Ieviešot Eiropas Savienības direktīvu, pēc pāris gadiem lielajiem uzņēmumiem līdztekus ikgadējiem finanšu pārskatiem būs jāsniedz arī nefinanšu pārskats, kurā būs akcentēti uzņēmumā veiktie pasākumi kukuļošanas un korupcijas novēršanai.

Par to šodien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rīkotajā diskusijā informēja Finanšu ministrijas Metodoloģijas un grāmatvedības politikas nodaļas pārstāve Agnese Paulsone.

Viņa norādīja, ka nefinanšu paziņojums būs kā daļa no vadības ziņojuma vai atsevišķa gada pārskata sastāvdaļa. Tajā būs jāsniedz informācija par vairākām jomām, tostarp sociāliem jautājumiem, cilvēktiesību ievērošanu, kā arī par pretkorupcijas un kukuļošanas jautājumiem, aprakstot, kā uzņēmums šos riskus pārvalda.

Nefinanšu pārskats būs jāgatavo biržā kotētajām sabiedrībām, kredītiestādēm, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru darbinieku vidējais skaits ir lielāks par 500.

Saskaņā ar prognozēm jaunā regula Eiropas Savienībā attieksies uz apmēram 6000 sabiedrību un koncernu, savukārt Latvijā - uz 16 sabiedrībām.

Pēc Eiropas Komisijas dienestu datiem, nefinanšu informācijas atklāšanas izmaksas tiek prognozētas 600-4300 eiro apmērā uz vienu sabiedrību gada laikā.

Kā norādīja FM pārstāve, attiecīgās prasības tiks iestrādātas Finanšu instrumentu tirgus likumā un Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas normatīvajos noteikumos.

Tāpat EK paredz vēl vienu jauninājumu - pārskatam pievienot paziņojumu par korporatīvo pārvaldību, kurā savukārt būs jāsniedz informācija par daudzveidības politiku attiecībā uz lielo uzņēmumu valdi un padomi.

Tā, piemēram, atskaitē būs jāuzrāda valdes un padomes locekļu vecums, dzimums, izglītība, profesionālā pieredze, kā arī ģeogrāfiskā izcelsme.

Ja daudzveidības politika uzņēmumā netiek īstenota, būs jāsniedz skaidrojums par iemesliem, kuru dēļ šādas politikas nav.

Šo prasību piemēros lielām kapitālsabiedrībām, kuru akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū. Latvijā tās attieksies uz astoņām kapitālsabiedrībām un sešiem koncerniem.

Pēc EK dienestu datiem, daudzveidības informācijas atklāšanas izmaksas tiek prognozētas 600 1000 eiro apmērā uz vienu sabiedrību gada laikā.

Plānots, ka jaunās regulas prasības gan par nefinanšu ziņojumu, gan arī daudzveidības politiku Latvijas likumdošanā tiks iestrādātas līdz 2016.gada beigām. Savukārt praksē uzņēmumiem ziņojumi būs jāgatavo 2018.gadā - par 2017.gada darbības rezultātiem.

Kā ziņots, šodien KNAB rīko konferenci par iekšējās kontroles mehānismiem uzņēmumos.

Tajā KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča konferences dalībniekus informēja, ka patlaban izstrādes stadijā ir jauns likumprojekts, kura mērķis ir uzlikt par pienākumu publiskajām, kā arī privātajām kapitālsabiedrībām un to meitasuzņēmumiem ziņot par paveikto korupcijas novēršanas riskos.

KNAB aicina ikvienu uzņēmēju novērtēt korupcijas riskus un ieviest to novēršanas pasākumus, kā arī izstrādāt ētikas normas, kuras būtu saistošas visiem darbiniekiem. 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra