2009. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, turpināja palielināties naudas daudzums apgrozībā, tostarp būtisku ietekmi uz to atstāja noguldījumu pieaugums. Lai gan apjoms vēl nav sasniedzis 2008. gada rādītāju, tomēr Latvijas Banka prognozē, ka naudas apjoms turpinās pieaugt.
Latvijas Bankas sniegtā informācija liecina, ka 2009. gada decembrī par 3.9 %, līdz 5.87 miljardiem latu, pieaudzis naudas daudzums apgrozībā - naudas rādītājs M3. Tostarp skaidras nauda apgrozībā un noguldījumi uz nakti jeb M1 nauda decembrī pieaugusi par 2.6 %, sasniedzot 2.98 miljardus latu, M2 nauda jeb M1 plus noguldījumi ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu līdz 3 mēnešiem decembra beigās sasniedza 5.8 miljardus latu, kas ir par 4.1 % vairāk nekā novembra beigās.
Tiesa, salīdzinot ar 2008. gada 31.decembra datiem, kad naudas daudzums apgrozībā bija 6.04 miljardi latu, 2009. gada decembrī tas vēl ir par 2.75 % jeb 166 miljoniem latu mazāks.
Latvijas Banka norāda, ka līdztekus būtiski sarukušajai nenoteiktībai par ekonomikas tālāko virzību līdz ar 2010. gada budžeta apstiprināšanu, naudas agregātus pozitīvi ietekmēja arī sezonāli faktori: valdības tradicionālais izdevumu pieaugums gada nogalē, kā arī pievilcīgs procentu likmju piedāvājums (mājsaimniecību termiņnoguldījumiem latos vidējā svērtā procentu likme decembrī sasniedza 11.4%). Svētku sezonas ietekmē nozīmīgi auga skaidrās naudas pieprasījums (par 4.3%).
Noteicošā palielinošā ietekme uz naudas daudzumu apgrozībā bija iekšzemes noguldījumu kāpumam (par 4.6%), būtiski augot latu un mērenāk - eiro noguldījumiem. Līdzīgā mērā auga gan mājsaimniecību (par 4.5%), gan uzņēmumu (par 4.7%) noguldījumi. Vēl straujāks mēneša laikā bija banku piesaistīto nerezidentu noguldījumu kāpums (+7.6%). Iekšzemes noguldījumu kāpums decembrī bija straujākais pēdējo divu gadu laikā, līdz ar to pirmo reizi kopš 2008. gada oktobra atjaunojoties pozitīvam noguldījumu gada pieauguma tempam (+1.7%).
Decembrī turpinājās privātajam sektoram izsniegto kredītu kritums (-1.5%), joprojām norādot uz banku piesardzīgo attieksmi pret kreditēšanu kredītportfeļa kvalitātes krituma apstākļos, kā arī zemo iekšzemes pieprasījumu. Kreditēšanas jomā samazinājās gan uzņēmējiem izsniegto komerckredītu atlikums, gan vienlaikus saglabājās arī mērens mājsaimniecībām izsniegto mājokļa un patēriņa kredītu kritums. Tomēr industriālo kredītu portfelis saglabājās stabils, liecinot par to, ka uzņēmējdarbības attīstībai pieejamo kredītresursu apjoms tiek skarts mazākā mērā.
«Paredzams, ka sekmīgi turpinot aizsāktās reformas un savlaicīgi sākot darbu pie 2011. gada budžeta izstrādes, valdības saņemto ārvalstu resursu pakāpeniska izmantošana budžeta izdevumu veidā sekmēs naudas daudzumu apgrozībā arī šogad, bet kredītu izsniegšanu varētu veicināt jau iepriekšējā gada nogalē aizsākusies eksportspējīgo nozaru izaugsme,» lēsa Latvijas Banka.