«Esam ieinteresēti novada infrastruktūras un vides sakārtošanā, un mūsu darbs vērsts uz saprātīgu dabas resursu izmantošanu. Apkārtne lielākoties ir sakopta, infrastruktūra labiekārtota, attīstām ekotūrismu, pašlaik labiekārtojam tirgus laukumu, risinām saimnieciskās lietas. Mēs nesildām dabu, bet siltinām ēkas; esam nomainījuši ielu apgaismojumu, tā samazinot elektroenerģijas patēriņu par 80%. Ko varam, to esam jau paveikuši un gribam strādāt tālāk, taču mazajām pašvaldībām netiek dota iespēja attīstībai,» laikrakstam Diena stāsta Strenču novada pašvaldības vadītājs Jānis Pētersons.

Novada teritorija, kurā ietilpst divas pilsētas – Strenči un Seda, kā arī divi pagasti – Jērcēnu un Plāņu pagasts, Latvijas ziemeļaustrumos aizņem 375,93 kvadrātkilometrus plašu teritoriju. Kopējais iedzīvotāju skaits ir 3745. Novadā darbojas lauksaimniecības, kūdras, mežizstrādes, kokapstrādes uzņēmumi, bet novadam būtiska apjoma darbavietu skaitu nodrošina Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca.

Pēdējos gados novada pašvaldība veiksmīgi realizējusi dažādus projektus, lai sakārtotu infrastruktūru un vidi, tomēr vairāku faktoru ietekmē līdzekļu trūkums kavē pabeigt nozīmīgākos no tiem. Kā norāda Strenču novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Iveta Ence, mazajām pašvaldībām, kurās nav reģionālās attīstības centru, nākamajā plānošanas periodā 2014.–2020. gadam Eiropas Savienības (ES) finansējums degradēto teritoriju sakopšanai nepienākas. «Novadā ir vairākas vietas, ko vajadzētu sakopt, taču no visiem 110 Latvijas novadiem diemžēl esam starp tiem 89 mazajiem novadiem, kam līdzekļus šādiem projektiem nepiešķir. Mēs nevaram piesaistīt uzņēmējus un investīcijas tāpēc, ka nevaram attīstīt teritorijas,» uzsver I. Ence. Seda var sniegt daudz eksotikas tūristiem – tā ir viena no Strenču novada vietām, kur būtu nepieciešamas investīcijas veco, sabrukušo būvju nojaukšanai. Vēl pagājušā gadsimta vidū tagadējās pilsētiņas vietā pletās mežs. Ciemats Sedas tīreļa dienvidu malā sāka veidoties 1952. gadā līdz ar kūdras fabrikas celtniecību. Savulaik kūdras fabrika bija pasludināta par vissavienības komjaunatnes triecienceltni, uz kurieni strādāt brauca jaunatne no visas toreizējās Padomju Savienības. Tolaik tas noteica ciemata raksturu un vizuālo tēlu, kāds tas saglabājies arī tagad, kad Seda ir pilsēta ar lauku teritoriju.

Sedā joprojām ir daudz dzelteno XX gadsimta vidus klasicisma māju – dzīvojamās ēkas ir laika zoba skartas, bet iespēju robežās sakoptas. Strenču novada pašvaldība lepojas ar 2012. gadā rekonstruēto Sedas kultūras namu un tam blakus izveidoto skvēru, kurā ierīkotas arī velonovietnes. Projekts realizēts ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstu. Tomēr dažu metru attālumā no pilsētas robežas plešas vairākus desmitus hektāru liels lauks ar graustiem, kas palikuši pāri no elektropārvades līnijas apakšstacijas.

«Tāpat kā daudzviet citur Latvijā, arī Sedā padomju laika būves, pakāpeniski modernizējot ražošanu, pamazām kļuva nevajadzīgas un nelietojamas. Rezultātā daļā teritorijas vide degradējusies. Jā, uzņēmums jau daudz darījis, lai to sakārtotu, tomēr vajadzīgi lieli ieguldījumi, lai visu sakārtotu līdz galam. Līdzīga situācija ir arī citviet, kur uzņēmumam Strenču mežrūpniecības saimniecība piederošajās teritorijās vecās un jau bīstamās karotīnceha mājas tika nojauktas. Taču ne visiem uzņēmumiem pietiek rocības, tāpēc nepieciešama palīdzība,» norāda J. Pētersons un pauž neizpratni par ES līdzfinansējuma sadales principiem: «Nav skaidrs, kāpēc dažiem dod naudu, bet citiem nedod? Kāpēc daļai Latvijas liegta pieeja līdzekļiem, lai risinātu visai sabiedrībai svarīgus jautājumus? Šādu ar vidi saistītu sasāpējušu jautājumu ir daudz – tai skaitā ūdenssaimniecības attīstība. Diemžēl novadiem, kuros ir mazāk par 5000 iedzīvotājiem, ES finansējumu ūdensvadu un kanalizācijas tīkla sakārtošanai nepiešķir.»

Plašāk lasiet rakstā Līdzekļu trūkums liedz sak ārtot degradētās teritorijas pirmdienas, 5.oktobra laikrakstā Diena (8.,9.lpp)!
 

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra