Arnis.Malbergs@unibanka.lv, Tirgus un nozaru analīzes nodaļa A/S Latvijas UnibankaAugstākais kurss: 1.1734 EUR/USD Zemākais kurss: 1.1380 EUR/USD Pārskata periodā EUR/USD kurss svārstījās apmēram 350 punktu intervālā. Arī šajā pārskata nedēļā eiro vērtības kāpums turpinājās, pieaugot par 170 punktiem, un eiro sasniedza pēdējo četru gadu augstāko līmeni pret dolāru. Ja iepriekšējā pārskata perioda beigās likās, ka eiro kāpums sāk izsīkt, tad straujais EUR/USD kursa lēciens pagājušās nedēļas beigās norādīja uz joprojām spēcīgo pieprasījumu pēc vienotās Eiropas valūtas. Arī šajā pārskata periodā liela ietekme uz dolāra vērtību bija dažādu amatpersonu izteikumiem par EUR/USD kursa virzību. Nelabvēlīgi dolāru ietekmēja arī vairāki negatīvi makroekonomikas rādītāji un pieaugošais terorisma draudu līmenis ASV. Pārskata nedēļa sākās ar dolāram negatīvu nodarbinātības un apstrādes nozares rādītāju publicēšanu. Arī Mičiganas universitātes patērētāju noskaņojuma indeksa sākotnējā aprēķina pieaugums nespēja vairot tirgus ticību dolāram, jo pēdējā laikā novērotā tendence norāda uz augošo atšķirību starp ASV patērētāju noskaņojumu un to tēriņiem. Tā vietā tirgus izmantoja ziņas par mājokļu celtniecības samazināšanos aprīlī par 6.8% un straujo cenu līmeņa kritumu, lai atbrīvotos no ASV valūtas. Augošās bažas par iespējamo deflāciju tikmēr ir radījušas jauna veida nenoteiktību attiecībā uz ASV ekonomikas perspektīvu. Tiek prognozēts, ka deflācija nozīmētu aktivitātes samazināšanos ASV ekonomikā, uzņēmumiem atliekot tēriņus uz vēlāku laiku, jo tie gaidīs, ka cenas nākotnē būs vēl zemākas. Šādam lēmumam savukārt varētu būt negatīva ietekme uz uzņēmuma investīciju plāniem, kas savukārt nozīmētu arī mazāku pieprasījumu pēc darbaspēka un neveicinātu nācijas ieņēmumu un tēriņu pieaugumu. Zinot augstos mājsaimniecību un uzņēmumu aizņēmumu līmeņus, deflācijai būtu negatīva ietekme arī tādā veidā, ka reālie ienākumi samazinātos, bet maksājamie procenti paliktu nemainīgā apmērā un aizņemtu arvien lielāku daļu no nācijas ieņēmumiem. Pie faktoriem, kas veicināja investoru atbrīvošanos no dolāriem, jāmin arī septiņu industriāli attīstītāko valstu finansu ministru atturēšanās komentēt eiro/dolāra kursa virzību sanāksmes laikā Francijā, kas netieši norāda uz iebildumu neesamību šajā sakarā. Dolāra vērtību negatīvi ietekmēja arī finansista Džordža Sorosa izteikumi televīzijā CNBC, ka arī viņš pārdod dolāru pret galvenajām pasaules valūtām. Savukārt nesenie teroristu uzbrukumi Saūda Arābija un Marokā tiek saistīti ar teroristu organizācijas Al-Qaeda aktivitātēm, un to ietekmē nacionālās trauksmes līmenis ASV atkal ir paaugstināts līdz otrajam augstākajam. ASV valūtas pievilcīgumu mazināja arī Al-Qaedas šajā nedēļā izplatītais audio ieraksts, kas aicina musulmaņus uzbrukt ASV vēstniecībām un interesēm. Savukārt dolāra kāpumu veicināja aizdomas par Japānas Bankas veikto intervenci jenas tirgū, kas pārskata perioda vidū izraisīja dolāra kāpumu arī pret eiro. Arī ASV centrālās bankas FED vadītāja optimistiskie komentāri par ASV ekonomiku un inflāciju palielināja dolāra pievilcību investoru acīs. Alans Grīnspens nosauca deflāciju par «nebūtisku draudu» un pauda cerību, ka ASV ekonomika gada otrajā pusē atgūsies un uzrādīs straujākus pieauguma tempus. Šāds izteikumu tonis bija pozitīvāks nekā tirgus bija gaidījis un mazināja varbūtību, ka FED varētu samazināt bāzes likmi savā nākamajā sanāksmē jūnija sākumā. Tikmēr Eirozonas dati uzrāda stagnāciju šī gada pirmajā ceturksnī, bet pēdējā gada laikā reģiona IKP ir audzis tikai par 0.8%. Eirozonas lielākā ekonomika Vācija piedzīvoja IKP samazinājumu jau otro ceturksni pēc kārtas, 0.2% apmērā, kas nozīmē recesijas iestāšanos. Arī trešā lielākā Eirozonas ekonomika, Itālija, piedzīvoja produkcijas samazināšanos pirmajā ceturksnī, par 0.1%. Savukārt otrajā lielākajā reģiona ekonomikā, Francijā, produkcijas izlaide šī gada pirmajā ceturksnī pieauga par nieka 0.3% pēc 0.1% sarukuma pagājušā gada pēdējā ceturksnī. Šie

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra