Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas zoovetapgādes zaudējumi sasnieguši 36,8 tūkstošus latu, kas ir par 56% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Kā liecina uzņēmuma pārskats NASDAQ OMX Riga biržā, apgrozījums sarucis par 15% līdz 59 tūkstošiem latu.

Latvijas zoovetapgādes pārstāvji skaidro, ka uzņēmuma vairumtirdzniecības apgrozījums gada sākumā samazinājies par 24,5 tūkstošiem latu, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājies par pieciem tūkstošiem latu.

Kompānija būtiski samazinājusi darba algas administrācijas darbiniekiem un personālam, kā arī samazinājusi darba laiku.

Šā gada deviņos mēnešos pieaudzis Latvijas zoovetapgādes apgrozījums un samazinājušies zaudējumi, liecina uzņēmuma pārskats NASDAQ OMX Riga biržā.

Latvijas zoovetapgādes apgrozījums sasniedzis 228 tūkstošus latu, gada laikā palielinoties par 8%. Savukārt uzņēmuma zaudējumi samazinājušies par 56% līdz 74 tūkstošiem latu.

Uzņēmuma vadība norāda, ka turpinās cīņu, lai atgūtu zaudētās pozīcijas savā nozarē. Uzņēmuma vadība un padome turpinās savu iesākto darbību mērķu un uzdevumu sasniegšanai, ņemot vērā priekšnosacījumus, ka Eiropas un pasaules ekonomiskā situācija uzlabojas.

Db.lv jau rakstīja, ka a/s Latvijas zoovetapgāde akcionāru sapulcē oktobrī nolemts turpināt uzņēmuma darbību, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Tomēr izsludināta jauna akcionāru sapulce 15. novembrī, kuras laikā tiks izskatīts jautājums par sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

a/s Latvijas zoovetapgāde akcionāru sapulcē nolemts turpināt uzņēmuma darbību, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Tomēr izsludināta jauna akcionāru sapulce 15. novembrī, kuras laikā tiks izskatīts jautājums par sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Birža gada sākumā uzņēmumam piemēroja uzraudzības statusu un papildus nosacījumus, jo emitents nebija samaksājis kotēšanas maksu biržas noteiktajā apjomā un termiņos un samaksas nokavējums pārsniedz sešus mēnešus. Toreiz biržas pārstāvji norādīja, ka nepieciešamības gadījumā lems par uzņēmuma akciju izslēgšanu no biržas.

Latvijas zoovetapgāde piedāvā Latvijas tirgū barības vielas, barības piedevas, profilaktiskās vakcīnas, medikamentus.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada pirmajā pusgadā Latvijas zoovetapgādes zaudējumi sasnieguši gandrīz 70 tūkstošus latu, kas ir par 46% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa ierosinājusi a/s Latvijas zoovetapgāde maksātnespējas procesu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Iepriekš NASDAQ OMX Riga birža apturēja tirdzniecību ar uzņēmuma akcijām, pamatojoties uz ziņu aģentūras Baltic Business Service mājas lapā publicēto informāciju par tiesas 27. aprīlī ierosināto Latvijas zoovetapgādes maksātnespējas lietu.

Latvijas zoovetapgāde gan tajā dienā sniedza biržai komentāru, ka uzņēmuma rīcībā nav oficiālas informācijas par to, ka tiesa šo lietu ir ierosinājusi. Pēc tam tirdzniecību biržā atjaunoja.

Uzņēmums arī paziņojumā norādīja, ka, tiklīdz tā rīcībā būs oficiāla informācija, tā tiks sniegta biržai.

Latvijas zoovetapgādes akcija biržā maksā 0.63 Ls.

Latvijas zoovetapgāde šovakar biržā iesniegusi paziņojumu, ka ir saņēmusi tiesas lēmumu par maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu, pamatojoties uz Hamburger Leistungsfutter GmbH pieteikumu. Uzņēmuma vadība nepiekrīt maksātnespējas lietas ierosināšanas pamatojumam, un šobrīd tiek skaidroti visi apstākļi un ar procesa virzību saistītie fakti.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi piemērot 6000 latu sodu Latvijas zoovetapgādes akcionāram un bijušajam vadītājam Aldim Taurītim.

FKTK konstatējusi, ka A. Taurītis ir pārkāpis Finanšu instrumentu tirgus likuma prasības, jo likumā noteiktajā kārtībā neiesniedza paziņojumus par savas netiešā veidā iegūtās līdzdalības īpatsvara palielināšanu un pēc tam samazināšanu Latvijas zoovetapgādes pamatkapitālā, kā arī atbilstoši likuma prasībām neizteica citiem uzņēmuma akcionāriem adresētu obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Tādējādi citi akcionāri likumā noteiktajā kārtībā nesaņēma informāciju par A. Taurīša līdzdalības iegūšanu šajā akciju sabiedrībā tādā apmērā, kas deva iespēju viņam realizēt kontroli pār akciju sabiedrības darbību laika periodā no šā gada 6. janvāra līdz 3. martam.

NASDAQ OMX Riga valde nolēmusi atjaunot tirdzniecību ar Latvijas zoovetapgādes akcijām, liecina paziņojums biržā.

Tirdzniecība ar uzņēmuma akcijām tika apturēta, pamatojoties uz publikāciju ziņu aģentūras Baltic Business Service mājas lapā publicēto informāciju par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 27. aprīlī ierosināto Latvijas zoovetapgādes maksātnespējas lietu.

Latvijas zoovetapgāde sniegusi biržai komentāru, ka uzņēmuma rīcībā nav oficiālas informācijas par to, ka tiesa šo lietu ir ierosinājusi, līdz ar to sabiedrība ir izpildījusi biržas noteikumu prasību un komentējusi trešās personas sniegto informāciju, kā rezultātā ir novērsti apstākļi, pamatojoties uz kuriem bija apturēta tirdzniecība.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Pagājušajā gadā Latvijas zoovetapgāde strādājusi ar 406.1 tūkstoti latu lieliem zaudējumiem. Uzņēmuma zaudējumi salīdzinājumā ar 2007. gadu ir pieauguši par 335 % jeb 312.8 tūkstošiem latu, liecina uzņēmuma pārskats NASDAQ OMX Riga biržā.

Ievērojami pagājušajā gadā sarucis arī uzņēmuma apgrozījums. Salīdzinājumā ar 2007. gadu tas samazinājies par 53.6 % jeb 1.682 miljoniem latu.

Latvijas zoovetapgādes valde sliktos rādītājus skaidro ar to, ka no pagājušajā gadā jūlija līdz decembrim praktiski «paralizēta» bijusi sadarbība ar Eiropas Savienības piegādātājiem. Uzņēmuma vadība papildus piebilst, ka zaudējumi varēja būt vēl lielāki, ja nebūtu pozitīva pagājušā gada pirmā pusgada iestrāde.

Decembrī, salīdzinot ar novembri, mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā sarucis par 1,6%, savukārt Eiropas Savienībā – par 0,8%, liecina Eurostat dati.

Novembrī, salīdzinot ar oktobri, mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par attiecīgi 0,9% un 0,8%.

Savukārt decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā saruka par 1%, bet ES pieauga par 0,1%.

Decembrī, salīdzinot ar novembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu kategorijā eirozonā saruka par 1,4%, bet ES – par 0,7%. Savukārt nepārtikas sektors saruka attiecīgi par 1,8% un 0,9%.

Starp dalībvalstīm, par kurām dati ir pieejami, mazumtirdzniecības apgrozījums saruka 16 valstīs, bet pieauga sešās. Lielākais kritums reģistrēts Portugālē – par 5,8%, Spānijā – par 3,6% un Vācijā – par 2,5%, bet straujākais kāpums bijis Lielbritānijā – par 2,6%, Maltā – par 2% un Īrijā – par 1,4%. Latvijā mēneša laikā apgrozījums sarucis par 0,5%, kas ir trešais mazākais kritums ES.

Pēc piedzīvotās krīzes pēdējos gados jaunreģistrēto uzņēmumu skaits Kurzemē atkal ir pieaudzis un, lai arī kopš 2011.gada tas uzrādījis nelielas svārstības, kopējā tendence liecina, ka ik gadu Kurzemes reģionā tiek reģistrēti aptuveni 1100 jauni uzņēmumi, un 58,84% no visiem uzņēmumiem, kas reģistrēti kopš 2010.gada, ir mazkapitāla SIA, liecina Lursoft dati.

Ik gadu Kurzemē tiek likvidēti vairāki simti uzņēmumu, līdz ar to kopējais uzņēmumu skaita pieaugums nav mērāms ar četrciparu skaitli. Ņemot vērā likvidēto uzņēmumu skaitu, kam pēdējos gados ir bijusi tendence samazināties, redzams, ka ik gadu reģiona uzņēmēju pulks kļūst kuplāks par aptuveni 600 jauniem komersantiem. 2014.gadā, visticamāk, līdzšinējā dinamikā būs vērojamas izmaiņas, jo gada pirmajos astoņos mēnešos likvidēts jau 421 uzņēmums un to skaits atlikušajos mēnešos vēl turpinās pieaugt, noteikti pārsniedzot 2013.gada rādītāju.

nteresi par uzņēmējdarbības attīstīšanu Kurzemē izrādījuši arī ārvalstnieki. No Kipras šogad Kurzemes uzņēmumu pamatkapitālā ieguldīti jau 1,33 miljoni eiro, savukārt pērn no attiecīgās valsts Kurzemes uzņēmumu kapitālā investēti nepilni 7 miljoni eiro. Llielākās tiešās investīcijas no Kipras šogad ieguldītas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA GI Termināls.

Līdz š.g. 29.aprīlim pārskatus par 2020.gadu iesnieguši jau vairāk nekā 38 tūkstoši uzņēmumu. Tā ir trešā daļa no kopējā pārskatu skaita, kas iesniegts par 2019.gadu, informē SIA Lursoft.

Lursoft analizējis, ar kādiem rezultātiem aizvadītajā gadā strādājuši uzņēmumi, kas jau iesnieguši pārskatus par 2020.gadu, - kā Covid-19 pandēmijas ietekmē mainījies to apgrozījums, peļņa, kā arī pētījis, kuras nozares, neskatoties uz Latvijā un pasaulē noteiktajiem koronavīrusa ierobežošanai noteiktiem ierobežojumiem, spējušas uzrādīt izaugsmi.

41,95% apgrozījums pērn samazinājies

Lursoft dati rāda, ka tie 38 tūkstoši uzņēmumu, kuru jau iesnieguši pārskatu par 2020.gadu, pērn kopā apgrozījuši 11,86 miljardus eiro. Gada laikā šo uzņēmumu kopējais apgrozījums sarucis par 4,13%. Tikmēr to kopējā peļņa palielinājusies par 1,80%, sasniedzot 872,69 milj. EUR, savukārt darbinieku skaits, salīdzinot ar 2019.gadu, palicis teju nemainīgs.

Oktobrī, salīdzinot ar septembri, eirozonā mazumtirdzniecības apgrozījums sarucis par 0,2%, savukārt Eiropas Savienībā – par 0,4%, liecina Eurostat dati.

Gada laikā mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā sarucis par 0,1%, bet ES – palielinājies par 0,5%.

Mēneša laikā eirozonā pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecības apgrozījums audzis par 0,7%, bet Eiropas Savienībā – par 0,5%.

Starp dalībvalstīm, par kurām dati ir pieejami, mazumtirdzniecības apgrozījums sarucis deviņās valstīs, bet audzis – 11. Lielākais kritums bijis Spānijā – par 1,8%, Dānijā un Polijā – par 1,3%, savukārt straujākais pieaugums vērojams Igaunijā – par 3,1%, Francijā un Slovēnijā – par 1,2%. Latvijā mēneša laikā mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājies par 0,4%.

Neskatoties uz drūmo fonu, arī nākamgad Baltijā varēs atrast ļoti pievilcīgas investīcijas

Šogad cenu tendences Baltijas biržās krietni izteiktāk nekā citus gadus ietekmēja Krievijas faktors. Krievijas rubļa vērtībai strauji ceļojot lejup, ārzemnieku produkcija šajā valsī vietējiem patērētājiem kļūst arvien dārgāka. Tāpat paredzams, ka dažādu problēmu kopums Krievijas tautsaimniecību nākamgad, visticamāk, ievedīs recesijā, kurai sekos vēl tālāka šīs valsts iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās. Krievijas tirgus ir liels un ļoti nozīmīgs arī daudzām Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kompānijām, kuru peļņa un ieņēmumi nu ir apdraudēti. To izjūt, piemēram, tādi uzņēmumi kā Grindeks un Olainfarm, kuru akciju cenas šobrīd noteikti būtu augstākas, ja nebūtu aktuāls rubļa cenas kritums un sankcijas pret Krieviju. Valdot šādam fonam, kopējā Baltic Benchmark indeksa cena kopš šā gada sākuma sarukusi par 6,8% (pagājušogad tas auga par 11,2%). NASDAQ OMX Riga indeksa vērtība šajā laika posmā sarukusi vēl straujāk – par 10%.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos tas sarucis par 7.7%. Nedaudz mazāks pārdošanas apjomu kritums bijis nepārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos – par 3.6%. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Līdz ar to 2009. gada jūnijā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums bija Ls 311.7 milj., tai skaitā, bez auto degvielas – Ls 253.9 milj.Ls. 2009. gada janvārī–jūnijā šie rādītāji bija attiecīgi – Ls 1837.2 milj. un Ls 1533.5 milj.(Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db)

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājies par 5.1%.

2009. gada II ceturksnī salīdzinājumā ar 2009. gada I ceturksni mazumtirdzniecības apgrozījums sarucis par 5.1%, tai skaitā, pārtikas preču tirdzniecības uzņēmumos – par 4.6%, bet nepārtikas – par 5.3%.

Pērn jūtami uzlabojušies trūcīgo rīdzinieku finansiālie apstākļi - trūcīgo personu skaits samazinājies par 19%, sociālo pabalstu saņēmēju skaits sarucis par 12%, savukārt pabalstos izmaksāti 20,2 miljoni latu, kas ir par 15% mazāk nekā 2011.gadā, liecina Rīgas domes Labklājības departamenta pārskats par 2012.gadu.

Trūcīgo rīdzinieku skaits samazinājies no 48 137 trūcīgām personām 2011.gadā līdz 38 933 trūcīgām personām 2012.gadā jeb kopumā par 19%. Trūcīgo personu skaits strauji sarucis tieši pēdējā pusgada laikā - ja no 2011.gada aprīļa līdz 2012.gada jūnijam trūcīgo personu skaits samazinājās vidēji par 2% mēnesī, tad, sākot ar 2012.gada jūliju, trūcīgo personu skaits samazinās vidēji par 6% mēnesī.

Pašvaldības sociālos pabalstus pērn saņēmušas 72 380 personas un ģimenes, kas ir par 10 128 rīdziniekiem jeb 12% mazāk nekā 2011.gadā, kad pabalstus saņēma 82 508 personas un ģimenes.

2012.gadā palielinājušies Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta un dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi pirms pabalstu saņemšanas. GMI pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi 2011.gada decembrī bija 23,51 lats vidēji vienai personai, bet gada laikā tie palielinājušies par 29%, sasniedzot 32,43 vidēji vienai personai 2012.gada decembrī. Savukārt dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi palielinājās no 51,66 vidēji vienai personai 2011.gada decembrī līdz 61,93 latiem 2012.gada decembrī.

Aizvadītā gada beigās desmitajai daļai uzņēmumu bija reģistrēts ārvalstu pamatkapitāls, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par teju 10%.

Lursoft pētījis ārvalstu ieguldījumu izmaiņas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā, analizējot, kā ieguldījumu apjoms pērn mainījies dažādās nozarēs.

Pētījuma dati atklāj, ka pagājušajā gadā vien retajā nozarē pieaudzis uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos reģistrēti ārvalstu ieguldījumi. Pozitīvas izmaiņas bija vērojamas tikai veterināro pakalpojumu, radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides, kā arī gaisa transporta sektoros. Visās trīs iepriekšnosauktajās nozarēs aizvadītajā gadā audzis arī ieguldītāju skaits un ieguldītās summas.

