadzī” (Silicon Valley Bank, Signature Bank, Credit Suisse), centrālās bankas visticamāk nedomā mainīt savu kareivīgo nostāju procentu likmju jautājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Likmju kāpums vairumam ikmēneša kredītmaksājumus palielinās līdz 60 eiro robežās

LETA, 17.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) palielinot procentu likmes, vairumam mājsaimniecību ikmēneša maksājums pieaugs līdz 60 eiro robežās, pirmdien Latvijas Bankas diskusijā "Procentu likmju celšana - rūgtas zāles, lai neielaistu infekciju" sacīja Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.

Viņš minēja, ka vidējais ikmēneša kredītmaksājuma pieaugums mājsaimniecībām būs ap 50 eiro. Vienlaikus aptuveni katram ceturtajam kredītņēmējam ikmēneša maksājuma pieaugums pārsniegs 100 eiro, bet aptuveni 5% - pieaugums būs par vairāk nekā 200 eiro.

Vilerts skaidroja, ka ECB, cīnoties pret inflāciju, paaugstina procentu likmes. Tostarp finanšu tirgi sagaida, ka trīs mēnešu EURIBOR likme līdz 2022.gada beigām sasniegs 2,5%, bet tuvākajos gados nostabilizēsies 3-3,5% robežās.

Ekonomists informēja, ka Latvijā kopumā kredītos mājsaimniecībām ir izsniegti vairāk nekā pieci miljardi eiro, no kuriem pārliecinoši lielākā daļa jeb gandrīz 85% ir mājokļu kredīti. Hipotekārās saistības ir aptuveni 147 000 mājsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finiša taisne bez finiša līnijas?

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 27.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rekordstraujais un rekordaugstais procentu likmju paaugstināšanas periods vēl nav galā. 26. jūlijā ASV FRS, pēc pauzes jūnijā, atgriezās uz procentu likmju celšanas takas un kopš pagājušā gada sākuma jau vienpadsmito reizi paaugstināja dolāra bāzes procentu likmi, šoreiz par 25 bāzes punktiem. Pēdējo reizi tik augsta dolāra bāzes procentu likme (koridors 5,25% - 5,50%) bija 2001. gada martā.

Dienu vēlāk amerikāņiem ar devīto procentu likmju paaugstinājumu pēc kārtas pievienojās Eiropas Centrālā Banka (ECB). Sākot ar 2023. gada 2. augustu par 25 bāzes punktiem paaugstināta galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme (4,25%), kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme (4,50%) un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme (3,75%). Pēdējo reizi tik augsta eiro galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme bija 2008. gada oktobrī.

ECB atkal palielina procentlikmes 

Eiropas Centrālās banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt procentlikmes....

Vai šis eiro procentu likmju paaugstinājums ir pēdējais? Līdz septembra ECB sapulcei būs pāris svaigāku inflācijas datu publikāciju (par jūliju un augustu), tādēļ šobrīd centrālās bankas vadība neizslēdz ne kārtējo procentu likmju paaugstinājumu ne arī iespējamu iepauzēšanu. ECB ir kareivīgi noskaņota noliekt inflāciju līdz vidējā termiņa mērķim 2% (jūnijā inflācija bija 5,5%).

Aizņēmējiem iespējas atelpai vēl nav

Lai arī visos procentu likmju grafikos turpmākā likmju kāpuma izredzes mazinās, centrālās bankas nedod iespēju atelpai. Tendences procentu likmju tirgū nemainās un sagaidāmie centrālās bankas noteikto procentu likmju kāpumi jau parasti iepriekš ir ierēķināti Euribor procentu likmēs.

27. jūlijā 1 gada Euribor likme bija 4,14%, 6 mēnešu likme – 3,972%, bet 3 mēnešu likme – 3,714%. Nākamajās dienās pēc ECB lēmuma visticamāk būs vērojams neliels īstermiņa procentu likmju kāpums, bet garāko termiņu procentu likmes tirgus dalībnieki visticamāk mainīs reaģējot uz svaigākajiem inflācijas datiem (jūlija provizoriskos eiro zonas inflācijas datus publicēs 31. jūlijā).

ECB noskaņojums joprojām nav kredītu izmaksām labvēlīgs, jo inflācija pārāk ilgi uzkavējas pārāk augstos līmeņos, tādēļ ir jāatkārto jūnijā teiktais, ka noteikti neliela rezerve potenciālam likmju turpmākam kāpumam ir jāpatur, bet ne vairs pārāk daudz.

ECB rīcības rezultātā eiro zonā ir vērojama būtiska kredītu izmaksu sadārdzināšanās un sekas tam ir pieprasījuma mazināšanās pēc jauniem kredītiem. ECB komentē: “Stingrāki finansēšanas nosacījumi arī padara mājokļus mazāk pieejamus un pievilcīgus kā ieguldījumu, un pieprasījums pēc hipotēkām ir samazinājies jau piekto ceturksni pēc kārtas.”

Latvijas iedzīvotāju pirktspēja turpina samazināties

Mājsaimniecību noguldīju tendences Latvijas bankās joprojām nemainās. Šī gada jūnijā mājsaimniecību noguldījumu apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju pieauga tikai par 1,8%, kas ir vairāku gadu zemākais rādītājs. Inflācija joprojām ir augstāka nekā naudas apjoma pieaugums, kas nozīmē to, ka Latvijas iedzīvotāju pirktspēja turpina samazināties.

Ar divu ciparu procentu likmi gada laikā pieauguši uzņēmumu noguldījumi (+11,7%), bet arī tur temps pēdējos mēnešos samazinās.

ASV FRS nākamā sapulce būs 19. un 20. septembrī, bet ECB vadība tiekas 14. septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 05. jūnijā Eiropas Centrālā Banka (ECB) nolēma nemainīt eiro bāzes procentu likmi, bet ECB vadītāja preses konferencē sniegtais eiro zonas ekonomikas novērtējums un izmantotās frāzes norāda uz satraukumu par cenu kāpumu, kas neizslēdz procentu likmju paaugstināšanu jūlija sanāksmē.

ECB noskaņojums mēneša laikā ir krietni pamainījies. Anglijas CB šodien arī nolēma likmes nemainīt. Energoresursu un pārtikas cenu augstā līmeņa būtiskā ietekme uz inflāciju ir galvenais procentu likmju nemainīšanas iemesls gan eiro zonā, gan Anglijā.

Latvijā kompānijām un privātpersonām kredītos izsniegti vairāk nekā 16 miljardi eiro. Līdz ar to starpbanku procentu likmju izmaiņas būtiski ietekmē kredītņēmēju izdevumus. ECB šodien paziņoja, ka inflācijas prognoze eiro zonai šim gadam koriģēta no 2.6%-3.2% rajona uz 3.2%-3.6% līmeni. 2009. gada inflācijas prognoze paaugstināta uz 1.8%-3% rajonu. ECB atzīst, ka pieaudzis cenu kāpšanas risks un bažas rada cenu un algu izmaiņu nosavstarpējās attiecības, kuras var radīt papildus spiedienu uz inflāciju. Rezultātā eiro zonā ir pieaudzis procentu likmju paaugstināšanas risks. ECB pamainījusi arī IKP prognozes, šogad plānojot izaugsmi 1.5%-2.1% robežās, bet nākamajā gadā tiek gaidīta izaugsme 1%-2% robežās. Valūtu tirgū pēc ECB preses konferences bija vērojama eiro cenas pakāpšanās. Eiro cena dienas beigās pārkāpa aizvakar pēc ASV CB vadītāja izteikumiem zaudēto 1.55 dolāru atzīmi (Bernanke – Trišē 1:1).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nepieļaujot aritmiju

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 16.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr ASV FRS šī gada jūnijā procentu likmju celšanas ciklā pirmo reizi kopš pagājušā marta nolēma paņemt pauzi, Eiropas Centrālā Banka (ECB) 15. jūnijā nolēma turpināt gandrīz pirms gada iesākto ritmu un astotajā sapulcē pēc kārtas paaugstināja eiro bāzes procentu likmes.

Sākot ar 2023. gada 21. jūniju par 25 bāzes punktiem paaugstināta galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme (4,00%), kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme (4,25%) un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme (3,50 %).

ECB palielina bāzes procentlikmi līdz 4% 

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,25...

ECB nav vienīgā centrālā banka, kura turpina procentu likmju paaugstināšanu, jo jūnijā savas bāzes procentu likmes paaugstināja arī Austrālijas un Kanādas centrālās bankas. Arī informācija no ASV FRS, neskatoties uz jūnija pauzi, nebūt vēl neliecina, ka procentu likmju celšanas cikls ir beidzies, jo centrālās bankas amatpersonu aptauja signalizē par iespējamu dolāra bāzes procentu likmes turpmāku pakāpšanos.

Jūnija sapulcē ECB publicēja arī svaigākās eiro zonas ekonomikas izaugsmes un inflācijas prognozes. ECB paredz tautsaimniecības izaugsmi par 0,9 % 2023. gadā, par 1,5 % 2024. gadā un par 1,6 % 2025. gadā, un sagaida, ka kopējā inflācija 2023. gadā vidēji būs 5,4 %, 2024. gadā – 3,0 % un 2025. gadā – 2,2 %. IKP prognozes šim un nākamajam gadam koriģētas pavisam minimāli uz leju, bet inflācijas rādītāji koriģēti nedaudz uz augšu. ECB inflācijas mērķis ir 2% un svaigākās prognozes skaidri parāda, ka mēs pagaidām neesam ne tuvu šim mērķim. Maijā gada inflācija provizoriski eiro zonā bija 6,1%.

ECB noskaņojums nav kredītu izmaksām labvēlīgs

Tirgus skrien pa priekšu centrālās bankas lēmumiem un daļa no 15. jūnijā veiktā procentu likmju paaugstinājuma jau ir ierēķināta garāko termiņu procentu likmēs. Ņemot vērā to, ka eiro tirgū joprojām vērojams naudas pārpalikums, īsāko termiņu procentu likmes vairāk skatās uz to, kurp dodas ECB depozītu procentu likme. Par naudas pārpalikumu liecina ECB statistika – ECB 15. jūnijā ziņoja, ka, izmantojot vienas dienas aizņemšanās iespēju, tirgus dalībnieki aizņēmušies 120 miljonus eiro, bet depozītos izvietojuši 4,14 miljardus eiro. Aptuveni šāda attiecība saglabājas jau ilgu laiku.

Kreditēšanā izmantoto Euribor procentu likmju uzvedība pēdējā laikā nav mainījusies un tuvākā mēneša laikā diez vai būtiski mainīsies, bet likmju pieauguma temps salīdzinot ar pagājušo gadu ir sabremzējies. Daļēji par šī brīža procentu likmju līmeni jāpateicas ASV finanšu sektora marta problēmām, kuru dēļ martā bija vērojams garāko termiņu procentu likmju pazeminājums. Diemžēl, ECB noskaņojums nav kredītu izmaksām labvēlīgs un tam nevajadzētu būt pārsteigumam, ja jūlija ECB sapulcē atkal būs kārtējais eiro procentu likmju paaugstinājums. Noteikti neliela rezerve potenciālam likmju turpmākam kāpumam ir jāpatur, bet ne vairs pārāk daudz.

Nauda kontos

Joprojām saglabājas nelabvēlīga mājsaimniecību noguldīju tendence Latvijas bankās. Maijā mājsaimniecību noguldījumi salīdzinot ar pagājušā gada maiju bija pieauguši tikai par 2,16%. Inflācija un procentu likmes komplektā aug straujāk nekā algas, kas no vienas puses samazina iepriekšējos gadus uzkrātās rezerves, bet ja tādu nav, palielina pieprasījumu pēc patēriņa kredītiem.

Pozitīva ziņa ir naudas apjoma turpmāks pieaugums uzņēmumu kontos. Katram, protams, situācija ir savādāka, bet, jo mazāks finansiālais spiediens uz uzņēmumiem, jo mazāk apdraudētas darba vietas. Tas gan, savukārt, nepalīdz agresīvi apkarot inflāciju, jo ekonomikas aktivitātes mazināšanās, bezdarba pieaugums un patēriņa mazināšanās klasiski seko likmju kāpumam un šis komplekts palīdzētu apkarot inflāciju. Šoreiz kaut kāds kokteilis (ierobežojošā centrālo banku politika ar ziemā atbalstošo valdību fiskālo politiku), kurš bildi ir diezgan sagrozījis.

ASV FRS nākamā sapulce būs 25. un 26. jūlijā, bet ECB vadība tiekas 27. jūlijā (kārtējie +25 punkti?).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar quattro pār inflāciju

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV FRS vadība 2.novembrī kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 3,75%-4,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi).

Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Vēl martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz oktobrim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 242 miljardiem dolāru.

Globālā ietekme

ASV dolāram šobrīd vērojams straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tas nevar neatstāt būtiskas sekas uz globālo finanšu tirgu. Pēc BIS (Bank for International Settlements) šī gada otrā ceturkšņa datiem parāds ASV dolāros ārpus ASV pārsniedz 13 triljonus dolāru, bet ASV iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības institūcijas aizņēmušās 66,8 triljonus dolāru. 75 bāzes punktu paaugstinājums šādam dolāru kredītu apjomam procentu izmaksas pasaulē sadārdzina par aptuveni 50 miljardiem dolāru mēnesī (vairāk nekā 8 miljardi ārpus ASV un ap 42 miljardiem dolāru ASV). Protams, viss parāds netiek pārfinansēts vienā dienā un procentu likmju paaugstināšanas ietekme uz tirgu pilnā apmērā būs jūtama tikai vairāku mēnešu laikā. Svarīgi atzīmēt, ka pie parāda apkalpošanas izmaksu pieauguma ārpus ASV vēl jāpieskaita klāt ASV dolāra vērtības kāpums. ASV dolāra indekss šogad kāpis par vairāk nekā 17%. Šo indeksu rēķina kā dolāra vērtības izmaiņas pret valūtu grozu kurā ietilpst eiro (58%), Japānas jena (14%), britu mārciņa (12%), Kanādas dolārs (9%), Zviedrijas krona (4%) un Šveices franks (4%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SEB Unibankas grupa šogad nopelnījusi 28 miljonus

, 19.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Unibankas grupa 2007. gada pirmajā pusgadā ir strādājusi ar 28,0 miljonu latu tīro peļņu, savukārt pamatdarbības ieņēmumus šajā laikā veido 55,2 miljoni latu, liecina SEB Unibankas grupas konsolidētie neauditētie bilances un peļņas - zaudējumu aprēķina dati.

Kopējā aktīvu vērtība uz šā gada 30. jūniju bija 3,2 miljardi latu, 2007. gada pirmajā pusgadā palielinoties par 15%. SEB Unibankas grupas kapitālu un rezerves šā gada 30. jūnijā veidoja 203,5 miljoni latu, Db.lv informēja AS SEB Latvijas Unibanka sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste.

SEB Unibankas prezidents Ainārs Ozols: "2007. gada pirmais pusgads SEB Unibankas grupas darbībā iezīmējies ar vēl ciešāku integrāciju SEB grupā, kas paver durvis vēl straujākai mūsu profesionālajai izaugsmei un ļauj mūsu klientiem piedāvāt dažādām finanšu situācijām piemērotus pakalpojumus tiem piemērotā laikā un vietā. Pirmā pusgada darbības rezultāti liecina, ka līdz šim paveikto mūsu klienti ir novērtējuši atzinīgi un uzskata mūsu pakalpojumus par būtisku viņu finanšu ikdienas sastāvdaļu. Vairāk kā 842 000 klienti - tas ir augstākā līmeņa novērtējums. Pagājušajā nedēļā nozīmīgu atzinību - Labākā banka Latvijā - saņēmām arī no starptautiskā biznesa žurnāla Euromoney. SEB Unibankas komandai tā ir nozīmīga atzinība par paveikto. 2007. gada laikā turpināsim iesākto darbu arī pie zīmola maiņas, kas tika uzsākts jau 2005. gada pavasarī, pilnībā pārejot uz vienu - SEB zīmolu. Līdzīgi SEB Unibankai, arī pārējās Baltijas bankas - SEB Vilniaus bankas un SEB Eesti Uhispank ir plānojušas 2008. gada pavasarī veiksmīgi noslēgt savu integrāciju SEB grupā. Bez tam, šā gada jūnijā SEB grupa ieguva tiesības veikt galīgo SEB Unibankas akciju atpirkšanu. Šobrīd 100% SEB Unibankas akciju pieder SEB grupai. Paralēli šiem procesiem sekosim līdzi arī Latvijas ekonomikas tālākai attīstībai, kas ir svarīgs pamats mūsu valsts ilgtspējīgai labklājībai un stabilitātei. Kreditēšana tāpat kā līdz šim būs nozīmīgs atbalsts uzņēmumiem, kas ražo un eksportē. Kreditēšana arī turpmāk būs veids, kā Latvijas iedzīvotāji var iegādāties savu mājokli, ņemot vērā nosacījumu, ka šim procesam jābūt pārdomātam, neradot nevēlamas finansiālās svārstības mājsaimniecībām un uzņēmējiem, jo līdzšinējā pieredz rāda, ka izmaiņas finanšu tirgos var būtiski ietekmēt kā ģimenes budžetu, tā arī kompāniju finanšu plānus."

Komentāri

Pievienot komentāru