Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Līdz šim lielākā komercķīla, kura reģistrēta Latvijas komercķīlu reģistrā, ir Tele 2 Sverige AB komercķīla Zviedrijas komercbankai Nordea Bank Sweden AB par nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 718.8 milj. Ls. To rāda SIA Lursoft dati pēc LR Uzņēmumu reģistra informācijas. Arī otra lielākā komercķīla pēc nodrošinātā prasījuma maksimālās summas — 683.52 milj. Ls — ir SIA Tele 2 Holdings sniegtā komercķīla Zviedrijas komercbankai Nordea Bank Sweden AB, skaidro LR Uzņēmumu reģistra Komercķīlu un laulāto mantisko attiecību reģistrācijas nodaļas vadītāja Denēza Bērziņa. Un tikai trešajā vietā ierindojas šogad lielākā komercķīla — London Consulting Llc sniegtā komercķīla a/s Ogres komercbanka par kopējo ķīlas nodrošināto prasījumu summu 141.18 milj Ls, par Db jau rakstīja vakardienas numurā. D. Bērziņa par lielām nosauca arī SIA Linstow Varner kopā ar saistīto uzņēmumu SIA Delta Property Komercķīlu reģistrā ir reģistrētās komercķīlas, katru ar maksimālā prasījuma summu 100 milj. Ls. Lai arī šobrīd ir dzēstas, tomēr savulaik lielas komercķīlas ir devis SIA Baltkom GSM — 123.6 milj. Ls apmērā.

Pagājušajā nedēļā lielākās komercķīlas devējs bijis SIA Latakko, kurš reģistrējis komercķīlu Swedbank 9,9 miljonu latu apmērā, liecina Lursoft dati.

Kā portāls db.lv uzzināja SIA Latakko, uzņēmums saņēmis papildus finansējumu apgrozāmo līdzekļu papildināšanai ar mērķi paplašināt esošo preču klāstu un noliktavas krājumus.

Pagājušajā nedēļā SEB bankā reģistrēta 4,1 miljona latu vērta komercķīla uz SIA Latsaule vārda.

Savukārt Citadele banka ņēmusi 3,1 miljona latu lielu komercķīlu, kuras devējs bijis Rolf Zeh, bet kā parādnieks reģistrēta SIA Eko Air.

Rietumu bankā reģistrēta 1,867 miljonu latu vērta komercķīla, kuras devējs bijis Grainbow AG, savukārt SEB bankā – 1,5 miljonu latu vērta komercķīla, kuru devusi SIA R Grupa.

Ja pirms gada Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms pārsniedza 2 miljonus latu, pašlaik lielo komercķīlu devēju skaits ir pieaudzis par 50 procentiem.

Kā rāda Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft tapušais pētījums, šoruden Latvijā Komercķīlu reģistrā ir reģistrētas jau 450 fiziskās personas - Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, uz kuru vārda reģistrēto komercķīlu kopapjoms sasniedz vai pārsniedz 0,6 miljonus latu.

Komercķīlu bums

Ļoti būtiski ir pieaudzis ne tikai lielo komercķīlu devēju kopskaits, bet arī ķīlu rekordapjomi: pagājušā gada līderis - advokāts Jānis Loze pat ir nedaudz palielinājis doto komercķīlu kopapjomu, tomēr ar saviem nieka 22,96 miljoniem latu noslīdējis uz saraksta piekto pozīciju. Savukārt visas pirmās četras vietas jaunajā lielāko komercķīlu devēju sarakstā ieņēmuši ar nekustamā īpašuma projektiem saistīti uzņēmēji, un arī pirmajā desmitniekā tikai divas komercķīlas ir saistītas nevis ar šo jomu, bet ar tirdzniecību vai ražošanas objektu attīstību. Līdzīga likumsakarība vērojama arī visā 450 lielāko komercķīlu devēju sarakstā.

Igaunijas uzņēmumam Wind One piederošā vēja parka pārvaldītāja SIA Winergy kopējā neatmaksātā aizdevumu pamatsumma ir aptuveni 16,5 miljoni eiro (11,6 miljoni latu), skaidroja Winergy.

Winergy un AS Norvik Banka attiecības balstās uz trim aizdevuma līgumiem.

Viens līgums ir par kapitāldaļu iegādi trīs uzņēmumos, kas šobrīd attiecīgi ir Winergy meitasuzņēmumi. Kapitāldaļu pārdevējs bija pašas bankas meitassabiedrība, līdz ar to saņemtie kredīta līdzekļi caur AS Norvik Banka kontiem tika tajā pašā dienā novirzīti daļu pārdevējam jeb bankas meitassabiedrībai AS Norvik Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.

Otrs līgums ir elektrības jeb transformatoru apakšstacijas būvniecības saistību pārjaunojums. Atbilstoši šim līgumam Winergy apņēmās pārņemt jau pastāvošās SIA KER - Klimata un enerģijas risinājumi saistības pret banku.

«Rietumu bankas» līdzīpašniekam Leonidam Esterkinam piederošā kompānija SIA «Esterkin Family Investments» ieķīlājusi tai piederošās SIA «Outletico», kas ir Piņķos plānotās «outlet» veikalu pilsētas «Via Jurmala Designer Outlet Village» attīstītājs, kapitāldaļas, liecina «Lursoft» informācija.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 47,04 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla.

Komercķīlas devējs ir «Esterkin Family Investments», ņēmējs - «Rietumu banka», bet parādnieks ir «Outletico». Komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no 2017.gadā noslēgta kredīta līguma.

Komercķīla reģistrēta piektdien, 13.septembrī. Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju, dzēsta iepriekš 2017.gada novembrī reģistrētā komercķīla, ar kuru arī bija ieķīlātas «Outletico» kapitāldaļas.

Vienlaikus piektdien, 13.septembrī, reģistrētas izmaiņas «Outletico» dalībnieku sastāvā, liecina «Firmas.lv» informācija. «Esterkin Family Investments» līdzdalība kompānijas kapitālā pieaugusi no 50,5% līdz 54,25%, bet Jūlijas Mihaiļenko līdzdalība samazinājusies no 5% līdz 1,25%. Savukārt otrs lielākais «Outletico» dalībnieks joprojām ir Andrejs Dozorcevs ar 39% kapitāldaļu.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā reģistrētas 108 komercķīlas, bet 104 tika dzēstas, liecina Lursoft apkopotie dati.

Lielākā komercķīla pagājušajā nedēļā bijusi 495 tūkstošu latu apmērā, ko SEB bankai devusi SIA Sēme. Otrajā vietā ierindojusies SIA Satraps ar 210,8 tūkstošu latu lielu komercķīlu, kas dota Citadele bankai.

200 tūkstošu latu lielu komercķīlu devis Tremova Limited. un tās ņēmējs bijis Mihails Teslins, savukārt 162 tūkstošu latu komercķīla reģistrēta AS Swedbank, un to devusi SIA Certus.

Tāpat pagājušajā nedēļā reģistrēta 83 tūkstošu latu vērta komercķīla, kuras devējs bijis SIA AMMZ pakalpojumi, komercķīlas ņēmējs bijusi Swedbank.

Arī 55 tūkstošu latu vērta komercķīla reģistrēta AS Swedbank, un tās devējs bijis SIA Politempo, bet 53 tūkstošu latu lielu komercķīlu reģistrējis SIA Infodisk Archieve, un tās ņēmējs bijis SIA Auto kredit.

Pagājušajā nedēļā kā lielākās komercķīlas devējs reģistrēts Magellan Properties Limited, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Ķīlas nodrošinājuma maksimālā prasība ir 80,3 miljoni latu, un tās ņēmējs ir Ulster Bank Ireland Limited.

Otru lielāko komercķīlu reģistrējis SIA Norfolk, un tās lielums ir 16,1 miljons latu. Komercķīla reģistrēta SIA Norvest Latvia.

Pagājušajā nedēļā 10,77 miljonu latu lielu komercķīlu devusi SIA Liepājas enerģija, un kā ķīlas ņēmējs reģistrēta AS Swedbank.

Gandrīz 7,5 miljonu latu liela komercķīla reģistrēta uz SIA Ostas skati vārda, taču kā ķīlas devēji ierakstīts Ivars Grīnbergs, Andris Grasmanis un Valerijs Azamatovs. Ķīlas ņēmējs bijusi SEB banka.

Nordea Bank Finland ņēmusi 6,89 miljonu latu vērtu komercķīlu, kuras devējs bijusi SIA Latvijas energoceltnieks.

Aizvadītajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sēklu audzētājs SIA Tand Ukri, liecina Uzņēmumu reģistra statistika.

Komercķīla 5,6 miljonu latu apmērā reģistrēta Citadele bankā. Jāpiebilst, ka kompānijai šajā bankā reģistrēta vēl viena komercķīla 1,38 miljonu latu vērtībā.

Otru lielāko komercķīlu 3,29 miljonu latu apmērā Swedbank devis juvelierizstrādājumu uzņēmums Grenardi, kā parādnieku reģistrējot SIA Leopard SDC.

Komercķīlu SMP Bank 3,2 miljonu latu apmērā reģistrējusi Lielbritānijas kompānija Breyk Taim Club LLP, savukārt 2,8 miljonu vērta komercķīla dota Nordea Bank, un tās devējs ir būvkompānija Arčers.

Tāpat pagājušajā nedēļā komercķīlu reģistrējusi mehānisko komponentu ražotāja SIA Leax Baltix. Ķīla dota Svenska Handelsbanken un tās vērtība ir 1,2 miljoni latu. Mazāka apmēra komercķīlu – 1,054 miljonu latu apmērā Citadele bankā reģistrējis lodētu siltummaiņu ražotājs SIA Eko Air.

Uzņēmums SIA «Skai Baltija», kas nodarbojas ar «Sky» pārtikas produktu ražošanu, reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,777 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Skai Baltija» par labu AS «BlueOrange Bank» ieķīlājis visu savu mantu. Komercķīla nodrošina uzņēmuma saistības, kas izriet no šogad aprīļa beigās noslēgtā kredīta līguma.

Komercķīla reģistrēta šī gada 2.maijā, un tā ir vienīgā SIA «Skai Baltija» aktuālā komercķīla.

SIA «Skai Baltija» dibināts 1998.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 438 240 eiro, un tā īpašnieki ir divas privātpersonas.

Ieprieķs SIA «Skai Baltija» pārvaldīja «Sky» lielveikalus, taču kopš 2018.gada janvāra SIA «Skai Baltija» nodarbojas ar pārtikas produktu ražošanu, bet mazumtirdzniecība atdalīta un ar to nodarvojas uzņēmums SIA «RX Tirdzniecība».

SIA «Skai Baltija» 2018.gada finanšu rezultāti vēl nav pieejami, bet 2017.gadā uzņēmuma neto apgrozījums bija 30,095 miljoni eiro, un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 41 tūkstotis eiro. Tas nodarbināja 259 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā veidoja 2,349 miljonus eiro.

VSIA "Dailes teātris" reģistrējis komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 654 000 eiro, liecina "Lursoft" publiskotā informācija.

Komercķīlas ņēmējs ir "Swedbank". Komercķīla nodrošina aizdevuma līgumu.

Pēc "Lursoft" vēstītā, "Dailes teātris" ir ieķīlājis ķermeniskos pamatlīdzekļus.

Šī ir pirmā komercķīla, kas līdz šim reģistrēta "Dailes teātrim".

Komercķīla reģistrēta trešdien, 7.jūnijā.

Pēc "Dailes teātra" publiskotās informācijas, šogad 20.maijā tika sasaukta teātra dalībnieku sapulce saistībā ar lēmumu par aizdevuma ņemšanu digitālo akustisko sistēmu iegādei "Dailes teātra" Lielās zāles pielāgošanai akadēmiskās mūzikas atskaņošanai un muzikālā teātra vajadzībām.

2022.gadā "Dailes teātris" strādāja ar 3,052 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 3,8 reizes vairāk nekā 2021.gadā, savukārt teātra peļņa pieauga par 51,5% un bija 5990 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

«Draugiem Group» ietilpstošais autoparku pārvaldības risinājumu ražotājs SIA «Mapon» reģistrējis jaunu komercķīlu, par labu AS «SEB banka» ieķīlājot visu mantu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīla nodrošina overdrafta līgumu, un tās nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 900 tūkstoši eiro. Jaunā komercķīla reģistrēta 11.janvārī, un tā ir vienīgā šobrīd uzņēmumam aktuālā komercķīla, liecina «Lursoft» izziņa.

Uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka banku finansējums piesaistīts, lai nodrošinātu straujāku attīstību eksporta tirgos.

SIA «Mapon» dibināts 2006.gadā, un tas piedāvā dažādām vajadzībām piemērotus izsekošanas risinājumus. 2017.gadā SIA «Mapon» apgrozījums bija 2,972 miljoni eiro un uzņēmuma tīrā peļņa bija 83 tūkstoši eiro. Tajā gadā uzņēmums nodarbināja vidēji 41 darbinieku.

Latvijas valstij piederošā AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» pagājušajā nedēļā pārjaunojusi komercķīlu, dubultojot nodrošināto prasījumu maksimālo summu līdz 80 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» 16.novembrī reģistrētā komercķīla ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā.

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» par labu Latvijas Republikas Finanšu ministrijai ieķīlājusi prasījuma tiesības, nodrošinot 2012.gadā noslēgto aizdevuma līgumu un tā grozījumus. Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju dzēsta iepriekš 2015.gadā reģistrētā komercķīlas, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 40 miljoni eiro.

Komercķīlas pārjaunošana, dubultojot maksimālo summu, ir veikta atbilstoši gada 22.maijā pieņemtajiem MK noteikumiem «Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai», informē Altum Sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte.

Daugavpils metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmums SIA «Zieglera mašīnbūve» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,309 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Zieglera mašīnbūve» ieķīlājusi uzņēmumu kā lietu kopību, krājumus, nemateriālos ieguldījumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības par labu AS «Swedbank». Komercķīla nodrošina aizdevuma un kredītlīnijas līgumus.

Līdz ar jaunās komercķīlas reģistrāciju 2.martā, dzēsta šogad 7.februārī reģistrētā komercķīla, kuras nodrošinātā prasījuma summa bija 3,525 miljoni eiro.

Šī ir vienīgā SIA «Zieglera mašīnbūve» aktuālā komercķīla, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Zieglera mašīnbūve» dibināta 1997.gadā, un tā ražo mašīnbūves nozares produkciju. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1 196 902 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Vācijā reģistrētā kompānija «Martin Ziegler GmbH and Co. KG».

Pārtikas produktu vairumtirgotājs SIA "Voldemārs", kas strādā ar zīmolu "Valdo", reģistrējis komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 1,12 miljoni eiro, liecina "Lursoft" publiskotā informācija.

Komercķīlas ņēmējs ir "Swedbank".

"Voldemārs" ir ieķīlājis krājumus, nemateriālos līdzekļus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības. Reģistrētā komercķīla nodrošina noslēgtās kredītlīnijas līgumu.

Komercķīla reģistrēta pirmdien, 13.februārī.

Šī ir patlaban uzņēmuma vienīgā aktīvā komercķīla.

Jau vēstīts, ka "Voldemārs" apgrozījums 2021.gadā pieauga par 9,2% un bija 19,225 miljoni eiro, savukārt kompānijas peļņa saruka par 23,4% - līdz 222 341 eiro.

Kompānija "Voldemārs" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 908 054 eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Lietuvas pilsonis Valdemārs Valkiūns.

Daugavpils metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmums SIA «Zieglera mašīnbūve» pārjaunojis komercķīlu, samazinot tās nodrošinātā prasījuma summu līdz 3,525 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Swedbank» ieķīlājis uzņēmumu kā lietu kopību, krājumus, nemateriālos ieguldījumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības. Komercķīla nodrošina aizdevuma un kredītlīnijas līgumus.

Līdz ar jaunās komercķīlas reģistrāciju 7.februārī, dzēsta iepriekš 2014.gadā reģistrētā komercķīla, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 4,06 miljoni eiro.

Šī ir vienīgā SIA «Zieglera mašīnbūve» aktuālā komercķīla, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Zieglera mašīnbūve» dibināta 1997.gadā, un tā ražo mašīnbūves nozares produkciju. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1 196 902 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Vācijā reģistrētā kompānija «Martin Ziegler GmbH and Co. KG».

Stikla apstrādes rūpnīca SIA «Transparence» par labu AS «Luminor Bank» ieķīlājusi visu mantu un reģistrējusi jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,209 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīla nodrošina bankas prasījumus, kas izriet no noslēgtā ovedrafta līguma.

19.decembrī reģistrētā komercķīla ir septītā uzņēmumam aktuālā komercķīla.

SIA «Transaprence» dibināta 2003.gadā, un uzņēmums ražo rūdītu stiklu, stikla paketes un struktūrstiklojumu. 2017.gadā tas pārdeva produkciju 4,799 miljonu eiro apmērā un tā peļņa pēc nodokļiem bija 9024 eiro. Uzņēmums nodarbināja 70 darbiniekus.

Augsto tehnoloģiju uzņēmums AS «HansaMatrix» reģistrējis jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāta visa uzņēmuma manta, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs ir AS «SEB banka». Komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no kredīta līguma, un tās nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 3 miljoni eiro.

Jaunā komercķīla reģistrēta 27.martā, un uzņēmumam kopumā šobrīd ir aktuālas 23 komercķīlas.

Kā pastāstīja kompānijas finanšu direktors Māris Macijevskis, komercķīla ir saistīta ar februārī SEB bankas apstiprināto HansaMatrix papildus ilgtermiņa finansējumu 2,5 miljoni eiro apmērā, kuru plānots izmantot investīcijām 2019.gadā. Plānotās investīcijas ļaus HansaMatrix turpināt izaugsmes stratēģiju, kuras pamatā ir ražošanas jaudu palielināšana, pētniecības un attīstības, kā arī inovāciju darbības, lai optimizētu un papildinātu pašreizējo pakalpojumu un produktu klāstu. Visas investīcijas tiks veiktas Latvijā, esošajās Uzņēmuma darbības vietās Mārupē, Pārogrē un Ventspilī.

Mēbeļu ražotājs SIA «Kvist» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 3,7 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Swedbank» ieķīlājis krājumus, nemateriālos ieguldījumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus, prasījuma tiesības un uzņēmumu kā lietu kopību. Komercķīla nodrošina kredītlīnijas līgumu, kas noslēgts starp banku un SIA «Kvist».

Komercķīla reģistrēta 23.janvārī, un tā ir vienīgā šobrīd aktuālā uzņēmuma komercķīla, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Kvist» dibināta 2011.gadā, un nodarbojas ar augstas kvalitātes koka mēbeļu ražošanu klientiem Dānijā un citviet pasaulē. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 422 268 eiro.

2016.gadā SIA «Kvist» apgrozījums bija 22,159 miljoni eiro, bet tas strādāja ar zaudējumiem 600 tūkstošu eiro apmērā. Uzņēmums nodarbināja 543 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā nomaksāja 2,098 miljonus eiro.

1. martā aprit astoņi gadi, kopš Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (UR) uzsācis komercķīlu reģistrāciju. Komercķīlu reģistrāciju sākotnēji regulēja 1998. gada 24.februārī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz likumu „Par uzņēmējdarbību”. Kopš 1999. gada 1. marta komercķīlu reģistrāciju nosaka „Komercķīlas likums”, ko Saeima pieņēma 1998. gada 21. oktobrī, norādīts UR informācijā. Pirmā komercķīla tika reģistrēta 1998. gada 9. martā. Ķīlas devējs bija SIA „Liepājas kuģu remonta rūpnīca”, ņēmējs – a/s „Trasta komercbanka”, nodrošinātā prasījuma summa 532,2 tūkstoši lati. Šī komercķīla tika dzēsta 2002. gada 6. martā. Patlaban visvairāk komercķīlu tiek reģistrētas Rīgā, pēc tam Valmierā, Saldū un Ventspilī. Līdz šim lielākā komercķīla 412,859 miljonu latu apjomā tika reģistrēta 2005 .gada 25. novembrī. Ķīlas devējs bija “CIBC WORLD MARKETS PLC”, Ņēmējs - “CONSOLIS Oy”. Pamatojoties uz „Komercķīlas likumu”, komerķīla ir ķīlas tiesība, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta komercķīlu reģistrā. Par komercķīlas priekšmetu var būt kustamā ķermeniska vai bezķermeniska lieta, kas pieder uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), kā arī tās lietu kopība, visa uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) manta – gan mēbeles, vērtslietas, autotransports, gan arī intelektuālo īpašumu (piemēram, autortiesības) un prasījuma tiesības. Līdz šim novērota tendence, ka fiziskas personas visbiežāk ieķīlā transporta līdzekļus un kapitāla daļas, savukārt juridiskas personas – tos priekšmetus, kas nepieciešami to uzņēmējdarbības veikšanai, kā arī savas firmas aktīvus.

Nebanku kredītkompānija, kas nodarbojas ar nelielu aizdevumu izsniegšanu privātpersonām, Mateks Credit saņēmusi papildu aizdevumu attīstībai no Rietumu bankas.

Lursoft dati liecina, ka pagājušā nedēļā par labu Rietumu bankai reģistrēta Mateks Credit dota komercķīla par 20 miljoniem latu.

Mateks Credit valdes priekšsēdētājs Armīns Barkovskis Db atzina, ka aizdevuma apjoms, kas gan ir nedaudz mazāks nekā komercķīla, no Rietumu bankas saņemts kompānijas attīstībai, privātpersonu kreditēšanai. Pēc viņa stāstītā, iepriekš bija reģistrēta komercķīla par 15 milj. Ls, bet tagad kredītlīnija tika palielināta.

«Mums iet ļoti labi. Cilvēki grib ņemt naudu, bet tagad, tiesa, mazliet rūpīgāk jāskatās, jo nemaksā vairs tik labi kā kādreiz,» atzina A. Barkovskis, atzīstot, ka pieaug nemaksātāju skaits. «Nevaru pateikt, cik, bet mēs tiekam galā,» tā viņš. Mateks Credit kredītportfelis patlaban sasniedzis 14 milj. Ls, kas ir par aptuveni 20 % lielāks nekā pirms gada, minēja A. Barkovskis.

Ogu un sēņu pārstrādātājs un tirgotājs SIA «Pharmeko Lettland» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,5 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «SEB banka» ieķīlājis krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības. Komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no šī gada jūlijā starp banku un uzņēmumu noslēgtā overdrafta līguma.

31.jūlijā reģistrētā komercķīla ir trešā SIA «Pharmeko Lettland» aktuālā komercķīla.

SIA «Pharmeko Lettland» pamatdarbības veids ir savvaļas un kultivēto ogu un sēņu pārstrāde un tirdzniecība. Uzņēmums dibināts 2008.gadā. Tā lielākais īpašnieks ar 51% daļu ir Nīderlandē reģistrētais uzņēmums «Stolk Medicinal Plants B.V.», Itālijas pilsonis Alessandro Monesi ir 34% pamatkapitāla daļu īpašnieks, bet 15% daļu ir Itālijā reģistrētā uzņēmuma «IL Sentiero S.A.S. Di Bianchessi Massimo E C.» īpašumā.

Vairumtirdzniecības uzņēmums SIA «Greis» reģistrējis jaunu komercķīlu, ieķīlājot visu savu mantu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs ir AS «BlueOrange Bank». Komercķīla nodrošina prasījumus 4,55 miljonu eiro apmērā, kas izriet no starp banku un SIA «Greis» noslēgtā ovedrafta līguma.

Jaunā komercķīla reģistrēta 16.augustā, un tā ir otrā uzņēmumam šobrīd aktuālā komercķīla.

SIA «Greis» reģistrēta 1995.gadā, un uzņēmums nodarbojas ar tabakas izstrādājumu, pārtikas un nepārtikas preču vairumtirdzniecību. Tā pamatkapitāls ir 714 200 eiro, un tā vienīgais īpašnieks ir AS «Family Investment».

2017.gadā SIA «Greis» neto apgrozījums bija 51,544 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma tīrā peļņa bija 433 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja 47 darbiniekus, un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 17,49 miljoni eiro.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Pagājušajā nedēļā lielākās komercķīlas devējs bijis AS Magnum, kā parādnieku reģistrējot AS UP Invest, liecina Lursoft dati.

Ķīlas maksimālā nodrošinājuma summa ir 44,159 miljoni latu, un kā ņēmējs reģistrēta AS Swedbank.

Otru lielāko komercķīlu reģistrējis Gunvor S.A. - tās summa ir 36,75 miljoni latu un tās ņēmējs bijusi SA Societe Generale.

SIA Universiālais Termināls reģistrējusi 16,16 miljonu latu lielu komercķīlu un tās ņēmēja bijusi Portek International Private Limited.

Tāpat AS Baltikums Bank reģistrēta komercķīla 6,576 miljonu latu vērtībā, kuras devēja bijusi Olga Popova, bet kā parādnieks reģistrēta SIA SeaFish Trade.

Pagājušajā nedēļā AS Baltic International Bank ņēmusi komercķīlu 5,6 miljonu latu apmērā. Kā devējs reģistrēta SIA Baltic Finance&Capital, bet kā parādnieks – AS Brīvais vilnis.