Jānorāda, ka tieši gaisa transports ir nozare, kurā reģistrēts viens no augstākajiem ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvariem. Lursoft apkopotie dati atklāj, ka 2021.gada beigās nozarē bija reģistrēti 36 uzņēmumi, no tiem 18 ar ārvalstu kapitālu. Ieguldījumu apjoms gaisa transporta nozarē 2021.gada laikā audzis par 5,75%, sasniedzot 2,06 milj. EUR.

Biržas NASDAQ OMX Riga valde piemērojusi uzraudzības statusu a/s Latvijas Zoovetapgāde.

Latvijas Zoovetapgāde 2009. gada 5. maijā plkst. 17:04 iesniedza paziņojumu biržas informācijas sistēmā, kurā informēja par to, ka Sabiedrības valde ir saņēmusi Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2009. gada 27.aprīļa lēmumu par sabiedrības maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu, pamatojoties uz Hamburger Leistungsfutter GmbH pieteikumu.

Biržas noteikumi paredz Uzraudzības statusa piemērošanu gadījumos, kad ir ierosināts emitenta maksātnespējas process.

Uzraudzības statusa piemērošana nepieciešama, lai piesaistītu tirgus dalībnieku uzmanību.

Db.lv jau vēstīja, ka iepriekš NASDAQ OMX Riga birža apturēja tirdzniecību ar uzņēmuma akcijām, pamatojoties uz ziņu aģentūras Baltic Business Service mājas lapā publicēto informāciju par tiesas 27. aprīlī ierosināto Latvijas Zoovetapgādes maksātnespējas lietu.

NASDAQ OMX Riga valde nolēmusi ar šodienas tirdzniecības sesijas sākumu piemērot uzraudzības statusu Latvijas zoovetapgādei, liecina paziņojums biržā.

Biržas valde piemērojusi uzraudzības statusu, jo Latvijas zoovetapgāde līdz 3. februārim nebija veikusi gada maksas par akciju kotēšanu Otrajā sarakstā fiksētās daļas maksājumu un kavējums sasniedza sešus mēnešus.

Uzraudzības statusa piemērošana nepieciešama, lai piesaistītu tirgus dalībnieku uzmanību.

Par uzraudzības statusa atcelšanu biržas valde lems pēc apmaksas saņemšanas. Ja samaksa netiks veikta pēc atkārtota biržas pieprasījuma, biržas valdei būs tiesības lemt par Latvijas zoovetapgādes akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

NASDAQ OMX Riga valde nolēmusi pievienot papildus nosacījumus iepriekš piemērotajam uzraudzības statusam AS Latvijas Zoovetapgāde, liecina paziņojums biržā.

Biržas valde piemērojusi papildus nosacījumu 4. februārī piemērotajam uzraudzības statusam, sakarā ar plānotajiem grozījumiem uzņēmuma statūtos, par kuriem plānots lemt 30. aprīļa kārtējā akcionāru sapulcē un kas paredz, ka akciju pārdošanai nepieciešama akcionāru sapulces piekrišana.

Biržas valde 4. februārī piemēroja uzņēmumam uzraudzības statusu, jo emitents nav samaksājis kotēšanas maksu biržas noteiktajā apjomā un termiņos un samaksas nokavējums pārsniedz sešus mēnešus.

Ja 30. aprīļa kārtējā akcionāru sapulce nolems par grozījumu veikšanu sabiedrības statūtos, biržas valdei būs tiesības lemt par Latvijas Zoovetapgādes akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Notikušas izmaiņas Latvijas zoovetapgādes valdes sastāvā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

No valdes priekšsēdētāja amata atbrīvots Valdis Pavliņš, bet no valdes locekles amata atbrīvota Dina Kleimane.

Par valdes priekšsēdētāju iecelts Aldis Taurītis, kurā uzņēmumu vadīja līdz 2008. gada vidum. Par valdes locekļiem iecelti Andis Jaksis un Tamāra Jankava.

2008. gada sākumā A. Taurītis tika tiesāts par draudiem sievai. Uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka Taurīšu ģimenes konflikts nelabvēlīgi ietekmē uzņēmuma darbu. 2008. gada jūlija vidū notika akcionāru sapulce, kurā tika mainīts padomes un valdes sastāvs un A. Taurītis netika ievēlēts par valdes priekšsēdētāju. Pēc tam A. Taurītis šo lēmumu apstrīdēja.